Airbus A220-300 (Bombardier CS300), airBaltic

"Tas izskatās, milzīga avantūra." un kāpēc palīdzēs airBaltic

74
(atjaunots 23:06 20.06.2020)
Daudzas Eiropas valstis palīdz savām aviokompānijām, taču visbiežāk kredītu un valsts garantiju veidā, savukārt Latvijas airBaltic saņems 250 miljonus eiro dotāciju veidā.

RĪGA, 18. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas parlamentā aizritējusi Budžeta un finanšu komisijas sēde, kas tika veltīta nacionālās lidsabiedrības airBaltic atbalsta jautājumam. Valdība nolēmusi ieguldīt tajā 250 miljonus eiro, un deputāti vēlējās uzzināt – kāpēc tik daudz un kādiem mērķiem šī līdzekļi tiks novirzīti?

Galvenos nacionālās lidsabiedrības atbalstīšanas nepieciešamības iemeslus nodefinēja Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits: "airBaltic un aviācijas nozare kopā Latvijā rada 2,5% no IKP (2018. gada dati). Kumulatīvais efekts no tās darbības līdz 2025. gadam sastāda aptuveni 5 miljardus eiro. No airBaltic ir atkarīgs arī veiksmīgs Rīgas lidostas darbs, jo ārvalstu pārvadātāji nav ieinteresēti tik blīva tīkla uzturēšanā, kādu nodrošina airBaltic. Tā ir lielākā reģiona kompānija, kurai līdzīgas nav nedz Lietuvā, nedz Igaunijā."

Pēc ministra sacītā, 250 miljoni eiro – tā ir lidsabiedrības atbalsta "augšējā robeža", turklāt līdzekļi tiks piešķirti pakāpeniski: "Pirmajā pormā tiks ieguldīti 24 miljoni eiro pluss restrukturizēts aizdevums Valsts kasē, pēc tam, atkarībā no lidsabiedrības darbības rādītājiem, būs pieejami papildu ieguldījumi: 30 miljoni, ja zaudējumi gadā pārsniegs 240 miljonus eiro, vēl 16 miljoni eiro – ja zaudējumi būs virs 270 miljoniem."

Runājot par krīzes ietekmi uz airBaltic, tad par to skaitļos pastāstīja aviokompānijas valdes loceklis Vitolds Jakovļevs. Turpmāko sešu gadu laikā, pēc viņa sacītā, aviokompānijas apgrozījums būs par 1,3 miljardiem eiro mazāks, nekā sastādītu normālos apstākļos. 2020. gadā, saskaņā ar sākotnējo biznesa plānu, uzņēmuma apgrozījumam bija jāsastāda 573 miljoni eiro, taču "koronakrīzes" dēļ tas var samazināties līdz 170 miljoniem eiro. Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) dati liecina, ka šogad nozarē gaidāms pārvadājumu kritums par 50%, 2021. gadā – par 30%, un tā tālāk līdz 2025. gadam, kad samazinājums sastādīs 10%. Būtībā, tikai ap 2025. gadu kompānija pēc pārvadāto pasažieru skaita – 10,4 miljoni gadā – gandrīz sasniegs pirmskrīzes līmeni.

Vitolds Jakovļevs, skaidrojot valsts atbalsta nepieciešamību aviokompānijai, atzīmēja, ka palīdzības sniegšana nacionālajiem pārvadātājiem ir ierasta prakse Eiropā. Tā, Air France saņems no valdības 7 miljardus eiro (tiesa, valsts garantiju un akcionāru kredītu veidā), Finnair gaidāma rekapitalizācija par 286 miljoniem eiro, Tap Air – kredīts 1,2 miljardu eiro apmērā, SAS – valsts garantijas 274 miljonu eiro apmērā pluss iespējamais ieguldījums kapitālā vairāk nekā 1,2 miljardu eiro apmērā.

Tika minēti vēl daži palīdzības piemēri aviokompānijām, kuras jau ir vai tiks apstiprinātas Eiropas Komisijā, taču praktiski visos gadījumos runa bija vai nu par aizdevumu, vai arī par valsts garantijām, kuras valdība izsniedz pēc piesaistītiem aizdevumiem. Tātad saņemto naudu nāksies atgriezt. Tikai ne airBaltic – šeit aviokompānija vienkārši saņem kapitāla ieplūdināšanu no valsts uz nodokļu maksātāju naudas rēķina. Par naudas atgriešanu kā tādu neiet runa. Tiesa, vidēja termiņa perspektīvā airBaltic akcijas plānots izvest biržā, un uz to pārdošanas rēķina valsts spēs atgūt ieguldītos līdzekļus. Un netiešā viedā – nodokļos, kurus maksā uzņēmums, un uz darbavietu izveidošanas rēķina.

Šajā vietā deputāti palūdza dot viņiem vārdu. Aleksandrs Kiršteins precizēja, ka savulaik "Liepājas Metalurgs", liels uzņēmums ar ļoti lielu darbavietu skaitu (viens no Liepājas pilsētu veidojošajiem uzņēmumiem), lūdza valsts atbalstu, taču nespēja to saņemt ar tādiem pašiem nosacījumiem.

"Es iepazinos ar situāciju Lufthansa, tur atbalsta summa ir 9 miljardi, taču tas ir organizēts savādāk. Tur valsts pērk obligācijas, bet aviokompānijai pēc noteikta laika posma būs jāizpērk šie vērtspapīri atpakaļ. Vēl viens piemērs – Tallink, kurš atrodas Igaunijas pārvaldībā: tajā situācija ir vēl drūmāka, nekā airBaltic, taču Igaunijas valdība aizdod naudu, un Tallink pēc kāda laika atgriezīs to atpakaļ. Vai satiksmes ministrs neuzskata, ka airBaltic gadījumā valstij arī būtu jāpieprasa atgriezt naudu?" uzdeva deputāts, drīzāk, retorisku jautājumu Linkaitam.

Kādēļ tieši šāds palīdzības veids tika izraudzīts priekš airBaltic, pastāstīja Vitolds Jakovļevs. Izrādās, ka uzņēmuma pamatkapitāls ir pārāk mazs, lai varētu saņemt kredītus. 2019. gadā, piemēram, aizdevumu (716 miljoni eiro) attiecības koeficients pret kapitālu (46 miljoni eiro) sastādīja aptuveni 17,8. Līdz 2025. gadam šī proporcija mainīsies līdz 1,9 – 723 miljoni eiro pret 424 miljoniem eiro pašu kapitālā.

Uzņēmums, protams, šāda metode ir izdevīga: gan kapitāls pieaug, gan procenti nav jāmaksā, gan nauda nav jāatgriež. Taču kāda ir nodokļu maksātāju interese?

Otra lieta skar iespējamos finanšu izlietošanas mērķus. Saskaņā ar aviokompānijas plānu, kurš saucas "Destination 2025 Clean", airBaltic pieņēmusi lēmumu atteikties no lidmašīnu Bombardier Q400 un Boeing 737 izmantošanas jau no 2020. gada vasaras. Gaisa flotē būs tikai un vienīgi Airbus A220-300. 2019. gadā šādu lidmašīnu aviokompānijai bija 22, šogad būs 25, tālāk sekos masveida jaunu A220-300 iepirkums, un ap 2023. gadu airBaltic gaisa flote sastāvēs no 50 šī modeļa lidmašīnām.

Budžeta un finanšu komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot lidsabiedrības plānus, paziņoja, ka jauno lidmašīnu iepirkums "izskatās pēc milzīgas avantūras ar nodokļu maksātāju naudu". Deputāti palūdza Satiksmes ministrijai sniegt sākotnējos dokumentus, uz kuru pamata bija pieņemts lēmumus par 250 miljonu piešķiršanu airBaltic, turklāt, kā jau visi atceras, šis lēmums tika pieņemts slēgtā valdības sēdē.

Virkne jautājumu komisijas sēdē tika uzdoti arī saistībā ar airBaltic minoritāro akcionāru – cik naudas uzņēmuma kapitālā ieguldīs tieši viņš, cik lielā mērā mainīsies kapitāldaļu attiecība uzņēmumā un kad airBaltic beidzot atradīs piemērotu partneri dalībai kompānijas kapitālā, kura meklējumiem regulāri tiek tērēti ievērojami resursi no uzņēmuma budžeta.

Sēdes papildinājumā deputāts Kiršteins, izmantojot gadījumu, pasūdzējās lidsabiedrības prezidentam Martinam Gausam par to, ka kāda lidojuma laikā pērn, ar diplomātisko pasi uz rokām un svara pārsniegšanu par 500 gramiem (lidostā nopirkto suvenīru dēļ), viņš bijis spiests samaksāt airBaltic par rokas bagāžas svara pārsniegšanu 60 eiro. Atbildot deputātam, Gauss ieteica viņam pirkt biznesa klases vai premium klases biļetes un paziņoja, ka nodevas par svara pārsniegšanu sastāda ievērojamu daļu lidsabiedrības ienākumu.

74
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Vairāk nekā 10 miljonus eiro: airBaltic klienti pieprasa kompānijai atgriezt naudu
Maksātnespēju neizsludināsim: Gauss pastāstīja, kā airBaltic plāno izdzīvot
Naudas maks. Foto no arhīva

Arvien vairāk cilvēku vēlēsies aiziet ēnā: ekonomiste izvērtēja FM nodokļu piedāvājumus

33
(atjaunots 19:15 13.08.2020)
Visvairāk no reformas cietīs Latvijas iedzīvotāji, kuri saņem nelielas algas un strādā alternatīvajos nodokļu režīmos, – tieši tie, kuri jau tā visvairāk cietuši koronavīrusa krīzes dēļ, atzīmēja Swedbank Latvijas filiāles galvenā ekonomiste.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Finanšu ministrijas piedāvātās nodokļu izmaiņas var izraisīt neapmierinātību sabiedrībā un mudināt ēnu ekonomikas izaugsmi, uzskata Swedbank Latvijas filiāles galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija, vēsta tvnet.lv.

Viņa uzskata par pareizu izmaiņu galveno mērķi – novērst to cilvēku sociālo neaizsargātību, kuri strādā alternatīvajos nodokļu režīmos, taču uzskata, ka piedāvātais risinājums nozīmē ievērojamu nodokļu sloga pieaugumu šādiem cilvēkiem samērā īsā periodā.

Pēc viņas sacītā, sociālā un ienākumu nodokļu sadalīšanas dēļ obligātās medicīniskās apdrošināšanas iemaksas izveidošanai nodokļa slogs vispārējā nodokļu režīmā zināmā mērā kļūst regresīvs, tādēļ visvairāk zaudēs zemo un vidējo algu saņēmēji.

"Kopumā piedāvātās izmaiņas var izraisīt sabiedrības neapmierinātību un daudziem var palielināt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā. It īpaši ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, kas vairāk un smagāk skārusi tieši zemāk apmaksātos darbiniekus un alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošos," uzsvēra Zorgenfreija.

Ekonomiste šaubās, ka piedāvātais sociālā un ienākumu nodokļu daļu sadalījums par labu medicīniskajai apdrošināšanai nodrošinās veselības aprūpei nepieciešamo naudu.

"Veselības finansēšanai no šī vingrinājuma "iezīmētie" līdzekļi ir salīdzinoši neliela daļa no kopējā veselības aprūpei nepieciešamā ikgadējā finansējuma. Tas savukārt nozīmē, ka tāpat katru gadu no jauna būs jācīnās par finansējuma apmēru. Tātad ar šīm izmaiņām netiek atrisināts jautājums par nepieciešamību celt finansējumu veselības aprūpei," paziņoja Zorgenfreija.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Finanšu ministrija piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos, no kuriem pirmais ir ieplānots jau uz nākamo gadu: uz sociālā un ienākumu nodokļu rēķina izcelt speciālu obligātās medicīniskās apdrošināšanas maksājumu.

33
Pēc temata
Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs
Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: kā Latvijā mainīsies nodokļi
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, nepaliekamais minimums 350 eiro
Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus
Vecākā gadagājuma sievietes, foto no arhīva

Oktobrī notiks pensiju indeksācija: kas un cik saņems

47
(atjaunots 09:09 13.08.2020)
Latvijas Labklājības ministrija pastāstīja, kā šogad tiks indeksētas pensijas un kas kādu pielikumu saņems.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Šī gada 1. oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļa līdz 454 eiro, paziņoja Labklājības ministrija savā mājaslapā. Pirms gada tika indeksētas pensijas un pabalsti līdz 420 eiro.

Ja pensija ir augstāka par 454 eiro, tiks indeksēta tikai tā pensijas daļa, kas ir zem šīs robežas. Palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra un piemērotā indeksa, kurš savukārt veidojas no faktisko patērētāju cenu indeksa un 50% vidējās algas apdrošināšanas iemaksām Latvijā par pagājušo gadu. Šogad izdienas pensijām, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pabalstiem tiek piemērots indekss 1,0380.

Izņēmumu sastāda politiski represētie, cilvēki ar pirmo invaliditātes grupu un Černobiļas AES avārijas seku likvidatori, kuriem pensija tiks indeksēta pilnā apjomā.

Līdzīgi kā iepriekš, šogad vecuma pensijas indeksācijā tika pielietoti dažādi indeksi, kuri ir atkarīgi no uzkrātā apdrošināšanas stāža. Piemēram, ja vecuma pensija sastāda 350 eiro, tad cilvēkam ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem no oktobra tā sastādīs 363,30 eiro, ja apdrošināšanas stāžs sastāda no 30 līdz 39 gadiem – 365,61 eiro, ar stāžu no 40 līdz 44 gadiem – 367,92 eiro.

Pārrēķins joprojām tiks veikts automātiski: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir visi nepieciešamie dati, tādēļ visi, kam pienākas pensija, no 1. oktobra saņems to indeksētā veidā.

47
Tagi:
pensija
Pēc temata
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei
Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem
Sociologs: Latvijas iedzīvotāju skaits joprojām strauji sarūk

Covid-19 atvesta no Francijas un Itālijas: Latvijā septiņi jauni inficēšanās gadījumi

0
(atjaunots 17:00 15.08.2020)
Latvijā reģistrēti septiņi jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi; epidemioloģiskā izmeklēšana parādījusi, ka divi inficētie atgriezušies no Francijas un Itālijas.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Pēdējās diennakts laikā Latvijā reģistrēti septiņi jaunio Covid-19 infekcijas gadījumi, liecina Slimības profilakses un kontroles centra dati. Valstī veikts 1881 tests. SPKC epidemioloģiskā izmeklēšana parādīja, ka četri inficētie kontaktējušies ar citiem pacientiem, divi atgriezušies no Francijas un Itālijas. Jautājumā par vienu inficēto centra speciālisti vēl noskaidro visus apstākļus.

​Pēdējo 24 stundu laikā viens pacients ar Covid-19 nogādāts slimnīcā. Stacionāros patlaban ārstējas četri pacienti, kam diagnosticēta Covid-19.

​Kopš pandēmijas sākuma Latvijā veikti 224 412 izmeklējumi. Slimība reģistrēta 1315 cilvēkiem, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 pacienti miruši.

​Pie tam SPKC lūdz atsaukties autobusa Rēzekne-Daugavpils pasažierus, kurš izbrauca 13. augustā no Aglonas pieturas pl. 11:17. un autobusa Daugavpils-Priežmale pasažierus, kas izbrauca pl. 16:00 un brauca līdz Aglonai.

Diviem pasažieriem šajos reisos izrādījušies pozitīvi Covid-19 testi.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē