Projekta Rail Baltica vizualizācija. Foto no arhīva

Lietuvas premjers nosaucis Baltijas valstu prioritāro objektu

34
(atjaunots 17:23 15.07.2020)
Lietuvas Ministru prezidents cer, ka Eiropas Komisijas pārstāvis tuvākajā laikā apmeklēs valsti un savām acīm ieraudzīs Rail Baltica realizācijas gaitu.

RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis nosūtījis vēstuli Eiropas Komisijas transporta lietu komisārei Adinai Valeānai un pateicies par interesi un projekta Rail Baltica atbalstu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz valdības preses dienestu.

"Rail Baltica – ir dzelzceļa infrastruktūras projekta piemērs un svarīgākā Lietuvas un Baltijas valstu prioritāte. Tāpēc ir patīkami dzirdēt, ka tā ir prioritāte arī Eiropas Komisijas acīs transeiropas transporta tīkla izveidē," teikts paziņojumā.

Skvernelis atzīmēja, ka projekta īstenošana Lietuvā rit pilnā sparā. Novembrī plānots pabeigt darbus iecirknī, kas savieno Kauņu ar Kauņas intermodālo termināli. Līdz ar tā noslēgšanu pirmo reizi šajā gadsimtā dzelzceļa kravu pārvadājumi tiks veikti starp Baltijas reģionu un citām Eiropas Savienības valstīm.

Uzsvērts, ka projektam būs liela nozīme militārās mobilitātes nodrošināšanai reģionā. Lietuva sākusi darbu ar Aizsardzības ministriju un NATO, lai labāk izmantotu Rail Baltica infrastruktūru militārajā jomā.

Valdības vadītājs apstiprināja Viļņas vēlmi noslēgt projektu līdz 2026. gadam. Politiķis pauda cerību, ka eirokomisāre varēs tuvākajā laikā apmeklēt Lietuvu, lai iepazītos ar būvdarbu gaitu.

Projekts Rail Baltica ir dzelzceļš, kas savienos Baltijas valstis ar Rietumeiropu. Tas vedīs caur Berlīni, Varšavu, Viļņu, Kauņu, Rīgu un Tallinu. Bija plānots ar ūdenstransportu pagarināt maršrutu līdz Somijai, tomēr Helsinki savu dalību projektā apturēja. Projekta aplēstā vērtība – 5,8 miljardi eiro. Periodiski parādās informācija, ka būvdarbi izmaksās vairāk nekā plānots sākotnēji.

Piemēram, intervijā Sputnik Lietuva Enerģētikas un finanšu institūta vecākais eksperts Sergejs Kondratjevs paziņoja, ka projekta īstenošana būtiski ievilksies, taču daudz nopietnāks ir izmaksu straujais pieaugums. Pēc viņa domām, nav arī saprotams, kāpēc Baltijas valstīm vajadzīgs Rail Baltica.

Vēl vairāk, projekta nesenais audits, kura rezultātus publicēja Eiropas Revīzijas palāta, fiksēja nopietnus trūkumus, it īpaši trases rentabilitātes jomā. Atskaitē norādīts, ka prognozējamais pasažieru skaits nav pat kritikas vērts. Turklāt nav skaidrs, no kurienes nāks kravas, ko plānots pārvadāt pa dzelzceļu.

34
Tagi:
Lietuva, Baltija, Rail Baltica
Pēc temata
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Eksperts: Latvija samaksās dārgu cenu par vēlmi vadāt tankus pa Rail Baltica
Demontēts dzelzceļš. Foto no arhīva

Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli

44
(atjaunots 16:22 26.01.2021)
"Latvijas dzelzceļš" piedāvā izsolē metāllūžņus ar sākumcenu 230 eiro par tonnu, kopā plānots realizēt apmēram 4300 tonnu.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" no februāra līdz maijam izsolē pārdos ap 4300 tonnu metāllūžņu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē piedāvās iegādāties dažāda garuma lietotas dzelzceļa sliedes, nepārsniedzot 12,5 metru garumu, kā arī pārmiju daļas, sliežu stiprinājumus, dzelzceļa vagonu lēninātājus un ritošā sastāva mezglus un detaļas.

Izsoles sākumcena būs 230 eiro par tonnu.

Iepriekš Sputnik ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

44
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām – par 30%
ASV Finanšu ministrijas ēka

Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru

53
(atjaunots 09:59 26.01.2021)
Ekonomistu prognozes nepriecē. Pēc bankas Citigroup vērtējumiem, demokrātu nākšana pie varas "nopietni palielinās" varbūtību kā 2021. gadā dolārs vājināsies par 20 procentiem.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik, Natālija Dembinska. Amerikāņu valūta ir nokritusi līdz divu gadu minimumam, spiediens pret to vēŗšas no vairākām pusēm. Finansisti uzskata, ka galu galā dolārs zaudēs pusi savas vērtības. Daudzējādā ziņā tas ir amerikāņu Finanšu ministrijas nopelns, kuru drīz vien vadīs bijusī Federālās rezervju sistēmas vadītāja Džaneta Jelena. Cik dziļš var būt kritums, lasiet RIA Novosti materiālā.

Zems ienesīgums

Decembra beigās dolāra indekss samazinājās par piecarpus procentiem. Investoriem dara raizes milzīgi ieguldījumi ASV ekonomikā tikko izdrukāto un ne ar ko nenodrošināto dolāru veidā.

Kopš jūnija naudas masas izaugsmes tempi ne reizi nav samazinājušies zem 22 procentiem gadā. tas ir visaugstākais rādītājs vēsturē.

Drukāšanas mašīna stimulēs inflāciju, bet FRS jau ir mainījusi mērķa vērtību: "vidēji divi procenti" (iepriekšējo "divu procentu" vietā). Tas ir izdarīts, lai nepaceltu bāzes likmi, ja inflācija pārsniegs prognozes. Tas nozīmē, ka regulators ir nodomājis saglabāt procentus tuvu nullei. Tas atbalstīs ekonomiku, bet negatīvi ietekmēs dolāru.

Zaudējot ienesīgumu no ieguldījumiem dolāru aktīvos, investori meklē citus, lai arī riskantākus variantus, uzrādīja Reuters valūtas stratēģu aptauja.

"Dolārs joprojām ir ievērojami pārvērtēts praktiski pēc visiem rādītājiem, un FRS naudas un kredītu politika to novērsīs," norāda Kits Džukss, Societe Generale valūtas stratēģijas vadītājs.

Jau novembrī eksperti brīdināja: ar jauno prezidentu Džo Baidenu amerikāņu valūtu gaida neizbēgams kritums. Demokrātu plānos ir papildu fiskālie stimuli un jaunā palīdzības pakete gandrīz trīs triljonu dolāru apjomā. Ilgtermiņā tas samazinās dolāru, jo pārvērtīsies par budžeta deficīta palielināšanos un to segšanai nepieciešamo ārējo aizņēmumu pieaugumu.

Arī vakcīnas izplatīšana negatīvi ietekmēs amerikāņu valūtu, jo, respektīvi, tā veicinās ekonomisko aktivitāti, tādējādi sagraujot argumentus par labu "drošākajam investoru patvērumam". Gada nogalē ziņu par vakcinācijām fonā dolārs uzrādīja lielāko gada lejupslīdi kopš 2017. gada.

Par piecdesmit procentiem

Ekonomistu prognozes nepriecē. Pēc bankas Citigroup vērtējumiem, demokrātu nākšana pie varas "nopietni palielinās" varbūtību kā 2021. gadā dolārs vājināsies par 20 procentiem. Līdzīgu scenāriju pareģo bijušais Morgan Stanley Asia padomes priekšsēdētājs Stīvens Ročs, norādot uz pieaugošo ASV budžeta deficītu un FRS politiku turēt tuvu nullei bāzes procentu likmes.

Jaungada vilciens Maskavas metropolitēnā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Майшев

Vēl drūmāku nākotni prognozē pazīstamais finansists Džims Rikards. Viņš norāda, ka ASV galu galā būs jāķeras klāt parāda problēmai, un tās lēmums prasīs dolāra devalvāciju par 50 procentiem.

Tajā pašā laikā, prognozē ekonomists, zelts sadārdzināsies līdz 15 tūkstošiem dolāru par unci, sudrabs - līdz 100 dolāriem. Viņš skaidro, ka ASV ir pakļautas vairāku valstu spiedienam, kas metušas izaicinājumu amerikāņu virskundzībai starptautiskajā finanšu sistēmā. Pirmkārt, runa ir par Krieviju un Ķīnu. Maskava un Pekina iepērk daudz zelta, izspiežot dolāru no rezervēm.

"Pēdējo gadu laikā Krievija ir ievērojami palielinājusi zelta valūtas rezerves. Turklāt Maskavai ir ļoti neliels ārējais parāds. Krievu likme uz dārgmetāliem jau sen nav noslēpums, rublis ir ar zeltu nodrošinātāka valūta pasaulē," skaidro analītiķis.

Savām rokām

Baidena komanda ķeras pie darba. Tiek nomainīti visu ministriju vadītāji. Tā, Finanšu ministrijas krēslu uzticēs Federālās rezerves sistēmas bijušajai vadītājai Džanetai Jelenai, kura, Bloomberg atgādina, vairākkārt "reklamēja vājā dolāra priekšrocības amerikāņu eksportā".

Tas dara raizes ekonomistiem. "Būtu neprātīgi izlikties par aktīvu devalvacionistu, kuram nerūp dolāra liktenis," saka Lerijs Samerss, finanšu ministrs Klintona laikā un Nacionālās ekonomiskās padomes vadītājs Baraka Obamas prezidentūras laikā. Pēc Samersa vārdiem, "dolāra dominējošā loma pasaules finanšu sistēmā uzliek Valsts kasei atbildību par pienākumu rūpīgu izpildi".

Ieteikumu Jelenai deva arī Henks Polsons, bijušais ASV finanšu ministrs un bijušais Goldman Sachs ģenerāldirektors. "Procentu likmes sasniegušas vēsturisko minimumu, bet federālais parāds ir lielāks nekā jebkad pēc Otrā pasaules kara," uzsver ekonomists. Citādi dolārs agri vai vēlu pazaudēs savu vērtību. Vašingtona nespēs apkalpot savas saistības.

"Savienotās Valstis netiecas pēc vājākas valūtas, lai iegūtu konkurences priekšrocības, un mums ir jāpretojas citu valstu centieniem to izdarīt," apliecināja Finanšu ministrijas vadītājas amata kandidāte, uzstājoties Senāta Finanšu komitejā.

Tomēr nākamā finanšu ministre jau ir nākusi klajā ar skaļu paziņojumu, kas nesola neko labu amerikāņu valūtai: aicinājusi vērienīgai likviditātes ieplūdei ekonomikā. Investoriem tas ir signāls dolāra lejupslīdes tendencei ilgtermiņā, uzskata Bloomberg.

Jebkurā gadījumā ASV būs "jānomet" dolārs: tas ir svarīgi tirdzniecības deficīta samazināšanai. Un tas, iespējams, Baidenam ir vienīgais veids, kā atjaunot ekonomiku.

53
Tagi:
dolārs, Finanses, ASV
Pēc temata
Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu
Smags gadījums: ASV vēlas aizliegt pirkt Krievijas naftu
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda

"Elfi" atmosfērā: kosmonauti nofilmējuši unikālu dabas parādību

0
(atjaunots 07:55 27.01.2021)
Daudzi uzskata, ka zilie un sarkanie aukstās plazmas lādiņi saistīti ar NLO. Patiešām – tiem ir ļoti neparasta forma.

Uz Starptautiskās kosmiskās stacijas (SKS) nofilmēta reta dabas parādība, ko mēdz dēvēt par "elfu".

Video publicēts Eiropas kosmosa aģentūras kanālā YouTube.

Ierakstā redzams, kā Zemes atmosfērā notiek vairāki uzliesmojumi, pēc tam viens – liels, bet pēc tam "izlaužas" zils mirdzošs stabs.

Spraiti ir aukstās plazmas lādiņi, kas var rasties 40-130 kilometru augstumā vai pat augstāk. Tie parādās spēcīga negaisa laikā, var būt 60 kilometrus gari un sasniegt diametru līdz 100 km.

Atmosfēras "elfi" parādās tikai uz 100 milisekundēm. Redzēti dažādu krāsu "spraiti" – no sarkana līdz zilam, pat balti. Visbiežāk tie parādās grupās, un daudziem var rasties iespaids, ka tie ir neidentificēti lidojoši objekti, ņemot vērā neparasto formu.

Pirmo reizi "spraiti" novēroti" XX gadsimta nogalē pavisam nejauši, lai arī hipotēze par to pastāvēšanu izskanēja jau 1924. gadā.

Eiropas kosmosa aģentūrai ir īpaša kontroles sistēma DTU Space, kas novēro šādas parādības.

0