Ogļu pārkraušana Rīgas brīvosta, foto no arhīva

Ministrs: Latvija tikai pagājušajā gadā saprata, ka Krievija atņems kravas

108
(atjaunots 22:33 31.08.2020)
Latvija tikai pagājušajā gadā nopietni aizdomājās par Krievijas kravu tranzīta zaudēšanu, paziņoja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

RĪGA, 28. augusts – Sputnik. Tas, ka Krievija nevedīs savas kravas caur Latviju, bija skaidrs jau sen, taču nopietni šādu draudu Baltijas valstī uztvēra tikai pagājušajā gadā, paziņoja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs intervijā izdevumam Dienas Bizness.

Pēc ministra sacītā, Latvijai jāatrod papildu kanāli tranzīta nozarei.

"Latvija šo problēmu (KF kravu zaudēšanu – red.) nopietni uztvēra tikai pagājušajā gadā. Tās priekšrocības, kuras parādīja Covid-19, ir tas, ka mēs esam salīdzinoši droša valsts, un to novērtēs. Tāpat kā droši tiek vērtēti uzņēmumi, kuri spēs nepārtraukti piegādāt preces. Runājot tieši par loģistikas uzņēmumiem – mums ir visnotaļ liela piedāvājuma pakete," sacīja ministrs.

Komentējot jautājumu par Rīgas un Ventspils ostu pārņemšanu valsts uzraudzībā, Vitenbergs paziņoja, ka "viss šis pasākums ir nedaudz noslēpumains, un pagaidām nav iespējas skaidri atbildēt, vai to pašu var izdarīt ar Liepājas ostu".

Pēc pirmo septiņu mēnešu rezultātiem, Latvijas ostu un dzelzceļa kravu apgrozījums turpina palikt nopietnā mīnusā, salīdzinot ar pērnā gada rādītājiem.

Šī gada septiņu mēnešu laikā Latvijas ostas pārkrāvušas 26,062 milj. tonnu kravu – gandrīz par trešo daļu (30,1%) mazāk nekā gadu iepriekš.

Beramkravu apjoms krities par 43,9%, sasniedzot 11,852 milj. tonnu. Ogļu apjoms samazinājies par 78,4% (līdz 2,416 milj. tonnu); graudu un labības produktu – par 5,6% mazāk (2,389 milj. tonnu), ķīmisko beramkravu apjoms ir par 15,4% mazāks (1,185 milj. tonnu). Toties šķeldas kravu apgrozījums pieaudzis par 11,8% un sasniedzis 1,248 milj. tonnu.

Pārkrauto lejamkravu apjoms sastāda 7,283 milj. tonnu – par 13,3% mazāk nekā gadu iepriekš. Šajā kategorijā lielāko daļu veido naftas produkti (kritums par 12,7%, kopējais apjoms – 6,891 milj. tonnu).

Septiņu mēnešu laikā pārkrauti 6,928 milj. tonnu ģenerālo kravu – par 10,8% mazāk nekā 2019. gadā. Tostarp pārkrauti 2,697 milj. tonnu konteineru kravu – par 6,7% mazāk nekā gadu iepriekš; kokmateriālu — 2,208 milj. tonnu (-17%); Ro-Ro kravas — 1,746 milj. tonnu (-11,3%).

Līdera vietu pārkrauto kravu apjoma ziņā joprojām ieņem Rīgas osta ar kravu apgrozījumu 13,665 milj. tonnu apmērā (-26,9%). Lielākais kritums vērojams Ventspils ostā, kas pārkrāvis 7,826 milj. tonnu kravu (-41,5%). Liepājā tāpat fiksēts kritums – par 13%, kravu apgrozījums sastādījis 3,549 milj. tonnu.

Mazo ostu vidū lielāko apjomu uzrāda Skultes ostas — 565 300 tonnu (-8,5%), aiz tās seko Mērsraga osta  — 243 300 tonnu (-13,2%) un Salacgrīvas osta — 179 700 tonnu (-12,3%).

Pērn Latvijas ostās tāpat bija vērojama negatīva dinamika – kravu apgrozījums salīdzinājumā ar 2018. gadu sarucis par 5,7%.

108
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas
Pēc temata
Netīrās ogles atdot Latvijai, pašiem strādāt ar labību: pārmaiņas KF ostās Baltijā
Nāksies samierināties: bez Krievijas kravām dzelzceļu nāksies uzturēt valstij
Liepājas mērs: lai valsts iedod 150 miljonus eiro ostai, un tad jau maina pārvaldes formu
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Ieva Jaunzeme

Paši sevi apzogat: VID vadītāja iesaka meklēt normālus darba devējus

1
(atjaunots 17:24 21.09.2020)
Tie, kam algu izsniedz "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā tie, kas maksā sociālās iemaksas, pastāstīja VID direktore.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. "Aplokšņu" algu līmenis Latvijā joprojām paliek liels, tādēļ valsts ievāc par 17% – par 600 tūkstošiem eiro – mazāk darbaspēka nodokļos, nekā varētu, pastāstīja Latvijas Radio intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Šeit tiek ņemti vērā ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

VID mēra nodokļu plaisu jau septiņu gadus. Pakāpeniski tā samazinās, taču ļoti lēni.

"Mēs esam nedaudz iestiguši 17%. Protams, ir samazinājums par procentdaļām, bet mēs netiekam vismaz līdz 16%," pastāstīja VID vadītāja.

Pēc Jaunzemes teiktā, tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: makroekonomisko situāciju valstī, nodokļu nomaksas kultūru, nodokļu sistēmas īpatnībām.

"Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu liela loma ir tieši nodokļu samaksas kultūrai valstī. (…) Ja par citām iemaksām varētu teikt – kā tad tās tiek izmantotas, mēs neuzticamies un tāpēc mēs nemaksājam –, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs cilvēks maksā sev," pastāstīja VID ģenerāldirektore.

Saskaņā ar VID aprēķiniem, iedzīvotāji, kuriem alga nāk "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā pārējie darbinieki.

"Tas nozīmē, ka cilvēks te un tagad sevi apzog, vienojoties ar darba devēju. Par "māmiņalgām" ir tieši tāda pati korelācija.

Ja cilvēks saka, ka nav citas izejas, es varu pateikt – ir Latvijā pietiekams skaits ļoti normālu darba devēju, kuriem pat prātā nenāk kaut ko tādu darīt," piebilda ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

Viena no nozarēm, kur situācija ir uzlabojusies, ir celtniecība, kur tika noslēgta ģenerālā vienošanās par minimālās algas palielināšanu. Pēc Jaunzemes domām, šāda vienošanās ir nepieciešama arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Tāpat VID mēra plaisu pievienotās vērtības nodokļa nomaksā, un šeit situācija ir ievērojami uzlabojusies – tā sarukusi no 30% pirms septiņiem gadiem līdz 9%, un tas ir vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmēju izvairās no PVN nomaksas. Pēc Jaunzemes sacītā, ar šādu rezultātu var lepoties.

1
Tagi:
nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

76
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

76
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē

Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus

0
(atjaunots 17:30 21.09.2020)
Advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja trīs melnā apģērbā tērpušies vīrieši, kuri atnāca pie viņa mājās bez ieročiem, pastāstīja Valsts policijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības lietas izmeklētājs Armands Ruks pastāstīja notikušā detaļas preses konferencē.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu. Taču jurists Mārtiņš Krieķis apgalvo, ka par slepkavības iemeslu kļuva elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Krieķis apsolīja samaksāt 20 tūkstošus eiro par informāciju par slepkavām.

Ruks pastāstīja žurnālistiem, ka mājā nozieguma laikā atradies arī Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins, kurš ir guvis smagas traumas.

Slepkavas bijuši trīs sportiskas miesas būves vīrieši, divi – aptuveni 175 cm augumā, viens bija virs 180 cm augumā. Viņi visi bija tērpušies melnās drēbēs, viņu sejas aizsedza maskas. Savā starpā viņi sarunājās krievu valodā. Ruks noliedza informāciju par to, ka slepkavas mājā ielaidis pats Rebenoks: pēc viņa sacītā, viņi iegājuši mājā no pagalma puses.

Izmeklētājs atsevišķi atzīmēja ka laupītājiem nebija līdzi speciāli līdzi paņemti ieroči, piemēram, pistole. Rebenoku sasēja ar vadu, savukārt slepkavības ieroča kārtā tika izmantots dēlis, kas tika izlauzts no terases. Vēlāk tā tika atrasta 200 metru attālumā no mājas.

Tika nozagtas dārglietas un dārgu pulksteņu kolekcija. Precīza summa pagaidām nav zināma.

Tāpat Ruks paziņoja, ka māja nebija aprīkota ar novērošanas kamerām, savukārt signalizāciju mājas saimnieki ieslēdza reti, tikai gadījumos, kad devās prom uz ilgāku laiku. Šoreiz tā nebija ieslēgta. Viņš aicināja visus rūpēties par sava mājokļa drošību.

Iepriekš Valsts policijā paziņoja, ka izskata arī versiju par slepkavību, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbību.

IeM vadītājs Sandis Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes. Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.

Ik gadu Latvijā tiek aplaupītas 20-28 mājas, taču aplaupīšanas ar slepkavībām notiek reti, atgādināja Valsts policijas priekšnieka v.i. Juris Šulte.

0
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību