Kravu automašīnas vadītājs, foto no arhīva

Mūs gaida katastrofāla bedre: pārvadātāji nomainīs reģistrāciju vai aizies no tirgus

40
(atjaunots 22:05 14.07.2020)
Mobilitātes paketes pieņemšana izraisīs smagu krīzi Latvijas kravu autopārvadātāju sektorā, uzskata nozares pārstāvji un ir gatavi tiesāties.

RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Jaunie noteikumi, kas regulē kravu autopārvadātāju sektoru ES teritorijā, nogalinās nozari, ir pārliecināti Latvijā. Tā pārstāvji uzskata, ka jaunie noteikumi pieņemti Vecās Eiropas valstu interešu lobēšanas rezultātā, vēsta LTV7 pārraidē "Šovakar".

Jaunos noteikumus kravu pārvadājumu jomā Eiropas Parlaments apstiprināja jūlija sākumā.

Uzņēmumu pienākums tagad ir organizēt grafiku tā, lai tālbraucēji regulāri varētu atgriezties mājās – ik pēc 3-4 nedēļām. Pie tam obligāto atpūtas laiku tagad aizliegts pavadīt kravas automašīnas kabīnē.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā transporta kompānijai, kas reģistrēta jebkurā ES valstī, būs juridiski jāapstiprina vērā ņemams pārvadājumu apjoms konkrētajā valstī, turklāt automašīnai vismaz reizi divos mēnešos jāatgriežas uzņēmuma operāciju centra reģistrācijas valstī.

Kravas automašīnās obligāti jāuzstāda tahogrāfi, kas reģistrē ES valstu robežu šķērsošanu. Noteikumi attiecināti arī uz nelieliem transportlīdzekļiem ar masu līdz 2,5 tonnām.

Latvijas pārvadātāji uzskata, ka Rietumeiropas uzņēmumi tādējādi atbrīvojas no viņiem kā no konkurentiem.

"Mūsu autovadītāji, kompāniju vadītāji, loģisti ir uzņēmīgi, ar plašu redzesloku, tāpēc mēs radījām nopietnu konkurenci Rietumu pārvadātājiem, un tas viņiem nepatīk," konstatēja asociācijas "Latvijas Auto" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko.

Kravu pārvadātāju pārstāvji kritizē virkni reformas noteikumu. Piemēram, noteiktā 45 stundu atpūta jāorganizē telpā, kur ir vieta miegam un ērtības. Varētu šķist, ka noteikums aizsargā autovadītājus, taču viss nav tik jauki, stāsta tālbraucējs Aleksandrs Mihaļčuks.

"Ja mašīnā ir krava, nav saprotams, kur tā stāvēs, lai ar to nekas nenotiktu? Ja es dzīvošu motelī, bet mašīna stāvēs pie šosejas, - tas nav normāli. Viņiem ir ļoti maz apsargājamu autostāvvietu," viņš teica.

Vēl viena prasība – kravas automašīnas atgriešanās reģistrācijas valstī reizi 8 nedēļās. Automašīnai jābūt tukšai, un pārvadātājam ir jāsedz izdevumi.

Asociācijas "Latvijas Auto" valdes loceklis Aleksandrs Čerkasovs prognozēja transporta līdzekļu "pieraksta" maiņu.

"Lai izvairītos no mašīnu atgriešanas, lielās firmas būs spiestas pārcelt jurisdikciju uz veco Eiropu vai Poliju, no turienes būs loģistiski izdevīgāk apkalpot maršrutus," viņš uzskata.

"Latvijas Auto" aplēsa, ka šī iemesla dēļ varētu slēgt durvis 40-50% Latvijas uzņēmumu.

"Vajag kaut kā cīnīties, tomēr es nesaskatu perspektīvu biznesa attīstībai. Patiesībā man šķiet, viss nonāks katastrofālā bedrē," uzskata uzņēmuma "DDN Plus" direktors Dmitrijs Naprijenko.

Satiksmes ministrija uzskata, ka jaunie noteikumi ir diskriminējoši un tie sāpīgi skars Latvijas ekonomiku. Politiķi pat ir gatavi tiesāties, apliecināja SM Autotransporta departamenta direktora vietniece Annija Novikova.

"Piemēram, Lietuva, Bulgārija, Rumānija, Polija, - cik zinu, viņi jau ir iesnieguši tādu prasību. Mēs vēl konsultējamies ar kolēģiem un lemsim valsts līmenī – pievienoties citu valstu iesniegtajai prasībai, vai iesniegt to patstāvīgi," viņa paskaidroja.

Gan ministrija, gan asociācija atzīmē, ka jaunie noteikumi neatbilst arī ES "zaļajam" kursam. Liels skaits kravas automašīnu no visām ES valstīm tukšas braukās pa Eiropu, lai pildītu prasību – reizi 8 nedēļās atgriezties reģistrācijas vietā. Pētījums liecina, ka rezultātā CO2 izmeši pieaugs par 3,2 milj. tonnu gadā.

40
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvija
Pēc temata
Politologs: Baltijas autopārvadātāji nesagaidīs ES izpratni – liekas naudas nav
Par 900 eiro autobusu vadītāji Latvijā strādāt nevēlas
Linkaits: šoferi-viesstrādnieki Latvijai nekaitēs, viņi ir reisos
Jānis Jurkāns

Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

57
(atjaunots 11:06 23.09.2020)
Latvijai ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu, pieprasot sankcijas, citādi Baltkrieviju gaida tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss kā Ukrainā, bet Latvijai zudīs jebkādas kravas no Baltkrievijas.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Eiropas Savienību nekavēties ar sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju. Viņš uzskata, ka situācija, kurā viena no ES valstīm saņēmusi visu savienību ķīlniekos, rada sarūgtinājumu. Reuters iepriekš ziņoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju bloķē Kipra, kas ar tādu paņēmienu cenšas panākt Briseles reakciju par Turcijas kompāniju darbu gāzes atradņu meklēšanā un izstrādē Vidusjūras austrumu daļā.

"Rinkēvičs skatās uz Briseles pusi, uzskata to par savu glābšanas riņķi un cenšas būt dievbijīgāks nekā paši briselieši," atzīmēja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

"Rinkēvičs neizprot Latvijas ģeogrāfiju, nesaprot, cik svarīga Baltkrievija ir Latvijai, nesaprot, ko mēs zaudējam ekonomikā, paliekot bez Baltkrievijas kravām, ņemot vērā to, ka kravas no Krievijas jau esam zaudējuši. Rezultātā, iztapdami Briselei, Latvijas varasvīri upurē savu valsti, savu pilsoņu labklājību," Jānis Jurkāns konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Diplomāts atzīmēja, ka pagājis pārāk īss laiks pēc vēlēšanām, lai kļūtu skaidrs, kāda būs Baltkrievija un kāda ir baltkrievu tautas izvēle.

"Opozīcijas protesti, ko mēs redzam, ir daļa no baltkrievu tautas. Ko domā pārējie, kas nepiedalās demonstrācijās? Nedomāju, ka Lukašenko nav piekritēju. Tāpēc jāskatās, kādu lēmumu pieņems baltkrievu tauta. Ja Latvijai rūp demokrātija, pirms grūst Baltkrieviju uz politisko kanālu pusi, jādod tai iespēja nobalsot vēlreiz vai pieņemt jaunu konstitūciju – kā viņi paši nolems," uzsvēra Jurkāns.

Viņš uzskata, ka ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu.

"Nu, novāks Lukašenko, nu, ieviesīs sankcijas pret tiem ierēdņiem, un tad? Kur jūs Baltkrievijā redzat organizatorisku opozīciju? Viena dāma vizinās pa pasauli un kaut ko stāsta, bet kas būs vēlāk? Ja padzīs Lukašenko, kas notiks tālāk – Ukraina, tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss? Citu es neredzu," sprieda diplomāts.

"Latvijas ĀM izvēlējās Briseles pozu, sāka apsaukāties un pieprasīt to, kam pašas ES valstis nav gatavas, nevis novēroja un pa diplomātiskiem kanāliem palīdzēja baltkrieviem," noslēgumā piebilda Jurkāns.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

"Уйдут" Лукашенко, и что? Юрканс предостерег от украинского сценария
57
Tagi:
tranzīts, Jānis Jurkāns, Edgars Rinkēvičs, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

20
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

20
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK

KF Baltijas flotes kuģis sadūries ar kravas kuģi pie Dānijas krastiem

0
(atjaunots 07:40 24.09.2020)
Krievijas Baltijas flotes kuģa un civilā kuģa sadursme notikusi netālu no Kopenhāgenas sliktas redzamības apstākļos.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Vakar, 23. septembrī jūras šaurumā starp Dāniju un Zviedriju refrižerators ar Māršala salu karogu "ICE Rose" sadūries ar Krievijas Baltijas flotes mazo pretzemūdeņu kuģi "Kazanec". Cietušo nav. Krievijas kuģis patstāvīgi devies uz Baltijsku, kuģi "ICE Rose" aizturējušas Dānijas varasiestādes, lai noskaidrotu tā stāvokli, vēsta RIA Novosti.

Sadursme notikusi no rīta sliktas redzamības apstākļos, informēja Baltijas flotes preses dienests.

"2020. gada 23. septembra rītā, Baltijas šauruma zonā, sliktas redzamības apstākļos notikusi refrižeratora ar Māršala salu karogu "ICE Rose" sadursme ar Baltijas flotes pretzemūdeņu kuģi "Kazanec"," teikts paziņojumā.

Saskaņā ar jūras kuģu monitoringa vietnes datiem, kravas kuģis Ice Roze izgājis no Sanktpēterburgas, tam bija jāierodas Gēteborgā 23. septembrī pl. 22:00 pēc Latvijas laika. Taču pl. 10:59 pēc Latvijas laika kuģis mainījis kursu un sācis pārvietoties pa apli, pēc tam devies pretējā virzienā. Sadursmes brīdī kuģa ātrums samazinājies 12 reizes – no 3,7 mezgliem (6,7 km/h) līdz 0,3 mezgliem (0,5 km/h).

"Kazanec" korpuss guvis sūci virs ūdenslīnijas un patstāvīgi atgriezīsies bāzes vietā Baltijskā, precizēja Baltijas flotes preses dienests.

"Incidenta iemeslus un apstākļus noskaidros Baltijas flotes komisija," atzīmēja preses dienests.

Savukārt Dānijas speciālo operāciju vienības dežurējošais darbinieks informēja, ka varasiestāžu rīcībā nav informācijas par kuģu sadursmes iemesliem. "Es nezinu, kādi ir incidenta iemesli... Mums nav informācijas par cietušajiem ne uz Ice Rose, ne uz Krievijas fregates," pavēstīja oficieris.

Viņš piebilda, ka Dānijas varasiestādes aizturējušas kuģi Ice Rose, lai noskaidrotu tā stāvokli pēc sadursmes ar KF kuģi. "Mēs gaidām izmeklējumu, lai noskaidrotu, vai tas var turpināt funkcionēt," konstatēja Dānijas iestāde.

Saskaņā ar telekanāla SVT datiem, kas atsaucas uz Dānijas krasta apsardzes pārstāvi, kuģu sadursmē neviens nav cietis, evakuācija nebija nepieciešama.

"Degvielas noplūde nav notikusi, uz kuģiem esošo cilvēku evakuācija nebija nepieciešama," informēja Dānijas krasta apsardzes pārstāve Lisbete Jorgensena.

Kuģis "Ice Rose" pieder kompānijai "Maestro Shipping", kuras galvenais ofiss atrodas Šveicē. Kuģis būvēts 1985. gadā.

Krievijas jūrnieku arodbiedrība informēja, ka tās rīcībā nav precīzu datu par to, vai uz "Ice Rose" ir  Krievijas pilsoņi.

"Precīzu datu nav, tomēr tas ir iespējams, 2019. gada janvārī ekipāžu veidoja jūrnieki no Krievijas, Ukrainas, Polijas un Latvijas," pastāstīja arodbiedrība.

0
Tagi:
Baltijas flote, Krievija