Daudzdzīvokļu māja Rīgā, foto no arhīva

"Kadastrs" virs tirgus cenas: kam reforma atņems mājokli, un kurš piebāzīs kabatas

312
(atjaunots 11:12 25.07.2020)
Kadastrālās vērtības pārrēķins bez nekustamā īpašuma nodokļa likmes izmaiņām nodarīs sāpīgu triecienu virknei namīpašnieku un uzņēmumu īpašnieku. Toties tiesu izpildītāji un maksātnespējas administratori, šķiet, bez graša kabatā nepaliks.

RĪGA, 25. jūlijs – Sputnik, Jūlija Granta. Valsts zemes dienesta (VZD) piedāvāto jauno kadastrālo cenu projektu, kurš sola palielināt tās līdz pat 6-7 reizēm, var apstrīdēt tikai līdz 28. jūlijam. Dienests lūdz rakstīt uz e-pastu sabiedribas.lidzdaliba@vzd.gov.lv. Zinoši cilvēki saka, ka par pamatotu tiks uzskatīts iebildums, ko apstiprinās neatkarīgs novērtētājs, taču nedz laika, nedz 100-200 eiro šim mērķim daudziem vienkārši nav. Tādēļ atliek tikai sūdzēties cerībā, ka iesniegumu vilnis apturēs drakonisko projektu.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns apgalvoja, ka Latvijas nekustamo īpašumu vērtības masa pieaugs "vien" divas reizes, taču viņš, maigi sakot, liekuļo: jauno Ministru kabineta noteikumu projekts par kadastrālajām cenām jau ir īstenots portālā kadastrs.lv informācijas datu veidā, tur opcijā "Meklēt īpašumus" ikviens interesents var atrast vajadzīgo adresi, un, uzspiežot uz kadastrālo numuru, ieraudzīt, cik bija un cik būs.

Jēru klusēšana

Nekustamo īpašumu aģentu loku jau pārņēmis Stokholmas sindroms: viņi cenšas attaisnot varasiestāžu rīcību. Redziet, kadastrālo cenu pacelšana (kulturāli sauktā "pievilkšana pie tirgus cenām") tika gatavota sen, taču valdība atlika šo nepopulāro pasākumu uz labākiem laikiem. Jā, laiki nav īsti labākie, cilvēkiem ar naudu klājas pavisam slikti, tirgus apstājies Covid-19 dēļ, savukārt izpētot cenu projektu, cilvēki sāks atbrīvoties no nekustamā īpašuma, un sāksies tirgus sabrukums, uzskata nekustamā īpašuma aģenti. Viņi piedāvā atkal "atlikt" vai cerēt, ka valdība līdz ar kadastra celšanu piekritīs atbrīvot no nodokļa vienīgo nekustamo īpašumu. Un vispār, daudzas pašvaldības piešķir atlaides…

Skandalozākais piemērs, ko es atradu uz ātru roku, bija māja Jūrmalā. Man tā pazīstama pēc padomju laiku kūrorta atpūtas spartiskos apstākļos. Tās pašreizējā cena ir 55 990 eiro. Jaunā – 277 445. Kāpums piecas reizes, savukārt zemei 6,5 reizes. Bet zemes nodokļa summa pēc 1,5% likmes pieaugs no 567 eiro līdz 3724 eiro. Un pat ar 90% atlaidi, ko Jūrmalas dome visnotaļ piešķir, trieciens makam būs jūtams: 56,70 eiro vietā nāksies atvadīties no 372,40 eiro.

"Nodokli izdomāja, kad 2009. gadā bija jāsaņem rietumu kredīti," skaidro žurnāla "Kvadratnij metr" galvenais redaktors Romāns Golubevs. "Un, tā kā tā ir viena no retajām nodevām, no kuru nomaksas nevar izvairīties, viss gāja kā pa sviestu: 10 gadus īpašnieku nodokļu slogs tikai un vienīgi auga, bet pašvaldības izdomāja trikus, lai gan naudu saņemtu, gan iedzīvotājus saglabātu."

Kāds tam sakars ar tirgu?

"Mana ģimene dzīvo savā mājā jau piekto paaudzi un negrasījās to pārdot," pauž sašutumu sabiedriskā aktīviste, Rīgas centra iedzīvotāja Liāna Hiršsone. "Kāds sakars ar to ir tirgus cenām, kuru dēļ valsts izgriež uz āru manas kabatas?"

Vēl nepieņemamāka izskatās situācija padomju laikos uzbūvēto mikrorajonu iedzīvotājiem. Latvijas Republika nav tajos ieguldījusi ne centa, taču stabili iekasē naudu. Ja kāds privatizēja savu padomju dzīvokli par 4-5 tūkstošiem latu, tad ar tagadējām nodokļu likmēm viņš izmaksas par to tādu pašu summu burtiski desmit gadu laikā! Kopš 2010. gada nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi ir pieauguši 4-5 reizes, neskatoties uz visiem varasiestāžu stāstiem par "pakāpeniskumu" un pieauguma nepieļaušanu vairāk kā par 25% gadā.

Mierinājumi skan publiski, bet nodokļa aprēķinu katrs saņem privāti, un nav nekādu iespēju to apstrīdēt.

Jauno, uz "tirgus cenām" balstīto kadastrālo cenu publicēšanu atmaskoja sertificēts novērtētājs ar 15 gadu pieredzi, Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas valdes loceklis Artūrs Žuromskis.

Viņš izanalizēja vairāk nekā 130 nejauši izvēlētus objektus no savas datubāzes un reklāmas sludinājumiem 8 dažādos tirgus segmentos no 2019. gada 1. jūlijam līdz 2020. gada 30. jūnijam un konstatēja: tie visi parāda Valsts zemes dienesta "izstrādāto" cenu absurdumu un absolūto neatbilstību tirgus cenām. Atzīstot, ka ne visas līgumos norādītās cenas ir reālas, Žuromskis tomēr ir sašutis par to, ka trešajā daļā gadījumu piedāvātie kadastrālie rādītāji ne vien nesastāda 85% no tirgus cenas, bet pārsniedz to par 15% un pat vairāk.

Vislielākās neatbilstības ir dzīvokļiem Rīgā, kurus VZD minimāli pārvērtējusi par 35,3% (vecs nekustamais īpašums Parādes ielā), bet maksimāli – par 85,9% (Vienības gatve).

Tikpat skumji klājas mājokļiem Daugavpilī un Liepājā, kur ceturtajā daļā gadījumu paredzētā kadastrālā cena pārsniedz tirgus cenu. Maksimālā starpība sasniedz 153%.

Pavisam slikti VZD speciālisti tikuši galā ar kadastrālo cenu projektēšanu biroju telpām: 17 gadījumos no 20 viņi trāpīja ar pirkstu debesīs un pārsteidza ar trīskāršu kļūdu: biroja ēkas piedāvātā cena bija par 333,7% augstāka par iepriekšējo. Trešajā daļā gadījumu projektējamā cena divas reizes pārsniedz tirgus cenu. Un biroju ēkas nav dzīvoklīši, par kuriem kaut mazu daļu iespējams samaksāt skaidrā naudā; tur viss ir oficiāli un ar bankas starpniecību.

Komercapbūves zemesgabalus VZD pārvērtēja 9 gadījumos no 10, līdz pat +117%. Tādi pati nelaime ir ar noliktavām. Palaimējies ir tikai lauku iedzīvotājiem: pusē gadījumu jaunās kadastrālās cenas ir kļuvušas divas reizes zemākas par iepriekšējām, un 90% gadījumu – vienkārši zemākas.

Kopumā VZD piedāvātās cenas ir sagatavotas vienkārši neiedomājami neprofesionāli, secināja Žuromskis. Kadastrālo cenu noteikšanas sistēmai ir nepieciešamas nevis vienkārši izmaiņas, bet gan kapitālremonts. "Tāpat absolūti nav pieļaujams, ka kadastrālā vērtība konkrētam īpašumam pārsniedz tā tirgus vērtību!" pārliecināts eksperts. "Es aicinu katru no jums sniegt atsauksmes un iebildumus par Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam" pa e-pastu sabiedribas.lidzdaliba@vzd.gov.lv!" Tāpat viņš aicināja Tieslietu ministriju un VZD uzsākt dialogu ar profesionāļiem, lai steidzami sakārtotu kadastra sistēmu.

Kam tas ir izdevīgi?

Tātad palielinātas kadastrālās cenas iezāģēs pilsētām un biznesam. Vai tiešam to no Latvijas gaida starptautiskie kreditori? Vai arī viņi apzināti piespiež Latviju samazināt mājokļu īpašnieku skaitu, padarīt īpašniekus par īrniekiem – jo nav ko bojāt vispārējo Eiropas statistiku ar savu pēcpadomju mantojumu. Eiropā īpašums pieder tikai īstiem bagātniekiem, nevis kaut kādiem strādniekiem.

Vai arī akcijai ir tuvāki pasūtītāji – piemēram, tiesu izpildītāji un maksātnespējas administratori, kuri ir gatavi mesties virsū parādniekiem? Viņi jau sen dabū savu sviestmaizi no pašvaldībām, kas uzdevušas viņiem parādu piedziņu. Savukārt tiesu izpildītāja maksa pat pie minimālas parāda summas 100 eiro apmērā sastāda tos pašus 100 eiro, un pat vairāk, ja parādnieks pēkšņi nav pareizi izpratis situāciju un nomaksājis prasīto atvēlēto pāris nedēļu laikā.

Skaidrs, ka kadastra izmaiņu projektam ir acīmredzama konfiskāciju iezīme. Pat ja cilvēks saņems atlaidi, a) tā nebūs uz visiem laikiem un ir atkarīga no pašvaldību maksātspējas; b) īpašumtiesību izmaiņu gadījumā nodeva pēc likuma tika maksāta no uzskrūvētā kadastra, nevis no pušu atrunātās cenas.

"Ja valsts uzstāda šādas kadastrālās cenas, lai uzņemas pienākumu izmantot pirmās rokas tiesības, iegādājoties īpašumu," piedāvā karstgalvji. Taču tikai atsevišķi cilvēki patiešām ir gatavi darīt zināmu savu viedokli varasiestādēm par viņu norādīto adresi. Bet vajadzētu gan.

312
Tagi:
nodokļi, Latvija, nekustamais īpašums

Mājokļa noma Latvijā pandēmijas laikā: mainījušas cenas, kas gaidāms nākotnē

44
(atjaunots 15:06 16.05.2021)
Īres maksa pirmskara mājās samazinājusies par 13%, renovētajās mājās – par 7%, tipveida mājās – par 8%, jaunceltnēs – par 19%.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Covid-19 pandēmijas laikā dzīvokļu īres maksa jaunceltnēs kritusies par 19%, paziņoja pakalpojumu sniedzējs nekustamo īpašumu jomā – uzņēmums "Colliers". Dzīvokļu ilgtermiņa nomas piedāvājums pandēmijas sākumā pieauga par 65%, vēsta Тvnet.lv.

Uzņēmuma direktora vietniece Agija Vērdiņa pastāstīja, īres maksa pirmskara mājās samazinājusies par 13%, renovētajās mājās – par 7%, tipveida mājās – par 8%.

Vidējais īres maksas apmērs jaunceltnēs sastāda 12,2 eiro par kvadrātmetru mēnesī, dažkārt var sasniegt 15 eiro par kvadrātmetru. Vidējā īres maksa renovētajās mājās – 9,4 eiro par kvadrātmetru, citās mājās – 7,4 eiro par kvadrātmetru.

Kopumā 11% nomas tirgū piedāvāto dzīvokļu atrodas jaunceltnēs, 54% - renovētajās majās, 34% - citās mājās.

Pēc Covid-19 pandēmijas sākuma dzīvokļu ilgtermiņa nomas piedāvājums pieaudzis par 65%, jo tūristu plūsmas sarukuma un īstermiņa tirgū iepriekš bijušo dzīvokļu cenu pieauguma tempu lejupslīdes dēļ tie tiek piedāvāti ilgtermiņā nomai. Tomēr šogad piedāvājums krities, atzīmēja Vērdiņa.

Pērn Rīgā uzbūvētas tikai divas nomas ēkas. Patlaban Rīgā ir apmēram 175 mājas ar aptuven 5500 iznomājamiem dzīvokļiem.

Iepriekš SEB banka organizēja aptauju jautājumā par iedzīvotāju cerībām uz mājokļu cenām. Vairāk nekā 42% respondentu gaida nekustamo īpašumu cenu pieaugumu šogad. Un cenu krišanos cer tikai 14,5% respondentu, 25,4% prognozē stabilitāti.

SEB bankas ekonomists Gatis Gašpuitis, komentējot aptaujas rezultātus, atzīmēja, ka Covid-19 pandēmijas radītā krīze nav tik smaga, kā bija gaidīts, turklāt daudzu iedzīvotāju finansiālais stāvoklis pēdējos gados pat uzlabojies. Nekāda "burbuļa" nekustamo īpašumu tirgū nav, un mājokļu cenu krišanās nav sagaidāma.

44
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija
Pēc temata
Latvijā sadārdzināsies nekustamo īpašumu darījumi: kā to ietekmēs jaunā apdrošināšana
Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā
Kapi mājas vietā: Valsts kontrole pieķērusi Rīgas domi nevīžībā
Dzīvokļu cenas sērijveida mājās turpina pieaugt
Igors Krupņiks

Ardievu, šprotes! Baltijas jūrā vairs nekas nav darāms

105
(atjaunots 18:35 15.05.2021)
Liepājas zivju konservu rūpnīcas bijušais īpašnieks pastāstīja, kāpēc slēgts uzņēmums, kā arī deva premjerministram Kariņam gudru ideju, ja jau šprotu ražošanu viņš uzskata par negudru.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik, Zinaida Juškeviča. Pēc Latvijas iestāšanās ES ķilavu zvejas kvotas samazinājās trīskārt, un dažu gadu laikā tās Latvijai atņems pavisam, domājams, par labu Dānijai, kas ekskluzīvam produktam (šprotēm) paredzētās izejvielas izmanto plaša patēriņa preču (zivju miltu) ražošanai. Tā uzskata Krievijas uzņēmējs un inženieris Igors Krupņiks.

Septiņpadsmit gadus viņš strādāja pie Liepājas zivju konservu rūpnīcas, pārcieta "benzopirēna", finanšu un ekonomisko krīzi, bet kļuva par "banku tīrīšanas" un maksātnespējas administratoru nevaldāmās alkatības upuri. 2020. gada 1. septembrī viņš ražotni slēdza.

Radio Baltkom ēterā uzņēmējs atklāja, kā tika izlaupītas viņa izveidotās rūpnīcas. Ar "naudas atmazgāšanas apkarošanas" saukļiem strādājošos uzņēmumus metodiski iznīcināja maksātnespējas administratori. Tos uzņēmējs salīdzināja ar tārpiem, kas grauž Latvijas ekonomiku no iekšienes.

Alkatīgie administratori

Kā par nelaimi, Krupņikam bija attīstībai ņemti kredīti "Trasta komercbankā". Kad tika atņemta licence aizdomās par "naudas atmazgāšanu" (tiesa to vēl aizvien nav pierādījusi), finanšu iestādē ieradās administratori, un viņi sāka plosīt klientus gabalos. Par 500 tūkstošiem eiro, kas saņemti saskaņā ar eirofondu programmu, Krupņiku ierakstīja bankas kreditoru sarakstā un citu nenodrošinātu kreditoru rindā. Un pieprasīja atmaksāt 1,1 miljonu eiro no uzņēmuma, kam piederēja 500 tūkstoši.

Uzsvērsim: runa nebija par ārzonu, bet gan par lielu ražotni Latvijā – "Kolumbija Ltd" ar 450 darbiniekiem, bet "finanšu remonta" organizatori tādam gadījumam izņēmumu neparedzēja.

"Neviens nedomāja veikt nekādas ieskaites, - teica Krupņiks. – Radās iespaids, ka nav jēgas cīnīties, taču manā pusē nostājās Liepājas mērs Uldis Sesks un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņi vērsās bankā "Citadele" ar lūgumu izskatīt jautājumu par manu ražotņu finansēšanas pārņemšanu, un kredītu komiteja pieņēma pozitīvu lēmumu. Taču, kad iesniedzu papīrus administratoram Mārim Sprūdam, viņš pajautāja: "Bet kas man no tā būs?" Savas intereses skaitļus viņš neiezīmēja, it kā nav pamata apsūdzēt viņu par izspiešanu, taču pārkreditēšanas darījums tika izjaukts."

Saskaņā ar dažādām "Trasta komercbanka" "finansiālā remonta" epizodēm Māris Sprūds un viņa kolēģis Ilmārs Krūms ir aizdomās turamie kriminālprocesā. Kad viņi tika aizturēti, bankā parādījās jauna personība – Armands Rasa. Šī gada janvārī viņš paziņoja, ka atradis pircēju Liepājas zivju rūpnīcas mantībai.

Pēc papīriem īpašums maksā 10,5 miljonus, izsolīts tika par 3,8 miljoniem, taču pircēju nebija. Tagad darījuma summa netiek izpausta, tomēr Krupņikam zināms – tā ir vismaz uz pusi mazāka par to, ko savulaik piedāvāja "Citadele", - 5 milj. eiro. Tātad no administratoru alkatības cietuši bankas kreditori, kuri tās parādu apmaksai saņems mazāk naudas.

Trīs resursi

Tomēr līdz 2020. gada vasarai Igors Krupņiks cīnījās par ražotnes dzīvotspēju. Zivis bija iepirktas, kadri bija gatavi atgriezties cehā. Tomēr 1. augustā sarunā ar Armandu Rasu noskaidrojās, ka administrators ir gatavs ļaut rūpnīcai pastrādāt vienu vai divus mēnešus nevis gadu, kā plānoja direktors. Viens vai divi mēneši ražošanai – tā ir ņirgāšanās, šķita Krupņikam. Galu galā viņš "atstāja atslēgas zem kājslauķa".

Taču arī tas vēl nav viss: alkatīgi lielās lietās, administratori izrādījās alkatīgi arī sīkumos. Viņi nodarīja uzņēmumam nelabojamu organizatorisku kaitējumu.

"Atstāju rūpnīcu pilnā kārtībā, gatavu darbam, nospied tikai pogu un laid vaļā, - apliecina uzņēmējs. – Taču, lai iekārtas darbotos, vitāli svarīgs tāds īpašs darba resurss, kā mehāniķi. Es lūdzu Armandu Rasu iekļaut viņus rūpnīcas apsardzē, lai saglabātu ražotnei. Viņš atbildēja, ka viņam ir sava apsardzes firma un tādi pakalpojumi viņam nav vajadzīgi. Tad es viņam taisni acīs teicu: "Tu tak esi valsts darbinieks, tev jārūpējas par valsts interesēm, kāpēc tad tu tās neaizstāvi?"

Mehāniķus atlaida, viņi iekārtojušies darbā citās rūpnīcās, un tagad būs daudz grūtāk palaist iekārtas.

Ar kadriem Liepājā ir grūti. Krupņiks ironizēja: kad sāka atjaunot rūpnīcu, viņa galvenais resurss bija "KB-45" (krievu bāba, 45 gadi), bet 17 gadu laikā nekas nav mainījies, tāpēc tagad resurss jānosauc "KB-62". Jaunieši aizbēguši, inženieru nav.

Kadri ir viens no trim galvenajiem resursiem, kas vajadzīgi sekmīgai ražošanai, ir pārliecināts uzņēmējs. Pārējie – tirgus un izejvielas. Krievijas tirgu, kur pārstrādātāji Latvijas pārdeva divas trešdaļas produkcijas, politiķi sekmīgi aprakuši. Taču ne tikai tāpēc vien sarūk "Latvijas brenda" ražošana.

"Baltijas jūra ir tukša, tur vairs nav, ko ķert," biznesmenis komentēja lēmumu samazināt zvejas kvotas, aizbildinoties ar ekosistēmas saglabāšanu un cīņu ar dioksīna piesārņojumu. Ja Dānijai ievajadzēsies lielāka izejvielu bāze zivju miltu ražošanai, ķilavas Latvijai pavisam atņems.

Zelta zivtiņa

Taču tas nenozīmē, ka zivju pārstrādei perspektīvu nav. Krupņiks tās izmēģinājis – radīts eksperimentāls zivju audzētavas cehs, kur audzē stores, foreles, Āfrikas samu.

"100 tonnas gadā – tas nav nekas, rūpnieciskam mērogam vajadzīgi vismaz 5 tūkstoši tonnu gadā, - atzina Krupņiks. – Jūras resursi visā pasaulē izsīkst, zivju cena pasaulē aug, bet Latvijā ir papilnam upju, ezeru, dīķu. Tie neko nemaksā. Ir labi pārvaldnieki, saglabājusies šāda tāda zinātniskā bāze. Akvakultūra – tā ir perspektīva gadu desmtiem, pat elektroenerģijas augsto cenu fonā valstī ar neprātīgu "zaļās" enerģijas iepirkuma obligāto komponenti (bēdīgi slaveno OIK). Attīstībai vajag vien valsts gribu, atbalstu nozarei, taču tā nav."

Tātad zivis nav Latvijas profils? Kāpēc, ja zivis dzīvo ūdenī, kura valstī ir papilnam?

Krupņiks ir pārliecināts: padarot zivju audzēšanu par prioritāru nozari, Latvija var kļūt par otro Norvēģiju, piegādājot Eiropas un pasaules tirgum kvalitatīvas saldūdens zivis, no storēm līdz karpām. Tāda varētu būt gudra, novatoriska ražošana, par ko sapņo premjerministrs Kariņš (ja jau šprotes ir negudra).

450 darba vietas, desmitiem jaunu eksporta tirgu no Eiropas līdz Austrālijai, jauni uzņēmumi – zivju audzētavas un krabju nūjiņu ražošana. Ar to nepietika, lai saglabātu Liepājai un Latvijai nozīmīgu zivju pārstrādes rūpnīcu ar simt gadu vēsturi. Tās glābējs saņēma vilšanos, nevis pateicību, Latvija viņam pat nedeva pastāvīgu uzturēšanās atļauju, kur nu vēl pilsonību.

Pērn Krupņiks devās uz Izraēlu. Tur, tiklīdz ieradies, viņš saņēma pasi, atbalsta līdzekļus un ierosinājumu stāties lielas rūpnīcas vadībā. Viņš iebilda, ka "direktora kandidāts" nepārvalda ivritu, viņam attrauca: "Pie mums smadzenes vada mēli, nevis mēle – smadzenes." Izraēlai ir svarīga viņa pieredze pārvaldē un inženiertehniskā izglītība, ko apstiprina Žukovska vārdā nosauktās Gaisa kara akadēmijas tehnisko zinātņu doktora kandidāta diploms.

Pēc paraduma viņš par Latviju stāsta "pie mums", "mēs" un apgalco, ka Latvijas diaspora Izraēlā sasniedz vairāk neka 30 tūkstošus cilvēku, kuri mīl savu mazo dzimteni un gribētu tai palīdzēt.

"Valstij vajadzīgs mērķis un finansiāli ekonomiskā programma. Par to, kā tas strādā, liecina Taivānas, Singapūras, Izraēlas, Īrijas piemēri, kas 30 gadu laikā pacēlušās virsotnēs no mīnusiem. Padomju Savienībā Latvija bija līderis, Eiropas Savienībā tā klumburo astē, un rodas iespaids, ka tā pastāvēs, kamēr šis valstsveidojums būs vajadzīgs Briselei kaut kādiem politiskiem uzdevumiem, - saka Krupņiks. – Tomēr es ticu, ka Latvijas iedzīvotāji gribēs paši vadīt savu valsti tās labumam. Paskat, Īrija ilgus gadus bija sugas vārds, bet tagad plaukst un zeļ, un jaunieši turp atgriežas. Mazās valstis var būt ļoti elastīgas. Tātad būtu pāragri vilkt krustu pāri Latvijai."

105
Tagi:
zivrūpniecība, šprotes, rūpniecība, Baltijas jūra
Pēc temata
Parādi - miljoniem eiro: Latvijā izputējis vēl viens šprotu ražotājs
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Ne pandēmija, bet Krievija: šprotu importa aizliegums neļauj augt Latvijas uzņēmējiem
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā
Maxima lielveikals, foto no arhīva

Aicina darbā skolēnus: Maxima piedāvā aptuveni 400 darba vietas vasaras brīvlaikā

0
(atjaunots 22:05 17.05.2021)
Jau 10 gadus darbojas Nodarbinātības valsts aģentūras izstrādātā programma, kas dāvā iespēju 15-18 gadus veciem skolēniem iegūt reālu darba pieredzi vasaras brīvlaikā.

RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Uzņēmums SIA "Maxima Latvija" radīs 382 darba vietas 53 veikalos 27 Latvijas pilsētās. Tās paredzētas jauniešiem, kuri vēlas pastrādāt vasaras periodā, raksta Press.lv, atsaucoties uz kompānijas sniegto informāciju.

Šādu praksi "Maxima Latvija" izmanto jau 10 gadus – vasaras periodā tirdzniecības vietās darbā tiek pieņemti 15-18 gadus veci jaunieši, lai iegūtu reālu darba pieredzi un nopelnītu kabatas naudu. Programmu izstrādājusi Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA).

Šogad jaunieši varēs iekārtoties darbā "Maxima" veikalos Aizkrauklē, Ādažos, Cēsīs, Dobelē, Gulbenē, Iecavā, Ikšķilē, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kandavā, Koknesē, Kuldīgā, Liepājā, Limbažos, Līvānos, Ogrē, Olainē, Rēzeknē, Rīgā, Salacgrīvā, Salaspilī, Saldū, Talsos, Tukumā, Valmierā un Ventspilī.

2020. gada vasarā, kad pasaulē plosījās pandēmija, piepelnīšanās jautājums Latvijā bija īpaši akūts. Tomēr NVA pieņēma lēmumu tomēr atļaut skolēniem strādāt. Labklājības ministrija lēmumu apstiprināja, atsaucoties uz Covid-19 izplatības lejupslīdi.

Jāpiebilst, ka darba devējs, kurš pieņēmis darbā skolēnus vasaras brīvlaikā, saņem dotāciju 50% apmērā no minimālās algas, par skolēna-invalīda pieņemšanu darbā – minimālās algas apmērā.

0
Pēc temata
Lēmums pieņemts: NVA ļaus skolēniem piepelnīties vasarā
Nemaksā nodokļus – tevi aprīs: VID nolasīja lekciju skolēniem
Skolēnus mācīs lietot šaujamieročus, medicīnas studentus – ārstēt ievainojumus