Projekta Rail Baltica vizualizācija, foto no arhīva

Latvieši uz Berlīni, tanki uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu

84
(atjaunots 15:43 30.06.2020)
Pat vienas partijas politiķi uz projektu Rail Baltica skatās dažādi, bet saskaņa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas starpā ir pavisam smaga lieta.

RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik. Baltijā īstenojamo ātrgaitas dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica projektu pagaidām nekādi nevar saukt par veiksmes stāstu. Pat Eiropas Revīzijas palātai ir šaubas par projekta rentabilitāti. Tagad šaubas par to pauž divi "Saskaņas" pārstāvji – Jānis Urbanovičs un Vjačeslavs Dombrovskis.

Galvenais - bruņutransportieri

Urbanovičs uzskata, ka projekts ir izdevīgs visām Baltijas valstīm un Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nāktos darīt visu iespējamo, lai likvidētu nesaskaņas. "Mums ir vajadzīga infrastruktūra, vajadzīgas darbavietas, ko rada šis projekts, un arī Eiropas nauda, kas ir tā pamatā. Un vēl - tīri emocionāli gribas izbaudīt to iespēju: iekāpt vilcienā Rīgā un ātri vien izkāpt Berlīnē, kā vecajos labajos pirmskara laikos..." raksta politiķis.

Pēc viņa domām par projekta nozīmi visus var pārliecināt militārais elements, jo visām trim valstīm tik ļoti gribas spēlēt lomu NATO un tās daudz runā par aizsardzības attīstības nepieciešamību.

"Kad Satiksmes ministrijas ierēdņi raportē par projekta straujo virzību par spīti visiem sarežģījumiem, es neticu; kad mūsu premjers runā par Rail Baltica nozīmīgumu Eiropai, es šaubos. Kad eiroparlamentārietis Zīles kungs apšauba Eiropas Revīzijas palātas kompetenci, man gandrīz jābrīnās - nu kā tad tā? Pat Levita kunga mudinājums "piešķirt Rail Baltica augstāko politisko prioritāti" nespēj līdz galam pārliecināt.

Bet tad ierunājās mūsu militāristi.

"Aizsardzības ministrija iecerējusi, ka "Rail Baltica" projektā varētu izbūvēt dzelzceļa atzaru uz Ādažu militāro bāzi. Jaunākajā Valsts aizsardzības koncepcijas projektā atzīmēts, ka Latvija ir atbildīga par sabiedroto spēku uzņemšanu gan miera laikā, gan krīzē. Lai nodrošinātu ātru pārvietošanos, infrastruktūra jāpielāgo arī militārām vajadzībām. Tas attiektos arī uz topošo infrastruktūru, piemēram, grandiozo dzelzceļa projektu "Rail Baltica", kurā iecerēts savienot Baltijas valstis ar Centrāleiropu," - ziņo televīzija.

"Piemēram, par Trampa paredzētu ASV karavīru pārsviešanu no Vācijas uz Poliju… Ja "Rail Baltica" būtu uz vietas, tas būtu stratēģiski izdevīgi. Viņi varētu no Polijas braukt gan uz mācībām Ādažos, gan vienkārši tāpat ierasties," sapņo Pabrika kungs.

Un tagad es ticu, nešaubīgi. Mēs atrisināsim visas domstarpības, trīs māsas vienosies, un Rail Baltica projekts raiti īstenosies. Mēs varēsim braukt uz Berlīni, un bruņutransportieri varēs braukt uz Ādažiem," secināja Urbanovičs.

Milzīgas sekmes vai apdullinoša izgāšanās

Savukārt Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka Rail Baltica var kļūt Baltijas valstīm par milzīgām sekmēm vai apdullinošu izgāšanos.

"Nesen Eiropas Revīzijas palāta publicēja audita rezultātus par virkni ES transporta projektu, tostarp arī par Rail Baltica. Protams, sensācijas nav, tomēr kārtējais trauksmes zvans.

Pirmkārt: projekts būs daudz dārgāks nekā plānots. Sākotnēji projekts tika vērtēts 3,8 miljardu eiro apjomā, šodien jau 5,8 miljardi. Un auditori uzskata, ka gala izmaksas sasniegs vismaz 7 miljardus eiro. Neskatoties uz neredzēti augsto Eiropas līdzfinansējuma procentu, paturēsim prātā, ka vērā ņemamu daļu nāksies segt arī Baltijas nodokļu maksātājiem," Dombrovskis stāsta savā lapā Facebook.

Viņš atzīmēja arī to, ka auditorus satrauc projekta rentabilitāte.

"Rupji sakot, pasažieru pārvadājumi ar ātrgaitas dzelzceļu ir rentabli, ja apgrozījums vismaz 9 miljoni pasažieru gadā. Taču 60 minūšu brauciena rādiusā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir tikai 3,8 miljoni. Tas ir, pat pieņemot, ka viņi visi reizi gadā izmantos vilcienu, rentabilitātei vajag divreiz vairāk cilvēku! Tikai iekļaujot Varšavu (tas vēl nav zināms), rādiusā iekļūst 8 miljoni cilvēku, un arī ar to nepietiek.

Vai pa dzelzceļu tiks pārvadātas kravas? Arī tas vēl nav zināms. Pēc plāna vajag vismaz 15 miljonus tonnu līdz 2030. gadam. Taču viss jūras trafiks ap Baltijas valstīm nepārsniedz 30 miljonus tonnu. Un nav zināms, vai tie automātiski nokļūs uz dzelzceļa – pa jūru gan ir ilgāk, toties daudz lētāk. Piemēram, neskatoties uz dzelzceļu, aptuveni 99% preču apgrozījuma ar Ķīnu nodrošina jūras transports," atgādināja politiķis.

"Es uzskatu, ka Rail Baltica kļūs par milzīgām sekmēm vai apdullinošu izgāšanos. Tā ir ļoti dārga infrastruktūra, un tās rentabilitātei vajag daudz vairāk cilvēku vai daudz vairāk ražotņu. Citādi tādas infrastruktūras uzturēšanas vajadzībām nāksies ne tikai nemaksāt kā nākas ārstiem, skolotājiem un pensionāriem, kā tas notiek jau šodien, bet arī sameklēt, kā vēl un uz kādas vēl sociālās grupas rēķina var ietaupīt.

Kamēr tagadējā un iepriekšējā valdības spriež un sapņo par grandiozo projektu, jautājums par Rail Baltica rentabilitāti kļūst aizvien aktuālāks: cilvēku skaits samazinās, ražošanas īpatsvars ekonomikā krītas. Pavisam ne tā kā kukuļi par būvdarbu iepirkumiem," konstatēja Dombrovskis.

84
Tagi:
Latvija, Rail Baltica
Pēc temata
"Īstākā mistika": kā Rail Baltica izrādījusies nevienam nevajadzīga
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Rail Baltica NATO dienestā: Aizsardzības ministrija piedāvā izbūvēt atzaru uz Ādažu bāzi
Ja nebrauksim, tad sazāģēsim: eksperts vērtē naudas pieprasījumu Rail Baltica vajadzībām
Naftas urbšanas tornis

Vienreizējas perspektīvas: kādas naftas cenas gaidāmas šogad

56
(atjaunots 16:23 13.01.2021)
Naftas cenas sasniegušas augstāko līmeni astoņu mēnešu laikā. Tā tirgus reaģēja uz ziņām par vakcīnām un OPEC+ lēmumu.

Analītiķi uzskata, ka pasaules ekonomika atdzīvosies, ierobežojumi tiks atcelti un melnā zelta pieprasījums pieaugs. Par to, cik augstu varētu celties naftas cenas šogad, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Mērena uzlabošanās

2020. gadā pasaules naftas tirgus pārdzīvoja vairākus lejupslīdes viļņus vairāku faktoru ietekmē. To vidū bija ražošanas pārdaudzums pieprasījuma straujas lejupslīdes apstākļos, pandēmija un vispārējie ierobežojumi. Martā naftas cena kritās vairāk nekā divkārt. Tomēr rudens nogalē tirgu iespaidoja ziņas par rietumvalstu vakcīnu sekmīgajiem izmēģinājumiem un ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu. Džo Baidens ir "zaļo tehnoloģiju" piekritējs, un, atšķirībā no Donalda Trampa, neplāno atbalstīt naftas nozari.

Cīņa ar koronavīrusu pastiprinās, tajā vērojami panākumi. Naftas pieprasījuma prognozes 2021. gadā tiks koriģētas un, domājams, pieaugs, uzskata Reuters.

Tomēr stāvoklis vēl joprojām ir nestabils. Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch gaida, ka naftas pieprasījums atjaunosies tikai iedzīvotāju vakcinācijas straujas progresa apstākļos. Analītiķi uzskata, ka uzlabojumi būs "mēreni".

OPEC+ sagādāja pārsteigumu

Decembra sākumā OPEC+ valstis nolēma palielināt ieguvi janvārī par 500 tūkstošiem barelu dienā. Tālākie soļi tiks lemti ikmēneša apspriedēs. Pie tam jaunās vienošanās termiņš nav nosprausts.

Kotējums tūlīt pacēlās līdz maksimālam rādītājam astoņu mēnešu laikā, Brent tuvojas 50 dolāriem par barelu. Arī Krievijas rublis ir mazliet nostiprinājies.

OPEC+ lēmums šķiet negaidīts, jo pandēmijas otrais vilnis taču nav beidzies un pieprasījums atjaunojas palēnām. Tomēr saskaņotais pieaugums veido tikai ceturto daļu no janvārī gaidītā. Spēles dalībniekiem tas ir signāls: alianse cer, ka tirgus atdzīvosies, tomēr ir gatava kuru katru brīdi ražošanu ierobežot.

"Tas ir kompromiss – mēs pakāpeniski, vienmērīgi atjaunojam ieguvi līdz līgumā paredzētajam līmenim. Ceru, ka tas notiks ceturkšņa laikā," paskaidroja Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks.

Neskaidra situācija

Analītiķi apliecina, ka OPEC+ apstiprinātais ieguves pakāpeniskas palielināšanas variants ir izdevīgs Krievijai, kuras tehnoloģiskās īpatnības un plašā infrastruktūra neļauj ātri palielināt ražošanu. Tomēr gada sākumā nafts piedāvājums var izrādīties pārlieks.

"Aprīlī ieguve pieaugs jau par diviem miljoniem barelu diennaktī pie prognozējamā pieprasījuma pieauguma otrajā ceturksnī tikai līdz 96,1 miljonam. Piedāvājuma pieaugums pār pieprasījumu pēc 1. janvāra nozīmē, ka Brent maksimālais kotējums tuvāko piecu mēnešu periodā bija vērojams decembrī," konstatēja Jevgēņijs Miroņuks, "Freedom Finance" analītiķis.

Kompānija prognozē kotējumu 40-60 dolāru diapazonā gada periodā saskaņā ar vakcinācijas efektu un pārrobežu ierobežjumu atcelšanu.

Tomēr jebkādi nepatīkami pārsteigumi var mainīt situāciju, – nebūt ne visi naftas ražotāji iekļāvušies aliansē, un tiem nekas neliedz palielināt ieguvi.

Piemēram, ASV pēdējo mēnešu laikā palielinājušas ražošanu par miljonu barelu. "Līdz ar to pirmajā ceturksnī naftas cena var kristies līdz 40-42 dolāriem, bet tālāk viss būs atkarīgs no tā, kādā stāvoklī pasaules lielvalstis būs pēc pandēmijas," norādīja QBF vadošais analītiķis Oļegs Bogdanovs.

"Domājamsm 2021. gadā naftas cenas svārstīsie no 37 līdz 42 dolāriem par barelu. Spiedienu turpinās pandēmija un tās sekas, kā arī OPEC+ dalībnieku iespējamā vēlme palielināt ieguvi, lai papildinātu savus budžetus," piebilda Vladimirs Volkovs, RGS Bankas direktors.

Līdz 60 dolāriem

No otras puses, vadošās bankas ASV prognozē, ka naftas cena pieaugs līdz 60 dolāriem, Goldman Sachs – pat līdz 65. Pie tam ziemā patētiņš saruks par trim miljoniem barelu dienā, un to vien daļēji kompensēs pieprasījums apkures vajadzībām un Ķīnas iepirkumi, kas patlaban vislabāk cīnās pret koronavīrusu.

"Tomēr problēmas ziemā ir tikai neliels šķērslis naftas tirgus ceļā uz normalu darbu, tāpat kā Covid-19 otrais vilnis," raksta bankas analītiķi pārskatā.

Bank of America (BofA) prognozē Brent cenu pieaugumu līdz 60 dolāriem līdz pirmā pusgada beigām. Eksperti gaida pārvietošanās ierobežojumu atcelšanu un masveida vakcināciju Rietumos.

Degvielas pieprasijums, kas sedz vairāk nekā pusi naftas patēriņa pasaulē, radīs deficītu 1,6 milj. barelu apmērā diennaktī, uzskata BofA. Atvērsies komerciālās glabātavas, kas uzkrājušas pārdaudzumu – miljardu barelu. Gada laikā naftas vidējā cena sastādīs 50 dolārus, teikts bankas pārskatā. Tomēr jāpatur prātā, ka viens no galvenajiem riskiem ir Irānas ierobežojumu atcelšāna, ļoti iespējama Baidena prezidentūras laikā, un Irānas barelu atgriešanās pasaules tirgū.

56
Tagi:
cenas, nafta, OPEC
Pēc temata
KF vicepremjers pastāstīja, kad Baltkrievija novirzīs kravas uz Krievijas ostām
Ekonomists pastāstīja, kā Baltijas valstis centīsies kompensēt katastrofu tranzītā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Krievija atņems Latvijai 70% kravu plūsmu
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva, foto no arhīva

"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju

141
(atjaunots 11:46 12.01.2021)
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva uzskata, ka valsti nepārprotami saskatāms valdošās elites bankrots – tā nav gatava pašreizējai situācijai un laiž postā nozares, kas var strādāt ekonomikas izaugsmes labā.

RĪGA, 12. janvāris – Sputnik. Latvijas šīgada budžeta pamatā ir ekonomika augšupejas prognoze un iekšzemes kopprodukta pieaugums, taču tā nebūs, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Latvijas ekonomiku par 80% nodrošina pakalpojumu nozare, kas nes peļņu tikai tad, ja ir patērētājs ar pietiekamu daudzumu naudas. Bet naudas nav, un iekšējais patēriņš samazinās," konstatēja Zaiceva.

Viņa uzsvēra, ka līdz ar visu pārējo valdība nodarījusi ekonomikai smagu triecienu ar savu nodokļu reformu.

"Uzbrukums mikrouzņēmumiem un mazajam biznesam, kā arī tiem, kas nodarbināts tehnoloģiskajās nozarēs un jomās ar augstu pievienoto vērtību. Tas ir kolosāls trieciens nozarēm, kas nodrošina naudas pieplūdumu budžetā, dod iedzīvotājiem ienākumus un nodrošina iekšējo patēriņu," norādīja ekonomiste.

Zaiceva uzskata, ka jaunajā gadā neviena budžetam svarīgākā nozare nespēs "pacelt galvu".

Piemēram, nevarēs atgūties tūrisms, jo robežas ir slēgtas un paliks slēgtas. Līdz ar tūrisma panīkumu neatgūstas viesnīcu bizness un pasažieru pārvadājumi, cieš reklāmas un mediju tirgus, paskaidroja eksperte.

"Kravu pārvadājumu jomā saglabājas neliels automašīnu tranzīta apjoms. Dzelzceļa tranzīts un pārkraušana ostās bija kritušies jau bez koronavīrusa. Pie tam turpinās Rail Baltica būvdarbi, kam, saskaņā ar plānu, vajadzētu pārvadāt kravas, nav tikai skaidrs, kādas un kur. No šīs puses augšupeja nav gaidāma. Kravu autopārvadātāji vēl strādāt, tomēr, ņemot vērā ES jaunās normas, šis bizness rentabilitāti zaudē," atzīmēja Zaiceva.

Viņa atgādināja, ka pandēmija negatīvi ietekmējusi arī celtniecību – gatavās produkcijas realizācija nepārsniedz 20%.

"Tiek būvēti tirdzniecības centri un biroju ēkas, aizbildinoties ar to, ka to neesot pietiekami. Tomēr Rīgā centrālās ielas jau tāpat ir tukšas, veikali vēl joprojām slēdzas ciet. Tirdzniecības vietas ir, tās nemokās klientu pārlieka pieplūduma dēļ. Rūpnieciskā celtniecība vēl pavārgi turpinās – tas ir reāls naudas ieguldījums. Kas attiecas uz infrastruktūras izveidi – ceļu, maģistrāļu un inženiertehnisko tīklu izbūvi, – nauda tiek piešķirta nevis tai, bet gan bēdīgi slavenās Rail Baltica iecirknim, kam jāved cauri Rīgas centram, sagraujot to un Pārdaugavu. Tas ekonomikas uzplaukumu nenodrošinās," ir pārliecināta ekonomiste.

Zaiceva norādīja, ka Latvija varētu sevi visā pilnībā nodrošināt ar pārtiku, ja vien sniegtu atbalstu lauksaimniecībai, taču to zemkopji nesaņem.

"Valdība varētu pirms sējas izstrādāt fjūčersu līgumu sistēmu, lai pilnībā nodrošinātu Latviju ar produktiem. Pandēmijas apstākļos tas dāvātu iekšzemes ekonomikas pacēlumu, tomēr tas nav paveikts. Zemnieki meklē, kur vairāk maksā, Latvijas piensaimniecības nodod pienu Lietuvai. Ja kaimiņi atteiksies pirkt mūsu pienu, līdz pavasarim piena lopus nokaus," brīdināja Sputnik sarunbiedre. Ekonomiste uzvēra: IKP pieaugums, ko valsts uzrādīja pērn, bija saistīts vien ar algas pielikumu valsts pārvaldes sektorā.

"Pie tam valdība, izejot pie cilvēkiem, stāsta tādas muļķības, ka nav nekāda iedzīvotāju morālā atbalsta. Var konstatēt Latvijas valdošās elites bankrotu – tā nav gatava pašreizējai situācijai un laiž postā nozares, kas var strādāt ekonomikas izaugsmes labā," secināja analītiķe.

141
Tagi:
Latvija, ekonomika, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija – ienaidnieks!"
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Kam vajadzīgs airBaltic, ja nebūs tūristu? Latvija grauj vēl vienu ekonomikas sektoru
Stoltenbergs

Baltija, Krima un tālāk: NATO satrauc Krievijas militārā spēka pieaugums

0
(atjaunots 11:25 16.01.2021)
Ziemeļatlantijas alianse satraukti un vērīgi seko, kā Krievija pastiprina militāro klātbūtni vairākos reģionos, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Krievijas militārās klātbūtnes pastiprināšanās no Baltijas līdz Ziemeļāfrikai rada NATO satraukumu, paziņoja alianses ģenerāldirektors Jenss Stoltenbergs.

Viņš informēja, ka NATO novēro Krievijas nostiprināšanos ne tikai Āfrikā, bet arī Tuvajos Austrumos, Sīrijā, Melnās jūras reģionā, Krimā, Baltijas jūras rajonā, galējos Ziemeļos. "Esam par to nopietni satraukušies, mēs ļoti uzmanīgi sekojam Krievijas militārā spēka pieaugumam," uzsvēra alianses ģenerālsekretārs.

Stoltenbergs atzīmēja, ka Krievija ne tikai paplašina militāro klātbūtni reģionā, bet arī principiāli pastiprina savas militārās iespējas. "Šī iemesla dēļ citu starpā NATO audzē savas iespējas," norādīja Ziemeļatlantijas bloka ģenerālsekretārs.

NATO nerimstoši paplašina savu klātbūtni Baltijas reģionā, aizbildinoties ar it kā augošo Krievijas agresiju. ASV aizsardzības ministrs Marks Esperts iepriekš paziņoja, ka Pentagons pēta iespējas pārvietot daļu savu spēku no Vācijas uz Baltijas valstīm, Rumāniju vai Bulgāriju un dislocēt uz ilgstošu laika periodu. Espers klāstīja: jo tālāk uz austrumiem Eiropā atrodas valsts, jo vairāk ASV tur varot darīt sabiedroto sirdsmieram.

Savukārt Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka Maskava vērīgi seko ASV plāniem pārvietot savus karavīrus Eiropā un vērtē šo soļu iespējamās militārās sekas no reģionālās drošības viedokļa.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu jau vairākkārt norādījis, ka NATO jau dislocējusi Baltijas reģionā virkni daudznacionālo bataljonu, bet mācību laikā alianses karavīru skaits Krievijas robežu tuvumā pieaug vairākkārt. Šoigu norādīja, ka Maskava ir spiesta spert adekvātus atbildes soļus Rietumu stratēģiskajā virzienā, kas rada lielākos drošības riskus Krievijai.

0
Tagi:
Stoltenbergs, bruņojums, drošība, aizsardzība, Krievija, NATO
Pēc temata
ASV eskadras kuģis "ganās" Baltijā: eksperts paskaidroja, kādu labumu no tā gūst Krievija
Rokas par īsām. Kāpēc NATO noder tikai Krievijas provocēšanai
"Audzē bruņojumu, izturas nekaunīgi un agresīvi": Krimā norāja NATO
ASV Jūras spēkiem pavēlēts agresīvāk rīkoties pret Krieviju