Projekta Rail Baltica vizualizācija, foto no arhīva

Latvieši uz Berlīni, tanki uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu

91
(atjaunots 15:43 30.06.2020)
Pat vienas partijas politiķi uz projektu Rail Baltica skatās dažādi, bet saskaņa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas starpā ir pavisam smaga lieta.

RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik. Baltijā īstenojamo ātrgaitas dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica projektu pagaidām nekādi nevar saukt par veiksmes stāstu. Pat Eiropas Revīzijas palātai ir šaubas par projekta rentabilitāti. Tagad šaubas par to pauž divi "Saskaņas" pārstāvji – Jānis Urbanovičs un Vjačeslavs Dombrovskis.

Galvenais - bruņutransportieri

Urbanovičs uzskata, ka projekts ir izdevīgs visām Baltijas valstīm un Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nāktos darīt visu iespējamo, lai likvidētu nesaskaņas. "Mums ir vajadzīga infrastruktūra, vajadzīgas darbavietas, ko rada šis projekts, un arī Eiropas nauda, kas ir tā pamatā. Un vēl - tīri emocionāli gribas izbaudīt to iespēju: iekāpt vilcienā Rīgā un ātri vien izkāpt Berlīnē, kā vecajos labajos pirmskara laikos..." raksta politiķis.

Pēc viņa domām par projekta nozīmi visus var pārliecināt militārais elements, jo visām trim valstīm tik ļoti gribas spēlēt lomu NATO un tās daudz runā par aizsardzības attīstības nepieciešamību.

"Kad Satiksmes ministrijas ierēdņi raportē par projekta straujo virzību par spīti visiem sarežģījumiem, es neticu; kad mūsu premjers runā par Rail Baltica nozīmīgumu Eiropai, es šaubos. Kad eiroparlamentārietis Zīles kungs apšauba Eiropas Revīzijas palātas kompetenci, man gandrīz jābrīnās - nu kā tad tā? Pat Levita kunga mudinājums "piešķirt Rail Baltica augstāko politisko prioritāti" nespēj līdz galam pārliecināt.

Bet tad ierunājās mūsu militāristi.

"Aizsardzības ministrija iecerējusi, ka "Rail Baltica" projektā varētu izbūvēt dzelzceļa atzaru uz Ādažu militāro bāzi. Jaunākajā Valsts aizsardzības koncepcijas projektā atzīmēts, ka Latvija ir atbildīga par sabiedroto spēku uzņemšanu gan miera laikā, gan krīzē. Lai nodrošinātu ātru pārvietošanos, infrastruktūra jāpielāgo arī militārām vajadzībām. Tas attiektos arī uz topošo infrastruktūru, piemēram, grandiozo dzelzceļa projektu "Rail Baltica", kurā iecerēts savienot Baltijas valstis ar Centrāleiropu," - ziņo televīzija.

"Piemēram, par Trampa paredzētu ASV karavīru pārsviešanu no Vācijas uz Poliju… Ja "Rail Baltica" būtu uz vietas, tas būtu stratēģiski izdevīgi. Viņi varētu no Polijas braukt gan uz mācībām Ādažos, gan vienkārši tāpat ierasties," sapņo Pabrika kungs.

Un tagad es ticu, nešaubīgi. Mēs atrisināsim visas domstarpības, trīs māsas vienosies, un Rail Baltica projekts raiti īstenosies. Mēs varēsim braukt uz Berlīni, un bruņutransportieri varēs braukt uz Ādažiem," secināja Urbanovičs.

Milzīgas sekmes vai apdullinoša izgāšanās

Savukārt Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka Rail Baltica var kļūt Baltijas valstīm par milzīgām sekmēm vai apdullinošu izgāšanos.

"Nesen Eiropas Revīzijas palāta publicēja audita rezultātus par virkni ES transporta projektu, tostarp arī par Rail Baltica. Protams, sensācijas nav, tomēr kārtējais trauksmes zvans.

Pirmkārt: projekts būs daudz dārgāks nekā plānots. Sākotnēji projekts tika vērtēts 3,8 miljardu eiro apjomā, šodien jau 5,8 miljardi. Un auditori uzskata, ka gala izmaksas sasniegs vismaz 7 miljardus eiro. Neskatoties uz neredzēti augsto Eiropas līdzfinansējuma procentu, paturēsim prātā, ka vērā ņemamu daļu nāksies segt arī Baltijas nodokļu maksātājiem," Dombrovskis stāsta savā lapā Facebook.

Viņš atzīmēja arī to, ka auditorus satrauc projekta rentabilitāte.

"Rupji sakot, pasažieru pārvadājumi ar ātrgaitas dzelzceļu ir rentabli, ja apgrozījums vismaz 9 miljoni pasažieru gadā. Taču 60 minūšu brauciena rādiusā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir tikai 3,8 miljoni. Tas ir, pat pieņemot, ka viņi visi reizi gadā izmantos vilcienu, rentabilitātei vajag divreiz vairāk cilvēku! Tikai iekļaujot Varšavu (tas vēl nav zināms), rādiusā iekļūst 8 miljoni cilvēku, un arī ar to nepietiek.

Vai pa dzelzceļu tiks pārvadātas kravas? Arī tas vēl nav zināms. Pēc plāna vajag vismaz 15 miljonus tonnu līdz 2030. gadam. Taču viss jūras trafiks ap Baltijas valstīm nepārsniedz 30 miljonus tonnu. Un nav zināms, vai tie automātiski nokļūs uz dzelzceļa – pa jūru gan ir ilgāk, toties daudz lētāk. Piemēram, neskatoties uz dzelzceļu, aptuveni 99% preču apgrozījuma ar Ķīnu nodrošina jūras transports," atgādināja politiķis.

"Es uzskatu, ka Rail Baltica kļūs par milzīgām sekmēm vai apdullinošu izgāšanos. Tā ir ļoti dārga infrastruktūra, un tās rentabilitātei vajag daudz vairāk cilvēku vai daudz vairāk ražotņu. Citādi tādas infrastruktūras uzturēšanas vajadzībām nāksies ne tikai nemaksāt kā nākas ārstiem, skolotājiem un pensionāriem, kā tas notiek jau šodien, bet arī sameklēt, kā vēl un uz kādas vēl sociālās grupas rēķina var ietaupīt.

Kamēr tagadējā un iepriekšējā valdības spriež un sapņo par grandiozo projektu, jautājums par Rail Baltica rentabilitāti kļūst aizvien aktuālāks: cilvēku skaits samazinās, ražošanas īpatsvars ekonomikā krītas. Pavisam ne tā kā kukuļi par būvdarbu iepirkumiem," konstatēja Dombrovskis.

91
Tagi:
Latvija, Rail Baltica
Pēc temata
"Īstākā mistika": kā Rail Baltica izrādījusies nevienam nevajadzīga
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Rail Baltica NATO dienestā: Aizsardzības ministrija piedāvā izbūvēt atzaru uz Ādažu bāzi
Ja nebrauksim, tad sazāģēsim: eksperts vērtē naudas pieprasījumu Rail Baltica vajadzībām

Lietuva saņēmusi no ASV vienreizējās lietošanas granātmetējus

17
(atjaunots 13:03 15.04.2021)
Bruņojums, ko valstij nodevusi Vašingtona, ir mazāka kalibra un ar mazāku darbības rādiusu nekā prettanku ieroči, ko patlaban izmanto armijā.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. ASV nodevušas Lietuvai vienreizējās lietošanas granātmetējus M72 LAW, ko saņems Nacionalās aizsardzības brīvprātīgo spēku karavīri, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Lietuvas Bruņoto spēku preses dienestu.

Bruņojuma nodošanas ceremonija notika Lietuvas Lielkņaza Ģedimina štāba bataljonā Viļņā. Tajā piedalījās aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks, ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists, Lietuvas BS komandieris ģenerālleitnants Valdemārs Rupšis un citi Lietuvas aizsardzības resora pārstāvji.

Anušausks pateicās partnerim par atbalstu un paziņoja, ka Vašingtonas investīcijas liecina: republika joprojām ir "svarīga aizsardzības politikas prioritāte" ASV acīs.

"Lietuvas armija būs tik stipra, cik stiprs būs katrs Lietuvas kareivis. Ne tikai fiziski un morāli, svarīgi ir arī tas, ar kādiem ieročiem viņš bruņots. ASV atbalsts ar vieglajiem granātmetējiem būtiski stiprinājusi teritoriālās aizsardzības vienības, cēlusi to cīņasspēju, uguns spēku un ļāvusi teritoriālās aizsardzības spēkiem rīkoties pārliecinoši, apņēmīgi un efektīvi. ASV atbalsts stiprina brīvprātīgo karavīru rindas, sauszemes spēkus, Lietuvas armiju un tādējādi nodrošina efektīvāku aizsardzību un ienaidnieka savaldīšanu," teica Rupšis.

Granātmetēji M72 LAW papildinās zviedru granātmetēju Carl-Gustav arsenālu, ko patlaban izmanto Lietuvas Bruņoto spēku kājnieki, kā arī zviedru vienreizējās lietošanas granātmetēju AT-4 arsenālu. Lietuvas BS atzīmēja, ka M72 LAW kalibrs un darbības rādiuss ir mazāks nekā pašlaik armijā izmantojamais bruņojums, taču jaunie ieroči ir daudz vieglāki un kompaktāki.

Granātmetēji M72 LAW tika pieņemti bruņojumā ASV armijā 1962. gadā kā individuālais prettanku ierocis. Patlaban ASV M72 LAW sērijas granātmetēji pārsvarā aizvietoti pret jaunāku un efektīvāku bruņojumu.

Baltijas valstīs pastāvīgi skan runas par "Krievijas draudiem", kuru dēļ it kā vajagot stiprināt sadarbību aizsardzības jomā un piedalīties NATO mācībās. Savukārt Maskava ne vienu vien reizi apliecinājusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja: NATO ļoti labi zināms, ka Maskavai nav nekādu agresīvu plānu, taču tā vienkārši izmanto ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Viktors Ļitovkins intervijā Sputnik Lietuva iepriekš paziņoja, ka ASV nodod saviem vasaļiem ieročus, kas pašām nav vajadzīgi. Viņš atzīmēja, ka Vašingtona, pēc būtības "atbrīvojas no militārajām drazām", kas šodien nav īpaši efektīvas, un izgāž to Baltijas valstīs un Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka neviena sevi cienoša valsts tādus ieročus neiegādāsies.

17
Tagi:
bruņotie spēki, ieroči, Lietuva, ASV
Pēc temata
Latvija sagaidījusi pēdējo bruņumašīnu partiju no Lielbritānijas
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Kādiem nolūkiem Latvijas NBS vienreizējās lietošanas granātmetēji AT4
ABLV

FinCEN apsūdzības nav apstiprinājušās, taču ABLV Banku tas vairs neglābs

15
(atjaunots 09:26 15.04.2021)
Izmeklētājs ar prokurora piekrišanu nolēmis pārtraukt kriminālprocesu pret ABLV Bankas vadību, kas sākts pēc FinCEN pārskata publiskošanas.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus, kas apliecinātu: ABLV Bankas vadība būtu vainojama korupcijā, par ko apgalvoja ASV Finanšu ministrijas struktūras FinCEN pārskatā, vēsta BNN.

KNAB apstiprināja, ka 26. martā izmeklētājs ar prokurora piekrišanu nolēmis pārtraukt kriminālprocesu pret ABLV Bankas vadību, kas sākts pēc FinCEN pārskata publiskošanas. Dokumentā teikts, ka līdz 2017. gadam ABLV Bankas vadība un administrācija it ka esot devušas kukuļus, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas ar mērķi novērst sankcijas par bankas riskantu darbību.

ABLV Banka šīs apsūdzības noliedza un konstatēja, ka tamlīdzīgi apgalvojumi nodarījuši bankai vērā ņemamu kaitējumu. Banka vērsās KNAB ar lūgumu ierosināt krimināllietu.

KNAB paziņoja, ka vairs neizmeklē arī citus virzienus, kas skar ABLV Bankas vadības iespējamo saikni ar Latvijas amatpersonu uzpirkšanu.

KNAB nav atradusi pierādījumus ABLV Bankas vadības aizdomām par to, ka banku ar nodomu nomelnojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Ziņots, ka 2018. gada februārī ar mērķi aizsargāt klientu un kreditoru intereses un ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākumu, ABLV Bankas vadība akcionāru ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Bankas problēmas sākās pēc FinCEN paziņojuma par plānotajām sankcijām par naudas atmazgāšanas shēmu realizāciju.

13. februārī ASV FM finanšu noziegumu novēršanas tīkls FinCEN paziņoja, ka tur aizdomās Latvijas ABLV Banku par naudas atmazgāšānu un ierosināja bloķēt tās korespondētājkontus dolāros. No FinCEN paziņojuma izriet, ka banka esot saistīta ar KTDR ieroču programmu. Tāpat FinCEN pārskatā teikts, ka ABLV Bank vadība uzpirkusi ierēdņus. Banka apsūdzības nosauca par "skandalozu apmelošanu".

ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un sākt tās likvidācijas procesu. Taču pērnā gada 12. jūnijā FKTK atļāva bankai sākt pašlikvidācijas procesu. 2020. gadā banka plānoja nomaksāt 95% prasību, līdz 2023. gadam – noslēgt pašlikvidāciju.

Fizisko personu ieguldījumus līdz 100 tūkstošu eiro apmērā sāka izmaksāt gandrīz nekavējoties, lielāki fizisko un visi juridisko personu ieguldījumi tiek pārbaudīti pēc apstiprinātās metodikas.

15
Tagi:
KNAB, ABLV, bankas
Pēc temata
Finansists: Latvijai laiks aizmirst ārzonas un atsaukt atmiņā šprotu zvejas metodes
Esam bijuši pasīvi: FKTK sola apdrošinātājiem to pašu, kas ticis bankām
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
 Sēru pasākums pie sadedzinātās Rīgas Horālās sinagogas

The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, Baltijā izkropļo vēsturi

0
(atjaunots 13:36 15.04.2021)
Valstis, kas izkropļo Holokausta vēsturi, nevēlas atzīt, kāda bijusi to iedzīvotāju loma slepkavībās.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas vadītājs Efraims Zurofs sevi dēvē par "vienīgo ebreju, kurš aizlūdz par nacistu veselību," stāsta The Guardian.

Cilvēkiem, kuri piedalījās sešu miljonu ebreju slepkavībās Eiropā, jau krietni pāri 90 gadiem, un daudziem jau ir vārga veselība. Pats Zurofs ir 72 gadus vecs (viņš dzimis trīs gadus pēc kara beigām), un vairāk nekā 40 dzīves gadus veltījis nacistu medībām.

Patlaban viņš meklē bijušo Lietuvas iedzīvotāju, kura dzīvo anglosakšu valstī. Tagad viņai ir aptuveni 97 gadi. Pusaudzes gados viņa nogalināja ebreju bērnus. Pirms trim mēnešiem Zurofs nonāca uz pēdām, tomer Covid-19 pandēmija lika šķēršļus izmeklēšanai.

"Viņa var nomirt kuru katru brīdi," saka Zurofs.

40 gadu laikā Zurofs atradis vairāk nekā trīs tūkstošus nacistu 20 valstīs. Daudzas valstis nesteidz sākt izmeklēšanu, un aizdomās turamie paspējuši nomirt, kamēr mapes ar viņu lietām prokuratūrās pārklājās ar putekļiem.

Tomēr bijuši arī panākumi. Par savu galveno medījumu Zurofs uzskata Dinko Šakiču, kurš 22 gadu vecumā kļuva par Jasenovacas nāves nometnes komendantu Horvātijā un vainojams divu tūkstošu cilvēku nāvē. Pēc kara viņš aizbrauca uz Argentīnu un nodzīvoja tur 50 gadus. 1998. gadā viņu tiesāja, atzina par vainīgu un piesprieda 20 gadus ilgu cietumsodu. Zurofs bija tiesas sēdē un dzirdēja, kā Šakičs smējās, kad viņam pasludināja spriedumu.

Pirms 60 gadiem Jeruzalemē sākās tiesvedība pret "ebreju jautājuma galīgā risinājuma" autoru Ādolfu Eihmanu. Procesu pārraidīja pa televizoru, un pasaule izdzirdēja nāves nometnēs izdzīvojušo liecības.

"Tad tiesāja nevis Eihmanu, bet gan Holokaustu. Pirmo reizi vārdu deva izdzīvojušajiem," atcerējās Zurofs. Toreiz viņam bija 12 gadi, viņš dzīvoja Bruklinā un sekoja tiesai pa televizoru.

Šo tiesvedību Zurofs uzskata par savu pirmo sastapšanos ar Holokaustu, lai arī kara laikā viņa otrās pakāpes vectēvs gāja bojā Lietuvā. Zurofs pārvācās uz Izraēlu, studēja vēsturi, un 1986. gadā kļuva par Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas direktoru. Šis centrs nosaukts par godu pazīstamākajam nacistu medniekam.

"Tā ir pati labākā sajūta pasaulē, kad vari panākt savu," noteica Zurofs.

Viņš ir izstrādājis savu panākumu skalu no 1 līdz 6, kur 1 – publiska atmaskošana ("dažkārt tas ir pats briesmīgākais, viņu ģimenēm nav ne jausmas par to, ko viņi darījuši"), bet 6 – cietumsods. Tā gadās reti.

Zurofa darbā ir trīs galvenie elementi: bijušo nacistu medības, pierādījumu vākšana tiesai un politiska lobēšana, lai panāktu taisnās tiesas triumfu. Pēdējos gados viņš atrod lieciniekus ar sociālo tīklu palīdzību. Pirms desmit gadiem viņš sāka operāciju "Pēdējā iespēja" un maksā 25 tūkstošus dolāru par informāciju, kas novedīs pie bijušo nacistu un viņu līdzskrējēju aresta un tiesas sprieduma.

Tagad viņš strādā pie nacistu līdzskrējējiem no Baltijas valstīm.

"Lietuvā bija pats lielākais Holokausta upuru procents – pirms kara Lietuvā dzīvoja 220 tūkstoši ebreju, un 212 tūkstoši tika nogalināti. Provincēs, ciemos nāves gadījumu līmenis sasniedza 98-99%. Daudz ko no tā pastrādāja vietējie, kaimiņi nogalināja kaimiņus, tāpēc izdzīvojušie zināja slepkavu vārdus," viņš teica.

Zurofs noraidīja pieņēmumu, ka, ņemot vērā viņa medījumu vecumu un vārgumu, var pielikt punktu darbam.

"Pirmkārt, laikam ejot, slepkavas vaina nemazinās. Otrkārt, vecums nedrīkst aizsargāt cilvēkus, kuri pastrādājuši tik briesmīgus noziegumus. Treškārt, mūsu pienākums bojāgājušo un viņu ģimeņu priekšā – saukt pie atbildības noziedzniekus. Ceturtkārt, tas apliecina, ka tādas ļaundarības pastrādājušie cilvēki tiks sodīti pat pēc ilgiem gadiem. Piektkārt, tiesas procesiem ir liela nozīme cīņā ar Holokausta vēstures izkropšanu. Sestkārt, šie cilvēki nebija veci un vārgi, kad pastrādīja savus noziegumus, viņi bija pašā spēku plaukumā. Un, visbeidzot, visu šo gadu laikā ne reizi neesmu sastapis nacistu, kurš parādītu nožēlu vai sirdsapziņas pārmetumus," viņš teica.

Zurofs uzsvēra, cik liela ir starpība starp Holokausta noliegšanu un tā vēstures izkropļošanu.

"Tie, kas noliedz Holokaustu, stāsta, ka tā nebija. Tie, kas izkropļo tā vēsturi, atzīst, ka tas bijis, taču nevēlas atzīt lomu, kāda bijusi viņu tautai slepkavībās, kopā ar nacistiem, bet dažkārt – arī viņu vietā."

Starp valstīm, kas pieder pie Holokausta vēstures izkropļotājiem, viņš min Poliju, Lietuvu un Latviju.

Šī gada sākumā Vācijā izvirzītas apsūdzības diviem cilvēkiem: Irmgardei Furhnerei (95 gadi), kas apsūdzēta par 11 430 cilvēku nāvi, un NN (100 gadi), kas apsūdzēts par līdzdalību 3 518 cilvēku bojāejā.

0
Tagi:
holokausts, nacisti, Baltija
Pēc temata
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
Latvija par nodokļu maksātāju naudu publicē nacistiskā noziedznieka grāmatu
Lietuvas prezidents atzinis: ebreji gājuši bojā arī "no lietuviešu rokām"
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē