Aviokompānijas airBaltic lidmašīna Airbus A220-300

Divu mēnešu dīkstāve: airBaltic zaudējumi pirmajā pusgadā sastādīja 185 miljonus eiro

19
(atjaunots 09:22 27.08.2020)
Koronavīrusa pandēmijas un ar to saistītās krīzes dēļ konsolidētie airBaltic zaudējumi pirmajā pusgadā sastāda 185 miljonus eiro.

RĪGA, 27. augusts – Sputnik. Latvijas lidsabiedrības airBaltic konsolidētie zaudējumi 2020. gada pirmajā pusgadā sastādīja gandrīz 185 miljonus eiro, vēsta Dienas Bizness.

Pirmajā pusgadā grupas ienākumi sastādīja 82,5 miljonus eiro, kas ir par 62% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz 7 reizes un sastādīja 184,77 miljonus eiro.

Šī gada pirmajā pusgadā airBaltic pārveda 810 317 pasažierus, kas ir par 64% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Reisu skaits samazinājies par 58% - līdz 12 501 lidojumam.

"Lai cīnītos ar šo krīzi, mēs operatīvi samazinājām darbības apjomu un izmaksas, koriģējām biznesa plānu "Destination 2025 CLEAN", kā arī nodrošinājām finansējumu no mūsu akcionāriem," paziņoja lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka Eiropas Komisija atļāva ieguldīt Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic pamatkapitālā 250 miljonus eiro, novedot valsts daļu kompānijā līdz 91%. Galvenos nacionālās lidsabiedrības atbalstīšanas nepieciešamības iemeslus nodefinēja Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits: "airBaltic un aviācijas nozare kopā Latvijā rada 2,5% no IKP (2018. gada dati). Kumulatīvais efekts no tās darbības līdz 2025. gadam sastāda aptuveni 5 miljardus eiro. No airBaltic ir atkarīgs arī veiksmīgs Rīgas lidostas darbs, jo ārvalstu pārvadātāji nav ieinteresēti tik blīva tīkla uzturēšanā, kādu nodrošina airBaltic. Tā ir lielākā reģiona kompānija, kurai līdzīgas nav nedz Lietuvā, nedz Igaunijā."

Pēc Linkaita sacītā, Eiropas Komisijas lēmumu veido "ļoti biezs dokuments", kura galvenā doma ir tāda, ka valstij ir jāatgūst līdzekļi, kas ir ieguldīti airBaltic, 5-7 gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti laikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," sacīja ministrs.

Runājot par šīs naudas atgūšanas veidiem, Linkaits paziņoja, ka jau pirms Covid-19 izraisītās krīzes airBaltic vadība strādāja pie starptautiskā publiskā akciju piedāvājuma, jeb IPO. "Šie darbi tiks turpināti, un tiks piesaistīti konsultanti, kuri izvērtēs, kurā brīdī ir pareizāk piedāvāt aviokompānijas akcijas privātajiem investoriem. Tas lielā mērā būs saistīts ar to, kā kopumā attīstīsies situācija aviācijas nozarē," uzsvēra Linkaits.

Latvijai pēc gada jāprezentē plāns Eiropas Komisijai. "airBaltic vadība ar konkrētu piedāvājumu nāks pēc sešiem mēnešiem, un mēs gatavosimies arī pietiekami ilgām diskusijām valdībā," piebilda ministrs.

19
Tagi:
Latvija, airBaltic
Pēc temata
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
Maksātnespēju neizsludināsim: Gauss pastāstīja, kā airBaltic plāno izdzīvot
Tā nav krāpšanās: airBaltic attaisnota lietā par biļešu pārdošanu uz Maskavu un Londonu
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
Mihails Hazins

Ekonomists: ASV jaunā administrācija pat necentīsies saglabāt valsts varenību

4
(atjaunots 16:19 19.01.2021)
Ne Trampam, ne Baidenam nav nekādas konstruktīvas pozīcijas par to, kā rīkoties krīzes apstākļos, uzskata ekonomists Mihails Hazins.

RĪGA, 19. janvāris – Sputnik. Uzbrukums Kapitolijam parādīja, ka ASV iestājas jauna ēra, kurā vairs noteikti nebūs "tāpat kā agrāk", radiostacijas "Govorit Moskva" ēterā konstatēja ekonomists Mihails Hazins.

"ASV jaunā administrācija pat nepūlēsies saglabāt Savienoto Valstu varenību. Vienīgais, kas tai ir vajadzīgs, ir vispasaules dolāru sistēma, kas ļauj iekasēt no visiem nodevas," Hazina viedokli citēja Sputnik Baltkrievija.

Viņš atgādināja, ka sākotnēji amerikāņu sistēmas pamatā bija globālā konservatīvā projekta idejas. Tomēr vispirms varu ASV pārtvēra liberāļi, pēc tam 1913. gadā radīja modeli ar Federālo rezervju sistēmu pamatā, un 1944. gadā pacēla vispasaules līmenī Rietumu darba dalīšanas sistēmu.

"Ne Trampam, ne Baidena nav ne jausmas, ko darīt krīzes apstākļos. Paši Baidens un Tramps ir veidojušies pirms 1975. gada, bet visi viņu padotie – jau pēc tam, kad visu sistēmu, arī ekonomiku jau pārtvēra baņķieri. Un cilvēki nesaprot, kā darīt kaut ko atšķirīgu no šī liberālā modeļa," uzskata eksperts.

Pēc Hazina domām, ASV jaunā vadība jau tagad cenšas likvidēt vecos – konservatīvos un arhetipiskos fundamentus, jo tie nepieļauj straujas kustības. Taču bez straujām kustībām vairs nav iespējams saglabāt status quo.

4
Tagi:
ASV
Pēc temata
Bizness sarauj saites ar Trampu: Ņujorka atteikusies pat no slidotavām
Impīčments Trampam un Baidena inaugurācija: kas notiek Vašingtonā
Demokrāti iznīcina Ameriku. Pasaulei nāktos gatavoties
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju
Rīgas Brīvosta, foto no arhīva

Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus

70
(atjaunots 14:18 17.01.2021)
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.

Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.

Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.

Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.

Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.

"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!

Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.

70
Tagi:
tranzīts, Liepāja, Ventspils, Rīgas brīvosta, osta, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Rīgas osta izdomājusi, kā konkurēt ar Krievijas ostām Baltijas jūrā