Finanšu ministrijas ēka, foto no arhīva

Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?

39
(atjaunots 21:15 22.07.2020)
Sagaidāma budžeta ienākumu lejupslīde, tomēr ministrijas neplāno ierobežot izdevumus ne nākamgad, ne 2022. un 2023. gadā. Skaidrs, ka līdzekļus var saņemt no ES vai palielināt nodokļus Latvijā.

RĪGA, 22. jūlijs — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Valdība strādā pie 2021. gada budžeta projekta, un pamazām tā aprises kļūst aizvien biedējošākas. Ministrijas nevēlas ierobežot izdevumus, tāpēc, šķiet, runa būs par jaunu nodokļu palielināšanu.

Finanšu ministrijs Jānis Reirs prognozēja, ka šogad Latviju sagaida iekšzemes kopprodukta lejupslīde par 7-9%. Budžeta ieņēmumi saruks par summu no 600 miljoniem līdz 1,5 miljardiem eiro no iepriekš ieplānotā līmeņa.

Ieeja Eiropas Komisijas ēkā Briselē, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Ņemot vērā ieņēmumu mazināšanos, bija pieņemts lēmums, veidojot 2021. gada budžetu, ņemot vērā apjomus, kuri agrāk bija plānoti 2020. gadam.

Tas nozīmē, ka ministrijas nevarēs saņemt finansējumu valdības apstiprinātā vidēja termiņa attīstības plāna ietvaros. Nāksies samazināt projektus un iniciatīvas vai meklēt prioritāro jomu finansēšanas variantus. Pie tam Finanšu ministrija prognozē, ka nākamgad nebūs arī valdības budžeta rezerves, ko būtu iespējams pārdalīt par labu kādai no ministrijām.

Vienīgie programmu finansēšanas varianti – līdzekļi, kas tiks piešķirti Covid-19 radītās krīzes seku likvidācijai, vai Eiropas Savienības investīciju paketes.

Neskatoties uz pesimistisko skatījumu, ministrijas necenšas ietaupīt. Nākamgad tās vēlas saņemt papildus aptuveni 1,8 miljardus eiro. Tādu pašu izdevumu pieaugumu ministrijas plāno 2022. gada budžetā, bet 2023. gadā tās plāno pieprasīt papildus 2,14 miljardus eiro.

Secinājumi ir acīmredzami. 2021. gadā Latvijas iedzīvotāji būs spiesti saskarties ar nodokļu pieaugumu. Jautājums ir par to, kādi nodokļi pieaugs un kādā apmērā. Jau zināms, ka tiek gatavota nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības palielināšana, tā notiks no 2021. vai 2022. gada. Daži eksperti prognozē, ka NĪN summas, ko īpašnieki maksās pēc objektu kadastrālās vērtības pieauguma, varētu pieaugt 2-3 reizes.

Reformas autors ir Tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija) vadībā. Tagad, atbildot uz kritiku, ministrs sola, ka jaunās kadastra likmes nestāsies spēkā, pirms nebūs pieņemts lēmums par atbrīvošanu no NĪN par vienīgo mājokli. Bordāns apgalvo, ka TM sagatavojusi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma grozījumus, kuri paredz NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim, kura kadastrālā vērtība nepāstniedz 100 tūkstošus eiro. Citiem vārdiem sakot, mājoklis, kura kadastrālā vērtība ir 80 000 eiro, ar nodokli netiks aplikts, bet par nekustamo īpašumu ar kadastrālo vērtību 120 000 eiro apmērā nodokli nāksies maksāt tikai no summas 20 000 eiro apmērā. Šo principu ierosināts attiecināt arī uz zemes gabalu, uz kura stāv vienīgais mājoklis. Ministrs sola apspriest arī jautājumu par NĪN likmes samazināšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī zemnieku saimniecībām.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka
© Saeima / Reinis Inkēns / Сейм Латвии

Ministra solījumi (it īpaši pirms vēlēšanām) – tas, protams, ir būtisks faktors sabiedrības mieram, tomēr pavisam nesen, šī gada jūnijā dažādu ministriju pārstāvju sapulcē Tieslietu ministrijas iniciatīva par vienīgā mājokļa atbrīvošanu no NĪN neguva nekādu atbalstu. Nav zināms, vai saņems nākotnē. Kopumā kadastrālās vērtības pieaugums ietekmēs 5-6 dažādus nodokļus.

Zināmā mērā pārsteidz tonis, kādā ministrijās rit diskusijas par nākamajām budžeta aprisēm. Neviens nevēlas taupīt, pie tam visi gatavojas budžeta ienākumu sarukumam. Mundrie izteikumi par palīdzības programmām uzņēmumiem, iepriekš – frāzes par to, ka budžetā ir tik daudz naudas, kā vēl nekad, ir izvērtušās par tukšu grabēšanu. Ir pamats gaidīt, ka rudenī iespējams otrs koronakrīzes vilnis un ar to saistīti karantīnas pasākumi. Skaidrs, ka tas nenāks par labu ekonomikai.

39
Tagi:
budžets, ministru kabinets
Pēc temata
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
"Der tikai iekuram": sociālie tīkli izsmēja Latvijas Nacionālo attīstības plānu
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

76
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

76
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē
Ustjlugas osta, foto no arhīva

Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai

19
(atjaunots 14:25 18.09.2020)
Baltkrievijas tranzītu iespējams pārorientēt uz Ustjlugu – osta var piedāvāt atbilstošus noteikumus, tomēr viss ir atkarīgs no tā, vai baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievija pārorientēs savas kravu plūsmas no Baltijas uz Krieviju, ja tai tiks piedāvāti līdzīgi noteikumi, valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko norādīja Krievijas valsts vadītājam Vladimiram Putinam tikšanās laikā Sočos. Viņš piezīmēja, ka Putins devis rīkojumu "visu aprēķināt" un organizēt pārrunas.

Spriežot pēc agrākajiem izteikumiem, Baltkrievijas valdībai tranzīta jautājums nav prioritārs, svarīgāka ir politiskā aktivitāte, atzīmēja Integrācijas perspektīvu pētījumu centra direktors, portāla RuBaltic.Ru galvenais redaktors Sergejs Rekeda.

Eksperts atgādināja, ka pirms dažiem gadiem Krievija jau ir piedāvāja Baltkrievijai izdevīgus tranzīta noteikumus.

"Minska atteicās, sakot, ka ar to nepietiek. Toreiz godā bija tranzīta un ogļūdeņražu piegādes daudzveidības un diversifikācijas idejas," Rekeda atgādināja sarunā ar Sputnik Latvija.

Pēc viņa domām, patlaban iespējama pārorientācija drīzāk uz Ustjlugu nekā uz Kaļiņingradu – šī osta var piedāvāt piemērotus noteikumus.

"Tagad Krievija var piedāvāt Baltkrievijai izdevīgus finansiālos noteikumus, atliek politiskais jautājums – cik lielā mērā baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas un atteikties no Baltijas republiku ostām," konstatēja Rekeda.

Baltijas valstis ieviesa individuālās sankcijas pret virkni Baltkrievijas amatpersonu, ieskaitot valsts prezidentu. Lukašenko informēja, ka necīnīsies par to, lai viņu tur ielaistu, viņš risinās problēmu ekonomiski. Pēc viņa vārdiem, Baltkrievijai "būs mazliet neizdevīgi" pārorientēt kravas uz Krievijas ostām, taču ar Krieviju "var vienoties par tarifiem".

Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarējis Lukašenko. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" republikā. Ģenerālprokuratūra to kvalificēja kā valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu. Vairāki opozīcijas aktīvisti ir aizturēti.

19
Tagi:
tranzīts, Krievija, Baltkrievija
Pēc temata
Kurss uz Krievijas ostām: kā Baltija palikusi bez Baltkrievijas naftas tranzīta
Latvijas Augstākā tiesa apglabājusi cerības par naftas tranzītu uz Baltkrieviju
Ventspils zaudējusi izredzes saņemt Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu

Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"

0
(atjaunots 17:17 21.09.2020)
Vismaz pieci no sestdienas 17 Covid-19 inficēšanās gadījumiem tika reģistrēti Rīgas hokeja klubā "Dinamo".

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Šo informāciju apstiprināja kluba valdes padomes priekšsēdētājs Juris Savickis, paziņojot, ka saslimušie komandā patiešām ir, taču pilni testu rezultāti un informācija par saslimušo skaitu tiks sniegta vēlāk. Turklāt šodien komandai gaidāma atkārtota testēšana, savukārt kalendārā jau otrdien rīdziniekiem ir nākamais KHL čempionāta mačs mājās ar Ņižņijnovgorodas "Torpedo".

"Saņemsim rezultātus un pēc tam arī pieņemsim lēmumu," paziņoja Savickis. "Pagaidām konkrēti mums neko nav apstiprinājuši, bet jau ir skaidrs, ka pozitīvi testi būs. Šobrīd cenšamies saprast, cik, kā, kāpēc un kas."

Rīgas "Dinamo" spēlētāji ceturtdien atgriezās no šīs sezonas pirmās izbraukuma sērijas Novosibirskā un Habarovskā, bet trešā spēle Nursultanā tika atcelta koronavīrusa testa pozitīvo rezultātu dēļ vienlaikus 12 komandas "Baris" locekļiem.

Latvijā piektdien tika veikti 2402 Covid-19 testi un apstiprināti 17 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Seši saslimušie atgriezās no Lielbritānijas un Krievijas.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā