Zviedrijas karogs, foto no arhīva

"Ārkārtējā situācija ir kaitniecība": LOSP vadītājs iesaka paskatīties uz Zviedriju

95
(atjaunots 23:02 27.05.2020)
Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis uzskata, ka ārkārtējās situācijas režīms Latvijā ieviests pēc lielo kompāniju pasūtījuma, lai izputinātu mazos un vidējos uzņēmējus un padzītu tos no tirgus.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Nebija vajadzības ieviest tik stingrus ierobežojumus Latvijā koronavīrusa dēļ, ir pārliecināts Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis. To apliecina statistika, viņš atzīmēja sarunā ar Neatkarīgā.

Kā piemēru viņš minēja Zviedriju, kur salīdzinājumā ar aizvadīto gadu mirstība nav pieaugusi, lai arī valsts nav ieviesusi stingrus ierobežojumus pandēmijas dēļ.

(Jāpiebilst, ka martā mirušo skaits Zviedrijā salīdzinājumā ar aizvadīto gadu nebija pārlieks, tomēr aprīlī bija redzams kopējās mirstības vispārējs pieaugums visu iemeslu dēļ). 

"Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija ir kaitniecība. Tā sagrāva mazos uzņēmējus Latvijā. Ieguvēji no šīs situācijas būs lielie, globālie pārtikas ražotāji, kam būs vieglāk pārdzīvot krīzi un kas pārņems mazo un vidējo uzņēmumu nišu.

Es uzskatu, ka viss, kas notiek, tiek darīts pēc pasūtījuma, ar mērķi sagraut mazo un vidējo uzņēmējdarbību.

Cilvēki būs spiesti meklēt darbu, un, ja neatradīs to Latvijā, tad dosies prom," prognozēja G. Vilnītis.

Viņš uzsvēra, ka lauksaimniecībā dzīve nav apstājusies arī ārkārtējās situācijas periodā, jo laukus vajag apsēt sējas laikā, vienalga, ir pandēmija vai nav.

Tomēr lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi izjuta sāpīgas ierobežojumu sekas – pietrūka darba roku, jo darbinieki ārkārtējās situācijas apstākļos atteicās strādāt. Tāpēc uzņēmējiem radās papildu izdevumi un grūtības.

95
Tagi:
Zviedrija, ārkārtējā situācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (679)
Pēc temata
Imunologs nosauca Covid-19 epidēmijas beigu nosacījumu katrā valstī
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
ES veselības un pārtikas drošības komisāre uzslavējusi Baltijas valstis
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Igaunija atceļ ārkārtējās situācijas režīmu valstī
Lietuvas parlamenta ēka. Foto no arhīva

Eksperts norādījis Lietuvai: prasībās par sankcijām pret KF trūkst loģikas

6
(atjaunots 15:59 26.09.2020)
Lietuvai vispirms pašai jāaptver, ko tā vēlas, pirms pieprasīt no Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Lietuvas parlamenta deputāti aicināja Eiropas Savienību ieviest sankciju mehānismu pret Krieviju tā saucamā "Magņitska saraksta" formātā, ņemot vērā incidentu ar blogeri Alekseju Navaļniju, un iekļaut tajā gan atsevišķas personas, gan sankcijas pret konkrētām nozarēm ekonomikā, informēja Sputnik Lietuva.

Lietuvai vajadzētu konkretizēt, par kādām tieši sankcijām ir runa, sarunā ar Sputnik Latvija ieteica Krievijas valdības Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs.

""Magņitska sarakstā" bija paredzēts iekļaut konkrētas personas, kas apsūdzētas sakarā ar paša Magņitska nāvi, tās nebija ekonomiska rakstura sankcijas. Toties sektorālās sankcijas, ko ieviesa ASV un ES, attiecās uz ekonomiku. Tāpēc Lietuvas deputātiem vajadzētu aptvert, ko viņi vēlas," akcentēja Mitrahovičs.

Ja runa ir par pasākumiem pret Krievijas politiķiem un specdienestu pārstāvjiem, Brisele šādu ieceri varētu atbalstīt, uzskata eksperts.

"Taču, ja, pēc Lietuvas domām, jāievieš sankcijas pret Krievijas rūpniecību un tirdzniecību, tas diezin vai izdosies. Visas svarīgākās sankcijas pret Krieviju ES ieviesa 2014. gadā, un kopš tā laika nekādi jauni vērienīgi ierobežojumi nav bijuši," norādīja Mitrahovičs.

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti aicināja pārvērtēt attiecības ar Krieviju un "turpināt tās izolāciju", ņemot vērā incidentu ar Navaļniju. Eiropas diplomātijas vadītājs Žozeps Borels norādīja, ka Brisele apņēmusies izveidot globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē un piešķirt tam Navaļnija vārdu.

Maskava uzskata ES pozīciju par atklātu un tiešu iejaukšanos KF iekšējās lietās. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova akcentēja, ka runas par Navaļnija vārda piešķiršanu sankciju režīmam izskatās kā atklāts mēģinājums piešķirt ES jaunajiem ierobežojumiem nepārprotami Krievijai nedraudzīgu vektoru.

Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņa pašsajūta strauji pasliktinājās lidmašīnā. Divas dienas vēlāk viņš tika pārvests uz klīniku Charite Berlīnē. Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka blogeris it kā esot bijis saindēts ar vielu no kaujas indīgo vielu grupas "Novičok". Maskava lūdza Berlīni dokumentāli apstiprināt savus paziņojumus, atzīmējot, ka, saskaņā ar izmeklējumiem Krievijā, indes Navaļnija analīzēs netika atrastas.

6
Tagi:
Navaļnijs, sankcijas, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
Sieviete ar tukšu naudasmaku, foto no arhīva

Saņēmi 100 eiro valstij atdod 170: jaunais sociālo iemaksu modelis nesīs haosu

57
(atjaunots 12:46 25.09.2020)
Cik daudziem nāksies maksāt vairāk, ja tiks ieviesta jaunā sociālo iemaksu sistēma, un kāpēc jaunā modeļa administrēšana būs haotiska.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Ja tiks īstenots Labklājības ministrijas ierosinātais plāns par minimālo iemaksu 170 eiro apmērā, aptuveni trešajai daļai darbinieku nāksies maksāt vairāk, stāsta Neatkarīgā.

"Ja sasummē par visām darbavietām, visiem nodokļu režīmiem pret šī brīža minimālo algu 430 eiro, tādas personas, kurām būtu jāpiemaksā, tādas ir 273 tūkstoši. 180 tūkstoši no tiem ir tādi, kas strādā tikai parastajā nodokļu režīmā. Ja būs 500 eiro minimālā, tad vēl 100 tūkstoši papildus nāks klāt,"

saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Elīna Rītiņa.

Viņa atgādināja, valstī ir 80 tūkstoši darba ņēmēju, kuriem sociālās iemaksas aprēķina no algas, kas nepārsniedz 100 eiro mēnesī. Šiem darba ņēmējiem, ieviešot Labklājības ministrijas apsvērto modeli, viņiem nāksies maksāt to pašu minimālo sociālo iemaksu – 170 eiro.

Rītiņa piekrita tam, ka pakāpeniski ir jāievieš minimālās sociālās iemaksas, bet vispirms jāsaprot, kas patlaban nesaņem pietiekamu sociālo aizsardzību. Turklāt viena un tā pati persona, strādājot vairākās vietās, var būt aplikta ar nodokļiem saskaņā ar dažādām likmēm, un ir jāizlemj, kāda likme tiks ņemta vērā aprēķinos

"Tādēļ minimālā iemaksa ir jāievieš ļoti pakāpeniski un ļoti mērķtiecīgi. Ieviešot uzreiz pilnā apmērā, mērķis netiks sasniegts un būs pretreakcija. Ir ļoti svarīgi identificēt personas, saprast, cik daudz nākamajā periodā būs jāpiemaksā, un summas būtu jāievieš pakāpeniski," uzskata LTRK viceprezidente.

Būs haoss

Vēl viena problēma saistīta ar sociālo iemaksu aprēķiniem tiem, kas strādā dažādās vietās un saņem katru mēnesi citādu algu. Labklājības ministrija tādos gadījumos iesaka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai reizi trijos mēnešos saskaitīt darba ņēmēja saņemto atalgojumu un šo informāciju nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam, kas aprēķinās, vai minimālā sociālā iemaksa ir segta. Ja tā nebūs, VID nosūtīs rēķinu darba devējiem un darba ņēmējam, kas būs jāsedz trīs mēnešu laikā.

Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu kārtība radīs lielas problēmas.

"Pagaidām izskatās, ka tur ir diezgan liels haoss. Vairākās darbavietās strādā tie, kam ir mazi ienākumi. Domāju, ka būs diezgan sarežģīti ieviest sistēmu ar summēšanu un vēlāku rēķinu piesūtīšanu. Tie būs 100 tūkstoši, kas piedzīvos strauju iemaksu kāpšanu. Arī pati administrēšana būs haotiska. Būs milzu neapmierinātība ne tikai par to, ka būs jāmaksā vairāk," prognozēja D. Reizniece-Ozola.

Opozīcijas deputāti ir neapmierināti ar to, ka nodokļu reformas izstrādātāji solījuši samazināt administratīvo slogu, taču, spriežot pēc pašreizējiem piedāvājumiem, tā vēl pieaugs.

57
Tagi:
Latvija, nodokļu reforma, nodokļi
Pēc temata
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: plēsīs naudu par mašīnas vai dzīvokļa pārdošanu
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Arvien vairāk cilvēku vēlēsies aiziet ēnā: ekonomiste izvērtēja FM nodokļu piedāvājumus