Eiro

Ēnu ekonomikas līmenis valstī gada laikā gandrīz nav krities

28
(atjaunots 22:20 13.06.2020)
Aizvadītajā gadā aplokšņu algas Latvijā sastādīja 22,3% ēnu ekonomikas kopējā apjoma, nenorādīti ieņēmumi – 16,6%, neoficiālie darbinieki – 10,9%.

RĪGA, 12. jūnijs – Sputnik. Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2019. gadā sarucis pavisam maz – par 0,3%, sasniedzot 23,9% no valsts IKP, vēstka Stokholmas ekonomikas skolas Rīgā pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" rezultāti, vēsta Baltic Course.

"Diemžēl varam secināt, ka pēdējo 3-4 gadu laikā ekonomikas izaugsmes apstākļos Latvijai nav izdevies samazināt enu ekonomikas izmēru kopumā. Ekonomikas lejupslīde Covid-19 rezultātā var veicināt ēnu ekonomikas pieaugumu gan 2020., gan 2021. gadā," informēja pētījuma autors, profesors Arnis Sauka.

Galveno problēmu veido algu izmaksa "aploksnēs". Šī komponenta īpatsvars ēnu ekonomikas struktūrā veido 44,1%. no valsts slēpto algu vidējā daļa 2019.gadā sastādīja 22,3%.

Tomēr Latvijā vērojama pozitīva tendence ienākumu (peļņas) slēpšanas jomā. Vidējā ienākumu daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2019.gadā samazinājusies par 1,3% un sasniegusi 16,6%.

Apjoms, kādā tiek slēpta informācija par darbiniekiem (vidējais procents no kopējā bez līguma nodarbināto cilvēku skaita) 2019.gadā audzis līdz 10,9% (+1%). "Šis rādītājs cieši saistīts ar darbspēka trūkumu Latvijā un nelegālo ievešanu no citām valstīm. Vietējā darbspēka trūkums, it īpaši tā saucamā strādnieku pieejamība lielā mērā zaudēs aktualitāti ekonomiskās lejupslīdes gadījumā," skaidroja Sauka.

Lielākā ēnu ekonomikas daļa joprojām vērojama celtniecībā. Lielākais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā vērojams Rīgas rajonā, Zemgalē un Kurzemē.

Pētījuma rezultāti rāda, ka kopējais kukuļošanas līmenis Latvijā 2019.gadā bija 8,1% apmērā (kritums par 0,2% salīdzinājumā ar 2018.gadu).

Iesaistīšanās ēnu ekonomikā ir atkarīga no vairākiem faktoriem, teikts pētījumā. Lielā mērā tā saistīta ar neapmierinātību ar uzņēmējdarbību regulējošās likumdošanas kvalitāti un Valsts ieņēmumu dienestu, tai seko apmierinātība ar nodokļu politiku un uzņēmēju atbalstu no valsts puses. "No attieksmes viedokļa – uzņēmumi Baltijas valstīs vēl joprojām ir relatīvi apmierināti ar VID darbību. Turklāt visās trijās Baltijas valstīs mazliet augusi apmierinātība ar nodokļu dienestu darbu salīdzinājumā ar 2019.gadu: pēc 1-5 skalas, kurā 5 apzīmē augstu apmierinātības pakāpi, Latvijā uzņēmēju apmierinātība ar VID bija novērtēta 3,5 punktu apmērā (3,39 punkti 2018.gadā)," uzsvēra Sauka.

Augusi arī apmierinātība ar valsts nodokļu politiku: 2018. gadā uzņēmēji Latvijā valsts nodokļu politikai piešķīra 2,41 punktu, bet 2019. gadā – 2,60 punktus. Visās Baltijas valstīs mazliet augusi apmierinātība arī ar uzņēmējdarbību regulējošās likumdošanas kvalitāti: no 3,01 līdz 3,35 punktiem 2019. gadā. Savukārt apmierinātība ar valsts atbalstu uzņēmējiem Baltijas valstīs 2019. gadā bija aptuveni tikpat augsta kā 2018. gadā (2,42-2,85 punkti).

Pētījuma rezultāti rāda, ka uzņēmēji, kuri uzskata izvairīšanos no nodokļu nomaksas par pieļaujamu, vairāk iesaistīti ēnu ekonomikā. Jo lielāks risks tikt pieķertam, jo lielāki sodi, jo mazāka ir iesaistīšanās ēnu ekonomikā. "Šie rezultāti norāda uz iespējamām politiskajām iniciatīvām un instrumentiem ēnu ekonomikas apjoma mazināšanai – celt izredzes, ka ēnu ekonomikā iesaistītie uzņēmēji tiks pieķerti un saņems adekvātu sodu," uzskata Sauka.

Svarīgs faktors darbam ēnu ekonomikā ir arī uzņēmuma izmērs, jo nelieli un jauni uzņēmumi vairāk nosliecas uz ēnu ekonomikas pusi, nekā lielie uzņēmumi.

28
Tagi:
ēnu ekonomika, Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
Vēl var nomirt daudzi uzņēmumi: Zaiceva atklājusi Latvijas valdības krāpšanos
Latvijas lielais bizness "zem krīzes karoga" varēs samazināt algas darbiniekiem
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Tev nepienākas, neesi kārtīgi ēdis! Kā Latvijā dala pabalstus
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

11
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

11
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
ASV dolārs

Dāņu žurnālists pastāstīja par smagu triecienu ASV ekonomikai

40
(atjaunots 17:00 06.08.2020)
Šī gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika izjutusi lielāko lejupslīdi pēckara periodā: IKP kritums sasniedzis 32,9% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš.

RĪGA, 6. augusts - Sputnik. ASV ekonomiku, kas vienmēr demonstrējusi spēju ātri atgūties, nāksies pārdzīvot ilgstošāko krīzi vēsturē. Šāds viedoklis pausts rakstā dāņu izdevumā Berlingske, vēsta RIA Novosti.

Koronavīruss nodarījis Savienotajām valstīm smagu kaitējumu, konstatēja raksta autors Ulriks Haralds Bī. Šī gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika izjutusi lielāko lejupslīdi pēckara periodā: IKP kritums sasniedzis 32,9% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš, viņš atzīmēja.

Ekonomiskās aktivitātes samazināšanās un augstākais bezdarba līmenis kopš 30. gadiem licis sabrukt nodokļu ieņēmumiem laikā, kad valsts izdevumi ir pieauguši. Samazinājies patēriņš, kritušās investīcijas biznesā un mājokļu celtniecībā, besdarba pabalsta jauno pieteikumu skaits atkal pieaug, teikts materiālā.

Martā valdība novirzīja divus triljonus dolāru ekonomikas atbalstam, maijā piešķīra vēl trīs triljonus dolāru. Jūlijā sākās diskusijas par nepieciešamību piešķirt vēl triljonu dolāru, atgādināja žurnālists.

ASV vienmēr ir demonstrējušas spēju ātri atgūties, tomēr šoreiz tām, domājams, nāksies vēl dziļāk iebrukt koronavīrusa radītajā bedrē, pirms sāksies atdzimšana, konstatēja izdevums.

Koronavīrusa infekcijas jauno reģistrēto gadījumu skaits pēdējā diennaktī ASV sasniedza 57,5 tūkstošus, miruši vēl vairāk nekā 1,3 tūkstoši. Pandēmijas laikā Savienotajās Valstīs fiksēti 4 771 519 inficēšanās un 156 839 nāves gadījumi. Pēc inficēšanās izveseļojušies vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku.

40
Tagi:
ekonomiskā krīze, ASV
Pēc temata
IKP lejupslīde Savienotajās Valstīs sasniegusi rekordu
Franču žurnālists prognozējis ASV Padomju Savienības likteni
Eksperts prognozēja augošu sabiedrības šķelšanos ASV pēc prezidenta vēlēšanām
"Ēra tuvojas galam": eksperti sola milzīgu naftas šoku

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

0
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

0
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem