Projekta Rail Baltica vizualizācija, foto no arhīva

Latvieši uz Berlīni, tanki uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu

77
(atjaunots 15:43 30.06.2020)
Pat vienas partijas politiķi uz projektu Rail Baltica skatās dažādi, bet saskaņa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas starpā ir pavisam smaga lieta.

RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik. Baltijā īstenojamo ātrgaitas dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica projektu pagaidām nekādi nevar saukt par veiksmes stāstu. Pat Eiropas Revīzijas palātai ir šaubas par projekta rentabilitāti. Tagad šaubas par to pauž divi "Saskaņas" pārstāvji – Jānis Urbanovičs un Vjačeslavs Dombrovskis.

Galvenais - bruņutransportieri

Urbanovičs uzskata, ka projekts ir izdevīgs visām Baltijas valstīm un Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nāktos darīt visu iespējamo, lai likvidētu nesaskaņas. "Mums ir vajadzīga infrastruktūra, vajadzīgas darbavietas, ko rada šis projekts, un arī Eiropas nauda, kas ir tā pamatā. Un vēl - tīri emocionāli gribas izbaudīt to iespēju: iekāpt vilcienā Rīgā un ātri vien izkāpt Berlīnē, kā vecajos labajos pirmskara laikos..." raksta politiķis.

Pēc viņa domām par projekta nozīmi visus var pārliecināt militārais elements, jo visām trim valstīm tik ļoti gribas spēlēt lomu NATO un tās daudz runā par aizsardzības attīstības nepieciešamību.

"Kad Satiksmes ministrijas ierēdņi raportē par projekta straujo virzību par spīti visiem sarežģījumiem, es neticu; kad mūsu premjers runā par Rail Baltica nozīmīgumu Eiropai, es šaubos. Kad eiroparlamentārietis Zīles kungs apšauba Eiropas Revīzijas palātas kompetenci, man gandrīz jābrīnās - nu kā tad tā? Pat Levita kunga mudinājums "piešķirt Rail Baltica augstāko politisko prioritāti" nespēj līdz galam pārliecināt.

Bet tad ierunājās mūsu militāristi.

"Aizsardzības ministrija iecerējusi, ka "Rail Baltica" projektā varētu izbūvēt dzelzceļa atzaru uz Ādažu militāro bāzi. Jaunākajā Valsts aizsardzības koncepcijas projektā atzīmēts, ka Latvija ir atbildīga par sabiedroto spēku uzņemšanu gan miera laikā, gan krīzē. Lai nodrošinātu ātru pārvietošanos, infrastruktūra jāpielāgo arī militārām vajadzībām. Tas attiektos arī uz topošo infrastruktūru, piemēram, grandiozo dzelzceļa projektu "Rail Baltica", kurā iecerēts savienot Baltijas valstis ar Centrāleiropu," - ziņo televīzija.

"Piemēram, par Trampa paredzētu ASV karavīru pārsviešanu no Vācijas uz Poliju… Ja "Rail Baltica" būtu uz vietas, tas būtu stratēģiski izdevīgi. Viņi varētu no Polijas braukt gan uz mācībām Ādažos, gan vienkārši tāpat ierasties," sapņo Pabrika kungs.

Un tagad es ticu, nešaubīgi. Mēs atrisināsim visas domstarpības, trīs māsas vienosies, un Rail Baltica projekts raiti īstenosies. Mēs varēsim braukt uz Berlīni, un bruņutransportieri varēs braukt uz Ādažiem," secināja Urbanovičs.

Milzīgas sekmes vai apdullinoša izgāšanās

Savukārt Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka Rail Baltica var kļūt Baltijas valstīm par milzīgām sekmēm vai apdullinošu izgāšanos.

"Nesen Eiropas Revīzijas palāta publicēja audita rezultātus par virkni ES transporta projektu, tostarp arī par Rail Baltica. Protams, sensācijas nav, tomēr kārtējais trauksmes zvans.

Pirmkārt: projekts būs daudz dārgāks nekā plānots. Sākotnēji projekts tika vērtēts 3,8 miljardu eiro apjomā, šodien jau 5,8 miljardi. Un auditori uzskata, ka gala izmaksas sasniegs vismaz 7 miljardus eiro. Neskatoties uz neredzēti augsto Eiropas līdzfinansējuma procentu, paturēsim prātā, ka vērā ņemamu daļu nāksies segt arī Baltijas nodokļu maksātājiem," Dombrovskis stāsta savā lapā Facebook.

Viņš atzīmēja arī to, ka auditorus satrauc projekta rentabilitāte.

"Rupji sakot, pasažieru pārvadājumi ar ātrgaitas dzelzceļu ir rentabli, ja apgrozījums vismaz 9 miljoni pasažieru gadā. Taču 60 minūšu brauciena rādiusā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir tikai 3,8 miljoni. Tas ir, pat pieņemot, ka viņi visi reizi gadā izmantos vilcienu, rentabilitātei vajag divreiz vairāk cilvēku! Tikai iekļaujot Varšavu (tas vēl nav zināms), rādiusā iekļūst 8 miljoni cilvēku, un arī ar to nepietiek.

Vai pa dzelzceļu tiks pārvadātas kravas? Arī tas vēl nav zināms. Pēc plāna vajag vismaz 15 miljonus tonnu līdz 2030. gadam. Taču viss jūras trafiks ap Baltijas valstīm nepārsniedz 30 miljonus tonnu. Un nav zināms, vai tie automātiski nokļūs uz dzelzceļa – pa jūru gan ir ilgāk, toties daudz lētāk. Piemēram, neskatoties uz dzelzceļu, aptuveni 99% preču apgrozījuma ar Ķīnu nodrošina jūras transports," atgādināja politiķis.

"Es uzskatu, ka Rail Baltica kļūs par milzīgām sekmēm vai apdullinošu izgāšanos. Tā ir ļoti dārga infrastruktūra, un tās rentabilitātei vajag daudz vairāk cilvēku vai daudz vairāk ražotņu. Citādi tādas infrastruktūras uzturēšanas vajadzībām nāksies ne tikai nemaksāt kā nākas ārstiem, skolotājiem un pensionāriem, kā tas notiek jau šodien, bet arī sameklēt, kā vēl un uz kādas vēl sociālās grupas rēķina var ietaupīt.

Kamēr tagadējā un iepriekšējā valdības spriež un sapņo par grandiozo projektu, jautājums par Rail Baltica rentabilitāti kļūst aizvien aktuālāks: cilvēku skaits samazinās, ražošanas īpatsvars ekonomikā krītas. Pavisam ne tā kā kukuļi par būvdarbu iepirkumiem," konstatēja Dombrovskis.

77
Tagi:
Latvija, Rail Baltica
Pēc temata
"Īstākā mistika": kā Rail Baltica izrādījusies nevienam nevajadzīga
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Rail Baltica NATO dienestā: Aizsardzības ministrija piedāvā izbūvēt atzaru uz Ādažu bāzi
Ja nebrauksim, tad sazāģēsim: eksperts vērtē naudas pieprasījumu Rail Baltica vajadzībām
Kāpostu ražas savākšana. Foto no arhīva

ES pieņēma jaunus agrārās reformas nosacījumus: Latvijas fermas kļūs ekoloģiskākas

3
(atjaunots 15:24 22.10.2020)
Saskaņā ar panāktajām vienošanām fermeriem turpmāk būs pienākums pieturēties pie augstākiem ekoloģiskajiem standartiem saimniecībā.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Trešdien, 21. oktobrī, ES dalībvalstu ministri atbalstīja kompromisa piedāvājumu, ko izvirzīja Vācija, par vērienīgas agrārās reformas veikšanu. Sēde notika Luksemburgā, raksta Bb.lv.

Tiek ziņots, ka saskaņā ar panāktajām vienošanām fermeriem turpmāk būs pienākums pieturēties pie augstākiem ekoloģiskajiem standartiem saimniecībā. Turklāt mazie lauksaimniecības ražotāji tiks pakļauti vienkāršotai kontrolei, "kura ļaus samazināt administratīvo slodzi un tai pašā laikā nodrošinās viņu ieguldījumu ekoloģisko un klimatisko mērķu sasniegšanā".

Visbeidzot, katrai ES valstij būs jāsasaista vismaz 20% tieši lauksaimniecības izmaksu ar fermeru dalību ekoloģiskajās programmās. Lai šie līdzekļi netiktu pazaudēti – gadījumā, ja iesaiste šādās programmās būs nepietiekama, – ir paredzēta divu gadu "apmācību fāze". Tās gaitā norādītie līdzekļi var tikt piesaistīti, ievērojot citus kritērijus.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka, neraugoties uz ES lauksaimniecības dotāciju pieaugumu, fermeri sūrojas, ka beigās saimniecības var saņemt pat mazāk, nekā iepriekš sistēmas trūkumu dēļ.

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienības brīža starpība tiešajos maksājumos starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm turpina būt viens no sāpīgākajiem jautājumiem. Sākumā jaunajām valstīm maksāja tikai 55% no vidējā ES līmeņa un solīja pakāpeniski palielināt šo apjomu. Taču arī šodien, pēc 16 gadiem kopš iestāšanās ES, Latvijas zemnieki joprojām saņem krietni mazāku atbalstu, nekā veco Eiropas valstu zemnieki, un, patiesībā, saņem vismazāk ES vidū.

3
Tagi:
ES, Latvija, lauksaimniecība
Pēc temata
Saeimas komisija neatbalstīja PVN samazināšanu pienam, maizei un gaļai
Iedzīvotājus aicina pasargāt dārzeņus un augļus no sadārdzinājuma
Latvieši nevēlas līst ārā no vagoniņiem Anglijā pat par 600 eiro: uz laukiem Latvijā neiet
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Meitene ar klēpjdatoru, foto no arhīva

Mikrouzņēmumu režīma reorganizācija atstās bez darba desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju

10
(atjaunots 12:10 22.10.2020)
Finanšu ministrijas projekts paredz, ka 32 tagadējie mikrouzņēmumu darbinieki pārstās strādāt vai kļūs par pašnodarbinātajiem; taču ir vēl arī desmitiem tūkstošu autortiesību honorāru saņēmēju un pašnodarbināto, kuriem nodokļu slogs kļūs nepanesams.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Ja mikrouzņēmumu nodokļu (MUN) režīma reorganizācija tiks īstenota pēc Finanšu ministrijas plāna, šajā režīmā turpinās strādāt tikai 16 tūkstoši, jeb 21%, no tagad tajā reģistrētajiem 80 tūkstošiem darbinieku. Ko darīs pārējie 64 tūkstoši? Finanšu ministrija domā, ka vismaz puse no viņiem, 31 tūkstoši kļūs par algotiem darbiniekiem. Taču arī tiem 16 tūkstošiem, kuri spēs turpināt darbu mikrouzņēmumu režīmā, neklāsies saldi: viņiem nodokļu slogs pieaugs par 67%-100%, atkarībā no apgrozījuma apmēra, raksta Neatkarīgā.

Miljonus budžetā

MUN tika ieviests Latvijā pirms desmit gadiem, lai palīdzētu mazajam biznesam uzsākt uzņēmējdarbību un pamudinātu tos, kas strādā pelēkajā zonā, legalizēt savu darbību. Sākumā MUN sastādīja 9% no apgrozījuma. Pirmajā gadā valsts šādā veidā saņēma aptuveni 40 tūkstošus eiro, pēc tam jau daudzus miljonus katru gadu. Pirms dažiem gadiem nodokļu likmi pacēla līdz 15%. Pērn budžeta ienākumi no šī nodokļa pārsniedza 81 miljonu eiro.

Šobrīd mikrouzņēmuma nodoklis ar apgrozījumu līdz 40 000 eiro gadā sastāda 15%, savukārt virs 40 000 eiro – 20%. Nodoklis ir jāmaksā četras reizes gadā no katra ceturkšņa apgrozījuma. Mikrouzņēmuma darbinieka (ieskaitot tā īpašnieka) ienākumi nedrīkst pārsniegt 720 eiro mēnesī.

No nākamā gada Finanšu ministrija plāno ierobežot mikrouzņēmumu režīmu. Turpmāk tas būs piemērojams tikai uz tā īpašnieku, pārējiem darbiniekiem būs jāpiemēro vispārējais nodokļu režīms. Tas nozīmē, ka pat ģimenes uzņēmumā, kur strādā vairāk nekā viens cilvēks, darbaspēka nodokļu slogs būs tikpat liels, kā lielos uzņēmumos.

Vai visi mikrouzņēmumu darbinieki turēs līdzšinējo darbinieku skaitu, ja viņiem nāksies maksāt par viņiem nodokļus vispārējā režīmā? Visticamāk, ka nē.

Arī īpašniekiem neklāsies saldi

Nodoklis mikrouzņēmuma īpašniekam arī ievērojami pieaugs – ja gada apgrozījums ir mazāks par 25 000 eiro, likme būs 25%, savukārt virs šīs summas – 40%. Tas nozīmē, ka mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu 40 000 eiro, kuri šobrīd maksā 6000 eiro nodoklī, pie jaunās kārtības maksās teju 2 reizes vairāk – 12 500 eiro. Turklāt, ja mikrouzņēmuma īpašnieka alga būs zemāka par minimālo, viņam nāksies piemaksāt obligāto valsts obligātās apdrošināšanas iemaksu.

Finanšu ministrijas projekts paredz, ka mikrouzņēmuma režīmā nevarēs strādāt PVN maksātājs, kā arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Tiesa, mikrouzņēmuma darbinieka algas ierobežojuma vairs nebūs.

Grozījumiem jāstājas spēkā no nākamā gada, taču tiem, kas piereģistrēsies kā MUN maksātāji līdz 2020. gada 31. decembrim, līdz 2021. gada 1. jūlijam būs spēkā esošā kārtība.

Projekts iekļauts budžeta pavadošo likumprojektu paketē. Tas vēl ir jāapstiprina Saeimai.

Ierobežos darba iespējas

Finanšu ministrijas darba tirgus prognozes ir visnotaļ optimistiskas: iestāde uzskata, ka 32 tūkstoši esošo MUN maksātāju kļūt par parastiem algotiem darbiniekiem. Tas būs iespējams, ja daļa mikrouzņēmumu spēs maksāt nodokļus par saviem darbiniekiem vispārējā režīmā vai ja šie cilvēki atradīs darbu citā uzņēmumā.

Vēl 32 tūkstoši cilvēku, saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem, pēc nodokļu izmaiņām vai nu vispār paliks bez darba, vai arīdzan kļūs par saimnieciskās darbības subjektiem. Taču ir svarīgi ņemt vērā, ka reforma skars gan saimnieciskās darbības subjektus, gan autoru honorāru saņēmējus. Saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm, no 92 tūkstošiem saimnieciskās darbības subjektu paliks tikai 28 tūkstošie, jeb 30%, savukārt 32 tūkstoši kļūs par parastiem algotiem darbiniekiem vai arī strādās uz līguma pamata. Tāpat Finanšu ministrija sagaida, ka aptuveni 12% esošo autoru honorāru saņēmēju pēc reformas pāries vispārējā nodokļu režīmā.

Tātad kopumā, saskaņā ar iestādes aprēķiniem, pēc izmaiņām aptuveni 69 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pretendēs uz algota darbinieka pozīciju. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras portālā 20. oktobrī bija vien 3650 vakances, CV-Online portālā bija 6792 darba sludinājumi.

Ko darīs pašreizējie mikrouzņēmumu darbinieki, kuru darba devēji nespēs maksāt par viņiem nodokļus vispārējā režīmā un būs spiesti atlaist viņus? Ko darīs autoru honorāru saņēmēji un pašnodarbinātie, kuriem nodokļu slogs kļūs nepanesams? Vai tiešām viņiem visiem atradīsies darbavietas? Tie ir jautājumi, uz kuriem šobrīd nav atbildes.

10
Tagi:
Latvija, nodokļi, nodokļu reforma, MUN
Pēc temata
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: mikrouzņēmumu īpašniekiem jāpadomā par nākotni
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
Covid-19 antivielu testi, foto no arhīva

Latvijā miruši divi cilvēki ar Covid-19, atklāts 161 jauns inficēšanās gadījums

0
(atjaunots 17:20 22.10.2020)
Aizritējušajā diennaktī Latvijā tika veikts rekordliels Covid-19 testu skaits – 5510, reģistrēts 161 inficēšanās gadījums.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 5510 koronavīrusa testi, reģistrēts 161 jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs. Divi cilvēki ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi nomira – abi piederēja pie vecuma grupas no 80 līdz 95 gadiem. Kopumā Latvijā koronavīrusa infekcija ir apstiprināta 3958 cilvēkiem, 1357 izveseļojās. Kopā veikti 408 179 testi.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēts 31 cilvēks ar Covid-19. Slimnīcās šobrīd ārstējas 105 pacienti, 98 no viņiem ir vidēji smaga slimības gaita, septiņi cilvēki atrodas smagā stāvoklī.

No pirmdienas, 26. oktobra, Latvijā tiek atcelti bezmaksas koronavīrusa testi visiem gribētājiem – turpmāk koronavīrusa testu varēs veikt tikai ar ģimenes ārsta vai slimnīcas speciālista nosūtījumu.

Ierobežot testēšanu Veselības ministrijai lika izveidojušās rindas uz testēšanu. Šobrīd daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuriem nav Covid-19 simptomu, vienalga vēlas nodot analīzes. Rezultātā laboratorijas izjūt paaugstinātu slodzi, savukārt cilvēkiem nākas ilgāk gaidīt iespēju veikt testu.

0
Tagi:
statistika, Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni