Cukurbietes, foto no arhīva

Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām

25
(atjaunots 12:15 17.08.2020)
Lauksaimnieki atzīmē, ka kadastrālās vērtības pieauguma rezultātā ražīgums neuzlabosies, tātad nebūs iespēju segt nodokļu pieaugumu un vienkāršāk būs pārdot zemi dāņiem vai vāciešiem. Ko piedāvā Zemkopības ministrija.

RĪGA, 17. augusts — Sputnik. Lai ļautu mazajām zemnieku saimniecībām vismaz daļēji plānot nodokļu summas, Zemkopības ministrija ieteikusi noteikt valsts saistību: līdz 2027. gadam nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) lauksaimniecības platībām līdz trim hektāriem netiek celts vairāk kā par 10% gadā. Finanšu ministrijā gatava daļēji atbalstīt ieceri, vēsta TV3.

Patlaban tāda norma jau pastāv, tomēr tā attiecināta tikai uz saimniecībām, kuru platība pārsniedz trīs hektārus un būs spēkā līdz 2025. gadam. Zemkopības ministrija iesaka šo termiņu pagarināt par diviem gadiem, jo tāds ir Eiropas fondu plānošanas periods, kā arī dāvāt garantijas lauksaimniekiem, kam pieder mazākas zemes platības.

"Mēs nevēlamies dalīt šīs saimniecības, jo arī mazām saimniecībām šis slogs ir pietiekami liels. Lauksaimniekam ir jāvar rēķināties ar savām izdevumu pozīcijām, lai viņš varētu attiecīgi novērtēt, – vai viņš var investēt saimniecībā, vai viņš nevar, vai viņam jāatstāj visa nauda ko nomaksāt nodoklī," norādīja zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.

Piedāvājums radies tāpēc, ka pēdējos gados būtiski augušas lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus darījumu summas, un līdz ar gaidāmo kadastrālo vērtību kāpumu paredzams, ka pieaugs arī NĪN maksājumi.

Ja ierosinājums tiks apstiprināts, atvieglojumi skars visus lauksaimniekus, taču konkrētu aprēķinu par viņu finansiālo ieguvumu patlaban nav.

Finanšu ministrija šobrīd ir gatava atbalstīt ierosinājumu tikai daļēji.

"Šobrīd mēs redzam, ka mēs varētu to termiņa pagarinājumu atbalstīt, bet – vai mēs šo piedāvājumu varam atbalstīt arī uz ļoti mazām zemes vienībām lauksaimniecības zemēm, par to mēs vēl šobrīd diskutēsim Finanšu ministrijā," teica Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

Lielākās bažas ir par to, ka, paplašinot atvieglojumu saņēmēju skaitu, samazināsies pašvaldību budžetu ieņēmumi, un tādā gadījumā pašvaldības varētu pieprasīt kādas kompensācijas no valsts.

Tomēr lauksaimniekus pārstāvošās organizācijas uzsver: zemniekiem ne ražas, ne produkcijas vairāk nekļūst, un nauda nodokļu nomaksai nenokritīs no zila gaisa.

"Ceļoties šīm kadastra vērtībām, viņš jau vairāk neiegūs ne graudus, ne vairāk viņš izslauks pienu, ne vairāk olas no tā paša hektāra. Tie lauksaimnieki varbūt daudz vairāk putēs ārā un dabūs šīs zemes pārdot vai nu dāņiem, vai nu norvēģiem, vai nu holandiešiem, vai vāciešiem, kas jau ir ļoti daudzos novados izdarīts," saka Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Finanšu ministrijā mierināja, ka pēc kadastra vērtību maiņas strādāšot arī pie NĪN likmju pārskatīšanas un nepieļaušot nesamērīgu izmaksu pieaugumu lauksaimniekiem.

25
Tagi:
nekustamais īpašums, nodokļi, Latvija
Pēc temata
Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Lakstu puve un kaprīzais laiks kaitē ražai: vai augs kartupeļu cenas valstī
Latvija ieņēmusi pirmo vietu Baltijā lauksaimniecībā izmantoto pesticīdu apjoma ziņā
Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs
Lietuvas parlamenta ēka. Foto no arhīva

Eksperts norādījis Lietuvai: prasībās par sankcijām pret KF trūkst loģikas

1
(atjaunots 15:59 26.09.2020)
Lietuvai vispirms pašai jāaptver, ko tā vēlas, pirms pieprasīt no Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Lietuvas parlamenta deputāti aicināja Eiropas Savienību ieviest sankciju mehānismu pret Krieviju tā saucamā "Magņitska saraksta" formātā, ņemot vērā incidentu ar blogeri Alekseju Navaļniju, un iekļaut tajā gan atsevišķas personas, gan sankcijas pret konkrētām nozarēm ekonomikā, informēja Sputnik Lietuva.

Lietuvai vajadzētu konkretizēt, par kādām tieši sankcijām ir runa, sarunā ar Sputnik Latvija ieteica Krievijas valdības Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs.

""Magņitska sarakstā" bija paredzēts iekļaut konkrētas personas, kas apsūdzētas sakarā ar paša Magņitska nāvi, tās nebija ekonomiska rakstura sankcijas. Toties sektorālās sankcijas, ko ieviesa ASV un ES, attiecās uz ekonomiku. Tāpēc Lietuvas deputātiem vajadzētu aptvert, ko viņi vēlas," akcentēja Mitrahovičs.

Ja runa ir par pasākumiem pret Krievijas politiķiem un specdienestu pārstāvjiem, Brisele šādu ieceri varētu atbalstīt, uzskata eksperts.

"Taču, ja, pēc Lietuvas domām, jāievieš sankcijas pret Krievijas rūpniecību un tirdzniecību, tas diezin vai izdosies. Visas svarīgākās sankcijas pret Krieviju ES ieviesa 2014. gadā, un kopš tā laika nekādi jauni vērienīgi ierobežojumi nav bijuši," norādīja Mitrahovičs.

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti aicināja pārvērtēt attiecības ar Krieviju un "turpināt tās izolāciju", ņemot vērā incidentu ar Navaļniju. Eiropas diplomātijas vadītājs Žozeps Borels norādīja, ka Brisele apņēmusies izveidot globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē un piešķirt tam Navaļnija vārdu.

Maskava uzskata ES pozīciju par atklātu un tiešu iejaukšanos KF iekšējās lietās. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova akcentēja, ka runas par Navaļnija vārda piešķiršanu sankciju režīmam izskatās kā atklāts mēģinājums piešķirt ES jaunajiem ierobežojumiem nepārprotami Krievijai nedraudzīgu vektoru.

Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņa pašsajūta strauji pasliktinājās lidmašīnā. Divas dienas vēlāk viņš tika pārvests uz klīniku Charite Berlīnē. Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka blogeris it kā esot bijis saindēts ar vielu no kaujas indīgo vielu grupas "Novičok". Maskava lūdza Berlīni dokumentāli apstiprināt savus paziņojumus, atzīmējot, ka, saskaņā ar izmeklējumiem Krievijā, indes Navaļnija analīzēs netika atrastas.

1
Tagi:
Navaļnijs, sankcijas, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
Sieviete ar tukšu naudasmaku, foto no arhīva

Saņēmi 100 eiro valstij atdod 170: jaunais sociālo iemaksu modelis nesīs haosu

53
(atjaunots 12:46 25.09.2020)
Cik daudziem nāksies maksāt vairāk, ja tiks ieviesta jaunā sociālo iemaksu sistēma, un kāpēc jaunā modeļa administrēšana būs haotiska.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Ja tiks īstenots Labklājības ministrijas ierosinātais plāns par minimālo iemaksu 170 eiro apmērā, aptuveni trešajai daļai darbinieku nāksies maksāt vairāk, stāsta Neatkarīgā.

"Ja sasummē par visām darbavietām, visiem nodokļu režīmiem pret šī brīža minimālo algu 430 eiro, tādas personas, kurām būtu jāpiemaksā, tādas ir 273 tūkstoši. 180 tūkstoši no tiem ir tādi, kas strādā tikai parastajā nodokļu režīmā. Ja būs 500 eiro minimālā, tad vēl 100 tūkstoši papildus nāks klāt,"

saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Elīna Rītiņa.

Viņa atgādināja, valstī ir 80 tūkstoši darba ņēmēju, kuriem sociālās iemaksas aprēķina no algas, kas nepārsniedz 100 eiro mēnesī. Šiem darba ņēmējiem, ieviešot Labklājības ministrijas apsvērto modeli, viņiem nāksies maksāt to pašu minimālo sociālo iemaksu – 170 eiro.

Rītiņa piekrita tam, ka pakāpeniski ir jāievieš minimālās sociālās iemaksas, bet vispirms jāsaprot, kas patlaban nesaņem pietiekamu sociālo aizsardzību. Turklāt viena un tā pati persona, strādājot vairākās vietās, var būt aplikta ar nodokļiem saskaņā ar dažādām likmēm, un ir jāizlemj, kāda likme tiks ņemta vērā aprēķinos

"Tādēļ minimālā iemaksa ir jāievieš ļoti pakāpeniski un ļoti mērķtiecīgi. Ieviešot uzreiz pilnā apmērā, mērķis netiks sasniegts un būs pretreakcija. Ir ļoti svarīgi identificēt personas, saprast, cik daudz nākamajā periodā būs jāpiemaksā, un summas būtu jāievieš pakāpeniski," uzskata LTRK viceprezidente.

Būs haoss

Vēl viena problēma saistīta ar sociālo iemaksu aprēķiniem tiem, kas strādā dažādās vietās un saņem katru mēnesi citādu algu. Labklājības ministrija tādos gadījumos iesaka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai reizi trijos mēnešos saskaitīt darba ņēmēja saņemto atalgojumu un šo informāciju nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam, kas aprēķinās, vai minimālā sociālā iemaksa ir segta. Ja tā nebūs, VID nosūtīs rēķinu darba devējiem un darba ņēmējam, kas būs jāsedz trīs mēnešu laikā.

Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu kārtība radīs lielas problēmas.

"Pagaidām izskatās, ka tur ir diezgan liels haoss. Vairākās darbavietās strādā tie, kam ir mazi ienākumi. Domāju, ka būs diezgan sarežģīti ieviest sistēmu ar summēšanu un vēlāku rēķinu piesūtīšanu. Tie būs 100 tūkstoši, kas piedzīvos strauju iemaksu kāpšanu. Arī pati administrēšana būs haotiska. Būs milzu neapmierinātība ne tikai par to, ka būs jāmaksā vairāk," prognozēja D. Reizniece-Ozola.

Opozīcijas deputāti ir neapmierināti ar to, ka nodokļu reformas izstrādātāji solījuši samazināt administratīvo slogu, taču, spriežot pēc pašreizējiem piedāvājumiem, tā vēl pieaugs.

53
Tagi:
Latvija, nodokļu reforma, nodokļi
Pēc temata
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: plēsīs naudu par mašīnas vai dzīvokļa pārdošanu
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Arvien vairāk cilvēku vēlēsies aiziet ēnā: ekonomiste izvērtēja FM nodokļu piedāvājumus