Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka

Parādu slogs gulsies uz bērniem: Latvijas MK iesaka mazināt apetīti

89
(atjaunots 21:51 14.07.2020)
Jau gada beigās Latvijas valsts parāds var sasniegt 50% IKP, un valdībai nāktos adekvāti vērtēt tēriņus, lai tie būtu efektīvi, uzsvēra Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Latvijas valdībai vajadzētu rūpīgāk vērtēt investīciju projektus, kas ierosināti koronavīrusa krīzes periodā, uzskata Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka. Savu viedokli viņa pauda Latvijas radio 4 ēterā. 

Šteinbuka atgādināja, ka jebkuri parādi ir jāatmaksā, turklāt ne tikai pati parāda summa, bet arī procenti.

"Kad tas velkas gadiem, slogs gulstas uz nākamajām paaudzēm, mūsu bērniem un mazbērniem..." viņa uzsvēra.

Pirms koronavīrusa krīzes valsts parāds sastādīja 39% no iekšzemes kopprodukta, tomēr jau līdz gada beigām tas var tuvoties 50% atzīmei un pat pārsniegt to, atzīmēja Šteinbuka. Protams, var salīdzināt šo rādītāju ar citām valstīm, kur situācija ir daudz sliktāka.

"Tomēr no otras puses, apetīti vajag apvaldīt," uzskata Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja.

Viņa uzsvēra, ka tagad ir svarīgi ieguldīt naudu tādos projektos, kuri nākotnē nesīs peļņu, bet no tās jau maksās nodokļus, algu.

"Mēs neredzam pietiekamu analīzi, kas mūs pārliecinātu: visi piedāvājamie investīciju projekti būs pietiekami efektīvi un ne tikai atmaksāsies, bet arī cels valsts konkurētspēju, cels darba atdevi," atzīmēja Šteinbuka.

Viņa atgādināja, ka valsts atbalsts var būt dažāds. Šteinbuka piekrita, ka ir izdevumi, no kuriem nevar atteikties: tas ir uzņēmumu atbalsts dīkstāves periodā, medicīnas finansējums. Taču jāpatur prātā arī citi izdevumi, kas palīdz stimulet ekonomikas izaugsmi.

"Ļoti svarīgi, lai šiem investīciju projektiem būtu konkrēts mērķis, lai tie pietiekami ātri nodrošinātu atdevi un lai tā nebūtu krāšņu lietu pirkšana, kas principā noderēs, taču ne šajos apstākļos," piezīmēja Šteinbuka.

Kas attiecas uz trim miljardiem eiro, ko Latvija varētu saņemt ES ekonomikas atjaunošanas ietvaros, Šteinbuka aicināja to skaitīt, kad nauda būs saņemta.

Šīs naudas saņemšanas izredzes ir pietiekami lielas, tomēr piedāvājums pagaidām tiek izskatīts, un, iespējams, Latvijai nepiešķirs tik lielus līdzekļus grantus, kā pašlaik plānots.

Šteinbuka uzskata, ka Latvijā var rasties problēmas ar nodokļu iekasēšanu, jo tautsaimniecības kopējais stāvoklis vēl joprojām ir nestabils un lielākā daļa rādītāju neuzlabojas. Svarīgi ir arī tas, ka bankas, kas jau pirms krīzes tikai nelabprāt izsniedzka kredītus, kļuvušas vēl piesardzīgākas, un šī tendence ātri nemainīsies.

"Tāpēc mēs nevaram teikt, kāds būs budžeta deficīts, un iespējas ar vajadzībām jāsamēro ļoti piesardzīgi," konstatēja Šteinbuka.

Viņa ieteica tērēt naudu tikai pašam nepieciešamākajam. Speciāliste vērtēja, ka valdības soļi krīzes periodā bija adekvāti, un jāturpina tādā pašā garā, izvairoties no īslaicīgiem lēmumiem.

89
Tagi:
valsts parāds, IKP
Pēc temata
Valdība nav izmaksājusi pat trešo daļu no iedzīvotājiem solītajiem 700 miljoniem eiro
Latvijas Ekonomikas ministrija veikusi ilgtermiņa prognozes par pieprasītākajām profesijām
Laiks atradināties: analītiķis pastāstīja, kas notiks ar ES dotācijām Baltijai
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Eiro

"Ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu": Latvijas bankas pasūdzējās FID un saņēma atbildi

35
(atjaunots 22:58 17.09.2020)
Latvijas bankām jāiemācās apkalpot augsta riska klientus tā, lai necieš valsts ekonomika un konkurētspēja, paziņoja Ilze Znotiņa.

RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Latvijas valdība izpildīja mājasdarbu un valsti neiekļāva pelēkajā valstu sarakstā, kurām ir problēmas ar naudas atmazgāšanu. Tagad bankām ir jāizpilda savs darbs – jāiemācās apkalpot augsta riska klienti tā, lai no tā necieš ekonomika, paziņoja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa, vēsta tvnet.lv.

"Latvijas valdība ir izdarījusi savu mājasdarbu un neesam nokļuvuši "pelēkajā sarakstā". Tagad pienācis laiks savu mājasdarbu izdarīt bankām - jāsāk darboties tā, lai neciestu valsts ekonomika un konkurētspēja," sacīja Znotiņa.

Viņa atzīmēja, ka saņem arvien vairāk sūdzību no uzņēmējiem, nozaru organizācijām un politiķiem par to, ka viņas dienests "ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu". Pēc Znotiņas domām, bankām ir jāuzņemas pieļaujamo daļu riska un jāiemācās strādāt ar šādiem klientiem. Saskaņā ar viņas novēroto, banku nemācēšana strādāt ar paaugstināta riska klientiem mudina uzņēmējus un privātpersonas meklēt patvērumu mazāk regulētos finanšu sektoros.

Znotiņa piebilda, ka tikai dažas Latvijas bankas ir devušas signālus, ar kādiem riskiem tās ir gatavas strādāt.

Atgādināsim, ka Latvijā sākās banku tīrīšana pēc skandāla ar ABLV Bank, kuru 2018. gadā ASV Finanšu ministrija apsūdzēja naudas atmazgāšanā, saiknē ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo gan ECB, gan Latvijas Banka nolēma to neglābt.

Pēc tam Latvijas banku sistēma tika pakļauta plašām izmaiņām, galvenā no kurām bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajām čaulas kompānijām. "Netīrās" naudas apkarošana izvērtās ar tik lielu spēku, ka "kampaņas" varā nonāca arī firmas, kuras veic visnotaļ caurspīdīgu uzņēmējdarbību, maksā nodokļus un neizmanto ofšoru jurisdikcijas. Uz tā pamata vien, ka viņi ir nerezidenti, un tādēļ uzskatāmi par "aizdomīgiem", viņiem sāka slēgt kontus un atteikt jaunu atvēršanā, pieprasīt kaudzi dokumentu, kuri apliecina līdzekļu izcelsmi, iesaldēt aktīvus līdz apstākļu noskaidrošanas beigām.

Latvijas bizness, publicisti un atsevišķi politiķi kritizē Latvijas varasiestādes par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu iestādēm un kredītiestādēm, lai gan šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamus ienākumus, daļa no kuriem nodokļu veidā piepildīja arī valsts budžetu.

35
Tagi:
Finanšu izlūkošanas dienests, Finanses, Latvija, bankas
Pēc temata
"Gribam zināt, ko iesāksiet ar savu naudu": banku prasības ir aizvien izsmalcinātākas
Ir nauda – atskaities: banka iesaldēja līdzekļus par pārdoto automobili
Atlaižu nebūs: bankas nav gatavas atbalstīt uzņēmējus no Baltkrievijas
Analītiķis: Latvijas skaistā dzīve ir beigusies, palikušas tikai šprotes
Eksperts  Vasilijs Koltašovs

Ekonomists: ES varasiestādes nedalīs naudu par baltu velti

21
(atjaunots 22:58 17.09.2020)
Kad Eiropas Komisija nežēlīgi uzbrūk minimālajai darba algai, ir dīvaini cerēt, ka cilvēkiem tāpat vien piešķirs naudu – beznosacījuma minimālos ienākumus.

RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Eiropas Savienībā apspriež iespēju ieviest beznosacījuma minimālos ienākumus visiem ES pilsoņiem koronavīrusa pandēmijas seku fonā. Vācija ķērusies klāt eksperimentam, kura ietvaros pilsoņiem bez jebkādiem nosacījumiem izmaksā 1200 eiro mēnesī trīs gadu garumā. Pētījumam atlasītajiem 120 cilvēkiem uzlikts pienākums regulāri atskaitīties par savu dzīvesveidu. Berlīne jau paziņojusi, ka šāda taktika iedragā valsts sociālos sasniegumus.

Ideja ieviest beznosacījuma minimālos ienākumus ir visnotaļ vilinoša tiem, kam nav darba, taču tās īstenošanas perspektīvas ES ir ārkārtīgi šaubīgas, paziņoja Sputnik Latvija ekonomists, Globalizācijas un sociālo kustību institūta Ekonomisko pētījumu centra vadītājs Vasilijs Koltašovs.

"ES ekonomikā nelegāli atrodas milzīgs skaits cilvēku, turklāt Briselē valda budžeta un parādu krīze, jo daudzas valsts ir pārslogotas ar parādiem un deficītu. Tādēļ ES gluži vienkārši nav resursu, lai izmaksātu beznosacījuma minimālos ienākumus," paskaidroja Koltašovs.

Pēc eksperta sacītā, pats bēdīgākais ir tas, ka Eiropas Savienībā netiecas veidot darbavietas, un tas vēl padziļina krīzi Eiropas sistēmā.

"Ieviest beznosacījuma minimālos ienākumus Eiropā un izmaksāt naudu milzīgam cilvēku skaitam nepavisam nav eirokomisāru garā. Viņi pēdējos gadus nežēlīgi uzbrūk minimālajai algai, darba līgumiem un sociālajām garantijām tikai tādēļ, lai darbaspēku padarītu lētāku. Tāpēc par brīvu izsniegt naudu cilvēkiem – tas nav viņu princips," nobeigumā sacīja Koltašovs.

Koronavīrusa pandēmija radījusi ievērojamus zaudējumus Eiropas Savienības valstu ekonomikai. Saskaņā ar Eiropas Komisijas vērtējumu, eirozonas IKP kritums ceturkšņa izteiksmē sastādīja 12%, gadā – 15%. Speciālisti uzsver, ka tā ir lielākā ekonomikas lejupslīde visā Eiropas pēckara vēsturē.

21
Tagi:
Latvija, beznosacījuma minimālais ienākums
Pēc temata
Šveicieši balso pret garantētajiem ienākumiem
Katram somam pa 600 eiro: rudenī tiks izraudzīti eksperimenta dalībnieki
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs

ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams

3
(atjaunots 13:10 18.09.2020)
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Koronavīrusa uzliesmojums nav kontrolējams, paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, vēsta RIA Novosti.

"Covid-19 pandēmija ir krīze, kas nelīdzinās nevienai citai mūsu dzīvē, tātad arī Ģenerālasamblejas sesija šogad nebūs līdzīga nevienai agrākajai," konstatēja ANO ģenerālsekretārs.

Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka itin drīz cilvēce pārvarēs jaunu slieksni – miljonu koronavīrusa infekcijā mirušo, un nosauca pandēmiju par lielāko globālas drošības apdraudējumu.

Viņš atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

"Tomēr (..) vakcīna ir jāuzskata par vispārēju labumu, jo Covid-19 nezina robežas. Mums ir vajadzīga cenas ziņā pieņemama, visiem pieejama vakcīna – vakcīna cilvēkiem," piebilda ģenerālsekretārs.

Viņš aicināja būtiski paplašināt jaunu un jau esošo instrumentu pielietojumu, kuri varētu palīdzēt cīņā ar slimību un nodrošināt vitāli svarīgu ārstēšanu, it īpaši nākamo 12 mēnešu laikā.

3
Tagi:
koronavīruss, ANO
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē