Projekta Rail Baltica vizualizācija, foto no arhīva

Latvieši uz Berlīni, tanki uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu

69
(atjaunots 15:43 30.06.2020)
Pat vienas partijas politiķi uz projektu Rail Baltica skatās dažādi, bet saskaņa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas starpā ir pavisam smaga lieta.

RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik. Baltijā īstenojamo ātrgaitas dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica projektu pagaidām nekādi nevar saukt par veiksmes stāstu. Pat Eiropas Revīzijas palātai ir šaubas par projekta rentabilitāti. Tagad šaubas par to pauž divi "Saskaņas" pārstāvji – Jānis Urbanovičs un Vjačeslavs Dombrovskis.

Galvenais - bruņutransportieri

Urbanovičs uzskata, ka projekts ir izdevīgs visām Baltijas valstīm un Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nāktos darīt visu iespējamo, lai likvidētu nesaskaņas. "Mums ir vajadzīga infrastruktūra, vajadzīgas darbavietas, ko rada šis projekts, un arī Eiropas nauda, kas ir tā pamatā. Un vēl - tīri emocionāli gribas izbaudīt to iespēju: iekāpt vilcienā Rīgā un ātri vien izkāpt Berlīnē, kā vecajos labajos pirmskara laikos..." raksta politiķis.

Pēc viņa domām par projekta nozīmi visus var pārliecināt militārais elements, jo visām trim valstīm tik ļoti gribas spēlēt lomu NATO un tās daudz runā par aizsardzības attīstības nepieciešamību.

"Kad Satiksmes ministrijas ierēdņi raportē par projekta straujo virzību par spīti visiem sarežģījumiem, es neticu; kad mūsu premjers runā par Rail Baltica nozīmīgumu Eiropai, es šaubos. Kad eiroparlamentārietis Zīles kungs apšauba Eiropas Revīzijas palātas kompetenci, man gandrīz jābrīnās - nu kā tad tā? Pat Levita kunga mudinājums "piešķirt Rail Baltica augstāko politisko prioritāti" nespēj līdz galam pārliecināt.

Bet tad ierunājās mūsu militāristi.

"Aizsardzības ministrija iecerējusi, ka "Rail Baltica" projektā varētu izbūvēt dzelzceļa atzaru uz Ādažu militāro bāzi. Jaunākajā Valsts aizsardzības koncepcijas projektā atzīmēts, ka Latvija ir atbildīga par sabiedroto spēku uzņemšanu gan miera laikā, gan krīzē. Lai nodrošinātu ātru pārvietošanos, infrastruktūra jāpielāgo arī militārām vajadzībām. Tas attiektos arī uz topošo infrastruktūru, piemēram, grandiozo dzelzceļa projektu "Rail Baltica", kurā iecerēts savienot Baltijas valstis ar Centrāleiropu," - ziņo televīzija.

"Piemēram, par Trampa paredzētu ASV karavīru pārsviešanu no Vācijas uz Poliju… Ja "Rail Baltica" būtu uz vietas, tas būtu stratēģiski izdevīgi. Viņi varētu no Polijas braukt gan uz mācībām Ādažos, gan vienkārši tāpat ierasties," sapņo Pabrika kungs.

Un tagad es ticu, nešaubīgi. Mēs atrisināsim visas domstarpības, trīs māsas vienosies, un Rail Baltica projekts raiti īstenosies. Mēs varēsim braukt uz Berlīni, un bruņutransportieri varēs braukt uz Ādažiem," secināja Urbanovičs.

Milzīgas sekmes vai apdullinoša izgāšanās

Savukārt Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka Rail Baltica var kļūt Baltijas valstīm par milzīgām sekmēm vai apdullinošu izgāšanos.

"Nesen Eiropas Revīzijas palāta publicēja audita rezultātus par virkni ES transporta projektu, tostarp arī par Rail Baltica. Protams, sensācijas nav, tomēr kārtējais trauksmes zvans.

Pirmkārt: projekts būs daudz dārgāks nekā plānots. Sākotnēji projekts tika vērtēts 3,8 miljardu eiro apjomā, šodien jau 5,8 miljardi. Un auditori uzskata, ka gala izmaksas sasniegs vismaz 7 miljardus eiro. Neskatoties uz neredzēti augsto Eiropas līdzfinansējuma procentu, paturēsim prātā, ka vērā ņemamu daļu nāksies segt arī Baltijas nodokļu maksātājiem," Dombrovskis stāsta savā lapā Facebook.

Viņš atzīmēja arī to, ka auditorus satrauc projekta rentabilitāte.

"Rupji sakot, pasažieru pārvadājumi ar ātrgaitas dzelzceļu ir rentabli, ja apgrozījums vismaz 9 miljoni pasažieru gadā. Taču 60 minūšu brauciena rādiusā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir tikai 3,8 miljoni. Tas ir, pat pieņemot, ka viņi visi reizi gadā izmantos vilcienu, rentabilitātei vajag divreiz vairāk cilvēku! Tikai iekļaujot Varšavu (tas vēl nav zināms), rādiusā iekļūst 8 miljoni cilvēku, un arī ar to nepietiek.

Vai pa dzelzceļu tiks pārvadātas kravas? Arī tas vēl nav zināms. Pēc plāna vajag vismaz 15 miljonus tonnu līdz 2030. gadam. Taču viss jūras trafiks ap Baltijas valstīm nepārsniedz 30 miljonus tonnu. Un nav zināms, vai tie automātiski nokļūs uz dzelzceļa – pa jūru gan ir ilgāk, toties daudz lētāk. Piemēram, neskatoties uz dzelzceļu, aptuveni 99% preču apgrozījuma ar Ķīnu nodrošina jūras transports," atgādināja politiķis.

"Es uzskatu, ka Rail Baltica kļūs par milzīgām sekmēm vai apdullinošu izgāšanos. Tā ir ļoti dārga infrastruktūra, un tās rentabilitātei vajag daudz vairāk cilvēku vai daudz vairāk ražotņu. Citādi tādas infrastruktūras uzturēšanas vajadzībām nāksies ne tikai nemaksāt kā nākas ārstiem, skolotājiem un pensionāriem, kā tas notiek jau šodien, bet arī sameklēt, kā vēl un uz kādas vēl sociālās grupas rēķina var ietaupīt.

Kamēr tagadējā un iepriekšējā valdības spriež un sapņo par grandiozo projektu, jautājums par Rail Baltica rentabilitāti kļūst aizvien aktuālāks: cilvēku skaits samazinās, ražošanas īpatsvars ekonomikā krītas. Pavisam ne tā kā kukuļi par būvdarbu iepirkumiem," konstatēja Dombrovskis.

69
Tagi:
Latvija, Rail Baltica
Pēc temata
"Īstākā mistika": kā Rail Baltica izrādījusies nevienam nevajadzīga
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Rail Baltica NATO dienestā: Aizsardzības ministrija piedāvā izbūvēt atzaru uz Ādažu bāzi
Ja nebrauksim, tad sazāģēsim: eksperts vērtē naudas pieprasījumu Rail Baltica vajadzībām
Bankas ABLV ēka, foto no arhīva

ABLV tērē 10 miljonus eiro gadā arestētās naudas uzglabāšanai

5
(atjaunots 16:25 10.08.2020)
Izmaksas par pārbaudēm un naudas uzglabāšanu ir divas lielākās likvidējamās ABLV bankas izdevumu sadaļas, pastāstīja Andris Kovaļčuks.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Likvidējamās ABLV Bank izmaksas par naudas uzglabāšanu negatīvo likmju dēļ sastāda vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks, vēsta jauns.lv.

Kopumā bankas uzturēšanas izdevumus izdevies ievērojami samazināt, tostarp administratīvos izdevumus.

"Jau darbinieku skaita samazinājums vien liecina, ka izdevumi ir kritušies vairāk nekā uz pusi. Savukārt otra daļa ir ar likvidāciju specifiski saistītie izdevumu posteņi. Viens no tiem ir naudas glabāšanas izdevumi, kuri mums veido vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā," sacīja Kovaļčuks.

Banka cenšas samazināt šo negatīvo efektu, aktīvi piedaloties valsts vērtspapīru izsolēs. Otra lielākā izmaksu sadaļa ir pārbaužu izdevumi.

Kovaļčuks paziņoja, ka pašlaik ABLV Bank strādā aptuveni 240 cilvēki. Salīdzinājumam, 2018. gada februārī pirms slēgšanas bankā bija 670 darbinieki.

2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, tobrīd otro lielāko banku Latvijā, kura bija lielākā neatkarīgā privātā banka valstī, naudas atmazgāšanā, saiknē ar Ziemeļkoreju saistītām transakcijām un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo to nenolēma glābt nedz ECB, nedz Latvijas Banka.

Fizisko personu noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro sāka izmaksāt praktiski uzreiz, taču lielākiem – un juridisko personu noguldījumiem – tiek rīkota pārbaude pēc apstiprinātas metodoloģijas.

ABLV Bank turpina cieši sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā ar valsts iestādēm un amatpersonām, lai nodrošinātu caurspīdīgu un atvērtu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina rīkot neatkarīgas kreditoru pārbaudes atbilstoši prasībām, kuras aprakstītas regulatora apstiprinātajā kreditoru pārbaudes metodoloģijā.

Savukārt Valsts policija 2019. gada oktobra sākumā paziņoja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē vairākus kriminālprocesus par ABLV Bank un tās darbinieku iespējamo lomu naudas atmazgāšanā.

5
Tagi:
Latvija, bankas
Pēc temata
Banka ABLV iejaukta priekšvēlēšanu skandālā Baltkrievijā
Vairāk nekā miljards eiro? Cik "netīrās" naudas bija ABLV
Divdesmit piecas valstis meklēs ABLV bankas vainas pierādījumus
Eiropas komisija izpētīs ABLV bankrota scenāriju
LR Ministru kabinets, foto no arhīva

Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra

15
Ekonomists Arnis Sauka pastāstīja, kāpēc jāņem vērā lēmēju izglītība, un kādi nodokļi jāpazemina vispirms.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Ja Latvijas vēlas uzveikt ēnu ekonomiku, valdībai ir jāpazemina darbaspēka nodokļi, turklāt krīze tam ir vispiemērotākais laiks, paziņoja intervijā Diena Stokholmas ekonomikas skolas Rīgas filiāles Ilgtspējīga biznesa centra direktors, ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka.

Kopumā viņš pozitīvi novērtēja valdības darbības ārkārtējās situācijas apstākļos un par nosauca tās par "veiksmes stāstu". Savukārt ar atbalsta sniegšanu biznesam saistītās grūtības viņš nosauca par likumsakarīgām.

"Problēma, kas gan ir likumsakarīga, ir tā, ka cilvēki pieņem lēmumus atbilstoši savai izglītībai. Ja valsts pārvaldē ir ļoti daudz juristu, tad nevajag būt pārsteigtiem, ka liela daļa reformu paliek "uz papīra". Juristi jau nav ieviesēji, viņi ir tie, kas izstrādā normatīvos aktos.

Te var vilkt paralēles ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tur strādā ļoti labi profesionāļi, bet viņi ir pieraduši līdzekļus iekasēt, nevis izmaksāt. Šī bija pirmā reize, kad VID naudu izmaksāja, un tā bija iestādei neierasta situācija. VID darbinieki skatījās datu bāzēs, kas un cik ir maksājuši nodokļus, un atbilstoši izmaksāja pabalstus.

Taču, kā to vēlāk saprata valdība, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nevar būt vienīgais atbalsta saņemšanas kritērijs, jo kaut kādus nodokļus, piemēram, PVN, taču maksā visi. Līdz ar to ir jābūt kādam garantētam atbalsta minimumam," paskaidroja Sauka.

Jebkurā gadījumā, viņš uzskata, ka esošie lēmumi ir daudz labāki par tiem, kas tika pieņemti ārkārtējās situācijas sākumā.

Attiecībā uz tālākajām darbībām, viņš uzskata, ka valdībai derētu samazināt nevis PVN, kā to piedāvā, piemēram, restorānu īpašnieki, bet gan darbaspēka nodokļus. Šāds pasākums palīdzētu samazināt ēnu ekonomiku, kura Latvijā ir milzīga.

"Krīze ir labs laiks, lai noteiktu darbaspēka nodokļu atvieglojumus. Jāatgādina, ka ēnu ekonomikas galvenā komponente ir tieši aplokšņu algas. Arī ēdināšanas nozarē samazinātam darbaspēka nodoklim būtu daudz lielāka pozitīvā ietekme nekā samazinātai PVN likmei," paziņoja ekonomists.

Viņš atzīmēja, ka nodokļiem ir liela ietekme uz ēnu ekonomikas apjomu, taču runa nav tikai par tās lielumu.

"Svarīgākais ir tas, kāda ir nodokļu sistēma kopumā, vai tā ir samērīga. Latvijā darbaspēka nodokļi ir nesamērīgi augsti," uzsvēra Sauka.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Stokholmas ekonomikas skolas Rīgas filiāles pētījums parādīja, ka pērn ēnu ekonomikas apjoms pērn gandrīz nesamazinājās (vien par 0,3%) un sastādīja 23,9% IKP.

Citās Baltijas valstīs šis rādītājs ir zemāks – Lietuvā – 22%, savukārt Igaunijā – 18,2% IKP.

15
Tagi:
ēnu ekonomika, Latvija
Pēc temata
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Ēnu dienas dalībnieki Paula Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Ministra tvītu par rindu slimnīcā apspriedīs Saeimas komisijā

0
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Tiklīdz satiksmes ministrs pasūdzējās sociālajos tīklos par garo rindu pie ārsta, uzreiz šo situāciju nolēma apspriest Saeimas komisijā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Rīt, 11. augustā, plkst. 13:00 notiks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedriskās veselības apakškomisijas sēde, kurā paredzēts apspriest satiksmes ministra Tāļa Linkaita publikāciju Twitter, vēsta Press.lv.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos.

Pēc viņa sacītā, rindā nācies gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ilgi jāstāv kājās. Tomēr medicīniskais personāls, pēc viņa sacītā, strādā ātri, laipni un profesionāli.

Ministra publikācija sociālajos tīklos piesaistīja ne vien parasto Latvijas iedzīvotāju, bet arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļu uzmanību. Atzīmēsim, ka šīs komisijas vadītājs, ārsts-kardiologs Andris Skride ("Attīstībai/Par!"), arī strādā Stradiņa slimnīcā, kur ministram nācies gaidīt rindā.

Stradiņa slimnīcas un Veselības ministrijas pārstāvji, kā arī Linkaits tika uzaicināti, lai pastāstītu komisijai par situāciju.

Komisijas sēde notiks attālināti videokonferences režīmā.

0
Tagi:
Saeima, Latvija, medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Sešas stundas rindā: Latvijas satiksmes ministrs veica eksperimentu slimnīcā