Eiro

Kas sagaida Latviju, ja nespēs atmaksāt savu parādu

141
(atjaunots 11:23 24.08.2020)
Kāpēc Latvijas valsts parāds pēdējo desmit gadu laikā audzis divkārt ātrāk nekā bija vajadzīgs budžeta deficīta segšanai un ar ko draud neatmaksāti parādi.

RĪGA, 22. augusts — Sputnik. Jo lielāks kļūst Latvijas parāds, jo ticamāk, ka tie nebūs jāatdod. Šo naudu neviens neprasīs, jo redzams, ka Latvija to atdot nevar, raksta Neatkarīgā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs nāca klajā ar priecīgu ziņu: valsts budžeta deficīts šogad varētu tikai mazliet pārsniegt miljardu eiro. Bija gaidāms vairāk – līdz pat pusotram miljardam eiro, taču tiktāl neaizies.

Agrāk valsts budžeta deficits sasniedza tādus apmērus 2010. gadā. Pēc tam valdības iztika ar budžeta deficītu 200-300 miljonu eiro apmērā gadā. Izņēmums bija 2016. gads, kad Māra Kučinska valdība tik ilgi pārņēma Laimdotas Straujuma valdības atstātās lietas, ka pārmērīgus tēriņus noorganizēt nepaspēja un gada beigās Valsts kasē atrada 39 miljonu eiro pārpalikumu.

Labs parāds – neatmaksāts parāds

Latvijai ir jāaizņemas vairāk, nekā valdība spēj iztērēt, jo Latvijai jāpiedalās tās naudas laišanā apritē, ko intensīvi drukāja (emitēja bezskaidrā naudā) ASV Federālo rezervju sistēma ASV dolāru izskatā, pēc tam vēl intensīvāk - Eiropas Centrālā banka eiro izskatā un pašlaik abas minētās bankas aptuveni vienādā intensitātē. Rezultātā tikai šo divu valūtu masa tika palielināta par vairākiem desmitiem triljoniem eiro izteiksmē. Tikpat intensīvi kā ASV dolāri un eiro tiek drukāti arī Ķīnas juaņi un Lielbritānijas sterliņu mārciņas un gan jau vēl citas valūtas, par kuru esamību Latvijā galva nevienam nav jālauza. Pietiek ar to, ka Latvijas valsts kā savu parādu jūnija beigās varēja uzrādīt 12,39 miljardus eiro.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka
© Saeima / Reinis Inkēns / Сейм Латвии

Latvijas valsts parāds pēdējā desmitgadē audzis divreiz straujāk par šajos pašos gados fiksētā valsts parāda summu. Vidējais budžeta deficīts ap 300 miljoniem eiro 10 gados dotu tikai trīs miljardu eiro kopējo iztrūkumu, bet Valsts kase atskaitās, ka tās aizņēmumi no 2011. gada jūnija beigām līdz attiecīgajam brīdim šogad pieauguši no 5,19 miljardiem eiro līdz 12,39 miljardiem eiro, t.i., vairāk nekā par septiņiem miljardiem eiro. Kā rodas starpība starp valsts aizņēmumiem un izdevumiem?

Pirmkārt, miljards vai pāris miljardu eiro Valsts kasē atrodas pilnīgi neatkarīgi no valsts nodokļu ieņēmumiem un naudas pārvedumiem no Eiropas Savienības.

Otrkārt, valsts aizņemas, lai aizdotu ar pārliecību, ka naudu atpakaļ nedabūs. Latvijas izsniegto aizdevumu norakstīšana fiksē naudas palaišanu apritē, ar ko Latvija, tāpat kā līdzīgas valstis, nopelna tiesības uz nākamajiem aizdevumiem.

Viens no labāk zināmajiem piemēriem valsts aizņēmumu izlietošanai ir 2009. gadā notikusī 89 miljonu eiro garantēšana “Liepājas metalurgam”, no kura likvidācijas valsts atguva labi ja 0,89 miljonus eiro.

Pēc tam tika secināts, ka uzņēmumu likvidācija nebūt nav obligāta, lai parādu ne tikai norakstītu, bet par to arī atskaitītos aizdevējiem. Runa, protams, ir par "airBaltic", kas vismaz pēdējos desmit gadus pastāv galvenokārt tāpēc, lai Latvijas valstij būtu, kur likt aizlienēto naudu. Vismaz attiecībā pret Latvijas finanšu iespējām jaunu lidmašīnu pirkšana veido ar naudu principā nepiepildāmu bedri, ko nedrīkst likvidēt nekādā gadījumā. "airBaltic" pastāvēs un pirks jaunas lidmašīnas pilnīgi neatkarīgi no tā, cik daudzas no šīm lidmašīnām pacelsies gaisā un cik lieli zaudējumi tiek iegrāmatoti par katru lidmašīnas reisu. Tiklīdz Latvija ir pierādījusi zaudējumu faktu, tā Eiropas Komisija atļauj Latvijai ieguldīt uzņēmumā nākamo naudas porciju, kas automātiski nozīmē atļauju aizņemties, lai varētu aizdot ne tikai "airBaltic".

Bezskaidrās naudas smagums

Ir entuziasti padarīt Latvijas parādu tik lielu, lai valsts acīm redzami nevarētu un pat necenstos atdot ne tikai tā pamatsummu, bet arī procentus, ja tie netiek automātiski segti ar nākamo aizdevumu. Tādā gadījumā Latvijas kreditori darbotos paši savā nodabā, piešķirot Latvijai aizvien jaunus un nomināli lielākus aizdevumus, reālo aizdevumu samazinot par it kā Latvijas atmaksāto kredītprocentu apjomu. Latvijas iedzīvotāji dzīvotu laimē un labklājībā, ja vien Latvijas valdība taisnīgi izdalītu visiem iedzīvotājiem to aizdevumu daļu, kas līdz Latvijai nonāks pēc procentu atrēķināšanas. Ja ne tieši tā, tad gandrīz tā taču funkcionē ES vecās jeb bagātās dalībvalstis, kuru dzīves līmeņa sasniegšana ir Latvijas mērķis.

Viegli saprotams, kāpēc nepiepildījās Latvijas neatkarības atjaunošanas laika cerības kaut ilgākā - pat desmit gadus ilgā - laika posmā sasniegt rietumeiropiešu dzīves līmeni. Šos desmit gadus nācās iztikt pamatā ar pašu pelnītu naudu. Izrādījās, ka neko daudz nopelnīt nav iespējams, ja nopelnītajam ar darbu jākonkurē ar to, ko citi nopelna mazāk ar darbu nekā ar ieguldīto kapitālu, kāda latviešiem nebija. 2000. gadu Latvijas valsts iesāka ar 800 miljoniem eiro ekvivalentu parādu un stingru apņemšanos iestāties ES, lai tur saņemtu starta kapitālu labai dzīvei no ES palīdzības fondiem un aizdevumiem, kādus bankas deva tikai ES dalībvalstu juridiskajām un fiziskajām personām.

Par ES pirmsiestāšanās prasību izpildi un iestāšanās banketu Latvija samaksāja, palielinot savu valsts parādu līdz 1,5 miljardiem eiro 2005. gada sākumā.

Ļoti noapaļoti rēķinot, kopš tā laika Latvijā tiešām ieplūduši papildus pašu nopelnītajam vēl 3x15 miljardi eiro, skaitot kopā ES dāvinājumus, valsts parāda pieaugumu un privātos parādus.

Noteikti varētu atrast gadījumus, t.i., konkrētus cilvēkus komplektā ar mērvienībā, pēc kurām šo cilvēku labklājība kopš 2005. gada pieaugusi kaut 45 reizes. Vēl lielāki cilvēku pulki apstiprinās, ka dzīvo desmitreiz labāk vai vismaz divreiz labāk.

Diemžēl ir arī tādi cilvēki, kas dzīvo sliktāk nekā kādreiz, jo vairs nespēj samaksāt, piemēram, zobārstiem, kurus interesē strādāt tikai tik daudz, lai apmierinātu maksāt spējīgos; un arī kopumā medicīnas pieejamība ir samazinājusies.

Cik vispār kaut ko parāda vidusskolu beigšanas eksāmeni, tad tā ir izglītības līmeņa pazemināšanās.

Mājas Latvijā caurmērā turpina novecot un kaut kad sāks gāzties, ko nevar novērst, aplīmējot dzīvokļu sienas ar dārgām tapetēm; un tie, kuri dzīvo jaunās mājās, nevar būt droši, ka viņiem neuzgāzīsies vecas (nelabotas) mājas siena vai ka viņi paši neiegāzīsies upē cauri kādam no Latvijā esošajiem pāris tūkstošiem sen nelaboto tiltu un tiltiņu.

Iespējas tikt pie tikai un vienīgi aizdošanai nodrukātas naudas dod laiku par šādām problēmām nedomāt, bet palielina risku saskarties ar šo problēmu sekām.
141
Tagi:
budžets, valsts parāds, Latvija
Pēc temata
Tagad – miljoni, vēlāk – miljardi: kā koronakrīze kaitē Latvijas budžetam
Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: kā Latvijā mainīsies nodokļi
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Finanšu ministrs: valsts parāds 5 gadu laikā samazināsies līdz 45% no IKP
Jānis Jurkāns

Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

43
(atjaunots 11:06 23.09.2020)
Latvijai ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu, pieprasot sankcijas, citādi Baltkrieviju gaida tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss kā Ukrainā, bet Latvijai zudīs jebkādas kravas no Baltkrievijas.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Eiropas Savienību nekavēties ar sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju. Viņš uzskata, ka situācija, kurā viena no ES valstīm saņēmusi visu savienību ķīlniekos, rada sarūgtinājumu. Reuters iepriekš ziņoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju bloķē Kipra, kas ar tādu paņēmienu cenšas panākt Briseles reakciju par Turcijas kompāniju darbu gāzes atradņu meklēšanā un izstrādē Vidusjūras austrumu daļā.

"Rinkēvičs skatās uz Briseles pusi, uzskata to par savu glābšanas riņķi un cenšas būt dievbijīgāks nekā paši briselieši," atzīmēja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

"Rinkēvičs neizprot Latvijas ģeogrāfiju, nesaprot, cik svarīga Baltkrievija ir Latvijai, nesaprot, ko mēs zaudējam ekonomikā, paliekot bez Baltkrievijas kravām, ņemot vērā to, ka kravas no Krievijas jau esam zaudējuši. Rezultātā, iztapdami Briselei, Latvijas varasvīri upurē savu valsti, savu pilsoņu labklājību," Jānis Jurkāns konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Diplomāts atzīmēja, ka pagājis pārāk īss laiks pēc vēlēšanām, lai kļūtu skaidrs, kāda būs Baltkrievija un kāda ir baltkrievu tautas izvēle.

"Opozīcijas protesti, ko mēs redzam, ir daļa no baltkrievu tautas. Ko domā pārējie, kas nepiedalās demonstrācijās? Nedomāju, ka Lukašenko nav piekritēju. Tāpēc jāskatās, kādu lēmumu pieņems baltkrievu tauta. Ja Latvijai rūp demokrātija, pirms grūst Baltkrieviju uz politisko kanālu pusi, jādod tai iespēja nobalsot vēlreiz vai pieņemt jaunu konstitūciju – kā viņi paši nolems," uzsvēra Jurkāns.

Viņš uzskata, ka ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu.

"Nu, novāks Lukašenko, nu, ieviesīs sankcijas pret tiem ierēdņiem, un tad? Kur jūs Baltkrievijā redzat organizatorisku opozīciju? Viena dāma vizinās pa pasauli un kaut ko stāsta, bet kas būs vēlāk? Ja padzīs Lukašenko, kas notiks tālāk – Ukraina, tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss? Citu es neredzu," sprieda diplomāts.

"Latvijas ĀM izvēlējās Briseles pozu, sāka apsaukāties un pieprasīt to, kam pašas ES valstis nav gatavas, nevis novēroja un pa diplomātiskiem kanāliem palīdzēja baltkrieviem," noslēgumā piebilda Jurkāns.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

"Уйдут" Лукашенко, и что? Юрканс предостерег от украинского сценария
43
Tagi:
tranzīts, Jānis Jurkāns, Edgars Rinkēvičs, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

18
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

18
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Artis Pabriks

"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām

0
(atjaunots 18:33 23.09.2020)
Latvijas aizsardzības ministrs pēkšņi norūpējies par valsts finanšu sektora problēmu un pieprasīja pārtraukt spiedienu, ko jūt banku iebiedētie klienti.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Sarežģītais stāvoklis Latvijas finanšu sektorā, kas radies banku sistēmas "kapitālremonta" rezultātā, šķiet, satraucis ne tikai nozares speciālistus, bet arī varas pārstāvjus.

Piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks asi kritizēja banku nesamērīgās prasības.

"Ir pēdējais laiks visiem atzīt, ka prasības banku klientiem ir pārmērīgas un nesaprātīgas. Ieviestas, aizsedzoties ar drošības jautājumiem," Pabriks ar sašutumu klāstīja savā lapā Twitter.

​Tomēr sociālo tīklu lietotāji Pabrika aizbildniecisko žestu novērtēja atšķirīgi – daži atbalstīja politiķa sašutumu cits ironiski atzīmēja, ka bez nopietniem valdības lēmumiem tie ir tikai tukši vārdi.

"Starp citu, šo prasību tiešās sekas ir lielas sabiedrības daļas iedzīšana ātro kredītu lamatās un ātro kredītu nozares uzplaukums kā tāds. Jo, kad pēkšņi banka nekreditē vairs pat gludekļa iegādi – ko gan cilvēkam iesākt?" bija sašutis pazīstamais reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

​Viens no komentētājiem atgādināja, ka kredītu trūkuma dēļ reģionos nav iespējams izdzīvot.

"Tieši tā! Bankas reģionos nefinansē ne mājokļa rekonstrukcijas, ne jaunas būvniecības, tikai iegādi, vēl pie tam banka, kuru mēs visi Latvija kopīgi pēdējo izglābām! Kā reģionos dzīvot? Viens ceļš – uz Rīgu... ļoti skumji..." konstatēja Edgars Kaļva.

​"Neticu, ka jūs pats pēkšņi tā izdomājāt, izklausās pēc partijas sponsoru lūguma," politiķi par spēlēm aizdomās tur Misters Futbols.

​"Un kas ir vainīgs? MK un Saeima! Skatoties budžetu, sapratāt, ka nauda garām iet, jo LV iedzīvotāji kontus atvēra LT un EE? Regulējumu vajadzēja, bet kā parasti Latvijā notiek - pārspīlēja ar īstenošanu," ironizēja rilekta.

​"Un banku lobijs , kas ierobežo skaidru naudu, tikpat nesamērīgs un nelikumīgs," autoru atbalstīja lasītājs ar lietotājvārdu "Patiesība ir tur ārā".

​Komentētāji droši kritizēja politiķi par bezdarbību.

"Teica Artis, pamostoties rapšu laukā, kas bija viņa partijas biedru a/parts..." atgādināja Juris Lipsnis.

​"Kapteinis Acīmredzamais no miesas un asinīm," sarkastiski konstatēja cits komentētājs.

​"Es to atzinu pirms gada. Visi atzīs, un? Dzīvos ar atziņu? It kā jau tāpēc ir Saeima un valdība, lai ar atziņām kaut ko arī iesāktu," neapmierināts atzīmēja Kaspars.

​"Vai kāds vēl atceras "pelēko sarakstu" un Krišjāņa Kariņa satraukumu par LV iekļaušanu tajā?" ar izsmieklu apjautājās Arvis Villa.

​"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā ko paši sadaram, mazohistiski šaujot sev visās iespējamās vietās," uz pārmetumu attrauca aizsardzības ministrs.

​Atgādināsim, ka Latvijā pilnā sparā rit finanšu sektora "kapitālremonts" ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas sākās 2018. gadā, kad komisijas Moneyval eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā un norādīja: ja valsts nelabosies, tā nokļūs "pelēkajā sarakstā", kas ļoti negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.

Represiju giljotīna sāka darbu pilnā sparā, taču kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Ārvalstnieki jau ir aizgājuši, tāpēc bez darba palikušie finanšu uzraugi sāka bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršu iedzīvotāju kontus.

0
Tagi:
Artis Pabriks, bankas, Latvija
Pēc temata
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu
Atlaižu nebūs: bankas nav gatavas atbalstīt uzņēmējus no Baltkrievijas
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu