Ieeja Eiropas Komisijas ēkā Briselē, foto no arhīva

Uztraukumi Austrumos: kāpēc Latvija nav apmierināta ar ES budžetu

36
(atjaunots 23:06 20.06.2020)
Latvija uztraucas, ka nākamajā ES septiņgades budžetā Dienvideiropas valstis saņems pārāk daudz līdzekļu, savukārt Baltijas zemnieki saņems pārāk maz.

RĪGA, 18. jūnijs – Sputnik. Eiropas Savienības valstis atgriezušās pie ES septiņgades budžeta izskatīšanas, un konflikti izcēlušies ar jaunu spēku, raksta Politico.

Vairums strīdu ir saistīti ar diviem galvenajiem jautājumiem: līdzsvars starp dotācijām un aizdevumiem, kā arī kritēriji, kuri nosaka, cik daudz naudas saņems katra no valstīm.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas plānu, naudu, kas tiks saņemta dotāciju veidā, arī būs jāatgriež, taču to nedarīs valstis, kuras saņems naudu. Iemaksas notiks no ES budžeta 30 gadu garumā, sākot no 2028. gada.

Par aizdevumiem uzstājas Austrija, Dānija, Somija, Nīderlande un Zviedrija, par dotācijām – Francija, Vācija, Čehija, Grieķija, Itālija, Portugāle un Spānija.

Baltijas valstis, kā arī Čehiju, Ungāriju, Rumāniju un Slovākiju vairāk interesē cits jautājums – vai neiznāks tā, ka lauvas daļa līdzekļu tiks labklājīgākai Dienvideiropai?

Saskaņā ar Eiropas Komisijas piedāvājumu, Ungārijai jāsaņem 6,1 miljards eiro dotācijās, savukārt Portugālei -12,9 miljardi, taču Portugāles iedzīvotāju skaits ir vien nedaudz lielāks, nekā Ungārijā.

Pēc Austrumeiropas pārstāvju domām, dotāciju piešķiršanas kritēriji ir jāpārskata, tai skaitā bezdarba līmenim nav jābūt galvenajam parametram: Austrumeiropā tas ir zemāks, nekā Dienvideiropā, taču arī IKP līmenis Austrumos ir zemāks.

Višegradas grupas tikšanās laikā pagājušajā ceturtdienā Slovākijas premjerministrs Igors Matovičs paziņoja, ka "nepieciešams izvairīties no situācijām, kad valsts Dienvideiropā saņems vairāk izdevīguma, nekā valsts Centrāleiropā ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu un IKP".

Disidents šajā gadījumā ir Polija, kura ir viens no galvenajiem Eiropas Komisijas piedāvātā budžeta projekta beneficiāriem.

Cits svarīgs jautājums ir subsīdijas zemniekiem. ES septiņgades budžetā tām papildus piešķirs 26 miljardus eiro. Līdzekļi ir paredzēti dažādiem attīstības un videi draudzīgāku saimniecības veikšanas modeļu ieviešanas projektiem.

Cik naudas no šiem 26 miljardiem eiro saņems Latvija, pagaidām nav zināms. Toties ir zināms, ka visievērojamākais dotāciju palielinājums, uz kura uzstāj zemnieki Baltijas valstīs, tagadējā EK piedāvājumā nav iekļauts.

Latvijas zemnieki vēlas ES subsīdiju pieaugumu par 20%. Februārī Baltijas zemnieku organizācijas sarīkoja protesta akcijas Briselē.

Eiropas Komisijas piedāvājums par gatavoto Eiropas Savienības daudzgadu budžetu ir labs, izņemot tiešās dotācijas zemniekiem, kuras joprojām ir neadekvātas un netaisnīgas attiecībā pret Latviju, paziņoja Latvijas Radio ēterā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pēc viņa sacītā, pēdējais EK budžeta piedāvājums kopā ar ekonomikas atveseļošanas fondu ir labs pamats diskusijai. Tas ir labāks par februāra piedāvājumu, sevišķi izlīdzinājuma politikas un lauku attīstības jomā. Taču vienlaikus tajā ir atrodams būtiskas problēmas ar tiešām subsīdijām zemniekiem.

"Mūsu izpratnē tie joprojām nav adekvāti un atbilstoši godīgam un taisnīgam budžeta sadalījuma principam," sacīja politiķis.

Diskusijas, pēc Rinkēviča sacītā, pašlaik turpinās, un pastāv cerība panākt vienošanos līdz septembra beigām. Savukārt naudai palīdzībai sakarā ar krīzi ir jāienāk ekonomikā jau tagad.

36
Tagi:
budžets, ES
Pēc temata
ES nevienojās par ekonomikas glābšanu: Latvija cer, ka bagātās valstis piekāpsies
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Naudas maz, mirst pārāk agri: EK atkal aizrāda Latvijai par trūcīgo veselības aprūpi
Ieva Jaunzeme

Paši sevi apzogat: VID vadītāja iesaka meklēt normālus darba devējus

6
(atjaunots 17:24 21.09.2020)
Tie, kam algu izsniedz "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā tie, kas maksā sociālās iemaksas, pastāstīja VID direktore.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. "Aplokšņu" algu līmenis Latvijā joprojām paliek liels, tādēļ valsts ievāc par 17% – par 600 tūkstošiem eiro – mazāk darbaspēka nodokļos, nekā varētu, pastāstīja Latvijas Radio intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Šeit tiek ņemti vērā ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

VID mēra nodokļu plaisu jau septiņu gadus. Pakāpeniski tā samazinās, taču ļoti lēni.

"Mēs esam nedaudz iestiguši 17%. Protams, ir samazinājums par procentdaļām, bet mēs netiekam vismaz līdz 16%," pastāstīja VID vadītāja.

Pēc Jaunzemes teiktā, tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: makroekonomisko situāciju valstī, nodokļu nomaksas kultūru, nodokļu sistēmas īpatnībām.

"Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu liela loma ir tieši nodokļu samaksas kultūrai valstī. (…) Ja par citām iemaksām varētu teikt – kā tad tās tiek izmantotas, mēs neuzticamies un tāpēc mēs nemaksājam –, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs cilvēks maksā sev," pastāstīja VID ģenerāldirektore.

Saskaņā ar VID aprēķiniem, iedzīvotāji, kuriem alga nāk "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā pārējie darbinieki.

"Tas nozīmē, ka cilvēks te un tagad sevi apzog, vienojoties ar darba devēju. Par "māmiņalgām" ir tieši tāda pati korelācija.

Ja cilvēks saka, ka nav citas izejas, es varu pateikt – ir Latvijā pietiekams skaits ļoti normālu darba devēju, kuriem pat prātā nenāk kaut ko tādu darīt," piebilda ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

Viena no nozarēm, kur situācija ir uzlabojusies, ir celtniecība, kur tika noslēgta ģenerālā vienošanās par minimālās algas palielināšanu. Pēc Jaunzemes domām, šāda vienošanās ir nepieciešama arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Tāpat VID mēra plaisu pievienotās vērtības nodokļa nomaksā, un šeit situācija ir ievērojami uzlabojusies – tā sarukusi no 30% pirms septiņiem gadiem līdz 9%, un tas ir vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmēju izvairās no PVN nomaksas. Pēc Jaunzemes sacītā, ar šādu rezultātu var lepoties.

6
Tagi:
nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

76
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

76
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē

Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus

0
(atjaunots 17:30 21.09.2020)
Advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja trīs melnā apģērbā tērpušies vīrieši, kuri atnāca pie viņa mājās bez ieročiem, pastāstīja Valsts policijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības lietas izmeklētājs Armands Ruks pastāstīja notikušā detaļas preses konferencē.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu. Taču jurists Mārtiņš Krieķis apgalvo, ka par slepkavības iemeslu kļuva elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Krieķis apsolīja samaksāt 20 tūkstošus eiro par informāciju par slepkavām.

Ruks pastāstīja žurnālistiem, ka mājā nozieguma laikā atradies arī Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins, kurš ir guvis smagas traumas.

Slepkavas bijuši trīs sportiskas miesas būves vīrieši, divi – aptuveni 175 cm augumā, viens bija virs 180 cm augumā. Viņi visi bija tērpušies melnās drēbēs, viņu sejas aizsedza maskas. Savā starpā viņi sarunājās krievu valodā. Ruks noliedza informāciju par to, ka slepkavas mājā ielaidis pats Rebenoks: pēc viņa sacītā, viņi iegājuši mājā no pagalma puses.

Izmeklētājs atsevišķi atzīmēja ka laupītājiem nebija līdzi speciāli līdzi paņemti ieroči, piemēram, pistole. Rebenoku sasēja ar vadu, savukārt slepkavības ieroča kārtā tika izmantots dēlis, kas tika izlauzts no terases. Vēlāk tā tika atrasta 200 metru attālumā no mājas.

Tika nozagtas dārglietas un dārgu pulksteņu kolekcija. Precīza summa pagaidām nav zināma.

Tāpat Ruks paziņoja, ka māja nebija aprīkota ar novērošanas kamerām, savukārt signalizāciju mājas saimnieki ieslēdza reti, tikai gadījumos, kad devās prom uz ilgāku laiku. Šoreiz tā nebija ieslēgta. Viņš aicināja visus rūpēties par sava mājokļa drošību.

Iepriekš Valsts policijā paziņoja, ka izskata arī versiju par slepkavību, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbību.

IeM vadītājs Sandis Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes. Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.

Ik gadu Latvijā tiek aplaupītas 20-28 mājas, taču aplaupīšanas ar slepkavībām notiek reti, atgādināja Valsts policijas priekšnieka v.i. Juris Šulte.

0
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību