Airbus A220-300 (Bombardier CS300), airBaltic

"Tas izskatās, milzīga avantūra." un kāpēc palīdzēs airBaltic

74
(atjaunots 23:06 20.06.2020)
Daudzas Eiropas valstis palīdz savām aviokompānijām, taču visbiežāk kredītu un valsts garantiju veidā, savukārt Latvijas airBaltic saņems 250 miljonus eiro dotāciju veidā.

RĪGA, 18. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas parlamentā aizritējusi Budžeta un finanšu komisijas sēde, kas tika veltīta nacionālās lidsabiedrības airBaltic atbalsta jautājumam. Valdība nolēmusi ieguldīt tajā 250 miljonus eiro, un deputāti vēlējās uzzināt – kāpēc tik daudz un kādiem mērķiem šī līdzekļi tiks novirzīti?

Galvenos nacionālās lidsabiedrības atbalstīšanas nepieciešamības iemeslus nodefinēja Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits: "airBaltic un aviācijas nozare kopā Latvijā rada 2,5% no IKP (2018. gada dati). Kumulatīvais efekts no tās darbības līdz 2025. gadam sastāda aptuveni 5 miljardus eiro. No airBaltic ir atkarīgs arī veiksmīgs Rīgas lidostas darbs, jo ārvalstu pārvadātāji nav ieinteresēti tik blīva tīkla uzturēšanā, kādu nodrošina airBaltic. Tā ir lielākā reģiona kompānija, kurai līdzīgas nav nedz Lietuvā, nedz Igaunijā."

Pēc ministra sacītā, 250 miljoni eiro – tā ir lidsabiedrības atbalsta "augšējā robeža", turklāt līdzekļi tiks piešķirti pakāpeniski: "Pirmajā pormā tiks ieguldīti 24 miljoni eiro pluss restrukturizēts aizdevums Valsts kasē, pēc tam, atkarībā no lidsabiedrības darbības rādītājiem, būs pieejami papildu ieguldījumi: 30 miljoni, ja zaudējumi gadā pārsniegs 240 miljonus eiro, vēl 16 miljoni eiro – ja zaudējumi būs virs 270 miljoniem."

Runājot par krīzes ietekmi uz airBaltic, tad par to skaitļos pastāstīja aviokompānijas valdes loceklis Vitolds Jakovļevs. Turpmāko sešu gadu laikā, pēc viņa sacītā, aviokompānijas apgrozījums būs par 1,3 miljardiem eiro mazāks, nekā sastādītu normālos apstākļos. 2020. gadā, saskaņā ar sākotnējo biznesa plānu, uzņēmuma apgrozījumam bija jāsastāda 573 miljoni eiro, taču "koronakrīzes" dēļ tas var samazināties līdz 170 miljoniem eiro. Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) dati liecina, ka šogad nozarē gaidāms pārvadājumu kritums par 50%, 2021. gadā – par 30%, un tā tālāk līdz 2025. gadam, kad samazinājums sastādīs 10%. Būtībā, tikai ap 2025. gadu kompānija pēc pārvadāto pasažieru skaita – 10,4 miljoni gadā – gandrīz sasniegs pirmskrīzes līmeni.

Vitolds Jakovļevs, skaidrojot valsts atbalsta nepieciešamību aviokompānijai, atzīmēja, ka palīdzības sniegšana nacionālajiem pārvadātājiem ir ierasta prakse Eiropā. Tā, Air France saņems no valdības 7 miljardus eiro (tiesa, valsts garantiju un akcionāru kredītu veidā), Finnair gaidāma rekapitalizācija par 286 miljoniem eiro, Tap Air – kredīts 1,2 miljardu eiro apmērā, SAS – valsts garantijas 274 miljonu eiro apmērā pluss iespējamais ieguldījums kapitālā vairāk nekā 1,2 miljardu eiro apmērā.

Tika minēti vēl daži palīdzības piemēri aviokompānijām, kuras jau ir vai tiks apstiprinātas Eiropas Komisijā, taču praktiski visos gadījumos runa bija vai nu par aizdevumu, vai arī par valsts garantijām, kuras valdība izsniedz pēc piesaistītiem aizdevumiem. Tātad saņemto naudu nāksies atgriezt. Tikai ne airBaltic – šeit aviokompānija vienkārši saņem kapitāla ieplūdināšanu no valsts uz nodokļu maksātāju naudas rēķina. Par naudas atgriešanu kā tādu neiet runa. Tiesa, vidēja termiņa perspektīvā airBaltic akcijas plānots izvest biržā, un uz to pārdošanas rēķina valsts spēs atgūt ieguldītos līdzekļus. Un netiešā viedā – nodokļos, kurus maksā uzņēmums, un uz darbavietu izveidošanas rēķina.

Šajā vietā deputāti palūdza dot viņiem vārdu. Aleksandrs Kiršteins precizēja, ka savulaik "Liepājas Metalurgs", liels uzņēmums ar ļoti lielu darbavietu skaitu (viens no Liepājas pilsētu veidojošajiem uzņēmumiem), lūdza valsts atbalstu, taču nespēja to saņemt ar tādiem pašiem nosacījumiem.

"Es iepazinos ar situāciju Lufthansa, tur atbalsta summa ir 9 miljardi, taču tas ir organizēts savādāk. Tur valsts pērk obligācijas, bet aviokompānijai pēc noteikta laika posma būs jāizpērk šie vērtspapīri atpakaļ. Vēl viens piemērs – Tallink, kurš atrodas Igaunijas pārvaldībā: tajā situācija ir vēl drūmāka, nekā airBaltic, taču Igaunijas valdība aizdod naudu, un Tallink pēc kāda laika atgriezīs to atpakaļ. Vai satiksmes ministrs neuzskata, ka airBaltic gadījumā valstij arī būtu jāpieprasa atgriezt naudu?" uzdeva deputāts, drīzāk, retorisku jautājumu Linkaitam.

Kādēļ tieši šāds palīdzības veids tika izraudzīts priekš airBaltic, pastāstīja Vitolds Jakovļevs. Izrādās, ka uzņēmuma pamatkapitāls ir pārāk mazs, lai varētu saņemt kredītus. 2019. gadā, piemēram, aizdevumu (716 miljoni eiro) attiecības koeficients pret kapitālu (46 miljoni eiro) sastādīja aptuveni 17,8. Līdz 2025. gadam šī proporcija mainīsies līdz 1,9 – 723 miljoni eiro pret 424 miljoniem eiro pašu kapitālā.

Uzņēmums, protams, šāda metode ir izdevīga: gan kapitāls pieaug, gan procenti nav jāmaksā, gan nauda nav jāatgriež. Taču kāda ir nodokļu maksātāju interese?

Otra lieta skar iespējamos finanšu izlietošanas mērķus. Saskaņā ar aviokompānijas plānu, kurš saucas "Destination 2025 Clean", airBaltic pieņēmusi lēmumu atteikties no lidmašīnu Bombardier Q400 un Boeing 737 izmantošanas jau no 2020. gada vasaras. Gaisa flotē būs tikai un vienīgi Airbus A220-300. 2019. gadā šādu lidmašīnu aviokompānijai bija 22, šogad būs 25, tālāk sekos masveida jaunu A220-300 iepirkums, un ap 2023. gadu airBaltic gaisa flote sastāvēs no 50 šī modeļa lidmašīnām.

Budžeta un finanšu komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot lidsabiedrības plānus, paziņoja, ka jauno lidmašīnu iepirkums "izskatās pēc milzīgas avantūras ar nodokļu maksātāju naudu". Deputāti palūdza Satiksmes ministrijai sniegt sākotnējos dokumentus, uz kuru pamata bija pieņemts lēmumus par 250 miljonu piešķiršanu airBaltic, turklāt, kā jau visi atceras, šis lēmums tika pieņemts slēgtā valdības sēdē.

Virkne jautājumu komisijas sēdē tika uzdoti arī saistībā ar airBaltic minoritāro akcionāru – cik naudas uzņēmuma kapitālā ieguldīs tieši viņš, cik lielā mērā mainīsies kapitāldaļu attiecība uzņēmumā un kad airBaltic beidzot atradīs piemērotu partneri dalībai kompānijas kapitālā, kura meklējumiem regulāri tiek tērēti ievērojami resursi no uzņēmuma budžeta.

Sēdes papildinājumā deputāts Kiršteins, izmantojot gadījumu, pasūdzējās lidsabiedrības prezidentam Martinam Gausam par to, ka kāda lidojuma laikā pērn, ar diplomātisko pasi uz rokām un svara pārsniegšanu par 500 gramiem (lidostā nopirkto suvenīru dēļ), viņš bijis spiests samaksāt airBaltic par rokas bagāžas svara pārsniegšanu 60 eiro. Atbildot deputātam, Gauss ieteica viņam pirkt biznesa klases vai premium klases biļetes un paziņoja, ka nodevas par svara pārsniegšanu sastāda ievērojamu daļu lidsabiedrības ienākumu.

74
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Vairāk nekā 10 miljonus eiro: airBaltic klienti pieprasa kompānijai atgriezt naudu
Maksātnespēju neizsludināsim: Gauss pastāstīja, kā airBaltic plāno izdzīvot
Pasažieri lidostā Rīga, foto no arhīva

Kad atjaunosies pasažieru plūsma: Rīgas lidosta sniedz prognozes

12
(atjaunots 12:26 20.10.2020)
Kad Rīgas lidostas vadība plāno palielināt apgrozījumu, kā palīdz nomniekiem, kuri saskārušies ar grūtībām, kāpēc lidosta līdz šim nav saņēmusi naudu, ko valdība tai piešķīra pavasarī.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Pašreizējās prognozes liecina, ka pasažieru plūsma aviācijā, kam būtisku kaitējumu nodarīja Covid-19 pandēmija, var atjaunoties no 2024. gada, vēsta TV3.

"Prognozes patlaban nav pārāk spīdošas attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem. Ja gada sākumā, pavasarī, vēl bija prognozes, ka tāda pakāpeniska atjaunošanās notiks un apmēram no nākamā gada viss varētu atjaunoties, tad šā brīža prognozes saka, ka atjaunošanās tieši pasažieru pārvadājumos varētu notikt 2024. gadā," atzina lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pastāstīja, ka pašreizējos apstākļos lidosta iegulda lielākus līdzekļus kravu pārvadājumu un biznesa aviācijas attīstīšanā ar mērķi pievilināt jaunus kravu pārvadātājus un audzēt apgrozījumu. Kravas perons ir ļoti moderns, ar pazemes degvielas hidrantiem, kas ļauj ātrāk apkalpot lidmašīnas, un tas var pieņemt vislielākos – F un E klases – gaisa kuģus, kam iepriekš kapacitātes nebija.

Tomēr viņa konstatēja, ka pašreizējais brīdis nav labvēlīgs jaunu pasažieru pārvadātāju piesaistīšanai epidemioloģiskās situācijas un karantīnas prasību dēļ. Nozare gaida, kad valsts atbalstīs industriju un radīs risinājumu Covid-19 testiem kombinācijā ar pašizolāciju, lai padarītu regulējumu elastīgāku. Pēc viņas domām, vislabāk būtu, ja visā Eiropas Savienībā būtu vienota pieeja šim jautājumam, kas palīdzētu industrijai ātrāk atgūties.

Lidosta Rīga, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Patlaban lidosta izdzīvo, pateicoties pērnajai peļņai. Finansējumu, ko valsts pavasarī piešķīra  lidostai, tā vēl nav saņēmusi – šim nolūkam nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums, un jāpierāda, ka piešķirtais finansējums tiks atdots piecu gadu laikā. Patlaban izraudzīts viens no scenārijiem, ko plānots iesniegt EK šajā nedēļā. Pie tam EK pagājušajā nedēļā arī mainījusi regulējumu, iekļaujot izmaiņas saistībā ar 100% valsts kapitālsabiedrībām, tātad ir cerības panākt pozitīvu risinājumu. Odiņa pauda cerību, ka attiecīgo jautājumu izdosies nokārtot līdz gada beigām.

Viņa pastāstīja, ka lidostā ir 62 nomnieki, no kuriem 28 strādā terminālī, pārējie – ārpus termināļa, lidostas teritorijā. Visvairāk cietuši ir terminālī strādājošie, tostarp trīs uzņēmumi jau pametuši lidostu, vēl pieci pārdomā šo jautājumu. Lidosta samazina nomas maksu nomniekiem, kam apgrozījums krities par 30%.

12
Tagi:
koronavīruss, lidosta Rīga, pasažieru pārvadājumi
Pēc temata
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Neļauj vīrusam ceļot: Rīgas lidosta atsāk darbu
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

42
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

42
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija
Latvijas armijas oficieris, foto no arhīva

Lieta nav formā: Latvijas NBS palūdza slavenības pārliecināt cilvēkus iet dienēt

0
(atjaunots 20:04 20.10.2020)
Otrdien, 20. oktobrī, startēja kampaņa "Esi formā", kuras gaitā Latvijas slavenībām uz sava piemēra ir jāmaina populārai viedoklis sabiedrībā, ka dienēšanā uzņem tikai fiziski spēcīgus un izturīgus cilvēkus.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) uzsākuši speciālu kampaņu, lai piesaistītu dienēšanai pēc iespējas vairāk cilvēku. Ar sabiedrībā pazīstamu cilvēku palīdzību NBS aicinās Latvijas iedzīvotājus iestāties mehanizētajā kājnieku brigādē, raksta Lsm.lv.

​Kājnieku brigādes komandieris Sandris Gaugers paziņo, ka parasti NBS uzņem 700 cilvēkus gadā, lai gan šogad tika atzīmēta ažiotāža, pieteikumus iesniedza vairāk nekā 1600 cilvēku. Tādēļ pieņemts lēmumu palielināt vakanto vietu skaitu vismaz par 500.

NBS uzsāka kampaņu ar nosaukumu "Esi formā", kurā Latvijā pazīstama personas tiešajā ēterā demonstrēs savas sporta iemaņas, kas parādīs iedzīvotājiem, ka nav obligāti jābūt spēcīgam un izturīgam, lai kļūtu par Latvijas armijas daļu.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka NBS cer uz intereses celšanos par dienēšanu armijā krīzes valstī dēļ.

Lielā Tēvijas kara laiku lādiņi, foto no arhīva
ГУ МЧС по Воронежской области

Toreiz NBS komandieris Leonīds Kalniņš atzīmēja, ka 2020. gadā NBS plāno uzņemt savās rindās 900-1000 jaunu kareivju. Turklāt komandieris atgādināja, ka kopš 2017. gada NBS kareivju skaits palielinājies par tūkstoti.

Tāpat Kalniņš aicināja iet dienēt armijā tos, kas krīzes dēļ ir zaudējuši darbu, jo NBS garantē jauniesauktajiem stabilu atalgojumu no 900 eiro, karjeras izaugsmi, kā arī sociālās garantijas, tai skaitā veselības apdrošināšanu un garantēto pensiju.

Vakar publicētajā intervijā Kalniņš pastāstīja par koronavīrusa ietekmi uz Latvijas armijas kaujas gatavību. Pēc viņa sacītā, koronavīruss nav ietekmējis Latvijas aizsardzības potenciālu, taču lika organizēt savu darbību savādāk, lai nepakļautu inficēšanās riskam lielu skaitu karavīru.

0
Tagi:
Nacionālie bruņotie spēki, Latvija
Pēc temata
Nerunā latviski, tādēļ apjuka: NBS komandieris izvērtēja rīdzinieku reakciju uz manevriem
Latvijas NBS uzspridzināja padomju mantojumu
Noderēs britu bruņutransportieriem: Latvijas NBS saņēmuši raķetes "Spike"
Kādiem nolūkiem Latvijas NBS vienreizējās lietošanas granātmetēji AT4