Zilupes robežkontroles punkts, foto no arhīva

Kravu tranzīts caur Latviju pirmā pusgada laikā krities gandrīz par 54%

32
(atjaunots 23:24 14.07.2020)
Dzelzceļa kravu tranzīts cauri Latvijai 2020. gada pirmajā pusgadā sarucis gandrīz par 54% salīdzinājumā ar līdzīgu periodu pērn; kravu pārkraušanas apjoms ostās samazinājies par 30%.

RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms šī gada pirmo sešu mēnešu laikā krities par 47,2% salīdzinājumā ar līdzīgu periodu pērn – līdz 11,563 milj. tonnu, vēsta LSM, atsaucoties uz Satiksmes ministrijas datiem.

Dzelzceļš

Starptautisko pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu sastādījis 10,925 milj. tonnu, lejupslīde salīdzinājumā ar minēto periodu aizvadītajā gadā sasniegusi 48,7%, iekšējo pārvadājumu apjoms audzis par 5,7% - līdz 638 tūkstošiem tonnu.

Tranzīta kravu apjoms sastādīja 9,042 milj. tonnu (-53,9%), importa kravas - 1,701 milj. tonnu (+9,1%), eksports - 182 tūkst. tonnu (+32,2%).

2019. gadā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms Latvijā salīdzinājumā ar 2018. gadu kritās par 15,8% un sastādīja 41,492 milj. tonnu. 2019. gada pirmo sešu mēnešu laikā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms sastādīja 18,611 milj. tonnu.

Ostas

2020. gada pirmo sešu mēnešu laikā Latvijas ostas pārkrāvušas 22,628 milj. tonnu kravu – par 30,1% mazāk nekā aizvadītā gada pirmajos sešos mēnešos.

Lielāko apjomu Latvijas ostās veidojušas beramkravas - 10,51 milj. tonnu, par 43,2% mazāk nekā minētajā periodā 2019. gadā. Tostarp pārkrautais ogļu apjoms sastādījis 2,129 milj. tonnu (4,6 reizes mazāk), labības un tās produktu - 2,186 milj. tonnu (-6,4%), ķīmisko beramkravu - 1,038 milj. tonnu (-10,4%), šķeldas - 1,162 milj. tonnu (+17,4%).

Pārkrauti arī 6,244 milj. tonnu lejamkravu (-13,5%), no tām naftas produkti sastādīja 5,909 milj. tonnu (-12,7%).

Pārkrauto ģenerālo kravu apjoms sastādīja 5,874 milj. tonnu (-12,1%). To starpā konteineros apstrādāti 2,286 milj. tonnu (-6,8%), kokmateriālu - 1,828 milj. tonnu (-21%), RO-RO kravu - 1,515 milj. tonnu (-10,7%).

Līdera vietu kravu apgrozījuma ziņā ieņēmusi Rīgas osta, kur līdz jūnijam pārkrauti 11,843 milj. tonnu kravu (-26,7%). Ventspils ostas kravu apgrozījums sastādīja 6,8 milj. tonnu (-41,1%), Liepājas ostā apstrādāti 3,085 milj. tonnu kravu (-15,6%).

Mazajās ostās pirmajā pusgadā pārkrautas 899 800 tonnas kravu – par 11,8% mazāk nekā 2019. gada pirmajā pusē.

Mazo ostu vidū lielāko kravu apgrozījumu uzrādījusi Skulte  - 491 000 tonnu (-8%). Mērsraga kravu apgrozījums sastādīja 215 700 tonnas (-12,8%), Salacgrīvas - 158 200 tonnas (-21,8%).

2019. gadā Latvijas ostās pārkrauti 62,379 milj. tonnu kravu – par 5,7% mazāk nekā 2018. gadā.

32
Tagi:
Krievija, Latvija, tranzīts
Pēc temata
Covid-19 krīze un KF kravu aiziešana: Latvijas ostu likteni apsprieda "slepenā" seminārā
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
Gada laikā Latvija zaudējusi pusi kravu: Krievija deva padomu, kā glābt tranzītu

2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām par 30%

18
(atjaunots 13:04 20.01.2021)
Latvijas ostās 2020. gadā zaudējuši gandrīz 80% ogļu kravu, kā arī 20% no naftas produktu pārkraušanas apjoma.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā pērn samazinājās par 41,9%, bet ostās tika pārkrauts par 28% kravu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Dzelzceļš

Salīdzinājumā ar 2019. gadu dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā 2020. gadā samazinājās par 41,9% un sastādīja 24,113 miljonus tonnu.

Tostarp starptautisko pārvadājumu apjoms bija 22,047 miljoni tonnu (-44,6%), bet iekšzemes pārvadājumu apjoms palielinājās par 20,8%, līdz 2,066 miljoniem tonnu.

Tranzīta pārvadājumi sastādīja 19,028 miljonus tonnu (-47,4%), importa kravu apjoms - 2,695 miljonus tonnu (-18,9%), eksporta - 324 000 tonnu (+15,4%).

Dzelzceļa tranzītkravu pārvadājumi caur ostām pērn bija 15,31 miljons tonnu (-51,6%), sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju - 3,718 miljoni tonnu (-18,%).

2019. gadā kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 15,8%, salīdzinot ar 2018. gadu, un sastādīja 41,492 miljonus tonnu.

Ostas

Latvijas ostās 2020. gadā pārvadātais kravu apjoms salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies par 28% un bija 44,928 miljoni tonnu.

Visvairāk pērn Latvijas ostās tika pārkrautas beramkravas - 21,205 miljoni tonnu (-39,3%), tai skaitā ogles - 3,449 miljoni tonnu (-79,6%), labība un tās produkti - 6,21 miljons tonnu (+12,8%), šķeldas - 2,061 miljoni tonnu (+0,5%%), ķīmiskās kravas - 1,833 miljoni tonnu (-21,6%).

Lejamkravas tika pārkrautas 11,687 miljonu tonnu (-19,9%) apmērā. Lielāko daļu no tiem veidoja naftas produkti - 10,968 miljoni tonnu (-20,2%).

Ģenerālkravas pērn pārkrautas 12,035 miljonu tonnu apmērā (-6,4%), tostarp konteineros pārkrautas 4,683 miljoni tonnu (-4,1%) apmērā, kokmateriāli - 3,784 miljoni tonnu (-8,1%), ro-ro kravas - 3,088 miljoni tonnu (-9,7%) apmērā.

Pēc kravas apgrozījuma pirmo vietu ieņēma Rīgas osta ar 23,68 miljoniem tonnu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostas kravu apgrozījums 2020. gadā bija 12,902 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% mazāk nekā gadu iepriekš, Liepājas ostas - 6,603 miljoni tonnu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn.

18
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, osta, dzelzceļš
Pēc temata
Puškovs: Krievijai nav jānovirza savas kravas caur Latviju
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Krievija atņems Latvijai 70% kravu plūsmu
Mihails Hazins

Ekonomists: ASV jaunā administrācija pat necentīsies saglabāt valsts varenību

36
(atjaunots 16:19 19.01.2021)
Ne Trampam, ne Baidenam nav nekādas konstruktīvas pozīcijas par to, kā rīkoties krīzes apstākļos, uzskata ekonomists Mihails Hazins.

RĪGA, 19. janvāris – Sputnik. Uzbrukums Kapitolijam parādīja, ka ASV iestājas jauna ēra, kurā vairs noteikti nebūs "tāpat kā agrāk", radiostacijas "Govorit Moskva" ēterā konstatēja ekonomists Mihails Hazins.

"ASV jaunā administrācija pat nepūlēsies saglabāt Savienoto Valstu varenību. Vienīgais, kas tai ir vajadzīgs, ir vispasaules dolāru sistēma, kas ļauj iekasēt no visiem nodevas," Hazina viedokli citēja Sputnik Baltkrievija.

Viņš atgādināja, ka sākotnēji amerikāņu sistēmas pamatā bija globālā konservatīvā projekta idejas. Tomēr vispirms varu ASV pārtvēra liberāļi, pēc tam 1913. gadā radīja modeli ar Federālo rezervju sistēmu pamatā, un 1944. gadā pacēla vispasaules līmenī Rietumu darba dalīšanas sistēmu.

"Ne Trampam, ne Baidena nav ne jausmas, ko darīt krīzes apstākļos. Paši Baidens un Tramps ir veidojušies pirms 1975. gada, bet visi viņu padotie – jau pēc tam, kad visu sistēmu, arī ekonomiku jau pārtvēra baņķieri. Un cilvēki nesaprot, kā darīt kaut ko atšķirīgu no šī liberālā modeļa," uzskata eksperts.

Pēc Hazina domām, ASV jaunā vadība jau tagad cenšas likvidēt vecos – konservatīvos un arhetipiskos fundamentus, jo tie nepieļauj straujas kustības. Taču bez straujām kustībām vairs nav iespējams saglabāt status quo.

36
Tagi:
ASV
Pēc temata
Bizness sarauj saites ar Trampu: Ņujorka atteikusies pat no slidotavām
Impīčments Trampam un Baidena inaugurācija: kas notiek Vašingtonā
Demokrāti iznīcina Ameriku. Pasaulei nāktos gatavoties
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju
CSN

Sarežģīts krustojums, retākā mašīna un roku veiklība: krāpnieki Rīgas ielās

0
(atjaunots 17:07 20.01.2021)
Ik gadu Latvijas apdrošināšanas kompānijām Latvijā izkrāp desmitiem tūkstošu eiro par tīšām izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Rīgā ir daži krustojumi, ko krāpnieki izmanto, lai sarīkotu tīšu CSN un pēc tam piepelnītos, izkrāpjot naudu no apdrošināšanas kompānijām, informē Latvijas Televīzija.

Viena no tādām vietām atrodas Brīvības pieminekļa pakājē. Ik gadu, izskatot ceļu satiksmes negadījumus šajā krustojumā, ir pamatotas bažas par krāpniecības gadījumiem.

"Tie, kuri brauc no Brīvības ielas, var veikt šeit tikai pagriezienu pa kreisi: no kreisās malējās un vidējās joslas principā var tēmēt jebkurā no trim joslām, kas ir uz Raiņa bulvāra. Šī situācija parasti izraisa konfliktu par vidējās joslas ieņemšanu," satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis.

Autovadītāji, kas brauc pa Brīvības bulvāra vidējo joslu, veicot pagriezienu uz Raiņa bulvāri, bieži ieņem vidējo joslu, arī visi autovadītāji, kas brauc pa kreiso joslu un vēlas doties uz stacijas pusi, tāpat ieņem vidējo joslu, un sākas problēmas.

"Krustojuma vidū, kad sākas manevri, sāk strādāt labās rokas princips, un principā, tas, kurš nāk no vidējās joslas, tam ir priekšroka – viņš var ieņemt jebkuru joslu, it kā gar degunu nobraucot tam, kurš atrodas kreisajā malējā joslā uz Brīvības ielas. Tā ir viena no vietām, kas ir ļoti piemērota krāpšanas gadījumu īstenošanai," stāsta Irbītis.

Rīgā ir autovadītāji, kuri dodas ielās "kā uz darbu", lai izraisītu sadursmes un vēlāk piedzītu naudu no apdrošinātājiem. Uzņēmumi katru gadu saskaras ar desmitiem šādu gadījumu, tomēr pierādīt, ka tā bija krāpniecība ir sarežģīti. No likuma viedokļa pret krāpniekiem nav jābrauc.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāja Jāņa Abāšina vārdiem, līdzīgas vietas, ko izmanto krāpnieki, izmanto krāpnieki, ir Deglava un Stirnu ielas pagrieziens un Mūkusalas aplis.

"Parasti šīs krāpšanas notiek ar retākām mašīnām, sauksim tā – mašīnām, kādu uz mūsu ielām ir ļoti maz. Lai šādas mašīnas saremontētu, ir ļoti ilgi jāgaida rezerves daļas vai šo rezerves daļu nav, un tad apdrošinātājs ir sagatavojis tāmi – tāme ir gatava, un ir jāgaida mēnesis vai divi šīs rezerves daļas. Un klients saka – maksājiet man naudā! Tad apdrošinātājs izmaksā naudā, un tad šo automašīnu salabo nevis solīdi servisā, bet auto saremontē kaut kur garāžā pilnīgi pa lēto," paskaidroja Abāšins.

Pēc viņa vārdiem, izķert tādus krāpniekus var, kad tiek piefiksēts, ka tie ar apskaužamu regularitāti nonāk līdzīgā satiksmes negadījumā.

"Zinot to, ka tagad ļoti daudziem mašīnās ir kameras, zinot to, ka daudziem telefoni filmē mašīnās, un zinot to, ka šis cilvēks reizi trīs mēnešos parādās kā cietušais apdrošinātāju datu bāzēs, tad paiet laiciņš un šādus cilvēkus izķer," viņš teica.

Neskatoties uz to, ka Brīvības bulvāra un Raiņa bulvāra krustojums jau sen sevi ir pierādījis kā pateicīgu vietu krāpniecībai, nekādi satiksmes uzlabojumi joprojām nebija veikti.

0
Tagi:
CSN
Pēc temata
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk gūst traumas CSNg ar elektriskajiem skrejriteņiem