Bankas karte, foto no arhīva

Kāpēc baltkrievu uzņēmēji neienāks Latvijā

69
(atjaunots 10:57 02.09.2020)
Baltkrievu kompānijas neizdosies atvilināt uz Latviju – to ceļā stāsies Latvijas bankas.

RĪGA, 2. septembris — Sputnik. Pazīstamais latviešu uzņēmējs Normunds Bergs bez īpašas sajūsmas uzzināja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) piedāvā baltkrievu kompānijām pilnībā vai daļēji pārvietot darbību uz Latviju.

LIAA direktors Kaspars Rožkalns pastāstīja, ka izveidota vesela komanda, kas operatīvi apstrādās baltkrievu uzņēmēju pieteikumus un piedāvās iespējamos risinājumus, tostarp arī tā saucamo jaunuzņēmuma vīzu vai ES "zilo karti", tas ir, pagaidu uzturēšanās atļauju kvalificētiem speciālistiem un viņu ģimenes locekļiem.

Pēc Berga domām, vispirms Latvijai nāksies tikt galā ar banku pakalpojumiem.

"Ideja jauka, bet bezcerīgi nerealizējama. Es domāju, ka tiem baltkrievu uzņēmumiem neviena banka kontu neatvērs vispār. LIAA un EkMins varētu programmas "ierēdnis ēno uzņēmēju" ietvaros pamēģināt nodrošināt konta atvēršanas pakalpojumu Latvijas bankās," viņš ieteica savā lapā Twitter.

Sociālo tīklu lasītāji atklāja, kā viņiem pašiem klājies un kā tagad izskatās Latvijas "kapitāli izremontētās" finanšu sistēmas darbs.

​​"Pie mums bankas kontu atvērt ir grūti pat ES valstu pilsoņiem, kur nu vēl trešo valstu personām kā no Baltkrievijas. Pavisam nesen mans klients-IT speciālists atbrauca no Lielbritānijas veikt projektu Latvijā. Dibināja uzņēmumu. Vismaz viena banka kontu atvērt atteica – Lielbritānijas pases dēļ. Crazy but true," pastāstīja Guntars Vītols.

​​"Pirms 2 nedēļām gribēju palīdzēt Vācijas pilsonim dibināt uzņēmumu un atvērt kontu. Viss apstājās pie bankas, jo izvērtēšana prasīšot vismaz 30 dienas... Atteicāmies un par laimi atradām funkcionējošu "tukšu" uzņēmumu ar kontu, ko nopirkt," atklāja Ģirts.

​​"Tak pat LR pilsoņiem, kam ir legāli ES finansēti projekti ārpus ES kontus slēdz. Šobrīd biedrībai jādod bankai visa sava grāmatvedība, kas ir absurds. Mēģinām kaut ko kārtot, bet saprāta balsi šobrīd vēl nejūt. Kur nu vēl baltkrieviem. Dream on," raksta Inese Vaivare.

​​"Ir vēl trakāk, Berga kungs. Pusgadu atpakaļ lielam uzņēmumam (ap 1m mēnesī) Swedbank aizvēra kontu. Kāpēc? Tāpēc, ka veica pāris pārskaitījumus uz Baltkrieviju. Es visus brīdinu - ja tev sadarbības partneri arī šai valstī - labāk nodrošinies ar rezerves kontu," ieteica Guntars.

​​"Var pamēģināt šobrīd atvērt kontu Latvijas bankā ar nerezidentu valdē ar kapitāldaļām >=20%. Sākas tāds spiets midzeņos, kas beidzas ne ar ko. Manā gadījumā – ar kontu Paysera, kas ir risinājums, bet absurds. Piedāvāt analogus risinājumus Baltkrievijas uzņēmējiem, "programmas" ietvaros ir..." Mairis bija sašutis.

​"Latvijas bankas neatvērs, Paysera atvērs. Tas arī viss. Swedbank & Co nav vienīgās bankas Eiropas Savienībā," uzskata komentētājs ar lietotājvārdu "te pienāca Kindzulis".

​​"Konts bankā ir tikai viens aspekts. Otrs - ko mēs viņiem piedāvāsim, lai viņi te nāktu? Nodokļu brīvdienas? Kādu īpašu nodokļu režīmu? Biznesu interesē praktiski jautājumi nevis emocionāli saukļi," atgādināja Alberts.

​​"Ar to nepietiks. Jāmaina banku uzraugošo institūciju attieksme pret AML un banku sodīšanu. Vajag precīzus noteikumus bankām, un samērīgus sodus. Šobrīd arī es bankas vietā nevienam kontus vaļā nevērtu. Ķīselis noteikumos, kurus pārkāpjot, tevi var paraut zem ūdens momenta," secināja Bergs.

69
Tagi:
Uzņēmēji, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Migranti no Baltkrievijas varēs uzlabot demogrāfiju Latvijā
Latvija bez maksas mācīs baltkrievu jauniešiem polittehnoloģijas pamatus
Rīgas Brīvosta, foto no arhīva

Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus

3
(atjaunots 14:18 17.01.2021)
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.

Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.

Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.

Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.

Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.

"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!

Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.

3
Tagi:
tranzīts, Liepāja, Ventspils, Rīgas brīvosta, osta, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Rīgas osta izdomājusi, kā konkurēt ar Krievijas ostām Baltijas jūrā
Vladimirs Oļenčenko

Eksperts: obligātais ienākums nomierinātu cilvēkus, tomēr Latvijai nav naudas

66
(atjaunots 11:32 16.01.2021)
Valstij ir jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Savienības valstīs tiek vākti paraksti iniciatīvai ieviest neapstrīdmo bāzes ienākumu. Plānots, ka fiksēto izmaksu apmērs visiem cilvēkiem neatkarīgi no nodarbinātības un ienākumu līmeņa varētu sastādīt līdz 800 eiro.

Diskusija par neapstrīdamo bāzes ienākumu ES ieguvusi "nomierinošu zāļu" formu, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļenčenko.

"Neapstrīdamā bāzes ienākuma teorija dzimusi, atbildot uz augošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību pasaulē. Pie tam ražošanas digitalizācijas un robotizācijas process rada bažas par bezdarba pieaugumu. Tāpēc radusies neapstrīdam bāzes ienākuma ideja," pastāstīja Oļenčenko.

Eksperts atgādināja, ka iniciatīva praktiski izmēģināta Somijā.

"Runa bija par summām līdz 200 eiro apmērā, un mērogs nebija liels. Valdība izraudzījās apmēram 5% iedzīvotāju, kam deviņus mēnešus tika izmaksāts bāzes ienākums. Eksperiments noslēdzās, tomēr varasiestādes tā rezultātus nepublicēja. Tātad mēs nevaram spriest, vai sistēma ir attaisnojusies," paskaidroja Oļenčenko.

Sakarā ar bezdarba būtisko pieaugumu (Baltijas valstīs – virs 10%) palielinās sociālā spriedze, un diskusijai par iespēju ieviest neapstrīdamo bāzes ienākumu vajadzētu darboties nomierinoši, norādīja eksperts.

"Tomēr faktiski ES valstu budžetos tādu punktu nav, un idejas realizācijai būs vajadzīgi brīvi līdzekļi. Varu pieņemt, ka Baltijas valstīm tās būs dotācijas. Tomēr jāsaprot, ka tās veidojas uz donorvalstu rēķina. Ja neapstrīdamā bāzes ienākuma izmaksas iegūs dotāciju režīmu, no kurienes donorvalstis ņems tam naudu? Tām ir pašām savi bezdarbnieki," sprieda Oļenčenko.

Pēc eksperta domām, pagaidām runas par neapstrīdamo bāzes ienākumu ir nevietā. "Valstij  jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu," piezīmēja Oļenčenko.

Оленченко: безусловный доход успокоит людей, но платить не из чего
66
Tagi:
Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
No pavasara likts lietā sliktākais: ekonomiste par valdības soļiem epidēmijas gadā
Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus
VID organizēs interneta semināru par izdzīvošanu krīzes apstākļos