LR Ministru kabinets, foto no arhīva

Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra

27
Ekonomists Arnis Sauka pastāstīja, kāpēc jāņem vērā lēmēju izglītība, un kādi nodokļi jāpazemina vispirms.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Ja Latvijas vēlas uzveikt ēnu ekonomiku, valdībai ir jāpazemina darbaspēka nodokļi, turklāt krīze tam ir vispiemērotākais laiks, paziņoja intervijā Diena Stokholmas ekonomikas skolas Rīgas filiāles Ilgtspējīga biznesa centra direktors, ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka.

Kopumā viņš pozitīvi novērtēja valdības darbības ārkārtējās situācijas apstākļos un par nosauca tās par "veiksmes stāstu". Savukārt ar atbalsta sniegšanu biznesam saistītās grūtības viņš nosauca par likumsakarīgām.

"Problēma, kas gan ir likumsakarīga, ir tā, ka cilvēki pieņem lēmumus atbilstoši savai izglītībai. Ja valsts pārvaldē ir ļoti daudz juristu, tad nevajag būt pārsteigtiem, ka liela daļa reformu paliek "uz papīra". Juristi jau nav ieviesēji, viņi ir tie, kas izstrādā normatīvos aktos.

Te var vilkt paralēles ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tur strādā ļoti labi profesionāļi, bet viņi ir pieraduši līdzekļus iekasēt, nevis izmaksāt. Šī bija pirmā reize, kad VID naudu izmaksāja, un tā bija iestādei neierasta situācija. VID darbinieki skatījās datu bāzēs, kas un cik ir maksājuši nodokļus, un atbilstoši izmaksāja pabalstus.

Taču, kā to vēlāk saprata valdība, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nevar būt vienīgais atbalsta saņemšanas kritērijs, jo kaut kādus nodokļus, piemēram, PVN, taču maksā visi. Līdz ar to ir jābūt kādam garantētam atbalsta minimumam," paskaidroja Sauka.

Jebkurā gadījumā, viņš uzskata, ka esošie lēmumi ir daudz labāki par tiem, kas tika pieņemti ārkārtējās situācijas sākumā.

Attiecībā uz tālākajām darbībām, viņš uzskata, ka valdībai derētu samazināt nevis PVN, kā to piedāvā, piemēram, restorānu īpašnieki, bet gan darbaspēka nodokļus. Šāds pasākums palīdzētu samazināt ēnu ekonomiku, kura Latvijā ir milzīga.

"Krīze ir labs laiks, lai noteiktu darbaspēka nodokļu atvieglojumus. Jāatgādina, ka ēnu ekonomikas galvenā komponente ir tieši aplokšņu algas. Arī ēdināšanas nozarē samazinātam darbaspēka nodoklim būtu daudz lielāka pozitīvā ietekme nekā samazinātai PVN likmei," paziņoja ekonomists.

Viņš atzīmēja, ka nodokļiem ir liela ietekme uz ēnu ekonomikas apjomu, taču runa nav tikai par tās lielumu.

"Svarīgākais ir tas, kāda ir nodokļu sistēma kopumā, vai tā ir samērīga. Latvijā darbaspēka nodokļi ir nesamērīgi augsti," uzsvēra Sauka.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Stokholmas ekonomikas skolas Rīgas filiāles pētījums parādīja, ka pērn ēnu ekonomikas apjoms pērn gandrīz nesamazinājās (vien par 0,3%) un sastādīja 23,9% IKP.

Citās Baltijas valstīs šis rādītājs ir zemāks – Lietuvā – 22%, savukārt Igaunijā – 18,2% IKP.

27
Tagi:
ēnu ekonomika, Latvija
Pēc temata
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

67
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

67
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē
Ustjlugas osta, foto no arhīva

Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai

19
(atjaunots 14:25 18.09.2020)
Baltkrievijas tranzītu iespējams pārorientēt uz Ustjlugu – osta var piedāvāt atbilstošus noteikumus, tomēr viss ir atkarīgs no tā, vai baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievija pārorientēs savas kravu plūsmas no Baltijas uz Krieviju, ja tai tiks piedāvāti līdzīgi noteikumi, valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko norādīja Krievijas valsts vadītājam Vladimiram Putinam tikšanās laikā Sočos. Viņš piezīmēja, ka Putins devis rīkojumu "visu aprēķināt" un organizēt pārrunas.

Spriežot pēc agrākajiem izteikumiem, Baltkrievijas valdībai tranzīta jautājums nav prioritārs, svarīgāka ir politiskā aktivitāte, atzīmēja Integrācijas perspektīvu pētījumu centra direktors, portāla RuBaltic.Ru galvenais redaktors Sergejs Rekeda.

Eksperts atgādināja, ka pirms dažiem gadiem Krievija jau ir piedāvāja Baltkrievijai izdevīgus tranzīta noteikumus.

"Minska atteicās, sakot, ka ar to nepietiek. Toreiz godā bija tranzīta un ogļūdeņražu piegādes daudzveidības un diversifikācijas idejas," Rekeda atgādināja sarunā ar Sputnik Latvija.

Pēc viņa domām, patlaban iespējama pārorientācija drīzāk uz Ustjlugu nekā uz Kaļiņingradu – šī osta var piedāvāt piemērotus noteikumus.

"Tagad Krievija var piedāvāt Baltkrievijai izdevīgus finansiālos noteikumus, atliek politiskais jautājums – cik lielā mērā baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas un atteikties no Baltijas republiku ostām," konstatēja Rekeda.

Baltijas valstis ieviesa individuālās sankcijas pret virkni Baltkrievijas amatpersonu, ieskaitot valsts prezidentu. Lukašenko informēja, ka necīnīsies par to, lai viņu tur ielaistu, viņš risinās problēmu ekonomiski. Pēc viņa vārdiem, Baltkrievijai "būs mazliet neizdevīgi" pārorientēt kravas uz Krievijas ostām, taču ar Krieviju "var vienoties par tarifiem".

Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarējis Lukašenko. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" republikā. Ģenerālprokuratūra to kvalificēja kā valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu. Vairāki opozīcijas aktīvisti ir aizturēti.

19
Tagi:
tranzīts, Krievija, Baltkrievija
Pēc temata
Kurss uz Krievijas ostām: kā Baltija palikusi bez Baltkrievijas naftas tranzīta
Latvijas Augstākā tiesa apglabājusi cerības par naftas tranzītu uz Baltkrieviju
Ventspils zaudējusi izredzes saņemt Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Biroja darbinieks

Vai Latvijā ir jāsaīsina darba nedēļa: ko domā iedzīvotāji

0
(atjaunots 11:19 21.09.2020)
Daudzās Eiropas valstīs notiek diskusijas saistībā ar darba nedēļas saīsināšanu no piecām uz četrām dienām; cik aktuāls šis jautājums ir Latvijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Dažās Eiropas valstīs ir nopietni aizdomājušies par darba nedēļas saīsināšanu līdz četrām dienām: tas ļautu saglabāt darbavietas un samazināt bezdarba līmeni, taču neizbēgami samazinātu arī ienākumu līmeni.

Kā rāda Kantar TNS aptauja iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, Latvijā šī ideja nav populāra. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Vien nedaudz vairāk par trešo daļu respondentu (36%) piekristu darba nedēļas saīsināšanai līdz četrām dienām. Vairākums (55%) izteicās pret.

Konkrēta viedokļa šajā jautājumā nav 9% aptaujāto.

Iepriekš Latvijas Valsts kanceleja sakarā ar koronavīrusa izplatības draudiem piedāvāja izmainīt valsts un citu iestāžu darba grafiku, pārejot uz 10 stundu darba dienu četras reizes nedēļā.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Četras dienas pa 10 stundām: Latvijas valsts iestādes var pāriet pie jauna darba grafika