Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits

Covid-19 krīze un KF kravu aiziešana: Latvijas ostu likteni apsprieda "slepenā" seminārā

152
(atjaunots 08:53 10.07.2020)
Iespējams, neviens īsti neuzzinātu par pusslepenu satiksmes ministra tikšanos ar tranzīta nozares pārstāvjiem par ostu pārvaldes reformu, ja ne tūristi, kuri nevarēja nopirkt biļetes braucienam ar kuģīti.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Otrdien, 7. jūlijā, Ventspils ostā notika slēgts seminārs, kurā piedalījās satiksmes ministrs Tālis Linkaits, trīs lielāko Latvijas ostu pārstāvji, kā arī VAS "Ventas osta", SIA "Rīgas brīvostas flote" un VAS "Latvijas Dzelzceļš". Pasākumā tika apspriests jaunais ostu pārvaldes modelis.

Seminārs notika privātās telpās un paaugstinātas konfidencialitātes apstākļos, un oficiāla informācija par tā norisi parādījās tikai post factum, tādēļ portāls Pietiek.com nodēvēja to par "slepenu".

Nesaprotamais slepenums

Par to, ka Ventspilī notiek seminārs ar augsta līmeņa ierēdņiem, kļuva zināms nejauši, jo tūristi nespēja nopirkt biļetes uz kuģīti "Hercogs Jēkabs". Kuģīša darba bija apturēta, jo uz reisiem plkst. 14:00 vai 18:00 varēja atnākt "augstie viesi", tai skaitā satiksmes ministrs.

Turklāt pats Linkaits, kurš parasti aktīvi ziņo par savām tikšanās reizēm un braucieniem Twitter vietnē, šoreiz neko neuzrakstīja.

Tālāk no Ventspils brīvostas pārvaldes darbiniekiem izdevās noskaidrot, ka pārvalde patiešām rīko semināru, taču tas ir tik konfidenciāls, ka to nolēma sarīkot privātās telpās.

Par pasākumu zināja arī Ventspils domes darbinieki, tur paziņoja arī semināra tematu – ostu pārvaldes reforma. Domē piebilda: lai arī puse nekustamo īpašumu, kurus izmanto ostas pārvalde, pieder pašvaldībai un to vērtība tuvojas 170 miljoniem eiro, turklāt daudzas ēkas ir ieķīlātas kredītu ostas modernizācijas saņemšanai, no Ventspils domes netika uzaicināts neviens pārstāvis. Par semināru tur arī uzzināja nejauši.

Vietējā izdevuma Ventas Balss redakcijā paziņoja, ka atšķirībā no citiem analoģiskiem pasākumiem, uz šo vietējos žurnālistus neuzaicināja nedz rakstiskā veidā, nedz pa telefonu.

Tranzīta izaicinājumi

Jau pēc tam, kad Pietiek publicēja rakstu par "slepeno" semināru, Satiksmes ministra birojs izplatīja paziņojumu par šo pasākumu. Tika atzīmēts, ka Tālis Linkaits aicināja trīs lielāko Latvijas ostu pārstāvjus strādāt pie jaunām sadarbības idejām un tranzīta pakalpojumu kvalitātes celšanas.

"Visā Eiropā pēdējo gadu desmitu laikā ir notikusi ostu komercializācija, un arī Latvijai beidzot ir jāiet šis ceļš, lai mēs iegūtu efektīvi strādājošu ostu nozari, kas tiek pārvaldīta starptautiski saprotamā veidā un stiprina Latvijas kā kravu pārvadājumu valsts konkurētspēju," paziņoja ministrs ievadvārdos.

Satiksmes ministrijā paziņoja, ka grozījumi likumos par ostām un Liepājas SEZ, kurus iestāde izstrādāja vairāk nekā gada garumā, tagad tiek nodoti sabiedriskai apspriešanai, savukārt 15. jūlijā tos apspriedīs Ostu, tranzīta un loģistikas padome. Pēc Ministru kabineta apstiprināšanas tie tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā. Lielās ostas var kļūt par kapitālsabiedrībām 2021. gada otrajā pusē.

No Satiksmes ministrijas paziņojuma izriet, ka izņemot semināru notika arī paneļdiskusija, kurā tika apspriesta vienotas kravu piesaistīšanas stratēģijas Latvijas ostā nepieciešamība, dzelzceļa loma ostu attīstībā un iespējamās izmaiņas speciālo ekonomisko zonu regulēšanā.

Turpat tiek minēts Ventspils ostas pārvaldnieka Andra Purmaļa komentārs: "Ventspils brīvosta 2020. gadu iesāka, sastopoties ar virkni izaicinājumu. Krievijas politika pārvirzīt kravas uz savām ostām, kā arī siltā ziema un Covid-19 izraisītā krīze gandrīz pilnībā apstādinājusi akmeņogļu pārkraušanu Ventspils ostā, kas 2019. gadā veidoja trešo daļu visu kravu.

Šī situācija, ko varēja paredzēt jau iepriekš, nozīmē, ka ostu pārvaldēm jāmaina iepriekšējā stratēģija, jo esam jaunā realitātē. Neskatoties uz grūtībām, saredzam arī iespējas, piemēram, jaunu kravu segmentu piesaistē, bet te būtiski svarīga ir visu līmeņu - valsts, ostu pārvalžu, dzelzceļa pārvadātāju un termināļu elastīga un koordinēta sadarbība."

Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš seminārā atzīmēja, ka sakarā ar ostu pārvaldes modeļa izmaiņām jānodrošina visu procesu caurspīdīgums, kas ir svarīgi kreditoriem un to sadarbības partneriem. Viņš pievērsa uzmanību, ka jaunu investīciju piesaistīšanu apgrūtina apbūves tiesību regulēšana, kas palēnina ostu uzņēmumu būvprojektu īstenošanu. Zeltiņš aicina pārskatīt juridisko bāzi un kopā meklēt risinājumus, kuri palīdzēs izveidot Latvijas ostās investīcijām un uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi.

Ar cilvēkiem braukt nevēlas

Tikai nākamajā dienā informāciju par semināru apstiprināja Ventspils Brīvostas pārvalde, atbildot Ventas Balss forumā uz jautājumiem, vēsta Pietiek. Izrādījās, ka tieši tā bija pasākuma iniciators, tiesa, pārvaldē apgalvo, ka tas nebija slepens, bet gan vienkārši slēgta darba sapulce.

Tieši tā – par darba sapulci – pārvalde nosauca šo semināru savā Twitter publikācijā, kurā teikts, ka pirms pasākuma tā dalībnieki pagodināja bojāgājušo jūrnieku un zvejnieku piemiņu. Šajā paziņojumā padalījās ar ministrs Linkaits.

Starp citu, kā pateica Ventas Balss fotogrāfs, izbraukumā ar kuģīti ministrs tā arī nedevās. Kāds vietējais iedzīvotājs forumā komentēja to šādi: "Nevar izbraukt kopā ar tautu? Laikam zina, ko ēdis, baidās, ka neiemet Ventā (kādreiz labi sen līdzīgi mācīja vienu nešpetnu Ventspils milici). Kauns valdībai!"

152
Tagi:
tranzīts, kravas, Latvija, Tālis Linkaits
Pēc temata
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Latvijas tranzītam netiks Krievijas ogles pat optimistiska scenārija gadījumā
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā
Kravu tranzīts caur Latviju krities gandrīz par 60%
Latvijā ražotie piena produkti, foto no arhīva

Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs

4
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Latvijas valdība plāno izmaiņas Dabas resursu nodokļa piemērošanā pārtikas rūpniecībai; ražotāji būs spiesti iekļaut izmaksu kāpumu savas produkcijas cenā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kuri noslēguši sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem, turpmāk netiks atbrīvoti no Dabas resursu nodokļa, vēsta TV3. Šāds piedāvājums iekļauts nodokļu politikas galveno nosacījumu projektā uz 2021.-2025. gadu.

Pārtikas produktu ražotājiem tas kļuvis par ārkārtīgi nepatīkamu pārsteigumu, pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Bija šoka reakcija. Pārtikas nozarē tas pašlaik ir viens no sāpīgākajiem punktiem. Ir hroniskas kaites, bet ir arī jaunas kaites. Un tā bija jaunā problēma, kas pēkšņi parādījās, kad VARAM kopā ar Finanšu ministriju iestrādāja valsts nodokļu pamatnostādnēs. Pēkšņi tur 100% atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa ir pazudis un parādījies tikai 65% atbrīvojums," pastāstīja Šure.

Saskaņā ar Pārtikas uzņēmumu federācijas aprēķiniem, dažiem uzņēmumiem kopējās izmaksas maksājumiem iepakojumu pārstrādes firmām un Dabas resursu nodoklis var pieaugt no trim līdz četrām reizēm.

"Tas nozīmē, ka par vienu un to pašu lietu mums jāmaksā divas reizes – gan par (iepakojuma) apsaimniekošanu, gan arī valstij, ka atbrīvojuma vairs nav," paskaidroja Šure.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu sloga izaugsme neizbēgami novedīs pie cenu kāpuma.

"Nākamais solis ir inflācija, jo skaidrs, ka uzņēmums to nevar pavilkt. Tātad viņš pārcels šo slogu uz pārtikas cenām. Un šīs cenas var augt 3 līdz 5% vismaz," atzīmēja nozares pārstāve.

Pēc viņas sacītā, Dabas resursu nodoklis jau tā katru gadu pieaug, radot slogu Latvijas ražotājiem, taču turpmāk nāksies maksāt arī par atkritumu apsaimniekošanu, un daļu Dabas resursu nodokļa valstij.

4
Pēc temata
Pārtikas produktiem Latvijā tērē vairāk nekā vidēji ES
Noskaidrojies, kādas summas Latvijā atvēl pārtikai un alkoholam
Pārtikas produktu cenas: burkāni varbūt kļūs lētāki, taču piens – diezin vai
Latvijā turpina mazināties pārtikas "nacionālpatriotisms"
Bankas ABLV ēka, foto no arhīva

ABLV tērē 10 miljonus eiro gadā arestētās naudas uzglabāšanai

7
(atjaunots 16:25 10.08.2020)
Izmaksas par pārbaudēm un naudas uzglabāšanu ir divas lielākās likvidējamās ABLV bankas izdevumu sadaļas, pastāstīja Andris Kovaļčuks.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Likvidējamās ABLV Bank izmaksas par naudas uzglabāšanu negatīvo likmju dēļ sastāda vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks, vēsta jauns.lv.

Kopumā bankas uzturēšanas izdevumus izdevies ievērojami samazināt, tostarp administratīvos izdevumus.

"Jau darbinieku skaita samazinājums vien liecina, ka izdevumi ir kritušies vairāk nekā uz pusi. Savukārt otra daļa ir ar likvidāciju specifiski saistītie izdevumu posteņi. Viens no tiem ir naudas glabāšanas izdevumi, kuri mums veido vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā," sacīja Kovaļčuks.

Banka cenšas samazināt šo negatīvo efektu, aktīvi piedaloties valsts vērtspapīru izsolēs. Otra lielākā izmaksu sadaļa ir pārbaužu izdevumi.

Kovaļčuks paziņoja, ka pašlaik ABLV Bank strādā aptuveni 240 cilvēki. Salīdzinājumam, 2018. gada februārī pirms slēgšanas bankā bija 670 darbinieki.

2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, tobrīd otro lielāko banku Latvijā, kura bija lielākā neatkarīgā privātā banka valstī, naudas atmazgāšanā, saiknē ar Ziemeļkoreju saistītām transakcijām un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo to nenolēma glābt nedz ECB, nedz Latvijas Banka.

Fizisko personu noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro sāka izmaksāt praktiski uzreiz, taču lielākiem – un juridisko personu noguldījumiem – tiek rīkota pārbaude pēc apstiprinātas metodoloģijas.

ABLV Bank turpina cieši sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā ar valsts iestādēm un amatpersonām, lai nodrošinātu caurspīdīgu un atvērtu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina rīkot neatkarīgas kreditoru pārbaudes atbilstoši prasībām, kuras aprakstītas regulatora apstiprinātajā kreditoru pārbaudes metodoloģijā.

Savukārt Valsts policija 2019. gada oktobra sākumā paziņoja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē vairākus kriminālprocesus par ABLV Bank un tās darbinieku iespējamo lomu naudas atmazgāšanā.

7
Tagi:
Latvija, bankas
Pēc temata
Banka ABLV iejaukta priekšvēlēšanu skandālā Baltkrievijā
Vairāk nekā miljards eiro? Cik "netīrās" naudas bija ABLV
Divdesmit piecas valstis meklēs ABLV bankas vainas pierādījumus
Eiropas komisija izpētīs ABLV bankrota scenāriju