Nabadzība, tukšas kabatas

Latvijā 15% darbinieku saņem uz rokām minimālo algu vai mazāk

49
(atjaunots 14:20 18.08.2020)
Latvijā vairāk nekā 15% darbinieku saņem algu, kas nepārsniedz minimālo algu, vairāk nekā 1400 eiro saņem tikai 5% nodarbināto.

RĪGA, 18. augusts – Sputnik. Latvijā šī gada otrajā ceturksnī 26,3% nodarbināto iedzīvotāju saņēma uz rokām algu, kura nepārsniedz 450 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pie tam 118,3 tūkstoši darbinieku (15,4% no kopējā nodarbināto skaita) saņēma algu zemāku vai vienādu ar minimālo algu, kura 2020. gadā sastāda 430 eiro.

Tā, 35,1% nodarbināto Latvijas iedzīvotāju savā galvenajā ienākumu gūšanas vietā pēc nodokļu samaksas saņēma algu no 450 līdz 700 eiro, 28,1% darbinieku saņēma algu 700-1400 eiro un tikai 5% nodarbināto Latvijas iedzīvotāju otrajā ceturksnī uz rokām saņēma algu virs 1400 eiro.

2020. gada otrajā ceturksnī Latvijā tika nodarbināti 892,1 tūkstotis, jeb 64,1% iedzīvotāju, kas ir par 0,6% mazāk, nekā pērnā gada otrajā ceturksnī. Turklāt nodarbināto iedzīvotāju skaits gada laikā samazinājies par 13,5 tūkstošiem cilvēku, bet salīdzinājumā ar 2020. gada pirmo ceturksni – par 10 tūkstošiem cilvēku.

2020. gada otrajā ceturksnī statistikas pārvaldes darbaspēka ekonomiskajai aktivitātei veltītajā pētījumā piedalījās 3600 Latvijas mājsaimniecību, tika aptaujāti 6400 cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

49
Tagi:
CSP, Latvija, alga
Pēc temata
Kurš Latvijā pelna visvairāk: CSP publicēja algas
Arvien vairāk cilvēku vēlēsies aiziet ēnā: ekonomiste izvērtēja FM nodokļu piedāvājumus
IeM lūdz naudu no budžeta policistu un ugunsdzēsēju algām

Berlīnē aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumi 2" ar Navaļniju

7
(atjaunots 10:32 25.01.2021)
Ceturtdien Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pieprasīja no Eiropas Savienības valstu valdībām "nekavējoties apturēt projekta "Ziemeļu straume 2" būvdarbus un ievest jaunās sankcijas pret Krievijas Federāciju saistībā ar Navaļnija aizturēšanu.

RĪGA, 25. janvāris - Sputnik. Vācijas valdības koordinators ar Krieviju saistītos jautājumos Johans Zāthofs, Sociāldemokrātiskās partijas pārstāvis, neatbalstīja priekšlikumu ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju un aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumes 2" likteni ar Alekseja Navaļnija arestu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu Saarbrücker Zeitung.

Jautājums par jaunu sankciju ieviešanu tiek apspriests Eiropas Savienībā saistībā ar Navaļnija apcietināšanu. Ceturtdien Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pieprasīja no Eiropas Savienības valstu valdībām "nekavējoties apturēt projekta "Ziemeļu straume 2" būvdarbus un ievest jaunās sankcijas pret Krievijas Federāciju saistībā ar Navaļnija aizturēšanu.

Svētdien tika publicēti Zāthofa intervijas fragmenti, kur viņš komentēja attiecības ar Krievijas Federāciju. Koordinators uzskata, ka pret Krieviju nav jāievieš jaunas sankcijas, jo "tas neatrisina problēmas". Turklāt viņš aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumi 2" ar Navaļnija arestu: "Šīs divas tēmas nav saistītas savā starpā".

Turklāt Zāthofs paziņoja RND mediju grupai, ka aicina atbrīvot visus cilvēkus, kas tika aizturēti sestdien Krievijā nesaskaņoto akciju laikā.

"Kad cilvēki demonstrācijās vēlas izteikt savu viedokli, viņiem tas jādara, nebaidoties no valsts vardarbības, aresta vai citām represijām. Miermīlīgu demonstrantu un Alekseja Navaļnija tūlītēja atbrīvošana būtu pirmais solis, lai atgūtu zaudēto uzticību (Krievijas Federācijas varas iestādēm)," uzsver Zāthofs.

Eiropas Tautas partiju frakcijas vadītājs Manfreds Vēbers, kurš pārstāv Vācijas kristīgos demokrātus, savukārt paziņoja RND par nepieciešamību ES pieņemt sankcijas pret Krievijas Federāciju.

"ES Ārlietu ministriju vadītāji nedrīkst izlikties, ka nekas nenotiek, un aprobežoties ar vispārējiem aicinājumiem. Krievijas vadības cerībām nav jābūt īstenotiem. ES jāspiež uz vietām, kas ir vissāpīgākās Putina sistēmai – uz naudu," viņš piebilda.

Vēbers, kurš bija atbildīgs par Eiropas Parlamenta rezolūcijas pieņemšanu ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Krievijas Federāciju, norādīja, ka jāpārtrauc ar Putinu saistīto personu naudas plūsmas Eiropā, bet jautājumam par projekta "Ziemeļu straume 2" apturēšanu jāpaliek dienas kārtībā. "Tas, kā pašlaik rīkojas ar Krievijas opozīciju, ir ES un Krievijas tālāko attiecību mērs," skaidroja Vēbers.

Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija iepriekš ieteica ārvalstu politiķiem, kuri komentēja situāciju ar Navaļniju, cienīt starptautiskas tiesības un nodarboties ar savu valstu problēmām. Savukārt Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka Kremlī nevēlas ieklausīties ārzemju paziņojumos par Navaļniju.

7
Tagi:
Navaļnijs, Ziemeļu straume 2, Eiropas Savienība, Eiropas Parlaments, vacija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Lavrovs paskaidroja, kā vainas dēļ pasliktinās Krievijas un ES attiecības
Pat poļi jau ir samierinājušies. "Ziemeļu straumi 2" vairs neizdosies apturēt
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju
Nesankcionēta akcija Maskavā: policija apmētāta ar pudelēm un sniega pikām
Aleksandra Čaka iela, foto no arhīva

Sākumā neaptvēra, tagad iestājies šoks: autonodokļi Latvijā 2021. gadā

336
(atjaunots 23:51 23.01.2021)
Izmešu apjoma aprēķinu jaunās metodikas dēļ mainījušies automašīnu nodokļi – priecāties var tikai bagātie, Bentley un BMW īpašnieki.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Aizbildinoties ar klimata aizsardzību, valdība grozījusi šīgada autonodokļus tā, ka klimatu atliek vien nožēlot: jaunām mašīnām ar maziem motoriem transporta ekspluatācijas nodoklis tiek palielināts, bet premium klasei un sporta mašīnām tas būtiski samazināts, stāsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Rakstā sniegta salīdzinoša nodokļu analīze, ko tagad vajadzēs maksāt dažādu marku automašīnu īpašniekiem, ko sagatavojusi Auto asociācija.

Piemēram Nissan Micra, kuras dzinēja tilpums ir kā motociklam - 1 litrs, pagājušajā gadā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis (TEN) bija 48 eiro, šogad – 90 eiro. nodokļa pieaugums - 87,5%.

Nodoklis Peugeot 208 ar dzinēja apjomu 1,2 l no 12 eiro pieaudzis līdz 66 eiro. Par Toyota Corolla ar dzinēja apjomu 2 litri tāpat būs jāsamaksā 66 eiro agrāko 12 vietā.

Savukārt automašīnai Bentley Continental ar 4 litru dzinēju TEN samazinājies no 408 līdz 268 eiro, gandrīz par 68%. Samazinājies arī TEN automašīnai BMW X5 M ar 4,4 litru dzinēju – no 408 līdz 318 eiro. Porsche 911 Turbo S īpašnieks samaksās 258 eiro agrāko 408 vietā.

"Tātad, sausais atlikums no šīm izmaiņām ir tāds, ka būtiski pieaugs TEN no jauna reģistrētām mazlitrāžas automašīnām un samazināsies premium klases sporta automašīnām. Bez tam tas būs būtiski atšķirīgs pilnīgi identiskām automašīnām atkarībā no to reģistrācijas datuma," par TEN grozījumiem 2021. gadā secināja "Auto asociācijas" vadītājs Andris Kulbergs.

Jauno aplēšu pamats meklējams izmešu aprēķina jaunajā metodikā. Agrāk ražotāji izmešus mērīja laboratorijas apstākļos. Šo metodoloģiju apzīmē ar abreviatūru NEDC (New Europian Driving Cycle). Patiesībā izmeši bija daudz lielāki, un pēc dīzeļgeitas skandāla ar 2021. gada 1. janvāri ieviests jauns izmešu noteikšanas standarts WLTP (Worldwide Harmonised Light Vehicle Test Procedure), kas paredz izmešu mērīšanu, dzinējam darbojoties reālos apstākļos.

Turpmāk transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa aprēķinā tiks izmantotas divas tabulas, viena, pēc vecā NEDC standarta, automašīnām, kuras reģistrētas līdz pagājušā gada beigām. Otra atbilstoši WLTP standartam - automašīnām, kuras ir reģistrētas pēc šī gada 1. janvāra.

ES ieteica nepalielināt nodokļus sakarā ar izmešu mērijumu standartu grozījumiem, tomēr Latvijā rīkojas pretēji. Visvairāk cietuši mazo automašīnu īpašnieki.

Pirms gada valstī jau bija plānots autonodokļus grozīt sabiedrības vairākumam vēl kaitnieciskākā izpildījumā, teikts rakstā. Vispirms koalīcijā tika lobēta ideja par pilnīgu aizliegumu lietoto automašīnu importam, tad parādījās traktējums, ka par vecu uzskatāma trīs gadus veca mašīna, pēc tam jau piecus.

Kad plāns izgāzās, koalīcija mēģināja ieviest pilnīgi jaunu nodokli visām Latvijā ievedamām mašīnām, bet atkal jau ar lielu skandālu šim rosinājumam tika atmests ar roku. Izrādījās, ka nauda vajadzīga nevis kādām klimata programmām, bet lai pirktu dīzeļvilcienus. Beigu beigās lielāko nodokļu pieaugumu nācies piedzīvot smagā un kravas transporta īpašniekiem, uzņēmumu autoparkam.

Bet vilcieniem sakasīt nepieciešamo naudu neizdevās. Turklāt Eiropas Komisija ideju par dīzeļvilcienu iegādi atzinusi par klimatam kaitniecisku.

"Vēl pērnā gada beigās no Finanšu un Satiksmes ministriju sacerētajiem dokumentiem varēja saprast, ka ikgadējais transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis faktiski nemainīsies - tikai izmešu aprēķinu kārtība - metodoloģija, no kuras neviens tāpat neko lāgā nesaprata. Taču sapratīs šogad, ierodoties ar savu jauno auto uz tehnisko apskati un ikgadējo nodokļu nomaksu. Mikras īpašnieks būs dusmīgs, bentlija īpašnieks – iepriecināts," noslēgumā konstatēja raksta autors.

336
Tagi:
automašīnas, nodokļi, Latvija
Pēc temata
Kariņš uzdevis ministrijām atteikties no veco automašīnu nodokļa
Auto asociācijas vadītājs: mazāk cilvēku - lielāki nodokļi

Bild: Vācijā atlaida darbiniekus atteikšanās vakcinēties pret Covid-19 dēļ

0
(atjaunots 12:35 25.01.2021)
Vācijā tika konstatēti vairāk nekā divi miljoni koronavīrusa gadījumu, vairāk nekā 47 000 cilvēku miruši. Vakcinācija pret Covid-19 valstī sākās 27. decembrī.

RĪGA, 25. janvāris - Sputnik. Vācijā daži patronāžas dienesta darbinieki tika atlaisti par nevēlēšanos vakcinēties pret koronavīrusu, raksta RIA Novosti, atsaucoties uz laikrakstu Bild.

Aprūpes centra priekšnieks Renē Villmers vakcinējies pret Covid-19 un aicināja savus darbiniekus sekot viņa piemēram.

Trīs darbinieki atteicās vakcinēties, bet četri vēl nebija pieņēmuši lēmumu. Villmers sarunājās ar viņiem un izdalīja materiālus par vakcināciju. Galu galā viņš noteica divu dienu termiņu. Pēc termiņa beigām darbinieki nesniedza pozitīvu atbildi, tad tika pieņemts lēmums par viņu atlaišanu.

Villmers paskaidroja, ka darbinieki nav izrādījuši cieņu, neklausījušies viņu, bet kāds pat atteicies vakcinēties. Tomēr viena no bijušajām darbiniecēm paskaidroja, ka priekšnieks vienkārši nepievērsa uzmanību viņu bažām un piedraudējis ar atlaišanu, ja viņi nevakcinēsies.

"Es neesmu vakcinācijas pretiniece. Es tikai gribēju, lai man dotu vēl dažas dienas pārdomām. Tas ir kaitinoši, ja kāds nosaka termiņus šādam personiskajam jautājumam," viņa sacīja.

Tāpat avīze informēja, ka sieviete plāno iesūdzēt savu bijušo priekšnieku tiesā. Jāatzīmē, ka daudzi atlaistie darbinieki jau atraduši jaunu darbu.

Villers tagad meklē jaunas medmāsas un grib, lai viņa darbinieki vakcinētos pret koronavīrusu. Šādu prasību viņš izskaidro ar to, ka dara visu, lai aizsargātu pacientus.

Bild arī atzīmēja, ka Renē Villmers saņem pat nāves draudus no vakcinācijas pretiniekiem.

Vācijā tika konstatēti vairāk nekā divi miljoni koronavīrusa gadījumu, vairāk nekā 47 000 cilvēku miruši. Vakcinācija pret Covid-19 valstī sākās 27. decembrī. Vakcināciju veikta vairāk nekā 1,2 miljoniem iedzīvotāju, bet 25 tūkstoši jau saņēmuši otro devu. Pašlaik Vācijā vakcinē ar Pfizer/BionTech un Moderna preparātiem.

0
Tagi:
vakcinācija, koronavīruss, Vācija
Pēc temata
Tikai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju piekristu vakcinēties pret Covid-19
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
Rīgas mērs pastāstīja par gatavību vakcinēties un soda naudām Latvijā