Lidmašīnas Airbus A220-300 pilotu kabīne

Kurš Latvijā pelna visvairāk: CSP publicēja algas

106
Vislielāko algu Latvijā 2018. gadā saņēma tehniskie speciālisti un jūras un gaisa kuģu kapteiņi, bet viszemāko – pārdevēji.

RĪGA, 18. jūlijs – Sputnik. Vislielāko algu Latvijā 2018. gadā saņēma tehniskie speciālisti un jūras un gaisa kuģu kapteiņi – 3279 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Visaugstāk apmaksāto profesiju topā ir arī vadītāji IT un telekomunikāciju nozarē (vidējā bruto alga mēnesī – 2931 eiro), programmētāji, lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi (2644 eiro), ārsti (2543 eiro), juridisko lietu vecākie speciālisti (2162 eiro), vecākie datubāzu un tīklu speciālisti (2106 eiro), jūras kuģa klāja komandas locekļi un tiem radniecīgu profesiju strādnieki (2034 eiro), vecākie tirdzniecības un sabiedrisko attiecību speciālisti (2021 eiro).

Viszemāko algu, salīdzinot ar pārējām profesiju grupām, saņem nepārtikas preču pārdevēji uz ielām, stadioniem, kinoteātros, teātros un citās sabiedriskās vietās. Vidējā alga šīs profesijas pārstāvjiem sastāda 518 eiro.

Salīdzinoši zemu algu saņem arī cilvēki, kuri pieskata bērnus, un skolotāju palīgi (vidējā bruto alga mēnesī – 588 eiro), atkritumu savācēji (621 eiro), palīgstrādnieki pārtikas produktu pagatavošanā (625 eiro), biroju, viesnīcu, mājokļu apkopēji un viņu palīgi (632 eiro), šuvējas, individuālās aprūpes darbinieki, zivsaimniecību darbinieki un mednieki (700 eiro).

Savukārt vidējā alga par pilnu slodzi 2018. gadā bija 1004 eiro. Salīdzinot ar 2017. gadu, vidējā alga palielinājusies par 78 eiro, jeb par 8,4%, un tā pacēlās visās nozarēs. Vidējā darba alga pēc nodokļu samaksas sastādīja 742 eiro, jeb 73,9% no bruto algas. Reālais neto darba algas pieaugums, ņemot vērā patērētāju cenu izaugsmi 2018. gadā par 2,5%, sastādīja 7,2%. Salīdzinot ar 2017. gadu, 2018. gadā vidējās algas izmaiņas ietekmēja minimālās darba alga palielināšana no 380 līdz 430 eiro, jeb par 13,2%, progresīvā ienākumu nodokļa ieviešanas, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma izmaiņas.

106
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
Latvijas panākumu stāsts: ekonomisti atklājuši patiesību par vidējo algu 1100 eiro apmērā
Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk
Nosauktas profesijas ar gaidāmu algu pieaugumu pēc pandēmijas
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

22
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

22
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Kuģītis no eiro naudaszīmes

Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus

63
(atjaunots 07:03 04.03.2021)
Pirmās ārkārtējās situācijas laikā pērnā gada pavasarī Latvijas valdība parūpējās par parādnieku sirdsmieru sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, tagad viņi palikuši vienatnē ar savām problēmām.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. Atbalsts, ko saņēma parādnieki 2020. gada pavasarī, vairs netiek sniegts – šobrīd nav neviena likuma, kas pasargātu parādniekus no kolektoru dusmām, stāsta BВ.lv.

Pirmās ārkārtējās situācijas laikā Latvijas valdība pieņēma atbilstošas tiesiskās normas, kas pasargāja parādniekus no kolektoriem, taču vasarā tās zaudēja savu spēku, un jaunajā likumā nekas tamlīdzīgs nav iekļauts.

Vienlaikus kolektori atzīts, ka pēdējo sešu mēnešu laikā valstī audzis parādu piedziņas pieprasījums, tātad parādi aug. Saskaņā ar "Jurists ABC" datiem, vispārējās ekonomiskās nestabilitātes un ierobežojošo pasākumu fonā parādu piedziņas pakalpojumu pieprasījums audzis par 7,3% pēdējā pusgada laika.

Visbiežāk rēķinu nomaksa kavējas celtniecības un vairumtirdzniecības jomā. SIA "Verdikts" to skaidro gan arī lielo pēcapmaksas rēķinu daļu, kā arī nozares problēmām kopumā.

HoReCa (viesnīcas, restorāni un sabiedriskā ēdināšana), autonomas uzņēmumi un veikali bieži izjūt grūtības ar savu saistību izpildi.

Iepriekš vēstīts, ka likums par fizisku personu atbrīvošanu no parādu saistībām atlikts uz gadu. Plānots, ka tas stāsies spēkā 2021. gada 31. decembrī, nevis 1. janvārī, kā bija iecerēts agrāk.

Iniciatīva atļaut atbrīvot no parāda saistībām fiziskas personas ar minimālie ienākumiem iestrādāta likumprojektā jau 2020. gada aprīlī pēc Latvijas Bankas paziņojumiem. LB (un Saeimas opozīcijas deputāti, kas atbalstīja iniciatīvu) atzīmēja, ka vairāk nekā simt tūkstošiem cilvēku valstī nav iespēju nomaksāt parādsaistības.

Jaunais likumprojekts, ko gatavo Saeima, paredz atbrīvot no liekiem izdevumiem un atvieglot maksātnespējas procedūru cilvēkiem, kuru parāds pārniedz 2 minimālās algas (pērn – 860 eiro), taču ne vairāk kā 5000 eiro.

63
Tagi:
parādi, ekonomika, valdība, Latvija
Pēc temata
Termiņa sadalīšana, zvani, piedzinēji: kā Latvijas slimnīcas atgūst parādus no pacientiem
Latvijā palaists neatgūstamo 2008. gada hipotekāro parādu norakstīšanas mehānisms
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju