Ogļu pārkraušana Rīgas brīvosta, foto no arhīva

Ministrs: Latvija tikai pagājušajā gadā saprata, ka Krievija atņems kravas

113
(atjaunots 22:33 31.08.2020)
Latvija tikai pagājušajā gadā nopietni aizdomājās par Krievijas kravu tranzīta zaudēšanu, paziņoja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

RĪGA, 28. augusts – Sputnik. Tas, ka Krievija nevedīs savas kravas caur Latviju, bija skaidrs jau sen, taču nopietni šādu draudu Baltijas valstī uztvēra tikai pagājušajā gadā, paziņoja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs intervijā izdevumam Dienas Bizness.

Pēc ministra sacītā, Latvijai jāatrod papildu kanāli tranzīta nozarei.

"Latvija šo problēmu (KF kravu zaudēšanu – red.) nopietni uztvēra tikai pagājušajā gadā. Tās priekšrocības, kuras parādīja Covid-19, ir tas, ka mēs esam salīdzinoši droša valsts, un to novērtēs. Tāpat kā droši tiek vērtēti uzņēmumi, kuri spēs nepārtraukti piegādāt preces. Runājot tieši par loģistikas uzņēmumiem – mums ir visnotaļ liela piedāvājuma pakete," sacīja ministrs.

Komentējot jautājumu par Rīgas un Ventspils ostu pārņemšanu valsts uzraudzībā, Vitenbergs paziņoja, ka "viss šis pasākums ir nedaudz noslēpumains, un pagaidām nav iespējas skaidri atbildēt, vai to pašu var izdarīt ar Liepājas ostu".

Pēc pirmo septiņu mēnešu rezultātiem, Latvijas ostu un dzelzceļa kravu apgrozījums turpina palikt nopietnā mīnusā, salīdzinot ar pērnā gada rādītājiem.

Šī gada septiņu mēnešu laikā Latvijas ostas pārkrāvušas 26,062 milj. tonnu kravu – gandrīz par trešo daļu (30,1%) mazāk nekā gadu iepriekš.

Beramkravu apjoms krities par 43,9%, sasniedzot 11,852 milj. tonnu. Ogļu apjoms samazinājies par 78,4% (līdz 2,416 milj. tonnu); graudu un labības produktu – par 5,6% mazāk (2,389 milj. tonnu), ķīmisko beramkravu apjoms ir par 15,4% mazāks (1,185 milj. tonnu). Toties šķeldas kravu apgrozījums pieaudzis par 11,8% un sasniedzis 1,248 milj. tonnu.

Pārkrauto lejamkravu apjoms sastāda 7,283 milj. tonnu – par 13,3% mazāk nekā gadu iepriekš. Šajā kategorijā lielāko daļu veido naftas produkti (kritums par 12,7%, kopējais apjoms – 6,891 milj. tonnu).

Septiņu mēnešu laikā pārkrauti 6,928 milj. tonnu ģenerālo kravu – par 10,8% mazāk nekā 2019. gadā. Tostarp pārkrauti 2,697 milj. tonnu konteineru kravu – par 6,7% mazāk nekā gadu iepriekš; kokmateriālu — 2,208 milj. tonnu (-17%); Ro-Ro kravas — 1,746 milj. tonnu (-11,3%).

Līdera vietu pārkrauto kravu apjoma ziņā joprojām ieņem Rīgas osta ar kravu apgrozījumu 13,665 milj. tonnu apmērā (-26,9%). Lielākais kritums vērojams Ventspils ostā, kas pārkrāvis 7,826 milj. tonnu kravu (-41,5%). Liepājā tāpat fiksēts kritums – par 13%, kravu apgrozījums sastādījis 3,549 milj. tonnu.

Mazo ostu vidū lielāko apjomu uzrāda Skultes ostas — 565 300 tonnu (-8,5%), aiz tās seko Mērsraga osta  — 243 300 tonnu (-13,2%) un Salacgrīvas osta — 179 700 tonnu (-12,3%).

Pērn Latvijas ostās tāpat bija vērojama negatīva dinamika – kravu apgrozījums salīdzinājumā ar 2018. gadu sarucis par 5,7%.

113
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas
Pēc temata
Netīrās ogles atdot Latvijai, pašiem strādāt ar labību: pārmaiņas KF ostās Baltijā
Nāksies samierināties: bez Krievijas kravām dzelzceļu nāksies uzturēt valstij
Liepājas mērs: lai valsts iedod 150 miljonus eiro ostai, un tad jau maina pārvaldes formu
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva

Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija ienaidnieks!"

35
(atjaunots 23:26 28.11.2020)
Latvijas valdība neko nedara, lai Krievijai rastos vēlēšanās novirzīt kravas uz Baltijas valstis, tikai kliedz, ka Krievija esot ienaidnieks. Kāpēc lai Krievija gribētu sadarboties ar tādu valsti?

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumu par iespēju glabāt agroķimikālijas speciālās glabātavās jūras ostu teritorijā – tas ļaus palielināt minerālmēslu pārkraušanu un eksportu.

Pēc tam Baltija zaudēs pēdējās kravas, kas tika novirzītas caur tās ostām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Gandrīz visas Krievijas kravas jau ir aizgājušas no Latvijas ostām. Krievija jau sen ir pieņēmusi lēmumu par kravu novirzīšanu un nodarbojas ar ostu un specializēto termināļu būvdarbiem. Gada sākumā tika saņemta informācija, ka Krievijas ostās jau uzbūvēti termināļi "netīrajām" kravām – kālija un slāpekļa minerālmēsliem, kas tika transportēti caur Latvijas ostām. Droši vien, kaut kas Latvijā paliks, taču tā būs ļoti maza plūsma," paskaidroja Zaiceva.

Viņa konstatēja, ka Latvijas valdība neko nedara, lai Krievija vēlētos novirzīt kravas uz Baltijas republiku.

"Ja Latvija ir pirmajās rindās starp tiem, kuri kliedz, ka Krievija ir ienaidnieks, kaitīga un bīstama valsts, kāpēc tad Krievijai sadarboties ar tādu valsti?" taujāja Zaiceva.

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī dzelzceļš. Eksperti jau vairākkārt norādījuši: izeju valstij varētu dāvāt uzlabota sadarbība ar Krieviju.  

35
Tagi:
Latvija, tranzīts, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ
Protesta akcija pret 2021. gada budžeta, foto no arhīva

Politoloģe par nodokļu reformu Latvijā: nav nekā atbaidošāka

30
(atjaunots 23:19 28.11.2020)
Nodokļu sloga pieaugums mazajiem uzņēmējiem vienlaikus ar mediķu atalgojuma pieaugumu no 2021. gada rada iespaidu, ka valdība liek sadurties abām šīm iedzīvotāju kategorijām un skatās, kas no tā iznāks.

RĪGA, 29. novembris - Sputnik. Apstiprinātā mikrouzņēmumu nodokļu reforma nav savlaicīga un izskatās ļauni no ētiskā viedokļa, ir pārliecināta politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Saeimas bijusī spīkere Ilga Kreituse. Savu viedokli viņa pauda Latvijas radio 4 pārraidē "Atklāts jautājums", vēsta Lsm.lv.

"Nepatīkamākais ir tas, ka valsts iet pie tā, ka mums it kā vajag ņemt no vieniem, lai dotu ārstiem. Nav nekā atbaidošāka politikā, nekā tāda rīcība – likt sadurties pierēm iedzīvotāju grupām un skatīties, kas iznāks. Nedomāju, ka ārsti būtu streikojuši, lai viņiem maksātu lielāku naudu, atņemot to mazajiem uzņēmējiem. Domāju, mūsu sabiedrība vēl nav nonākusi līdz tādam līmenim. Taču tā tas pašlaik izskatās: tiem atņemsim, bet jums iedosim, un jums būs labi," pārmaiņas komentēja Kreituse.

Viņa piezīmēja, ka valdība līdz galam nav izpratusi, kā funkcionē mazais bizness.

"Man ir sajūta, ka daudzi politikā vispār nesaprot, ar ko nodarbojas mūsu mazie uzņēmēji. Viņi parasti neražo datorus, tā pārsvarā ir apkalpošanas zona. Kas šodien notiek apkalpošanas jomā? Nu, aizejiet līdz Doma laukumam, paskatieties, kur jūs varēsiet iedzert kafiju.

Un atkal rodas jautājums: vai laiks ir izvēlēts pareizi? Cilvēki pat nav saņēmuši dīkstāves pabalstus, bet tu domā, kā viņiem palielināt nodokļus. (..) Ja tu man šodien saki, ka tev jāatdod puse, lai pēc tam – pēc 30 gadiem – būtu pensija... No vienas puses, tas ir pareizi. Taču ne šajā situācijā. Kā var raizēties par to, kas man būs pēc 30 gadiem, ja es nezinu, kas būs pēc trim dienām?" par valdošās koalīcijas lēmumu brīnījās politoloģe.

30
Tagi:
Latvija, nodokļu reforma
Pēc temata
Mikrouzņēmumiem nav izredžu: Saeima atbalstījusi nodokļu celšanu
Latvijā komunisti ir pie varas? Sadusmotie iedzīvotāji nolamāja kārtējo nodokļu reformu
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi
"Pašreiz tas ir brāķis. Teiksim godīgi": kas ir neapmierināts ar nodokļu reformas projektu

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija