Bankas ABLV logo, foto no arhīva

Simtiem dosjē lappušu: pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu

34
(atjaunots 14:37 03.08.2020)
Gan likvidatoru, gan konsultantu darba temps norāda uz to, ka līdz nākamā gada beigām visas pārbaudes tiks pabeigtas, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Likvidējamās ABLV Bank ieplānotās kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, savukārt norēķinus – līdz 2022. gada beigām, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks, vēsta BNN.

Pēc viņa sacītā, līdz jūnija beigām vairāk nekā 14 tūkstoši bijušo bankas klientu pilnībā atguva savus noguldījumus, šobrīd notiek vēl vairāk nekā 3000 kontu pārbaude.

"Mēs tiešām ļoti strādājam, lai 2021. gada beigās pabeigtu visas pārbaudes un līdz 2022. gada beigām pabeigtu visus norēķinus ar kreditoriem. Protams, ar atrunu, ka tie ir no mūsu darba atkarīgie termiņi. Jautājumi, kuri nonāks tiesās, jau ir ārpus mūsu kontroles. Taču visi kreditori, kuri spēs iziet pārbaudes vai jau pirmajā līdzekļu iesaldēšanas stadijā, ja tāda būs, atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem trūkst atbilžu, līdzekļus saņems līdz 2022. gada beigām," sacīja Kovaļčuks.

Viņš uzskata, ka klientu pārbaudēs pats galvenais ir informācijas apjoms par katru no klientiem. "Ja mēs izdrukātu visu informāciju, kas par vienu lielo klientu kādam ir jāizlasa, jāizvērtē un galā jāizdara secinājumi, tad tās ir simtiem lapaspušu," pateica Kovaļčuks.

Viņš piebilda, ka informācijas izpētes procesā rodas jautājumi klientiem ar lūgumu kaut ko precizēt, paskaidrot. Ja atbildes tiek saņemtas ātri un precīzi, tad process notiek ātrāk. "Ja atbildes ir neprecīzas, nāk lēni vai nenāk vispār, tad, protams, viss notiek lēnāk," paskaidroja Kovaļčuks.

2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, tobrīd otro lielāko banku Latvijā, kura bija lielākā neatkarīgā privātā banka valstī, naudas atmazgāšanā, saiknē ar sakariem ar Ziemeļkorejas transakcijām un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo to nenolēma neglābt nedz ECB, nedz Latvijas Banka. Fizisko personu noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro sāka izmaksāt praktiski uzreiz, taču lielākiem – un juridisko personu noguldījumiem – tiek rīkota pārbaude pēc apstiprinātas metodoloģijas.

ABLV Bank turpina cieši sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā ar valsts iestādēm un amatpersonām, lai nodrošinātu caurspīdīgu un atvērtu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina rīkot neatkarīgas kreditoru pārbaudes atbilstoši prasībām, kuras aprakstītas regulatora apstiprinātajā kreditoru pārbaudes metodoloģijā.

Savukārt Valsts policija 2019. gada oktobra sākumā paziņoja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē vairākus kriminālprocesus par ABLV Bank un tās darbinieku iespējamo lomu naudas atmazgāšanā.

34
Tagi:
Latvija, bankas
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (92)
Pēc temata
PNB, ABLV, Trasta komercbanka un Latvijas Krājbanka: kā Latvija atmaksāja ieguldījumus
Piektā daļa Latvijas uzņēmēju vēlas izvest savu naudu no valsts
Vairāk nekā miljards eiro? Cik "netīrās" naudas bija ABLV
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
ASV noliedz FKTK paziņojumus par ABLV kontu pārbaudes metodiku

Latvija par 64% palielinājusi agrorūpnieciskās produkcijas iepirkumus Krievijas Federācijā

59
(atjaunots 13:35 01.05.2021)
Pārsvarā no Krievijas uz Latviju tiek eksportēti kvieši, spraukums, lopbarības rauši un kukurūza.

RĪGA, 1. maijs — Sputnik.  2021. gada pirmajā ceturksnī Krievija eksportēja uz Latviju agrorūpnieciskā kompleksa (ARK) produkcijas par 197 miljoniem dolāru, kas ir par 64% vairāk nekā iepriekšējā gada analoģiskajā periodā, ziņo Krievijas Federācijas Lauksaimniecības ministrijas APK produkcijas eksporta attīstības Federālais centrs "Agroeksports".

Fiziskā izteiksmē no Krievijas uz Latviju pirmajā ceturksnī tika piegādāti 751 000 tonnu ARK produkcijas, kas ir par 40% vairāk nekā 2020. gada sākumā.

Pateicoties šādai dinamikai, šī gada pirmajā ceturksnī Latvijai iekļuvusi Krievijas produktu importētāju desmitniekā.

Krievijas kviešu pircēju vidū Latvija ieņēma septīto vietu, kukurūzas importētāju vidū – ceturto. Šī gada pirmajos trīs mēnešos Krievija nosūtījusi uz Latviju 298 000 tonnu graudu par 72 miljoniem dolāru, kukurūzas – 96 000 tonnu par 22 miljoniem dolāru. 2020. gada pirmajā ceturksnī kviešu un kukurūzas piegādes bija 6 300 tonnu un 6 000 tonnu attiecīgi.

Spraukums un rauši, kas pērnajā gadā ieņēma pirmo vietu Krievijas ARK produkcijas uz Latviju eksporta struktūrā, šogad ierindojās otrajā vietā ar 168 000 tonnu (-10%) par 42 miljoniem ASV dolāru (+28%).

Cukurbiešu graizījumu eksports uz Latviju 2021. gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 41%, līdz 98 000 tonnu fiziskajā izteiksmē un par 13%, līdz 19 miljoniem dolāru vērtības izteiksmē.

Pēdējos gados Latvija ir lielākais Krievijas cukurbiešu graizījumu pircējs un šogad arī saglabā līderpozīcijas, neskatoties uz samazināšanos.

Tāpat Latvija ir lielākais Krievijas iesala pircējs. 2021. gada pirmajā ceturksnī iesala eksports uz Latviju pieaudzis astoņas reizes – līdz 39 000 tonnu par 15 miljoniem dolāru.

59
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Trīs kastes ar sapuvušām, viena normāla: nav kas lasa zemenes
Zemnieku Saeima: lai politiķi paši brauc pie mums vākt ogas
Mums ir 20 tūkstoši jaunu bezdarbnieku: viesstrādnieku lauksaimniecībā nebūs
Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi
Dzelzceļa apgaitnieks, foto no arhīva

Aktīvu izpārdošana, "meitu" likvidācija: "Latvijas dzelzceļš" domā, ietaupīt

33
(atjaunots 16:07 30.04.2021)
"Latvijas dzelzceļš" likvidēs infrastruktūras pārvaldei paredzēto meitasuzņēmumu – akcionāri apstiprināja lēmumu jau februārī.

RĪGA, 30. aprīlis — Sputnik. Tuvākajā laikā, domājams, tiks sākta "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmuma – kompānijas "LDz infrastruktūra" likvidācija, pastāstīja "Latvijas dzelzceļš" pārstāve Ieva Betere, vēsta Тvnet.lv.

Viņa paskaidroja, ka patlaban tiek gatavota atbilstošā dokumentu pakete, kas tiks iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā.

Betere atgādināja, ka LDz reorganizācija sākās 2019. gada beigās un paredz tehnoloģisko procesu izvērtēšanu, dublējošo funkciju izslēgšanu, administratīvā aparāta samazināšanu. Vienlaikus šī gada sākumā LDz valde un padome pieņēma lēmumu par "Latvijas dzelzceļš" un "LDz infrastruktūra" saplūšanu, kas tika apstiprināts akcionāru sapulcē februāra beigās.

2019. gadā "LDz infrastruktūra" apgrozījums sastādīja 4,14 milj. eiro., peļņa – 384 269 eiro. Uzņēmuma finansiālie rādītāji par 2020. gadu nav publicēti.

Iepriekš vēstīts, ka kravu pārvadājumu apjoma krišanās fonā "Latvijas dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt kompānijai pārvarēt krīzi. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automašīnu ekspedīcijas pakalpojumus, termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Līdztekus "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas realizēt plānotos un uzsāktos projektus, kas finansēti no ES struktūrfondiem. Uzņēmums nolēmis atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To bija plānots paveikt līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievadceļu attīstības projektu.

Tāpat "Latvijas dzelzceļš" ir spiests samazināt štatu. Vienlaikus LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem un neprofila aktīviem.

33
Tagi:
ekonomika, Latvija, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Analītiķis: pa Rail Baltica nevadās ne kravas, ne pasažierus
Bijušais satiksmes ministrs: būtu labāk ostas likvidēt, vilcienus – sazāģēt
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Šlesers: Latvijas parādus maksās mūsu mazbērni
Latvijas dzelzceļš pārdod 12 nevajadzīgas lokomotīves
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

0
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

0
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā