Ventspils osta, foto no arhīva

Ventspils zaudējusi izredzes saņemt Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu

54
(atjaunots 14:13 02.09.2020)
Ventspils osta varēja pārņemt baltkrievu minerālmēslu kravu apjomus, taču, atbalstot sankcijas pret Minsku, Latvija ir zaudējusi izredzes nopelnīt uz kaimiņvalsts tranzīta rēķina.

RĪGA, 2. septembris — Sputnik. Klaipēdas osta bieži saskaras ar apdraudējumiem, Baltkrievijas kravu zudums nav patīkamākais notikums, tomēr uzņēmēji cer, ka stāvoklis labosies, konstatēja Klaipēdas ostas mārketinga direktors Arturs Drungils, vēsta RŽD-Partner.

Lietuva
© Sputnik / Денис Кишиневский

1. septembrī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pastāstīja, ka Minska izstrādā ekonomiskos lēmumus atbildei uz Baltijas valstu sankcijām, un cita starpā tiek izvērtēta Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšana uz Krieviju. "Mēs necīnīsimies par to, lai mūs tur ielaistu. Mēs vienkārši mēģināsim atrisināt šo problēmu ekonomiski. Stāsta, ka tas būs dārgāk Baltkrievijai (pārorientēt savas kravas no Baltijas ostām uz Krieviju – red.). Protams, mums būs mazliet neizdevīgi. Taču mēs taču varam vienoties ar Krieviju par tarifiem, un viņi no mūsu kravu pārkraušanas apjomiem tik un tā gūs labumu," atzīmēja Lukašenko.

Komentējot situāciju, Klaipēdas ostas pārstāvis Arturs Drungils paskaidroja, ka ostai atliek tikai censties saglabāt reputāciju.

"Mēs gana bieži saskaramies ar draudiem ostai. Šajā situācijā mūsu spēkos ir tikai saglabāt reputāciju un uzturēt darba un savu pakalpojumu kvalitāti augstākajā līmenī. Nevaru teikt, ka stāvoklis būtu katastrofāls, tomēr kravu daļas zudums nav patīkamākais ostai un stividoriem. Mēs tomēr ceram, ka stāvoklis izlīdzināsies," konstatēja Drungils.

Neoficiāli dati liecina, ka no 40 miljoniem tonnu kravu apgrozījuma gadā Klaipēdas ostā aptuveni 8 miljonus tonnu sastāda kālija minerālmēsli, kas tiek piegādāti no Baltkrievijas pa dzelzceļu un aptuveni 4-5 miljoni tonnu – naftas produkti. Minerālmēsli cita starpā tiek pārkrauti arī caur Klaipēdas termināli "Biriu kroviniu terminalas", no kura 70% daļu pieder uzņēmējam Igoram Udovickim, bet 30% - "Belaruskalij".

RŽD-Partner informācijas avots tirgū konstatēja, ka Ventspils ostas terminālis "Kālija parks" varētu pārņemt apjomus no Klaipēdas. Tomēr Baltijas valstis uzstājās vienotā frontē pret Baltkrieviju, tāpēc diezin vai kravu plūsma varētu pavērsties Ventspils virzienā.

Savukārt bankas "Luminor" ekonomists Žigimants Maurics, komentējot Lukašenko paziņojumu, pauda pārliecību, ka Baltkrievija nenovirzīs visas kravas no Klaipēdas, ka to nav iespējams paveikt īsā laikā, tomēr ostai vajadzētu mazāk rēķināties ar kravu plūsmu no austrumiem uz rietumiem.

"Nevajag likt visus investīciju līdzekļus uz šo (Baltkrievijas – red.) kārti, un, iespējams, tas būs labs stimuls Klaipēdas ostai – padomāt par savu nākotni un konkurētspējas nodrošināšanu citiem paņēmieniem," teica Maurics.

Ekonomists uzskata, ka Baltijas jūras reģionā konkurence ir liela pat bez politiskā aspekta, jo gan Krievija, gan Polija piešķir lielus līdzekļus savu ostu infrastruktūras attīstībai. Tāpēc Klaipēdai jāpārdomā, kā palielināt savu konkurētspēju,

"Paraugs ir SDG terminālis, kas ķēries pie citām blakus nozarēm. Lietuva daudz ko ir panākusi konteineru sadales centra lomā. Domāju, tādi projekti ir perspektīvāki un drošāki nekā atkarība no kravām no austrumiem uz rietumiem," viņš teica.

54
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, osta, Ventspils
Pēc temata
Lukašenko neapmeklēs Latviju, lai apspriestu tranzītu un BelAES: Baltija ievieš sankcijas
Latvijas Augstākā tiesa apglabājusi cerības par naftas tranzītu uz Baltkrieviju
Kravu tranzīts caur Latviju pirmā pusgada laikā krities gandrīz par 54%
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

2
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

2
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Oļegs Burovs

Burovs: Rīga būvēs tiltus un ceļus, ja saņems ES naudu

2
(atjaunots 16:17 25.11.2020)
Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Teorētiskajos remonta un būvniecības plānos Rīgā ir iekļauti 12 tilti un ceļu pārvadi, taču pašlaik būvdarbi notiek tikai trīs objektos. Vairums tiltu Latvijas galvaspilsētā ne tikai netiek remontēti, bet pat netiek projektēti. Rīgas budžets nākamgad ir samazināts par 40 miljoniem eiro, un pilsēta ir ierobežota iespējās patstāvīgi finansēt lielus projektus.

Kopš Rīgas domes jaunā sasaukuma darba sākuma nav pagājis tik daudz laika, lai varētu runāt par pilsētas problēmu risināšanu, pateica Sputnik Latvija bijušais Rīgas mērs, deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Problēmas ar transporta infrastruktūru Rīgā pastāv. Ja daudzas pilsētas īpašumā esošās ēkas ir savestas kārtībā, tad ar ceļiem un tiltiem problēmas ir acīmredzamas. Esošā Rīgas domes vadība pirms vēlēšanām solīja pilsētai daudz Eiropas naudas. Dome apkopoja pieprasījumus un iesniedza pieteikumu 1,9 miljardu eiro apmērā. Jautājums – kas no tā reāli aizies līdz Rīgai," prāto Burovs.

Pēc viņa sacītā, ja Rīga saņems Eiropas naudu, notiks noteikts izrāviens attiecībā uz jauniem transporta infrastruktūras projektiem.

"Tā, piemēram, ir Austrumu maģistrāle, kura ir apvedceļa prototips, kā arī Rīgas un Rīgas rajona savienošanas projekti… Taču daudzi skatās uz finansējuma perspektīvu pesimistiski un nedomā, ka nauda tiks piešķirta," atzīmēja Burovs.

Pilsētvides un satiksmes jautājumus pārvaldošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis apgalvo, ka jaunā domes vadība liek lietā visas pūles, lai atrastu līdzekļus galvaspilsētas aktuālo problēmu atrisināšanai.

Буров: Рига будет строить мосты и дороги, если получит деньги из ЕС
2
Tagi:
Oļegs Burovs, nauda, ceļi, Rīga
Pēc temata
Latvijas valsts ceļus vēlas nodot privātuzņēmumu rokās
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Latvijas IeM pieprasa no valdības 200 miljonus eiro ekoloģijai
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad