Nabadzība, foto no arhīva

Kariņu neizbrīnīja tas, ka ar 64 eiro nevar izdzīvot

41
(atjaunots 12:29 01.07.2020)
Garantētais minimālo ienākumu līmenis arī "kļūs par daļu reformu" Latvijā, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Satversmes tiesas (ST) lēmums, ka garantētais minimālo ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei, nekļuva par pārsteigumu, sacīja telekanāla "Rīga TV24"  ēterā premjerministrs Krišjānis Kariņš. Pēc viņa teiktā, labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu".

Satversmes tiesa 25. jūnijā nolēma, ka GMI līmenis neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesas lēmumu, likumdevēji nav atrisinājuši svarīgākos jautājumus, kuri skar GMI, tai skaitā to, kādām pamatvajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta tā noteikšanas metodika.

Apstrīdētā norma tiek atzīta par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.

Lieta tika izskatīta pēc tiesībsarga Jura Jansona iesnieguma.

Komentējot tiesas lēmumu, Kariņš paziņoja, ka tas nekļuva par kaut ko negaidītu. Premjers atzīmēja, ka labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu", tādēļ viņš gaida, kad viņa sniegs savus piedāvājumus valdībai.

"Manuprāt, mēs varēsim sakārtot šo sistēmu. Ja paskatās, tad šī valdība ir veikusi finanšu pārraudzības kapitālo remontu un mēs saņēmām labu kredītreitingu. Tāpat mēs panācām Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Arī GMI līmenis būs viena daļa no reformām," sacīja Kariņš, piebilstot, ka valdība atbalstīs ministres piedāvājumu un piešķirs finansējumu sistēmas sakārtošanai.

41
Tagi:
Labklājības ministrija, Ramona Petraviča, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Orlovs: varasvīri apšņāps iztikas minimumu, lai izpatiktu tiesai
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību

17
(atjaunots 15:26 23.10.2020)
Patlaban darbu Latvijā ir uzsākuši vismaz trīs uzņēmumi, viņi ir atvēruši bankas kontus, atraduši telpas un nokārtojuši formalitātes ar darbinieku pārvākšanos.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Pēc pārrunām starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un baltkrievu IT kompānijām dažas no tām nolēma pilnībā vai daļēji pārcelt savu darbību uz Latviju, vēl ar 50 uzņēmumiem pārrunas turpinās, paziņoja LIAA Komunikācijas un informācijas departamentā.

Kopumā pašlaik lēmumu strādāt Latvijā pieņēma 17 kompānijas, reāli darbu uzsākuši vismaz trīs. Tās atvēra bankas kontus, atrada telpas un nokārtoja formalitātes ar darbinieku pārvākšanos. Pēc šo 17 uzņēmumu plāniem, tuvākajos mēnešos Latvijā būs izveidots vairāk nekā 1000 jaunu darbavietu. Vismaz puse no kompānijām agrāk strādāja Minskas Augsto tehnoloģiju parkā, vēsta grani.lv.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.

17
Tagi:
Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Kāpēc baltkrievu uzņēmēji neienāks Latvijā
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Ķērās pie vecā: Ministru kabinets izsvītroja no likumprojekta pabalstu aprēķina metodiku

25
(atjaunots 15:25 23.10.2020)
Satversmes tiesa nolēma, ka pabalstu apmērs nedrīkst būt noteikts politiskas tirgošanās rezultātā, un Labklājības ministrija piedāvāja MK iekļaut likuma tekstā aprēķina metodoloģiju, taču šī iniciatīva neizgāja, un ne tikai šī; ko par to domā tiesībsargs un deputāti.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Šovasar Satversmes tiesa uzstājās ar ļoti uzstājīgu Latvijas sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiku, uzsverot, ka nabadzības līmenim un pabalstu apmēram jābūt noteiktam nevis ar politisku lēmumu, bet ar skaidras un pamatotas metodikas palīdzību. Politiķi īsteno šo lēmumu visnotaļ dīvainā veidā, raksta Neatkarīgā.

Tā vietā, lai pārrakstītu sociālās aizsardzības likumus, viņi paslēpa jauno nabadzības līmeņa noteikšanas metodiku likumprojekta anotācijā, neiekļaujot to tekstā.

Likums un karikatūra

Otrdien, 20. oktobrī, Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu paketi, kas saistīti ar 2021. gada valsts budžetu, tostarp grozījumus Invaliditātes likumā, Pensiju likumā un citos. Kopumā visiem šiem grozījumiem ir jānostiprina jauns minimālais ienākumu līmenis – līmenis, pie kura cilvēks vai ģimene tiek atzīti par trūcīgiem.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece pastāstīja, ka likumos noteiktas konkrētas summas, kuras būs spēkā 2021. gadā sociālās palīdzības piešķiršanas gadījumos.  Taču jaunā minimālā ienākumu līmeņa noteikšanas metodika aprakstīta anotācijā. No Muižnieces paziņojuma izriet, ka Labklājības ministrija plānoja aprakstīt šo metodiku pašā likumā par sociālo aizsardzību, taču pēc izskatīšanas valdībā tajā palika tikai skaitļi.

Piemēram, par minimālo ienākumu robežu sociālās aizsardzības likumā teikts, ka tā apmēru nosaka attiecīgi normatīvie akti, kuri reglamentē sociālos pakalpojumus un ka minimālā ienākumu robeža sastāda ne zemāk par 109 eiro. Par to, kā šis skaitlis tiek aprēķināts, likumprojektā nav neviena vārda.

Šobrīd tikai tā anotācijā ir aprakstīta un izskaidrota metodika, ar kuras palīdzību plānots noteikt nabadzības līmeni: "Minimālo ienākumu sliekšņu apmērs nedrīkst būt zemāks par 109 eiro, kas atbilstoši relatīvajai metodei ir 20 procenti no aktuālās (2018. gada) ienākumu mediānas. Ar šo normu tiks noteikts zemākais iespējamais slieksnis, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir sniedzams atbalsts no publiskajiem resursiem."

Anotācija ir tikai skaidrojošs teksts, tai nav juridiska spēka.

Uz deputātu jautājumu par to, vai var teikt, ka šāds likumprojekts izpilda Satversmes tiesas lēmumu par to, ka attiecas uz minimālā ienākumu līmeņi valstī un tā atbilstību Satversmei, Labklājības ministrijas pārstāve atbildēja: "Mēs neesam tādi eksperti, lai izvērtētu, vai Satversmes tiesas spriedums tiek izpildīts."

Tiesa, pēc viņas teiktā, likumprojektu izmainīja Ministru kabinetā, un tas nav vienīgais Labklājības ministrijas piedāvājums, kurš tika pārrakstīts.

Iejaucās deputāti

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata par nepieņemamu to, kā valdība izpilda Satversmes tiesas lēmumu. Viņš minēja vēl kādu problemātisku lietu, kura neatbilst tiesnešu lēmumam, – normu par to, cik bieži valdība pārskatīs minimālo ienākumu līmeni. Gan tiesībsargs, gan citi eksperti norādīja, ka tas ir jādara katru gadu, taču likumprojektā, kuru valdība iesniedza Saeimā, aprakstīts, ka tas tiks darīts ne retāk par vienu reizi trīs gados.

Deputāts Andrejs Klementjevs pavaicāja, kāpēc Labklājības ministrija izvirzīja šādu normu, un, uzklausot atbildi, piedāvāja Sociālo un darba lietu komisijai iekļaut savu labojumu, lai šis līmenis tomēr tiek pārskatīts katru gadu.

"Ekonomiskā situācija mainās pietiekami strauji, lai mēs nesēdētu un negaidītu trīs gadus, lai mainītu nabadzības slieksni, jo sanāk, ka nākamreiz šo līmeni teorētiski pārskatītu tikai 2024. gadā," paziņoja Klementjevs.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece atzina, ka iestāde sākotnēji piedāvāja pārskatīt šo līmeni katru gadu, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju valstī, taču likumprojektu pārstrādāja, ņemot vērā valdības lēmumus.

"Mēs vienlaikus paudām savas bažas par šādu punktu," paziņoja Muižniece.

Viņa norādīja, ka valdības lēmuma iemesli ir jāmeklē Finanšu ministrijā.

Tiesībsarga biroja eksperte Ineta Rezevska uzsvēra, ka minimums ir jāpārskata katru gadu.

"Vēl viens būtisks jautājums, ko mēs, iespējams, nenoprotestētu, ja vien likumprojekts uz Saeimu ietu sākotnējā variantā, taču tagad tas ir jāpasaka. Mēs jautājam, kāpēc minimālo ienākumu slieksnis ir noteikts vien 20 procentu apmērā no mediānas un ne 25 vai 30 procenti? Jābūt skaidriem un zinātniski, pētījumos pamatotiem argumentiem, bet mēs šo pamatojumu neredzam!" uzsver Rezevska.
25
Tagi:
pabalsts
Pēc temata
Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ
Atlaidi darbiniekus – atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām
Dmitrijs Medvedevs

Dmitrijs Medvedevs pastāstīja par galvenajiem izaicinājumiem, kas sagaida ANO

0
(atjaunots 11:01 25.10.2020)
Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs ir pārliecināts: nevienu globālo problēmu nav iespējams atrisināt, ja netiks atjaunota starptautisko tiesisko normatīvu virsvadība uz valstu saskaņotās gribas pamata.

RĪGA, 25. oktobris - Sputnik. Krievija atbalsta vispārēju atteikšanos no tirdzniecības un finansiālo ierobežojumu attiecināšanas uz humanitārajām piegādēm – vispasaules pandēmijas apstākļos ir jānodrošina netraucētas pārtikas produktu, iekārtu un tehnoloģiju piegādes visvairāk cietušajām teritorijām, uzskata Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, vēsta RIA Novosti.

"Krievija konsekventi ierosina pilnībā atteikties no tirdzniecības un finansiālo ierobežojumu attiecināšanas uz humanitārajām piegādēm. Nekādi politiskie apsvērumi nedrīkst likt šķēršļus sadarbībai dzīvību glābšanas nolūkos," politiķis pastāstīja rakstā, kas veltīts ANO 75. gadu jubilejai. To publicēja telekanāls RT.

Medvedevs atzīmēja, ka nevienu globālo problēmu nav iespējams atrisināt, ja netiks atjaunota starptautisko tiesisko normatīvu virsvadība uz valstu saskaņotās gribas pamata.

"Starptautisko tiesību normas var smelties leģitimitāti tikai nacionālo konstitūciju paredzētajās demokrātiskajās procedūrās, nepārprotami paustā nāciju vēlmē pievienoties tiem vai citiem starptautiskajiem dokumentiem. Šodien vairāk nekā jebkad nepieciešams sekot šīm pieejām, saglabāt ANO unikālo arhitektūru, ņemt vērā vienam otra nacionālās īpatnības un cienīt tās," konstatēja politiķis.

Medvedevs atgādināja, kāda ir Krievijas sadarbība ar virkni valstu: pēc sprādziena Beirutā 2020. gada augustā Libānā nekavējoties ieradās glābēji no Krievijas, lai sniegtu palīdzību cietušajiem, savukārt pandēmijas laikā Krievija palīdzēja Venecuēlai, Irānai un vairākām citām valstīm, piegādājot medicīniskās iekārtas un individuālās aizsardzības līdzekļus.

Pie tam, atzīmēja Medvedevs, Krievijas karavīri nodrošināja medicīnisko palīdzību Itālijā, humanitārie pasākumi turpinās Sīrijā. Politiķis atgādināja arī par prezidenta Vladimira Putina piedāvājumu ANO darbiniekiem bez maksas saņemt Krievijā izstrādāto koronavīrusa vakcīnu "Sputnik V".

"Jāpatur prātā, ka ANO tika radīta kā organizācija, kam jāatrod asāko globālo problēmu risinājumi. Kam jāstāv miera un drošības interešu sardzē. Tās mērķis ir atbrīvot nākamās paaudzes no kara nelaimēm, stiprināt ticību cilvēka pamattiesībām, nodrošināt starptautisko tiesību normu ievērošanu un uzlabot cilvēku dzīves apstākļus. Galu galā, šo augsto ideālu sasniegšanai tika izveidota Apvienoto Nāciju Organizācija," raksta Medvedevs.

Plaisas radīšana sabiedrībā un atbalsts opozīcijai leģitīvo valdību gāšanai, aizbildinoties ar "demokrātiskajām vērtībām" – tāds ir nelikumīgas iejaukšanās citu valstu lietās tipisks scenārijs, un tas joprojām atkārtojas, uzskata KF Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks.

"Joprojām atkārtojas tipiskais scenārijs par nelikumīgu iejaukšanos valstu iekšējās lietās: plaisas uzspiešana sabiedrībā, atbalsts opozīcijai un tās apbruņošana valdības gāšanai ar formālu atsauci uz demokrātiskajām vērtībām," Medvedevs konstatēja rakstā.

Viņš atgādināja, kā 2003. gadā starptautiskā koalīcija ASV vadībā iebruka Irākā. "Aizbildinoties ar cīņu pret starptautisko terorismu un masveida iznīcināšanas ieroču meklējumiem, tika gāzts un sodīts ar nāvi valsts likumīgais prezidents Sadams Huseins, sagrauta "autoritārā valsts" un radīta "patiesi demokrātiska". Visiem ir labi zināms, kas no tā iznācis, norādīja politiķis.

Kā piemēru viņš minēja arī to, ka no 2012. gada "ASV sadarbībā ar NATO valstīm slepus militāri atbalstīja dumpiniekus Sīrijā". "Tas noveda tikai pie plašas asinsizliešanas un iekšējās krīzes šajā valstī," atgādināja Medvedevs.

Tāpat viņš pauda cerību uz ANO Drošības padomes piecu pastāvīgo locekļu tikšanos, kas ļautu apspriest aktuālākās problēmas – ir svarīgi turpināt dialogu jautājumā par kodolieročiem, uzsvēra Dmitrijs Medvedevs. Savā rakstā viņš atgādināja, ka 1978. gadā izveidotās Atbruņošanās konferences ietvaros tika pieņemta virkne svarīgu starptautisko līgumu. To mērķis bija parūpēties par tautu drošību, mazināt starptautisko spriedzi un stiprināt uzticēšanos valstu starpā kodolieroču pielietojuma jomā.

"Īpaša loma šajā procesā bija PSRS. Šodien mums nekavējoties jāturpina darbs šajā virzienā. ceram, ka ANO Drošības padomē notiks Krievijas ierosinātais "kodolpiecnieka" valstu samits cilvēces aktuālāko problēmu apspriešanai," uzsvēra Medvedevs.

0
Tagi:
Medvedevs, ANO, Krievija
Pēc temata
"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins
ANO Drošības padomi vēlas paplašināt. Ko mainīt, ko atstāt, lai saglabātu mieru
Bašars Asads: karš Sīrijā vēl nav beidzies
Eiropa jāpiespiež sākt savstarpējas cieņas pilnu dialogu ar Krieviju