Dzelzceļš, foto no arhīva

Par nomu maksāsiet 12 reizes vairāk: bijušais padomju uzņēmums strīdas ar LDz

36
(atjaunots 10:44 30.06.2020)
Latvijas dzelzceļš palielinājis zemes gabala nomas maksu vienam no uzņēmumiem Suntažos. Nomas maksa pieaugusi 12 reizes.

RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik. Ar mērķi kompensēt miljoniem lielos zaudējumus, ko radījis tranzīta trūkums, uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārskata savu biznesa stratēģiju. Kompānija sākusi palielināt nomas maksu tam piederošajos īpašumos. Kokapstrādes uzņēmumam Suntažos "Jauda koks" nomas maksa pacelta divpadsmit reizes, tāpēc firma ir spiesta pamest teritoriju un meklēt citu iecirkni, vēsta skaties.lv.

Uzņēmuma "Jauda koks" pamatdarbība ir elektrības stabu izgatavošana. Suntažu ražotnē baļķus nomizo, izkaltē un impregnē ar īpašām ķīmiskām vielām, lai tie būtu pasargāti no kaitēkļiem un mitruma.

Stabus te ražo jau no padomju laikiem. Kādreiz baļķus šurp veda pa dzelzceļu un tāpat aizveda arī gatavo produkciju. Tagad dzelzceļa te vairs nav, taču uzņēmums darbu turpina. 2015. gadā nomainījās firmas īpašnieki, ienāca liels turku uzņēmums, kam ir klienti Tuvajos Austrumos un Āfrikā, īpaši Lībijā.

Ēriks Eisaks, uzņēmuma valdes loceklis pastāstīja, ka tagad kompānija piegādā produkciju Jordānijā, Sīrijā, Jemenā, Kuveitā, Arābu emirātos un tā tālāk. Daļu koksnes tālākai apstrādei uzņēmums iepērk Krievijā.

Ražošanas apjomi auga, un bija nepieciešamas papildu platības baļķu kaltēšanai. Firma nolēma iznomāt kaimiņos esošo "Latvijas dzelzceļa" zemes gabalu. Izsolē "Jauda koks" bija vienīgais pretendents. Divus hektārus lielo platību, no kuras aptuveni puse ir lietderīgi izmantojama, ražotājs ieguva nomā par 1100 eiro gadā.

Šogad situācija mainījās. "Latvijas dzelzceļš" strauji pacēla cenu. To, kas bija jāmaksā gadā, tagad valsts uzņēmums prasa par vienu mēnesi, tātad maksa pieaugusi 12 reizes.

Kompānija uzskata, ka cena lauku apvidum ir neadekvāta, un plāno pamest zemes gabalu. Blakus nopirkts daudz plašāks zemes gabals, tomēr tas prasīs lielus ieguldījumus jaunās platības labiekārtošanā un koku pārkraušanā.

Suntažu pagasta pārvaldē uzskata, ka zemes gabals pie uzbēruma bez sliedēm var palikt tukšs – tā izvietojums nepiesaista lauksaimniecības un kokapstrādes uzņēmumus reģionā.

"Šobrīd domāju, ka būs ļoti sarežģīti "Latvijas dzelzceļam" atrast citu nomnieku. Jo uzņēmums "Jauda koks" atrodas tieši blakus šai teritorijai, dzelzceļa līnijai, viņiem tas bija izdevīgi, izmantot šo un arī protams dzelzceļam bija vieglāk, jo šobrīd dzelzceļa tur labi sen jau vairs nav, bet teritorija tāpat ir jāuztur jāapkopj, jāpļauj zāle. Tāpēc šobrīd viņiem ir, manuprāt, radušies lieki izdevumi," uzskata Valdis Ancāns, Suntažu pagasta pārvaldes vadītājs

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits paskaidroja, ka "Latvijas dzelzceļam" dots rīkojums izstrādāt jaunu biznesa modeli un pārskatīt visus īpašumus. No zaudējumus nesošajiem jāatsakās, bet vērtīgajos jānosaka tirgum atbilstoša maksa.

Uzņēmums nepaskaidro, kas nosaka jaunās cenas un kā tiek aprēķināta vērtība. Noprotams, ka uzņēmuma jaunā vadība uzskata, ka zemes nomas maksa ir bijusi tik nesamērīgi zema, ka netiek piedāvāts ne pakāpenisks palielinājums, ne arī uzņēmums ir gatavs sarunām. Tā kā gada maksa tagad tiek prasīta par mēnesi, var secināt, ka valsts uzņēmumā ir pārliecināti, ka tas ir līdz šim neiegūtais labums. 

Ja šis līgums līdz šim  dzelzceļam nesis vienpadsmit tūkstošu zaudējumus ik gadu, tad vienlaikus ar cenas palielināšanu būtu jāsauc pie atbildības tās amatpersonas, kas to uzņēmuma vārdā parakstījušas. Taču pusgada laikā neviens atbildīgais nav noskaidrots.

"Mēs arī zinām un saprotam, ka ilggadējie LDz īpašumā esošo zemju un ēku nomnieki ne vienmēr būs apmierināti ar nomas maksu iespējamu paaugstināšanu, tomēr mūsu mērķis ir šo jomu sakārtot un nomājamo īpašumu minimālo nomas maksu pakāpeniski noteikt atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus situācijai un konkrētā īpašuma vērtējumam," stāsta Ella Pētermane, LDz korporatīvās komunikācijas projektu un mediju attiecību vadītāja.

Savukārt "Jauda Koks" tam nepiekrīt un LDz darbības uzskata par izspiešanu.

"Uzņēmējiem diemžēl nauda nekrīt no debesīm un divi varianti. Vai nu mēs atbrīvojam šo zemi un dzelzceļš pasaka, ka šāda te veida izspiešana ir viņu normālā prakse, vai arī tomēr atzīst savu kļūdu un atvainojas," paziņoja Ēriks Eisaks.

36
Tagi:
Latvija, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas tranzītam netiks Krievijas ogles pat optimistiska scenārija gadījumā
Latvijas iedzīvotāji uzskata par nepieciešamu piesaistīt Krievijas investīcijas valstī
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
Eiro naudaszīmes un kalkulators, foto no arhīva

Rožkalns: Latvija palielinājusi investīciju pieplūdumu pēc veiksmīgas pretošanās Covid-19

20
(atjaunots 12:34 29.10.2020)
2020. gadā Latvijā ienāca divas reizes vairāk investīciju, nekā pērn, lai gan visā pasaulē investīciju kritums sastādījis 30%; speciālisti saista šādu dinamiku ar Latvijas sniegumiem pirmā koronavīrusa viļņa laikā.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Kaspars Rožkalns paziņoja, ka 2020. gadā iestāde piesaistījusi divas reizes vairāk līdzekļu, nekā 2019. gadā. Kopumā investīcijas šogad sastādīja 294 miljonus eiro, raksta Lsm.lv.

Saskaņā ar ANO datiem, pasaules investīciju zaudējumi koronavīrusa dēļ sastādīja 30%, tomēr Latvijai izdevās veiksmīgi pārdzīvot šo periodu un piesaistīt investoru uzmanību.

Rožkalns uzsvēra, ka aģentūra īsteno stratēģiju, kuras mērķis ir fokusēties uz investoriem, kuri kļūs par preču un pakalpojumu eksportētājiem, kas turpmāk atnesīs lielu peļņu. Piemēram, svarīgu nišu ieņem IT kompānijas, tai skaitā baltkrievu. LIAA vadītājs pastāstīja, ka uz Latviju šobrīd plāno pārcelties aptuveni 1000 darbinieku no Baltkrievijas IT sektora. Sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju aģentūra palīdzēja baltkrievu speciālistiem atvērt kontus Latvijas bankās, tādēļ visas prasības, attiecībā uz naudas atmazgāšanu, darbiniekiem ir izpildītas.

Iepriekš vēstīts, ka Baltkrievu investoriem izstrādāta īpaša atvieglota pieteikumu iesniegšanas kārtību – "koridora pieeja". Uzņēmumiem, kuri vēlas pārcelt darbību uz Latviju, jāaizpilda standartizēta anketa par uzņēmumu. Pēc tam šīs anketas tiek izsūtītas Latvijas bankām, kuras diennakts laikā izvērtē, vai vēlas sākt sarunas. Savukārt lēmumu, ar kuru no attiecīgajām bankām sākt pārrunas, pieņem Baltkrievijas uzņēmums.

Baltkrievijas uzņēmumu pieteikumus paātrinātā kārtībā izskata komanda, kurā strādā Ekonomikas ministrijas un LIIA pārstāvji sadarbībā ar citiem resoriem. Nākas risināt jautājumus, kas saistīti ne tikai ar kontu atvēršanu, bet arī, piemēram, ar uzturēšanās atļauju piešķiršanu speciālistiem un viņu ģimenēm.

20
Tagi:
LIAA, investīcijas, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Kā "jūtas" 280 miljoni eiro airBaltic, vai nav pamaz? Dombrovskis par "izmisuma budžetu"
Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā
Covid-19 liek Latvijas iedzīvotājiem atteikties no ikgadējā atvaļinājuma
ES eksperti: Latvija labi pielāgojas Covid-19 krīzes apstākļiem
Portfelis ar Latvijas budžetu, foto no arhīva

"jūtas" 280 miljoni eiro airBaltic, vai nav pamaz? Dombrovskis par "izmisuma budžetu"

52
(atjaunots 16:19 28.10.2020)
2021. gada budžets liecina par izmisumu, uzskata neatkarīgais Saeimas deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Galvenais punkts Latvijas budžetā 2021. gadam – beidzot izpildīt solījumu par algu pielikumu mediķiem. Tomēr metodes tā izpildei ir apšaubāmas, uzskata Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Valsts galveno finanšu dokumentu viņš nosauca par "izmisuma budžetu".

"Izmisuma budžets. Tāds, šķiet, ir visaptverošākais šī projekta raksturojums. Tas nebūt nav noticis Covid-19 dēļ. Visa budžeta galvenais mērķis ir beidzot izpildīt Saeimas pieņemto likumu par būtisku atalgojuma pieaugumu mediķiem. Tam pakļauts gandrīz viss pārējais. Tikai vai tā nebūs Pirra uzvara? Metodes mērķa sasniegšanai ir gaužām apšaubāmas," Dombrovskis pastāstīja savā lapā Facebook.

Viņš uzskaitīja budžeta galvenos punktus, kas, pēc viņa domām, ir apšaubāmi no sociālā taisnīguma un ekonomikas attīstības viedokļa.

"Atņemt līdzekļus pašvaldībām (ienākumu nodokļa pārdalīšana), iznīcināt mazajam biznesam un pašnodarbinātajiem labvēlīgus nodokļu režīmus. Kā būs ar pārējiem? Skolu un bērnudārzu skolotājiem? Augstskolu pasniedzējiem? Policistiem un ugunsdzēsējiem?

Toties aizsardzības ministram viss ir kārtībā. Viņa budžets nākamam gadam – tie vairs nav obligātie 2% no IKP. Tur jau ir visi 2,4% - no IKP. Tas ir, vēl 120 miljoni eiro. Salīdzinājumam – mediķiem trūka 183 miljonu.

Labklājības ministrijai – vērā ņemams izdevumu pieaugums sociālajiem pabalstiem. Tikai lielākā daļa (par 71 miljonu eiro) – Satversmes tiesas lēmumu dēļ. Tas ir – piespiedu kārtā.

Satiksmes ministrs Linkaits par savu sfēru un plāniem tuvākajiem trim gadiem runāja maz. Parādīja prezentāciju ar 30 slaidiem, bet ne vārda par tranzīta nozari. Ne vārda par to, kā klājas vairāk nekā 280 miljoniem eiro no nodokļu maksātāju naudas airBaltic, vai tiem drīz nevajadzēs papildinājums.

Ar lielu interesi vēroju Finanšu ministriju un tās revolucionāro pārliecību, ka ir jāsalauž īpašie nodokļu režīmi mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Diemžēl loģiskie argumenti pret šo revolucionāro pārliecību ir bezspēcīgi.

Uz ārlietu, tāpat kā uz aizsardzības rēķina pie mums netaupa. Ārlietu ministrs Rinkēvičs plāno nākamgad tomēr atvērt jaunu vēstniecību Austrālijā – 888 tūkstoši eiro.

Bet kā ir ar mūsu ambīcijām ekonomikā? Arī šajā ziņā ir ļoti interesanti. Ekonomikas ministrs Vitenbergs uzskata, ka eksporta izaugsmei un darba vietu radīšanai vajadzīgs jauns valsts tēls. Par 3,9 miljoniem eiro. Bija dziedošā zeme. Bija magnētiskā Latvija. Laikam jau saprata, ka neviens no šiem nosaukumiem nesarūpēs eksporta pieaugumu. Tomēr ministrs neskumst – iztērēs vēl gandrīz četrus miljonus eiro jaunam "tēlam". Ja nu pēkšņi izdosies? Nu, vismaz kāda PR aģentūra labi nopelnīs," uzrakstīja Dombrovskis.


52
Tagi:
budžets, airBaltic, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas
"Valdība nerēķinās ar cilvēku interesēm": ZZS aicina uz protesta akciju "Atdod karoti"
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Dīkstāves pabalsti: noziedzīga ekonomija
"Arī Ulmani netiesāja par apvērsumu": Šmits par to, kāpēc nevar pieņemt budžetu attālināti
Krievijas vakcīna pret Covid-19

Uzmanību, krāpnieki: eiropiešiem sola vakcinēšanās tūres uz Krieviju

0
(atjaunots 19:31 29.10.2020)
Eiropas Savienībā krāpnieki jau ir sākuši organizēt tūres tiem, kas vēlas saņemt Krievijas vakcīnu pret Covid-19.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Biznesmenis no Čehijas piedāvā eiropiešiem tūres uz Krieviju, lai piedalītos masveida vakcinācijas programmā pret Covid-19, taču KF Veselības ministrijā uzņēmēju dēvē par krāpnieku, vēsta "Kommersant".

Prāgā dzīvojošais Krievijā dzimušais biznesmenis Andrejs Konstantinovs plāno organizēt Eiropas tūristiem tūres, kuras ietver sevī vakcināciju pret Covid-19. Kopējā tūres cena sākas no 30 tūkstošiem Čehijas kronu (aptuveni 1090 eiro), braucienu organizēšanai biznesmenis plāno ķerties klāt masveida vakcinācijas uzsākšanas laikā Krievijā.

Veselības ministrijas vadītāja palīgs Aleksejs Kuzņecovs nosauca šo tūrisma projektu par vienkāršu krāpšanu.

"Vakcinācija pret Covid-19 uz komerciāla pamata, turklāt tūristiem, nav iespējama. Vakcinācija jau notiek, un pilsoņiem tā ir par brīvu, absolūta prioritāte vakcinācijā ir Krievijas iedzīvotājiem. Un tikai pēc iekšējo vajadzību apmierināšanas, kad būs vakcinētas visas riska grupas un visi gribētāji, varēs runāt par kaut kādām komerciālām piegādēm," paziņoja viņš.

Čehijas Veselības ministrijas un ekspertu sabiedrības pārstāvji paziņoja, ka neiesaka valsts pilsoņiem šādus ceļojumus.

KF Veselības ministrija augustā piereģistrēja pasaulē pirmo vakcīnu Covid-19 profilaksei, kuru izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktais zinātniski pētnieciskais centrs, – "Sputnik V". Oktobrī piereģistrēja vēl vienu Krievijas preparātu "EpiVacCorona", kurš tapis "Rospotrebnadzor" centrā "Vektor". Tāpat klīniskie izmēģinājumi šobrīd notiek arī Krievijas Zinātņu akadēmijas Čumakova imunbioloģisko preparātu izpētes un izstrādes centra vakcīnai.

Pēc veselības ministra Mihaila Muraško sacītā, masveida vakcinācija sāksies pēc vakcīnas palaišanas ražošanā lielos apjomos un būs brīvprātīga un bez maksas.

0
Tagi:
Čehija, krāpniecība, vakcīna
Pēc temata
Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu
Britu vakcīnas izmēģinājumu dalībnieka nāve: KF pastāstīja, kāpēc testi turpinās
Kā jūtas brīvprātīgie, kuri pirmie izmēģināja Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
Amerikai nepietiek naudas vakcīnai