Naudas maks

Latvijā samazinās valsts ieņēmumi: kādēļ FM neuztraucas un ko gaidīt cilvēkiem

97
(atjaunots 23:06 20.06.2020)
Četri miljardi, kas tiek piešķirti pandēmijas seku pārvarēšanai, maskē problēmas, kuras citos apstākļos izraisītu daudz lielāku uztraukumu sabiedrībā; kad varēs saprast, kāda ir reālā attiecība starp oficiālās statistikas grafikiem un cilvēku dzīves līmeni.

RĪGA, 18. jūnijs – Sputnik. 2020. gada maijs kļuva par pirmo mēnesi vairāku gadu garumā, kad Valsts ieņēmumu dienests saņēma mazāk nodokļu ienākumu, nekā tajā pašā mēnesī iepriekšējā gadā, raksta Neatkarīgā.

Pirms tam aprīlis palika atmiņā ar to, ka VID nespēja izpildīt ienākumu plānu, lai gan politiķi jau paspēja aprēķināt, ka plāns ir pārpildīts. Gads sākās ar janvāra rādītāju, kurš bija par 5,3% virs plāna, savukārt maijā jau izrādījās -6%, pie tam -6% - tas ir kopējais rezultāts par pieciem mēnešiem, jo neplānotie ienākumi pirmajos trīs mēnešos tika segti ar ieņēmumu trūkumu aprīlī un maijā.

Tagad mīnusā aizgāja arī nodokļu ienākumi, salīdzinot ar to pašu 2019. gada pirmo piecu mēnešu rādītāju. 2020. gada janvārī Latvijā iekasēja par 13,4% vairāk nodokļu, nekā pirms gada, savukārt maijā rādītājs jau ir par 2% mazāks. Ja salīdzina ar budžeta plāna (ne)izpildes dinamiku, bija nepieciešams par mēnesi vairāk, lai nodokļu ienākumi aizietu mīnusā, salīdzinot ar pērnā gada ienākumiem (plānu VID pārtrauca izpildīt aprīlī, savukārt mazāk, nekā pērn, sāka iekasēt maijā).

Emisijas efekts

Valsts ienākumu pieaugums šopavasar salīdzinājumā ar pagājušo pavasari ir saistīts ar eiro emisiju Frankfurtē, no kurienes naudas masa nonāca arī līdz eiro zonas nomalei. Jo vairāk naudas apritē, jo lielāki ir valsts nominālie ienākumi, kas tiek saņemti kā procenti no darījumiem, kas tiek aplikti ar nodokļiem. Latvija cerēja uz šo te efektu un plānoja ienākumu un izdevumu kāpumu, taču šie plāni izrādījušies pieticīgāki, nekā emisijas jauda.

Esošais ienākumu kritums parāda, cik liela izrādījusies koronavīrusa pandēmijas ietekme uz nauda plūsmu un cik maz Latvijas apritē nonāca to eiro, kurus Eiropas Centrālā Banka izlaida speciāli Covid-19 seko apkarošanai. Taču šī nauda ir nodrukāta (precīzāk sakot, izlaista bezskaidrā apritē) un apsolīta Latvijai, tādēļ valsts aparāts mierīgi uztvēra nodokļu ienākumu kritumu.

"Mēs nepārskatīsim budžetu," paziņoja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Nodokļu veidā nesavākto naudu valdība aizstās ar to, ka lēnāk ieguldīs līdzekļus apritē. Savukārt daļu no tās naudas, kura tika ieguldīta apritē, valsts centīsies atgriezt nodokļu veidā. Šādas nodokļu plūsmas izmaiņas aizņems laiku vismaz līdz šī gada beigām.

Maskē problēmas

Saskaņā ar Finanšu ministrijas optimistiskajām prognozēm, valsts nesaņems pusotru miljardu eiro ienākumu. Sākotnēji likās, ka trīs mēnešiem ārkārtējās situācijas būs daudz negatīvāks efekts. Nebūtu bijis tik slikti, ja rūpniecības kritums būtu neliels un proporcionāls tam, cik neliela ir Latvijas ekonomika. Taču šobrīd jautājums ir par Eiropas un pat visas pasaules ekonomikas spējām Latvijas eksporta preces un pakalpojumus. No finanšu tirgus Latviju izdzina vēl agrāk, izmantojot citu ieganstu. Lielas grūtības rodas tajā, lai piesaistītu tādu tranzīta preču apjomu, ar kuru pietiktu dzelzceļu un ostu uzturēšanai.

Tie četri miljardi, kas tiek piešķirti pandēmijas seku pārvarēšanai, maskē problēmas, kuras citos apstākļos izraisītu daudz lielāku uztraukumu sabiedrībā.

Valsts cer nodrošināt algas valsts kalpotājiem un pakalpojumus iedzīvotājiem, aizvietojot ievākto nodokļu iztrūkumu vien ar pusotru miljardu eiro. Atlikušos miljardus cer iztērēt biznesa atbalstīšanai, ekonomikas stimulēšanai un tā tālāk. Vismaz pašai valdībai liekas, ka iztērēto naudu varēs ieskaitīt kā IKP izaugsmi un atskaitīties, ka valsts parāds, kura nominālā vērtība pieaug, procentos pret IKP samazinās.

Pēc dažiem mēnešiem būs skaidrs, vai izdevumi, kas nepieciešami, lai uzturētu ierastā līmenī mājsaimniecību un uzņēmumu dzīvi nepieaug ātrāk, nekā visi pārējie rādītāji. Ja šāds kāpums būs, tad tās sabiedrības grupas, kuras visvairāk no tā cieš, rīkot protesta akcijas 2021. gada budžeta gatavošanas laikā. Tad arī būs skaidrs, kāda ir reālā attiecība starp valsts ieņēmumu grafikiem un reālo dzīvi Latvijā.

97
Tagi:
nodokļi, ekonomiskā krīze, ekonomika, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Eiropu gaida "liela traģēdija"
Ēnu ekonomikas līmenis valstī gada laikā gandrīz nav krities
Galvenās Latvijas būves – cietums un koncertzāle: deputāts sašutis par koalīcijas lēmumu
Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu
Bankas ABLV ēka, foto no arhīva

ABLV tērē 10 miljonus eiro gadā arestētās naudas uzglabāšanai

5
(atjaunots 16:25 10.08.2020)
Izmaksas par pārbaudēm un naudas uzglabāšanu ir divas lielākās likvidējamās ABLV bankas izdevumu sadaļas, pastāstīja Andris Kovaļčuks.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Likvidējamās ABLV Bank izmaksas par naudas uzglabāšanu negatīvo likmju dēļ sastāda vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks, vēsta jauns.lv.

Kopumā bankas uzturēšanas izdevumus izdevies ievērojami samazināt, tostarp administratīvos izdevumus.

"Jau darbinieku skaita samazinājums vien liecina, ka izdevumi ir kritušies vairāk nekā uz pusi. Savukārt otra daļa ir ar likvidāciju specifiski saistītie izdevumu posteņi. Viens no tiem ir naudas glabāšanas izdevumi, kuri mums veido vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā," sacīja Kovaļčuks.

Banka cenšas samazināt šo negatīvo efektu, aktīvi piedaloties valsts vērtspapīru izsolēs. Otra lielākā izmaksu sadaļa ir pārbaužu izdevumi.

Kovaļčuks paziņoja, ka pašlaik ABLV Bank strādā aptuveni 240 cilvēki. Salīdzinājumam, 2018. gada februārī pirms slēgšanas bankā bija 670 darbinieki.

2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, tobrīd otro lielāko banku Latvijā, kura bija lielākā neatkarīgā privātā banka valstī, naudas atmazgāšanā, saiknē ar Ziemeļkoreju saistītām transakcijām un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo to nenolēma glābt nedz ECB, nedz Latvijas Banka.

Fizisko personu noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro sāka izmaksāt praktiski uzreiz, taču lielākiem – un juridisko personu noguldījumiem – tiek rīkota pārbaude pēc apstiprinātas metodoloģijas.

ABLV Bank turpina cieši sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā ar valsts iestādēm un amatpersonām, lai nodrošinātu caurspīdīgu un atvērtu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina rīkot neatkarīgas kreditoru pārbaudes atbilstoši prasībām, kuras aprakstītas regulatora apstiprinātajā kreditoru pārbaudes metodoloģijā.

Savukārt Valsts policija 2019. gada oktobra sākumā paziņoja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē vairākus kriminālprocesus par ABLV Bank un tās darbinieku iespējamo lomu naudas atmazgāšanā.

5
Tagi:
Latvija, bankas
Pēc temata
Banka ABLV iejaukta priekšvēlēšanu skandālā Baltkrievijā
Vairāk nekā miljards eiro? Cik "netīrās" naudas bija ABLV
Divdesmit piecas valstis meklēs ABLV bankas vainas pierādījumus
Eiropas komisija izpētīs ABLV bankrota scenāriju
LR Ministru kabinets, foto no arhīva

Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra

15
Ekonomists Arnis Sauka pastāstīja, kāpēc jāņem vērā lēmēju izglītība, un kādi nodokļi jāpazemina vispirms.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Ja Latvijas vēlas uzveikt ēnu ekonomiku, valdībai ir jāpazemina darbaspēka nodokļi, turklāt krīze tam ir vispiemērotākais laiks, paziņoja intervijā Diena Stokholmas ekonomikas skolas Rīgas filiāles Ilgtspējīga biznesa centra direktors, ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka.

Kopumā viņš pozitīvi novērtēja valdības darbības ārkārtējās situācijas apstākļos un par nosauca tās par "veiksmes stāstu". Savukārt ar atbalsta sniegšanu biznesam saistītās grūtības viņš nosauca par likumsakarīgām.

"Problēma, kas gan ir likumsakarīga, ir tā, ka cilvēki pieņem lēmumus atbilstoši savai izglītībai. Ja valsts pārvaldē ir ļoti daudz juristu, tad nevajag būt pārsteigtiem, ka liela daļa reformu paliek "uz papīra". Juristi jau nav ieviesēji, viņi ir tie, kas izstrādā normatīvos aktos.

Te var vilkt paralēles ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tur strādā ļoti labi profesionāļi, bet viņi ir pieraduši līdzekļus iekasēt, nevis izmaksāt. Šī bija pirmā reize, kad VID naudu izmaksāja, un tā bija iestādei neierasta situācija. VID darbinieki skatījās datu bāzēs, kas un cik ir maksājuši nodokļus, un atbilstoši izmaksāja pabalstus.

Taču, kā to vēlāk saprata valdība, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nevar būt vienīgais atbalsta saņemšanas kritērijs, jo kaut kādus nodokļus, piemēram, PVN, taču maksā visi. Līdz ar to ir jābūt kādam garantētam atbalsta minimumam," paskaidroja Sauka.

Jebkurā gadījumā, viņš uzskata, ka esošie lēmumi ir daudz labāki par tiem, kas tika pieņemti ārkārtējās situācijas sākumā.

Attiecībā uz tālākajām darbībām, viņš uzskata, ka valdībai derētu samazināt nevis PVN, kā to piedāvā, piemēram, restorānu īpašnieki, bet gan darbaspēka nodokļus. Šāds pasākums palīdzētu samazināt ēnu ekonomiku, kura Latvijā ir milzīga.

"Krīze ir labs laiks, lai noteiktu darbaspēka nodokļu atvieglojumus. Jāatgādina, ka ēnu ekonomikas galvenā komponente ir tieši aplokšņu algas. Arī ēdināšanas nozarē samazinātam darbaspēka nodoklim būtu daudz lielāka pozitīvā ietekme nekā samazinātai PVN likmei," paziņoja ekonomists.

Viņš atzīmēja, ka nodokļiem ir liela ietekme uz ēnu ekonomikas apjomu, taču runa nav tikai par tās lielumu.

"Svarīgākais ir tas, kāda ir nodokļu sistēma kopumā, vai tā ir samērīga. Latvijā darbaspēka nodokļi ir nesamērīgi augsti," uzsvēra Sauka.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Stokholmas ekonomikas skolas Rīgas filiāles pētījums parādīja, ka pērn ēnu ekonomikas apjoms pērn gandrīz nesamazinājās (vien par 0,3%) un sastādīja 23,9% IKP.

Citās Baltijas valstīs šis rādītājs ir zemāks – Lietuvā – 22%, savukārt Igaunijā – 18,2% IKP.

15
Tagi:
ēnu ekonomika, Latvija
Pēc temata
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Ēnu dienas dalībnieki Paula Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Ministra tvītu par rindu slimnīcā apspriedīs Saeimas komisijā

0
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Tiklīdz satiksmes ministrs pasūdzējās sociālajos tīklos par garo rindu pie ārsta, uzreiz šo situāciju nolēma apspriest Saeimas komisijā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Rīt, 11. augustā, plkst. 13:00 notiks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedriskās veselības apakškomisijas sēde, kurā paredzēts apspriest satiksmes ministra Tāļa Linkaita publikāciju Twitter, vēsta Press.lv.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos.

Pēc viņa sacītā, rindā nācies gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ilgi jāstāv kājās. Tomēr medicīniskais personāls, pēc viņa sacītā, strādā ātri, laipni un profesionāli.

Ministra publikācija sociālajos tīklos piesaistīja ne vien parasto Latvijas iedzīvotāju, bet arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļu uzmanību. Atzīmēsim, ka šīs komisijas vadītājs, ārsts-kardiologs Andris Skride ("Attīstībai/Par!"), arī strādā Stradiņa slimnīcā, kur ministram nācies gaidīt rindā.

Stradiņa slimnīcas un Veselības ministrijas pārstāvji, kā arī Linkaits tika uzaicināti, lai pastāstītu komisijai par situāciju.

Komisijas sēde notiks attālināti videokonferences režīmā.

0
Tagi:
Saeima, Latvija, medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Sešas stundas rindā: Latvijas satiksmes ministrs veica eksperimentu slimnīcā