Eiro

Ēnu ekonomikas līmenis valstī gada laikā gandrīz nav krities

34
(atjaunots 22:20 13.06.2020)
Aizvadītajā gadā aplokšņu algas Latvijā sastādīja 22,3% ēnu ekonomikas kopējā apjoma, nenorādīti ieņēmumi – 16,6%, neoficiālie darbinieki – 10,9%.

RĪGA, 12. jūnijs – Sputnik. Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2019. gadā sarucis pavisam maz – par 0,3%, sasniedzot 23,9% no valsts IKP, vēstka Stokholmas ekonomikas skolas Rīgā pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" rezultāti, vēsta Baltic Course.

"Diemžēl varam secināt, ka pēdējo 3-4 gadu laikā ekonomikas izaugsmes apstākļos Latvijai nav izdevies samazināt enu ekonomikas izmēru kopumā. Ekonomikas lejupslīde Covid-19 rezultātā var veicināt ēnu ekonomikas pieaugumu gan 2020., gan 2021. gadā," informēja pētījuma autors, profesors Arnis Sauka.

Galveno problēmu veido algu izmaksa "aploksnēs". Šī komponenta īpatsvars ēnu ekonomikas struktūrā veido 44,1%. no valsts slēpto algu vidējā daļa 2019.gadā sastādīja 22,3%.

Tomēr Latvijā vērojama pozitīva tendence ienākumu (peļņas) slēpšanas jomā. Vidējā ienākumu daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2019.gadā samazinājusies par 1,3% un sasniegusi 16,6%.

Apjoms, kādā tiek slēpta informācija par darbiniekiem (vidējais procents no kopējā bez līguma nodarbināto cilvēku skaita) 2019.gadā audzis līdz 10,9% (+1%). "Šis rādītājs cieši saistīts ar darbspēka trūkumu Latvijā un nelegālo ievešanu no citām valstīm. Vietējā darbspēka trūkums, it īpaši tā saucamā strādnieku pieejamība lielā mērā zaudēs aktualitāti ekonomiskās lejupslīdes gadījumā," skaidroja Sauka.

Lielākā ēnu ekonomikas daļa joprojām vērojama celtniecībā. Lielākais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā vērojams Rīgas rajonā, Zemgalē un Kurzemē.

Pētījuma rezultāti rāda, ka kopējais kukuļošanas līmenis Latvijā 2019.gadā bija 8,1% apmērā (kritums par 0,2% salīdzinājumā ar 2018.gadu).

Iesaistīšanās ēnu ekonomikā ir atkarīga no vairākiem faktoriem, teikts pētījumā. Lielā mērā tā saistīta ar neapmierinātību ar uzņēmējdarbību regulējošās likumdošanas kvalitāti un Valsts ieņēmumu dienestu, tai seko apmierinātība ar nodokļu politiku un uzņēmēju atbalstu no valsts puses. "No attieksmes viedokļa – uzņēmumi Baltijas valstīs vēl joprojām ir relatīvi apmierināti ar VID darbību. Turklāt visās trijās Baltijas valstīs mazliet augusi apmierinātība ar nodokļu dienestu darbu salīdzinājumā ar 2019.gadu: pēc 1-5 skalas, kurā 5 apzīmē augstu apmierinātības pakāpi, Latvijā uzņēmēju apmierinātība ar VID bija novērtēta 3,5 punktu apmērā (3,39 punkti 2018.gadā)," uzsvēra Sauka.

Augusi arī apmierinātība ar valsts nodokļu politiku: 2018. gadā uzņēmēji Latvijā valsts nodokļu politikai piešķīra 2,41 punktu, bet 2019. gadā – 2,60 punktus. Visās Baltijas valstīs mazliet augusi apmierinātība arī ar uzņēmējdarbību regulējošās likumdošanas kvalitāti: no 3,01 līdz 3,35 punktiem 2019. gadā. Savukārt apmierinātība ar valsts atbalstu uzņēmējiem Baltijas valstīs 2019. gadā bija aptuveni tikpat augsta kā 2018. gadā (2,42-2,85 punkti).

Pētījuma rezultāti rāda, ka uzņēmēji, kuri uzskata izvairīšanos no nodokļu nomaksas par pieļaujamu, vairāk iesaistīti ēnu ekonomikā. Jo lielāks risks tikt pieķertam, jo lielāki sodi, jo mazāka ir iesaistīšanās ēnu ekonomikā. "Šie rezultāti norāda uz iespējamām politiskajām iniciatīvām un instrumentiem ēnu ekonomikas apjoma mazināšanai – celt izredzes, ka ēnu ekonomikā iesaistītie uzņēmēji tiks pieķerti un saņems adekvātu sodu," uzskata Sauka.

Svarīgs faktors darbam ēnu ekonomikā ir arī uzņēmuma izmērs, jo nelieli un jauni uzņēmumi vairāk nosliecas uz ēnu ekonomikas pusi, nekā lielie uzņēmumi.

34
Tagi:
ēnu ekonomika, Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
Vēl var nomirt daudzi uzņēmumi: Zaiceva atklājusi Latvijas valdības krāpšanos
Latvijas lielais bizness "zem krīzes karoga" varēs samazināt algas darbiniekiem
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Tev nepienākas, neesi kārtīgi ēdis! Kā Latvijā dala pabalstus
Rīgas osta

Rīgas ostas kravu apgrozījums samazinājās par 15%

22
(atjaunots 08:27 13.04.2021)
Gada pirmajā ceturksnī Rīgas ostā visvairāk samazinājās ogļu pārkraušanas apjoms – par 83,3%, līdz 171,8 tūkstošiem tonnu.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Rīgas ostas kravas apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 15,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un sastādīja 5,393 miljonus tonnu, tiek ziņots ostas mājaslapā.

Pārkrauto beramkravu apjoms samazinājies par 18,5% - līdz 3,026 miljoniem tonnu. Visvairāk sarucis ogļu apgrozījums – par 83,3%, līdz 171,8 tūkstošiem tonnu, lai gan Krievijas degvielas piegādes Ziemeļrietumu ostu virzienā pēdējā laikā palielinājušās cenu pieauguma dēļ. Turklāt pieauga pārkrauto graudu un labības produktu apjoms – par 42,6%, līdz 832,7 tūkstošiem tonnu, koksnes granulu – par 9,3%, līdz 588,7 tūkstošiem tonnu. Pārkrauto koksnes šķeldu apjoms samazinājies par 36,6% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem - 236,1 tūkst. tonnu. Pārkrauto ķīmisko kravu apjoms samazinājies par 10,7%, līdz 338,7 tūkstošiem tonnu.

Pārkrauto ģenerālkravu apjoms ir par 9,7% mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī – 1,721 miljons tonnu. No tiem 1,013 miljoni tonnu bija kravas konteineros, kas ir par 8,2% mazāk nekā pērn. Tika pārkrauti 577 tūkstoši tonnu kokmateriālu, kas ir par 7,9% vairāk nekā 2020. gada trijos mēnešos.

Lejamkravu pārkraušanas apjoma kritums Rīgas ostā sastādīja 13,3%, tika pārkrauti 621,5 tūkstoši tonnu naftas produktu, sašķidrinātās gāzes un citu lejamkravu.

Iepriekš ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps pastāstīja, ka osta veic sagatavošanas darbu, lai nākotnē piesaistītu citas kravas Krievijas kravu vietā, kā arī investorus. Vadība ir noteikusi virkni prioritāro pasākumu. "Kas attiecas uz mūsu pašu mājasdarbiem, tad esam likuši pamatus ostas digitalizācijai - sakārtojam sistēmas, strādājam kopā ar muitu un citām iesaistītajām organizācijām, lai kravu plūsmu būtu iespējams ātrāk un ērtāk organizēt jau elektroniskā veidā. Proti, lai informācijas sistēmas savstarpēji ir saslēgtas un katrā apstāšanās punktā nav vajadzīgi papīra dokumenti, uz kuriem jāsaņem paraksts u.tml.

Nākamais solis ir prognozēšana, cik katrs terminālis, piemēram, stundā spēj pieņemt kravu, lai kravas automašīnas pie termināļiem vai pilsētā neveidotu sastrēgumus. Tas ļautu kravu pārvadātājiem sekot līdzi, kad ir vērts braukt uz ostu, lai nenāktos gaidīt 100 mašīnu rindā. Šādas lietas veido ostas kopējo ekosistēmu modernāku, pievilcīgāku un vairāk orientētu uz sadarbību," sacīja Zeps.

Viņš norādīja, ka osta komunicē ar stividoriem, analizē to darbības un vajadzības, kā arī prognozes, veidojot gada budžetu. Pēc viņa vārdiem, ir tie, kuri redz jaunas nišas, ir spējuši piesaistīt jaunas kravas un iesaistīties piegādes ķēdēs, bet ir arī tie, kuriem transformācija notiek lēni. "Mēs neapšaubāmi gribētu, lai tas notiek ātrāk, bet ir jāsaprot, ka šis ir pietiekami smagnējs un arī globāls bizness un vienā dienā kravas nevar nomainīt no oglēm uz konteineriem," teica Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs.

22
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, Rīgas brīvosta
Pēc temata
Kaimiņu piemērs ir lipīgs: Lietuva apglabā tranzītu Latvijas pēdās
Kravas un nauda no KF nepadarīs Latviju bagātu: Kariņš pasludina spriedumu
Pēc pusgada būs skaidrs, kas notiks ar kravu tranzītu Latvijā
Deputāts: bez kravu tranzīta Latvijai draud sociālā degradācija
Finanšu ministrs Jānis Reirs, foto no arhīva

FM vēlas atcelt nodokļu atvieglojumus mantojumam un laimestiem loterijā

49
(atjaunots 23:44 10.04.2021)
Kādus nodokļu atvieglojumus iesaka atcelt Finanšu ministrija un kāpēc tā nolēmusi ierosināt šo jautājumu.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. Šīsnedēļas sēdē valdība noklausījās Finanšu ministrijas pārskatu par esošajiem nodokļu atvieglojumiem. Resors iesaka atcelt vairāk nekā pusi no 309 patlaban spēkā esošajiem atvieglojumiem, stāsta Latvijas Avīze. Tiesa, nav domājams, ka plāni īstenosies tuvākajā laikā – arī FM atzīst, ka resora nodomam pretojas divu ministriju pārstāvji.

FM pārskatā pieļauts, ka tiks saglabāti 116 pašreizējie atvieglojumi. Taču gadījumā ar 191 normu nav iespējams precīzi minēt to mērķus un priekšrocības, tāpēc plānots tās atcelt. To starpā, piemēram, ir solidaritātes nodokļa atskaitīšana no ienākuma, kuru apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), dividenžu neaplikšana ar IIN, ja samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis, izložu un azartspēļu laimestu līdz 3000 eiro neaplikšana ar IIN, mantojuma (izņemot autoratlīdzības) neaplikšana ar IIN, dažādi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumi (daļēji pasta pakalpojumiem, medicīnas pakalpojumiem, izglītības pakalpojumiem, finanšu darījumiem) un citi.

Nepieciešamību pārskatīt nodokļu atvieglojumus FM pamato ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu no 2018. gada 31. maija, kurā secināts: līdz šim ieviestā nodokļu atvieglojumu sistēma ir nesaprotama un dažkārt pat bezjēdzīga, nedodot nekādu ieguvumu tiem, kuriem tā būtu visvairāk vajadzīga. Piemēram, bija plānots, ka 2018. gadā ieviestais neapliekamais ienākumu minimums ļaus ne īpaši bagātiem cilvēkiem paturēt uz rokas vairāk naudas. Taču nodokļu izmaiņu rezultātā viņi bija spiesti maksāt vairāk nekā vajadzīgs, bet pārmaksāto summu varēs atgūt tikai nākamajā gadā pēc ienākumu deklarācijas iesniegšanas.

Tiesa, iespējams, ka nepieciešamība pārskatīt nodokļu atvieglojumus nav skaidrojama ar FM gādību par nodokļu maksātāju labklājību, uzskata Latvijas Avīze. Saskaņā ar pārskatu, 2018. gadā kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs bija 2 253,8 miljoni eiro – vairāk nekā trešā daļa jeb 37,7% no FM vērtēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem un 7,63% no IKP.

49
Tagi:
atvieglojumi, Latvija, nodokļu reforma
Pēc temata
Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus
LDz samaksās sodu no nodokļu maksātāju naudas un palūgs valstij vēl
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
"Patvaļīgs nodoklis ar absurdu pamatojumu". Kultūras ministrija vēlas naudu par tehniku
(1:14 / 7.26Mb / просмотров видео: 404)

Krievijas iznīcinātāji gatavojas bombardēt jūras mērķus

0
(atjaunots 07:25 14.04.2021)
Krievijas lidotāji mēģinās veikt manevrus sarežģītos meteoroloģiskos apstākļos, mazā augstumā – vien dažus metrus virs ūdens virsmas.

Dienvidu kara apgabala un Melnās jūras flotes lidotāji gatavojas kopīgām mācībām. Ekipāžas jau ieradušās operatīvajos lidlaukos. Saskaņā ar scenāriju iznīcinātāji un bumbvedēji pavadīs Krievijas kuģus un pasargās tos no provokatoriem. Su-27SM, Su-30SM, Su-24M un Su-34 palaidīs raķetes un bumbas pa "pretinieka" objektiem jūrā. Krievijas lidotāji mēģinās veikt manevrus sarežģītos meteoroloģiskos apstākļos, mazā augstumā – vien dažus metrus virs ūdens virsmas. Skatieties, kā lidmašīnas dodas uz dislokācijas vietu.

0