RĪGA

Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas

92
(atjaunots 11:24 24.08.2020)
Kadastrālās vērtības pārskatīšanas mērķis ir tās pietuvināšana reālajai tirgus cenai, nevis papildu ienākumu saņemšana valsts budžetā, apgalvo Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs.

RĪGA, 21. augusts – Sputnik. Pēc nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politikas pārskatīšanas tā likme var sastādīt no 0,2% līdz 0,4%, paziņoja finanšu ministrs Jānis Reirs tikšanās laikā ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvjiem, vēsta tvnet.lv.

Ministrs uzsvēra, ka kadastrālās vērtības pārskatīšanas mērķis ir tās pietuvināšana reālajai tirgus cenai, nevis papildu ienākumu saņemšana valsts budžetā. Reirs izteica pieņēmumu, ka nodokļa likme būs 0,2-0,4% robežās, kas atbilst vidējam rādītājam Eiropas Savienībā.

Patlaban zemes NĪN sastāda 1,5%, dzīvojamo māju un dzīvokļu NĪN – no 0,2% līdz 0,6%.

LLPA mediju attiecību konsultants Kaspars Līcītis paziņoja, ka, atbildot uz LLPA locekļu jautājumiem par valdībā apspriesto nodokļu izmaiņu ietekmi uz pašvaldību budžetiem un kompensāciju pasākumiem, ministrs pauda gatavību uzklausīt asociācijas piedāvājumus. Šis jautājums ir aktuāls pašvaldībām, jo, spriežot pēc vispārpieejamās informācijas, 2021. gadā iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa, kas ir paredzēta ieskaitīšanai pašvaldību budžetos, samazināsies vismaz par 10%, jeb par 148 miljoniem eiro.

Kā jau ziņots, Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests izstrādājuši un nodevuši sabiedrības apspriešanai jauno kadastrālās vērtības aprēķina projektu, kurš paredz tās palielināšanos daudziem objektiem.

Tiek gaidīts, ka lauksaimniecības jomā gaidāms kadastrālās vērtības pieaugums zemei visā valstī tirgus cenu izaugsmes dēļ.  Lauksaimniecības būvju vērtība praktiski nemainīsies vai pat kritīsies amortizācijas pārrēķina dēļ.

Pieaugs kadastrālā vērtība dzīvokļiem jaunbūvēs, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās Latvijas pilsētās. Gaidāms pieaugums arī sērijveida mājokļiem, kas būvēti pirms 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē.

Kadastrālās vērtības pieaugums gaida arī privātmājas, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās pilsētās, kā arī vecākas privātmājas Rīgā un Jūrmalā. Savukārt privātmājām, kuras tika uzbūvētas reģionos līdz 2000. gadam, kur nav cenu kāpuma, kadastrālā vērtība samazināsies.

Kadastrālā vērtība palielināsies industriālās apbūves zemei, "lētai" apbūves zemei teritorijās, kur ir apbūves zemju vērtības līmenis ir ļoti tuvs zemes vērtībai, kā arī jaunām ražošanas ēkām, kuras tika uzbūvētas pēc 2000. gada. Taču ražošanas objektu kadastrālā vērtība samazināsies 45 pašvaldībās.

Gaidāms komercobjektu kadastrālās vērtības kāpums, kuri tika uzbūvēti pēc 2000. gada, Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās republikas nozīmes pilsētās, kā arī ēkām, kuras tika uzbūvētas līdz 2000. gadam, teritorijās, kur ir pieaudzis nekustamo īpašumu tirgus (pārsvarā Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē). Tai pat laikā samazināsies komercobjektu kadastrālā vērtība, kuras tika uzbūvētas līdz 2000. gadam ēkās reģionos, kur nav noticis tirgus cenu kāpums.

Tāpat Tieslietu ministrija nosūtīja Finanšu ministrijai piedāvājumus par nekustamā īpašuma nodokļa reformu, kuri paredz neapliekamā minimuma ieviešanu par nekustamo īpašumu līdz 100 tūkstošiem eiro apmērā par katru deklarēto cilvēku un zemes nodokļa ar dzīvojamo apbūvi samazināšanu par piecām reizēm – no 1,5% uz 0,3%.

Nekustamā īpašuma atlikušajai vērtībai pēc neapliekamā minimuma piemērošanas Tieslietu ministrija piedāvā piemērot samazināto koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība sastāda 80 tūkstošus eiro un tajā ir deklarēts viens cilvēks, nodoklis par to netiks iekasēts. Ja mājokļa vērtība sastāda 300 tūkstošus eiro un tajā ir deklarēti divi cilvēki, tad nodoklis tiks aprēķināts no 20 tūkstošiem eiro. Šādu koeficientu Tieslietu ministrija piedāvā piemērot tikai mājokļiem, kuru vērtība nepārsniedz 500 tūkstošus eiro.

92
Tagi:
nekustamais īpašums, kadastrs, nodokļi
Pēc temata
TM sagatavojusi aprēķinu projektu: pēc "kadastra" nekustamā īpašuma cena pieaugs divkārt
"Kadastrs" virs tirgus cenas: kam reforma atņems mājokli, un kurš piebāzīs kabatas
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Jānis Jurkāns

Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

89
(atjaunots 11:06 23.09.2020)
Latvijai ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu, pieprasot sankcijas, citādi Baltkrieviju gaida tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss kā Ukrainā, bet Latvijai zudīs jebkādas kravas no Baltkrievijas.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Eiropas Savienību nekavēties ar sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju. Viņš uzskata, ka situācija, kurā viena no ES valstīm saņēmusi visu savienību ķīlniekos, rada sarūgtinājumu. Reuters iepriekš ziņoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju bloķē Kipra, kas ar tādu paņēmienu cenšas panākt Briseles reakciju par Turcijas kompāniju darbu gāzes atradņu meklēšanā un izstrādē Vidusjūras austrumu daļā.

"Rinkēvičs skatās uz Briseles pusi, uzskata to par savu glābšanas riņķi un cenšas būt dievbijīgāks nekā paši briselieši," atzīmēja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

"Rinkēvičs neizprot Latvijas ģeogrāfiju, nesaprot, cik svarīga Baltkrievija ir Latvijai, nesaprot, ko mēs zaudējam ekonomikā, paliekot bez Baltkrievijas kravām, ņemot vērā to, ka kravas no Krievijas jau esam zaudējuši. Rezultātā, iztapdami Briselei, Latvijas varasvīri upurē savu valsti, savu pilsoņu labklājību," Jānis Jurkāns konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Diplomāts atzīmēja, ka pagājis pārāk īss laiks pēc vēlēšanām, lai kļūtu skaidrs, kāda būs Baltkrievija un kāda ir baltkrievu tautas izvēle.

"Opozīcijas protesti, ko mēs redzam, ir daļa no baltkrievu tautas. Ko domā pārējie, kas nepiedalās demonstrācijās? Nedomāju, ka Lukašenko nav piekritēju. Tāpēc jāskatās, kādu lēmumu pieņems baltkrievu tauta. Ja Latvijai rūp demokrātija, pirms grūst Baltkrieviju uz politisko kanālu pusi, jādod tai iespēja nobalsot vēlreiz vai pieņemt jaunu konstitūciju – kā viņi paši nolems," uzsvēra Jurkāns.

Viņš uzskata, ka ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu.

"Nu, novāks Lukašenko, nu, ieviesīs sankcijas pret tiem ierēdņiem, un tad? Kur jūs Baltkrievijā redzat organizatorisku opozīciju? Viena dāma vizinās pa pasauli un kaut ko stāsta, bet kas būs vēlāk? Ja padzīs Lukašenko, kas notiks tālāk – Ukraina, tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss? Citu es neredzu," sprieda diplomāts.

"Latvijas ĀM izvēlējās Briseles pozu, sāka apsaukāties un pieprasīt to, kam pašas ES valstis nav gatavas, nevis novēroja un pa diplomātiskiem kanāliem palīdzēja baltkrieviem," noslēgumā piebilda Jurkāns.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

"Уйдут" Лукашенко, и что? Юрканс предостерег от украинского сценария
89
Tagi:
tranzīts, Jānis Jurkāns, Edgars Rinkēvičs, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

25
(atjaunots 22:03 24.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

25
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK

ANO Drošības padomi vēlas paplašināt. Ko mainīt, ko atstāt, lai saglabātu mieru

0
(atjaunots 11:07 25.09.2020)
Šogad ANO apritējuši 75 gadi. Dalībvalstis nolēmušas: kaut kas ir jāmaina. Pasaule ir mainījusies, struktūra ir novecojusi. Tiesa, dažkārt gadās, ka pārmaiņas ne vienmēr nāk par labu.

ANO valstu līderi iecerējuši atjaunot organizāciju. Vairāki reformu piedāvājumi izskanēja jau Ģenerālās asamblejas jubilejas sēdē. Šogad Apvienoto Nāciju Organizācijai apritējuši 75 gadi. Dalībvalstis nolēmušas: kaut kas ir jāmaina. Pasaule ir mainījusies, struktūra ir novecojusi. Tiesa, dažkārt gadās, ka pārmaiņas ne vienmēr nāk par labu. Piemēram, Vladimirs Putins ieteica saglabāt veto tiesības. Par to, kāpēc tas ir svarīgi stabilitātei pasaulē, stāsta mūsu video.

0
Tagi:
Drošības Padome, ANO