Finanšu ministrs Jānis Reirs

Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu

26
(atjaunots 18:22 16.06.2020)
Finanšu ministrs neredz iespēju iesniegt 2021. gada valsts budžetu Saeimas balsojumam bez papildu līdzekļiem skolotāju un ārstu algām.

RĪGA, 16. jūnijs – Sputnik. Lai paaugstinātu algas ārstiem un skolotājiem, ir jāpārskata nodokļu sistēma, paziņoja intervijā Latvijas Televīzijai finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").

Pēc viņa sacītā, ārstu un skolotāju algu paaugstinājums prasa nodokļu izmaiņas vai arī strauju budžeta konsolidāciju.

Lai sasniegtu šo mērķi, varētu ievest veselības nodokli, konsolidējot daļu sociālo iemaksu un ienākumu nodokli bez kopējā iedzīvotāju nodokļu sloga palielinājuma, paskaidroja Reirs.

Pēc viņa sacītā, viņš neredz iespēju iesniegt valsts budžetu Saeimas balsojumam bez papildu līdzekļiem skolotāju un ārstu algām.

Tāpat Finanšu ministrija piedāvās noteikt minimālās sociālās garantijas, jo Latvija ir viena no nedaudzām valstīm, kur cilvēku iespējams nodarbināt bez tām, atzīmēja ministrs.

Iepriekš premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka nākamgad mediķiem ir jāsaņem solītais algas pielikums 20% apmērā.

Atgādināsim, ka mediķu algas par 20% bija jāpaaugstina jau šogad, taču 2020. gada budžetā šim mērķim netika rasti līdzekļi.

Skolotāju algas pieaugs vēl ātrāk – pateicoties noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijai virs plānotā, Latvijā tika atrasta nauda skolotāju algu paaugstināšanai no 1. septembra.

26
Tagi:
skolotāji, ārsti, alga, Latvija, nodokļi
Pēc temata
Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā
Ārsti un skolotāji pieprasa algas paaugstinājumu
Ministru kabinets apstiprinājis mediķu algu modeli
Latvijas ārsti atraduši naudu budžetā savu algu palielinājumam
Eiro

Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei

23
(atjaunots 10:43 12.08.2020)
Cik parastam Latvijas iedzīvotājam vajag naudas mēnesī, lai normāli dzīvotu, un cik ir nepieciešams, lai īstenotu visus sapņus.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Pēc koronavīrusa pandēmijas Latvijas iedzīvotāju finanšu apetīte ir kritusies, liecina Pētījumu centra SKDS aptauja.

Rezultātus Twitter vietnē publicēja centra direktors Arnis Kaktiņš.

"Šogad jūlijā, lai varētu normāli dzīvot, vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam pietiktu mēnesī saņemt €1338. Tas ir par €128 mazāk nekā pirms gada, taču mazliet vairāk nekā 2018. Jāsecina, ka Covid sērga prasības pret dzīves finansiālo aspektu kopumā ir mazliet pazeminājusi," uzrakstīja Kaktiņš.

​Kopumā gada laikā Latvijas iedzīvotāju prasības ir kritušās par 9%. Pirms tam divus gadus normālai dzīvei nepieciešamā summa auga.

​​"​Arī sapņus Covid-19 ir mazliet palētinājis. Šogad jūlijā visu sapņu apmierināšanai vienam Latvijas iedzīvotājam vidēji mēnesī vajadzētu pelnīt € 3378. Tas ir par € 176 mazāk nekā pirms gada. Redzams, ka sapņi sarūk lēnāk nekā prasības pret normālu dzīvi," uzrakstīja sociologs.

​Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, jau pirmajos koronavīrusa krīzes mēnešos katrs otrais Latvijas iedzīvotājs atzīmēja labklājības krišanos.

23
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
Vēl nav pienācis laiks: ar Covid-19 saistītos ierobežojumus Latvijā nemīkstinās
VID ēka, foto no arhīva

Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: Latvijā mainīsies nodokļi

38
(atjaunots 15:08 11.08.2020)
Runas par nodokļu celšanu Latvijā nav, reformas būtība ir sloga pārdalīšanā, lai atrastu finansējumu veselības aprūpes nozarei, skolotāju algu celšanai un izpildītu Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu līmeni, paziņoja Kariņš.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Latvijas valdība nākamnedēļ plāno uzklausīt Finanšu ministrijas paziņojumu par iespējamām izmaiņām nodokļu sistēmā, lai "kliedētu mītus" un sniegtu sabiedrībai pilnu informāciju, paziņoja premjers Krišjānis Kariņš.

Pēc viņa sacītā, Finanšu ministrijas piedāvājums paredz obligāto sociālo maksājumu ieviešanu, lai rēķinātos ar sociālo palīdzību, piemēra, darba zaudēšanas gadījumā, varētu visi. Tai pat laikā standarta nodokļu režīmu nav plānots mainīt.

"Nav runas par nodokļu paaugstinājumu. Mums ir diskusija par to, ka varētu notikt iekšēja nodokļu pārdale, jo zinām, ka ir jāatrod trīs lietas – prognozējams finansējums nākotnē veselības nozarei un pedagogu algām, kā arī jārisina jautājums saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu," citē Kariņu BNN.

Finanšu ministrijas izstrādātais paziņojums paredz pārdalīt daļu sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa par labu veselības aprūpes nozares finansējumam, nepaceļot nodokļu slogu nodarbinātajiem. Reformas mērķis ir savest kārtībā nodokļu sistēmu tā, lai tā būtu taisnīgāka, vienlaikus nodrošinot valdībai ienākumus no nodokļiem visu valsts sociālo programmu finansēšanai.

Attiecībā uz Jaunās konservatīvās partijas piedāvājumiem par nekustāmā īpašuma nodokļa likmju izmaiņām Kariņš norādīja, ka nodokļu reformas kontekstā tas netika apspriests. "Es neatbalstīšu vienkāršu nodokļu celšanu, jo mērķis ir sakārtot sistēmu," paziņoja premjers. Kariņš atzīmēja, ka jaunās kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas stāšanās spēkā gadījumā maksājumi par nekustamā īpašuma nodokli daudziem var palielināties vairākas reizes, un jārosina diskusija par nodokļa likmju samazināšanas nepieciešamību, lai nepaaugstinātu nodokļu maksājumu slogu.

Valdībai jāpieņem Finanšu ministrijas informatīvais paziņojus, lai izslēgtu "spekulāciju un cilvēku iebiedēšanas" varbūtību, uzsvēra Kariņš, atzīstot, ka sabiedrībā trūkst dziļākas izpratnes par to, par ko diskutē valdība.

Kariņš uzsvēra, ka JKP piedāvājums palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro samazinās naudas apjomu valsts budžetā.

"To tagad vērtējam. Nav runas par to, ka samazināsim neapliekamo minimumu. Es esmu par to, ka mēs to palielinātu, bet ir jārēķina, par cik mēs varam atļauties to palielināt, neatņemot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām," teic valdības vadītājs.

38
Tagi:
budžets, Latvija, nodokļi, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
F-15 Eagle

NATO rīkojas provokatīvi: KF ĀM redz konflikta potenciāla izaugsmi Baltijas jūras reģionā

0
(atjaunots 18:38 12.08.2020)
NATO darbības rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla izaugsmei Baltijas jūras reģionā, KF deeskalācijas piedāvājumi tika ignorēti, paziņoja KF ĀM.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. NATO darbības bieži vien robežojas ar provokāciju un agresiju, pilnvērtīga militārpersonu dialoga trūkuma apstākļos tas rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla kāpumam tostarp Baltijas jūras reģionā, paziņoja intervijā RIA Novosti KF ĀM Otrā Eiropas departamenta direktors Sergejs Beļajevs.

Diplomāts atzīmēja, ka Krievijas Bruņoto spēku aktivitāte Baltijas jūrā, kā arī Arktikā ir krietni zemāka, nekā Ziemeļatlantijas aliansei. Krievija vairākkārt piedāvājusi partneriem militārās spriedzes deeskalācijas pasākumus, kuru vidū bija dialoga atjaunošana starp militārpersonām, mācību rajonu novirzīšana no Krievijas un NATO saskarsmes līnijas. Tāpat Krievijas militārpersonas un diplomāti rosina jautājumu par bīstamās militārās darbības un incidentu novēršanu Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos, piedāvājot noteikt minimālo pietuvošanās distanci lidmašīnām un kuģiem, izmantot transponderus, informēt vienam otru par gaidāmajām mācībām, aicināt novērotājus uz manevriem.

Viņš atzīmēja, ka NATO Krievijas iniciatīvas būtībā ignorēja.

Iepriekš KF Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada vislielākos draudus Krievijas militārajai drošībai. Aizsardzības ministrijas vadītājs paziņoja, ka draudu neitralizācijas nolūkos Rietumu militārajā apgabalā šogad ieplānoti 28 organizācijas pasākumi karaspēku kaujas sastāva pilnveidošanai, kuri tiek sinhronizēti ar mūsdienu ieroču piegādi.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar Krimas atkalapvienošanos ar KF un konflikta sākšanos Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā pieaugušo Krievijas "agresiju" NATO Varšavas samitā pieņēma lēmumu palielināt savu klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Pa vienam starptautisko spēku bataljonam tika izvietots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat palielinājies KF robežu tuvumā sabiedroto veikto militāro mācību skaits.

Maskavā ne vienu reizi vien ir paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav nekādu uzbrukumu plānu. Alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Pēc KF ĀM vadītāja vietnieka Aleksandra Gruško sacītā, NATO darbības Krievija ņem vērā savā militārajā plānošanā.

0
Tagi:
Baltija, NATO
Pēc temata
Atklāta Baltijas vājā vieta situācijā, ja sāksies karš ar Krieviju
Pentagons paskaidroja, kāpēc bruņotie spēki tiek pārvietoti tuvāk Krievijas robežām
Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu
Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei