Aviokompānijas airBaltic lidmašīna Airbus A220-300

Divu mēnešu dīkstāve: airBaltic zaudējumi pirmajā pusgadā sastādīja 185 miljonus eiro

18
(atjaunots 09:22 27.08.2020)
Koronavīrusa pandēmijas un ar to saistītās krīzes dēļ konsolidētie airBaltic zaudējumi pirmajā pusgadā sastāda 185 miljonus eiro.

RĪGA, 27. augusts – Sputnik. Latvijas lidsabiedrības airBaltic konsolidētie zaudējumi 2020. gada pirmajā pusgadā sastādīja gandrīz 185 miljonus eiro, vēsta Dienas Bizness.

Pirmajā pusgadā grupas ienākumi sastādīja 82,5 miljonus eiro, kas ir par 62% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz 7 reizes un sastādīja 184,77 miljonus eiro.

Šī gada pirmajā pusgadā airBaltic pārveda 810 317 pasažierus, kas ir par 64% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Reisu skaits samazinājies par 58% - līdz 12 501 lidojumam.

"Lai cīnītos ar šo krīzi, mēs operatīvi samazinājām darbības apjomu un izmaksas, koriģējām biznesa plānu "Destination 2025 CLEAN", kā arī nodrošinājām finansējumu no mūsu akcionāriem," paziņoja lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka Eiropas Komisija atļāva ieguldīt Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic pamatkapitālā 250 miljonus eiro, novedot valsts daļu kompānijā līdz 91%. Galvenos nacionālās lidsabiedrības atbalstīšanas nepieciešamības iemeslus nodefinēja Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits: "airBaltic un aviācijas nozare kopā Latvijā rada 2,5% no IKP (2018. gada dati). Kumulatīvais efekts no tās darbības līdz 2025. gadam sastāda aptuveni 5 miljardus eiro. No airBaltic ir atkarīgs arī veiksmīgs Rīgas lidostas darbs, jo ārvalstu pārvadātāji nav ieinteresēti tik blīva tīkla uzturēšanā, kādu nodrošina airBaltic. Tā ir lielākā reģiona kompānija, kurai līdzīgas nav nedz Lietuvā, nedz Igaunijā."

Pēc Linkaita sacītā, Eiropas Komisijas lēmumu veido "ļoti biezs dokuments", kura galvenā doma ir tāda, ka valstij ir jāatgūst līdzekļi, kas ir ieguldīti airBaltic, 5-7 gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti laikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," sacīja ministrs.

Runājot par šīs naudas atgūšanas veidiem, Linkaits paziņoja, ka jau pirms Covid-19 izraisītās krīzes airBaltic vadība strādāja pie starptautiskā publiskā akciju piedāvājuma, jeb IPO. "Šie darbi tiks turpināti, un tiks piesaistīti konsultanti, kuri izvērtēs, kurā brīdī ir pareizāk piedāvāt aviokompānijas akcijas privātajiem investoriem. Tas lielā mērā būs saistīts ar to, kā kopumā attīstīsies situācija aviācijas nozarē," uzsvēra Linkaits.

Latvijai pēc gada jāprezentē plāns Eiropas Komisijai. "airBaltic vadība ar konkrētu piedāvājumu nāks pēc sešiem mēnešiem, un mēs gatavosimies arī pietiekami ilgām diskusijām valdībā," piebilda ministrs.

18
Tagi:
Latvija, airBaltic
Pēc temata
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
Maksātnespēju neizsludināsim: Gauss pastāstīja, kā airBaltic plāno izdzīvot
Tā nav krāpšanās: airBaltic attaisnota lietā par biļešu pārdošanu uz Maskavu un Londonu
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
Lietuvas parlamenta ēka. Foto no arhīva

Eksperts norādījis Lietuvai: prasībās par sankcijām pret KF trūkst loģikas

1
(atjaunots 15:59 26.09.2020)
Lietuvai vispirms pašai jāaptver, ko tā vēlas, pirms pieprasīt no Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Lietuvas parlamenta deputāti aicināja Eiropas Savienību ieviest sankciju mehānismu pret Krieviju tā saucamā "Magņitska saraksta" formātā, ņemot vērā incidentu ar blogeri Alekseju Navaļniju, un iekļaut tajā gan atsevišķas personas, gan sankcijas pret konkrētām nozarēm ekonomikā, informēja Sputnik Lietuva.

Lietuvai vajadzētu konkretizēt, par kādām tieši sankcijām ir runa, sarunā ar Sputnik Latvija ieteica Krievijas valdības Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs.

""Magņitska sarakstā" bija paredzēts iekļaut konkrētas personas, kas apsūdzētas sakarā ar paša Magņitska nāvi, tās nebija ekonomiska rakstura sankcijas. Toties sektorālās sankcijas, ko ieviesa ASV un ES, attiecās uz ekonomiku. Tāpēc Lietuvas deputātiem vajadzētu aptvert, ko viņi vēlas," akcentēja Mitrahovičs.

Ja runa ir par pasākumiem pret Krievijas politiķiem un specdienestu pārstāvjiem, Brisele šādu ieceri varētu atbalstīt, uzskata eksperts.

"Taču, ja, pēc Lietuvas domām, jāievieš sankcijas pret Krievijas rūpniecību un tirdzniecību, tas diezin vai izdosies. Visas svarīgākās sankcijas pret Krieviju ES ieviesa 2014. gadā, un kopš tā laika nekādi jauni vērienīgi ierobežojumi nav bijuši," norādīja Mitrahovičs.

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti aicināja pārvērtēt attiecības ar Krieviju un "turpināt tās izolāciju", ņemot vērā incidentu ar Navaļniju. Eiropas diplomātijas vadītājs Žozeps Borels norādīja, ka Brisele apņēmusies izveidot globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē un piešķirt tam Navaļnija vārdu.

Maskava uzskata ES pozīciju par atklātu un tiešu iejaukšanos KF iekšējās lietās. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova akcentēja, ka runas par Navaļnija vārda piešķiršanu sankciju režīmam izskatās kā atklāts mēģinājums piešķirt ES jaunajiem ierobežojumiem nepārprotami Krievijai nedraudzīgu vektoru.

Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņa pašsajūta strauji pasliktinājās lidmašīnā. Divas dienas vēlāk viņš tika pārvests uz klīniku Charite Berlīnē. Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka blogeris it kā esot bijis saindēts ar vielu no kaujas indīgo vielu grupas "Novičok". Maskava lūdza Berlīni dokumentāli apstiprināt savus paziņojumus, atzīmējot, ka, saskaņā ar izmeklējumiem Krievijā, indes Navaļnija analīzēs netika atrastas.

1
Tagi:
Navaļnijs, sankcijas, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
Sieviete ar tukšu naudasmaku, foto no arhīva

Saņēmi 100 eiro valstij atdod 170: jaunais sociālo iemaksu modelis nesīs haosu

53
(atjaunots 12:46 25.09.2020)
Cik daudziem nāksies maksāt vairāk, ja tiks ieviesta jaunā sociālo iemaksu sistēma, un kāpēc jaunā modeļa administrēšana būs haotiska.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Ja tiks īstenots Labklājības ministrijas ierosinātais plāns par minimālo iemaksu 170 eiro apmērā, aptuveni trešajai daļai darbinieku nāksies maksāt vairāk, stāsta Neatkarīgā.

"Ja sasummē par visām darbavietām, visiem nodokļu režīmiem pret šī brīža minimālo algu 430 eiro, tādas personas, kurām būtu jāpiemaksā, tādas ir 273 tūkstoši. 180 tūkstoši no tiem ir tādi, kas strādā tikai parastajā nodokļu režīmā. Ja būs 500 eiro minimālā, tad vēl 100 tūkstoši papildus nāks klāt,"

saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Elīna Rītiņa.

Viņa atgādināja, valstī ir 80 tūkstoši darba ņēmēju, kuriem sociālās iemaksas aprēķina no algas, kas nepārsniedz 100 eiro mēnesī. Šiem darba ņēmējiem, ieviešot Labklājības ministrijas apsvērto modeli, viņiem nāksies maksāt to pašu minimālo sociālo iemaksu – 170 eiro.

Rītiņa piekrita tam, ka pakāpeniski ir jāievieš minimālās sociālās iemaksas, bet vispirms jāsaprot, kas patlaban nesaņem pietiekamu sociālo aizsardzību. Turklāt viena un tā pati persona, strādājot vairākās vietās, var būt aplikta ar nodokļiem saskaņā ar dažādām likmēm, un ir jāizlemj, kāda likme tiks ņemta vērā aprēķinos

"Tādēļ minimālā iemaksa ir jāievieš ļoti pakāpeniski un ļoti mērķtiecīgi. Ieviešot uzreiz pilnā apmērā, mērķis netiks sasniegts un būs pretreakcija. Ir ļoti svarīgi identificēt personas, saprast, cik daudz nākamajā periodā būs jāpiemaksā, un summas būtu jāievieš pakāpeniski," uzskata LTRK viceprezidente.

Būs haoss

Vēl viena problēma saistīta ar sociālo iemaksu aprēķiniem tiem, kas strādā dažādās vietās un saņem katru mēnesi citādu algu. Labklājības ministrija tādos gadījumos iesaka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai reizi trijos mēnešos saskaitīt darba ņēmēja saņemto atalgojumu un šo informāciju nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam, kas aprēķinās, vai minimālā sociālā iemaksa ir segta. Ja tā nebūs, VID nosūtīs rēķinu darba devējiem un darba ņēmējam, kas būs jāsedz trīs mēnešu laikā.

Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu kārtība radīs lielas problēmas.

"Pagaidām izskatās, ka tur ir diezgan liels haoss. Vairākās darbavietās strādā tie, kam ir mazi ienākumi. Domāju, ka būs diezgan sarežģīti ieviest sistēmu ar summēšanu un vēlāku rēķinu piesūtīšanu. Tie būs 100 tūkstoši, kas piedzīvos strauju iemaksu kāpšanu. Arī pati administrēšana būs haotiska. Būs milzu neapmierinātība ne tikai par to, ka būs jāmaksā vairāk," prognozēja D. Reizniece-Ozola.

Opozīcijas deputāti ir neapmierināti ar to, ka nodokļu reformas izstrādātāji solījuši samazināt administratīvo slogu, taču, spriežot pēc pašreizējiem piedāvājumiem, tā vēl pieaugs.

53
Tagi:
Latvija, nodokļu reforma, nodokļi
Pēc temata
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: plēsīs naudu par mašīnas vai dzīvokļa pārdošanu
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Arvien vairāk cilvēku vēlēsies aiziet ēnā: ekonomiste izvērtēja FM nodokļu piedāvājumus