Finanšu ministrs Jānis Reirs, foto no arhīva

Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā

58
(atjaunots 15:17 22.05.2020)
Aptuveni 4000 Latvijā strādājušo cilvēku nevar saņemt pabalstu spēkā esošo noteikumu dēļ, toties citi saņēma vairāk, nekā bezdarba pabalstu.

RĪGA, 22. maijs – Sputnik. Finanšu ministrs Jānis Reirs LTV7 raidījuma "Punkti virs i" ēterā komentēja valdības rīcību atbalsta sniegšanā Latvijas iedzīvotājiem Covid-19 izraisītās krīzes periodā.

Nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz 27. aprīlim bija saņēmuši 3738 uzņēmumi, kopējā nodokļu summa, ko tiem pēcāk būs jāsamaksā, sastādīja 58 274 768 eiro. Šo uzņēmumu vidū 25% strādā mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības jomā, automašīnu un motociklu remontā, 15% - viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, 10% - pārstrādes rūpniecībā.

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Vidējais dīkstāves pabalsta apmērs pašnodarbinātajām personām sastādīja 251 eiro. Maksimālo pabalstu 700 eiro apmērā saņēma 88 pašnodarbinātie, savukārt 960 cilvēkiem (71%) pabalsts nepārsniedza 430 eiro.

Valdības noteiktā kārtība paredz, ka atbalstu var saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim ir godīgi izpildījuši savas saistības attiecībā pret valsti. Tādēļ, izskatot dīkstāves pabalsta pieteikumus, VID ne vienmēr ir tiesīgs tos atbalstīt.

Dīkstāves pabalstu izmaksas sistēma vairākkārt tika kritizēta, taču Reirs paskaidroja, ka Finanšu ministrija saskārusies ar neparedzētām grūtībām.

"Vienā sēdē man pavaicāja: "A kāpēc nevar, kā Vācijā – pieņēma un maksā?" Bet mēs tā arī izdarījām sākumā. Taču mums, izrādās, ir vēl deviņi citi režīmi, kuri minimizē nodokļus. Un mēs šos divus mēnešus pielāgojām pabalstu sistēmu šiem 9 dažādiem režīmiem," paskaidroja viņš.

Izkrita no tīkla

"Mēs sākumā vēlējāmies padarīt to par vienkāršu sistēmu, taču iznāca, ka ļoti daudz cilvēku izkrīt no šī "tīkla". Un tādēļ katru nedēļu mēs taisījām izmaiņas rīkojumos, pēc kuriem tiek izmaksāts pabalsts, lai cilvēki turp nonāk. Un tagad mēs sapratām, ka aptuveni 4000 cilvēki iziet cauri visiem "tikliem", tas nozīmē, ka viņi strādāja, bet par viņiem vispār neko nemaksāja, un viņiem ir minimālā alga. Tas ir viens. Otrs, mums ir jāņem vērā to cilvēku viedoklis, kuri maksā nodokļus. Nauda, kuru mēs dalām – tā nav mūsu nauda, tā nav valsts nauda, tā ir nodokļu maksātāju nauda," uzsvēra viņš.

Pēc viņa sacītā, pēdējo divu-trīs nedēļu laikā sūdzības saistībā ar dīkstāves pabalstiem ir izbeigušās.

"Divu mēnešu laikā 40 tūkstoši cilvēku saņem dīkstāves pabalstu – un tā nauda nav no darba biržas. Daudzi no cilvēkiem, kuri saņem gan 180 eiro, gan vairāk, atnākot uz darba biržu, vispār nesaņemtu neko," norādīja ministrs.

Viņš atzīmēja, ka, saskaņā ar VID datiem, uzņēmumi iesniedz mazāk pieteikumu darbinieku dīkstāves pabalstiem. Tātad bizness pakāpeniski atdzīvojas – savukārt no darba biržas šie cilvēki varēja arī neatgriezties.

Turklāt Finanšu ministrija strādā pie subsidēto darbavietu sistēmas, kā arī personāla pārkvalificēšanas programmas.

Viņš komentēja arī daudzus strīdus izraisījušo jautājumu par pabalstiem mikrouzņēmumiem.

"Mums ir 2/3 cilvēku, kuri strādā kopējā nodokļu sistēmā, kuri maksā nodokļus no minimālās algas – tas ir aptuveni 4 reizes vairāk, nekā maksā mikrouzņēmumi… Viņš sev pat pensijai nenopelna… No 700 eiro algas cilvēks mikrouzņēmumā maksā 100 eiro nodokli, bet kopējā režīmā 400 eiro… Tādēļ kopā ar uzņēmējiem nolēmām, ka maksājam palīdzību atbilstoši samaksātajiem nodokļiem… Es domāju, ka cilvēki, kuri maksā nodokļus, piekrīt, ka ir krīzes situācija, kaut kas ir jāmaksā, taču ne tādā pašā apmērā, kā cilvēkiem, kuri saņem nodokļus. Un man ir jāatrod līdzsvars," paziņoja Reirs.

Pirmo reizi vēsturē

"Pirmo reizi visā valsts pastāvēšanas vēsturē – ne tikai 30 gados, mēs skatījāmies arī pirmskara laiku – tā sniedz palīdzību… Kāpēc? Nolēmām, ka mēs neievērojam budžeta deficītu, jo šo krīzi nav izraisījušas strukturālas problēmas valsts pārvaldē, kas notika 2008. gadā – bija daudz valsts ierēdņu, biznesā pārkaršana, nekustamie īpašumi un tā tālāk. Šodien tas ir pieprasījums – vienkārši vienā dienā pievilka rokas bremzi," atzīmēja ministrs.

Pēc viņa sacītā, pašlaik tiek strādāts pie likumprojektiem, kuri ļaus pēc ārkārtējās situācijas beigām neatstāt cilvēkus, kuri saņem dažādus pabalstus, bez atbalsta.

Kad tieši atcels ārkārtējās situācijas režīmu, pagaidām nav zināms.

58
Tagi:
pabalsts, Latvija, Jānis Reirs
Pēc temata
Par "negodīgu" dīkstāves pabalsta pieteikšanu VID piemēros 1500 eiro naudas sodu
"Kas tas par robežlielumu": Jansons izkritizēja pabalstu izmaksas apmēru un kritērijus
Karostas darbinieki nesaņēma pabalstus un atvēra cietumu apmeklētājiem
Trešo daļu dīkstāves pabalsta pieteikumu noraida: kur meklējami iemesli
 Latvijas dzelzceļš, foto no arhīva

Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus

20
(atjaunots 11:05 05.06.2020)
Latvijas dzelzceļš jau atlaidis 1000 darbinieku, līdz gada beigām plānots atlaist vēl vismaz 500 cilvēkus – kravu apgrozījuma lejupslīdes apstākļos viņu darbs izrādījies nevajadzīgs.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) šogad darbinieku skaitu jau samazinājis par aptuveni 1000 cilvēkiem, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane, vēsta Diena.

Darbinieku skaita optimizācija skārusi visus reģionus, kuros atrodas LDz struktūras, lielākajā mērā - Rīgas, Pierīgas un Latgales reģionu.

Darba attiecības tiek pārtrauktas ar administrācijas un tehniskajiem darbiniekiem, kuru funkcijas pārklājas, vai arī kuri vairs nav vajadzīgi kravu apjoma lejupslīdes dēļ.

Darbinieku skaita samazināšana notiek atbilstoši gada sākumā pieņemtajam valdes lēmumam, kas paredz 2020. gadā darba attiecības pārtraukt ar aptuveni 1500 darbiniekiem. Izmaiņas šajā plānā pagaidām nav paredzētas.

Iepriekš vēstīts, ka LDz apgrozījums pērn krities par 7,5% salīdzinājumā ar 2018. gadu un sasniedzis 337,645 milj. eiro. Koncerna zaudējumi sasniedza 9,328 milj. eiro, salīdzinājumā ar peļņu 14,408 milj. eiro apmēra gadu iepriekš. Pērn pa dzelzceļu pārvadāti 41,49 milj. tonnu kravu, par 7,77 milj. tonnu, jeb 15,8% mazāk nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 milj. tonnu), par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Lielāko daļu kravu plūsmas pa Latvijas dzelzceļu veido partneri no Krievijas – 70,4% pārvadājumu.

"Latvijas dzelzceļa" ienākumi šogad sarukuši tik lielā mērā, ka nesedz izdevumus. Tāpēc izņēmums finansiālā līdzsvara nodrošināšanas labad pieprasa piešķirt no valsts budžeta 25 milj. eiro. vēl 15,8 milj. eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu izdevumu kompensācijai, informēja LDz.

"Latvijas dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki – ceturtā daļa uzņēmuma personāla.

Koncernu veido seši meitasuzņēmumi: uzņēmums "LatRailNet" nosaka infrastruktūras ekspluatācijas maksu un sadala dzelzceļa jaudas; "LDZ Cargo" nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos kravu pārvadājumus, "LDZ infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvdarbiem un apkopi; "LDZ ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDZ apsardze" atbild par drošību, bet "LDZ loģistika" – par loģistiku.

20
Tagi:
tranzīts, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Valsts uzņēmumu valdes locekļu algas sasniegušas griestus
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Gāzes plīts, foto no arhīva

Kāpēc Latvijā būtiski kritušās gāzes un elektrības cenas

30
(atjaunots 22:12 04.06.2020)
Dabasgāzes un elektroenerģijas cenas sasniegušas rekordzemu līmeni. SPRK vadītājs Roberts Irklis paskaidroja, kādu iemeslu dēļ tā noticis.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Pašlaik dažādu apstākļu dēļ Latvijā vērojamas rekordzemas dabasgāzes un elektroenerģijas cenas, intervijā TV3 pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs (SPRK) Rolands Irklis.

Viņš atzīmēja, ka koronavīrusa radītā krīze zināmā mērā ietekmējusi patēriņa apjomu, taču noteicošā loma patēriņa un cenu samazinājumam bijusi citiem faktoriem.

"Daļēji Covid-19 krīze ir ietekmējusi arī patēriņa apjomus, to mēs redzam attiecībā uz dabasgāzes patēriņu, gan attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu.

Jāatzīst, šā gada pirmajā pusē patēriņu un cenas visvairāk ietekmējuši klimatiskie laikapstākļi. Mums bija silta ziema, kas nozīmē zemu dabasgāzes patēriņu," norādīja Irklis.

Viņš atzīmēja arī zemo elektroenerģijas patēriņu Skandināvijā, ar ko Baltijas valstis ir cieši saistītas.

"Dabasgāzes cenas ietekmē arī citi apstākļi, kā globālas norises, jo gāzes tirgus šobrīd faktiski ir globāls. Ietekmē arī Eiropas cenas, kas šobrīd ir rekordzemā līmenī," konstatēja SPRK priekšsēdētājs.

Savukārt jautājumā par elektroenerģijas cenām viņš skaidroja, ka zemās cenas attiecas uz lietotājiem, kuru līgumi piesaistīti vairumtirdzniecības biržas cenām.

Iepriekš vēstīts, ka pretēji opozīcijas ieteikumiem, valdība nav ieviesusi atvieglojumus komunālo pakalpojumu apmaksu, lai arī koronavīrusa krīzes rezultātā aizvien lielāks skaits cilvēku saskaras ar grūtībām un nevar segt tekošos izdevumus.

30
Tagi:
gāze, cenas, elektroenerģija, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Igaunija sakarā ar krīzi samazinājusi iedzīvotājiem gāzes un elektroenerģijas cenas
Latvijas policijas darbinieki, foto no arhīva

Moderni un mūsdienīgi: Latvijas policija saņēmusi jaunā dizaina formastērpus

0
Pirmie jauno formastērpu saņems patruļas un ceļu policisti; pilna visas policija pāreja pie jaunā dizaina formastērpiem aizņems dažus gadus.

RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Latvijas Valsts policija saņēmusi jaunā dizaina formastērpu, pakāpeniski tas tiks izsniegts visiem policistiem. Pilna vecā formastērpa nomaiņa ar jauno aizņems dažus gadus, raksta Bb.lv.

Tiek ziņots, ka pirmie jauno formastērpu saņems patruļas un ceļu policisti.

Jaunā formastērpa dizainu izstrādājis pazīstams modes mākslinieks Bruno Birmanis, savukārt šūšanas tiesības ieguva kompānija "SRC Brasa". Līguma summa sastādīja 2,4 miljonus eiro.

Iepriekš ziņots, ka dokumentos, kurus IeM iesniedza valdības izskatīšanai, uz 2020. un 2021. gadu tika pieteikta 1,54 miljonu eiro summa Valsts policijas apģērba uzšūšanai, 285,7 tūkstoši eiro – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apģērbam, 638,2 tūkstoši – Valsts robežsardzes darbiniekiem un 210,2 tūkstoši – Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem.

Par jaunā formastērpa dizaina pasūtīšanu pie Bruno Birmaņa kļuva zināms jau 2018. gadā. Toreiz tika ziņots, ka viens šāds komplekts maksā ap 1,5 tūkstošiem eiro.

Saskaņā ar ieceri, jaunajam formastērpam ir jāparāda, ka mūsdienu Latvijas policija ir moderna, turklāt drēbes uzsver policistu nacionālo identitāti un liecina par to, ka Valsts policija ir profesionāla, patriotiska, spēcīga un balstās uz pieredzi un tradīcijām.

0
Tagi:
policija, Latvijas policija, Latvija
Pēc temata
Vīruss Latvijā nokļuvis līdz Valsts policijai. Sākta izmeklēšana
Latvija izdevusi 50 tūkstošus dzēšgumijām? Sociālie tīkli izsmej policijas izgudrojumu