Finanšu ministrs Jānis Reirs, foto no arhīva

Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā

61
(atjaunots 15:17 22.05.2020)
Aptuveni 4000 Latvijā strādājušo cilvēku nevar saņemt pabalstu spēkā esošo noteikumu dēļ, toties citi saņēma vairāk, nekā bezdarba pabalstu.

RĪGA, 22. maijs – Sputnik. Finanšu ministrs Jānis Reirs LTV7 raidījuma "Punkti virs i" ēterā komentēja valdības rīcību atbalsta sniegšanā Latvijas iedzīvotājiem Covid-19 izraisītās krīzes periodā.

Nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz 27. aprīlim bija saņēmuši 3738 uzņēmumi, kopējā nodokļu summa, ko tiem pēcāk būs jāsamaksā, sastādīja 58 274 768 eiro. Šo uzņēmumu vidū 25% strādā mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības jomā, automašīnu un motociklu remontā, 15% - viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, 10% - pārstrādes rūpniecībā.

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Vidējais dīkstāves pabalsta apmērs pašnodarbinātajām personām sastādīja 251 eiro. Maksimālo pabalstu 700 eiro apmērā saņēma 88 pašnodarbinātie, savukārt 960 cilvēkiem (71%) pabalsts nepārsniedza 430 eiro.

Valdības noteiktā kārtība paredz, ka atbalstu var saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim ir godīgi izpildījuši savas saistības attiecībā pret valsti. Tādēļ, izskatot dīkstāves pabalsta pieteikumus, VID ne vienmēr ir tiesīgs tos atbalstīt.

Dīkstāves pabalstu izmaksas sistēma vairākkārt tika kritizēta, taču Reirs paskaidroja, ka Finanšu ministrija saskārusies ar neparedzētām grūtībām.

"Vienā sēdē man pavaicāja: "A kāpēc nevar, kā Vācijā – pieņēma un maksā?" Bet mēs tā arī izdarījām sākumā. Taču mums, izrādās, ir vēl deviņi citi režīmi, kuri minimizē nodokļus. Un mēs šos divus mēnešus pielāgojām pabalstu sistēmu šiem 9 dažādiem režīmiem," paskaidroja viņš.

Izkrita no tīkla

"Mēs sākumā vēlējāmies padarīt to par vienkāršu sistēmu, taču iznāca, ka ļoti daudz cilvēku izkrīt no šī "tīkla". Un tādēļ katru nedēļu mēs taisījām izmaiņas rīkojumos, pēc kuriem tiek izmaksāts pabalsts, lai cilvēki turp nonāk. Un tagad mēs sapratām, ka aptuveni 4000 cilvēki iziet cauri visiem "tikliem", tas nozīmē, ka viņi strādāja, bet par viņiem vispār neko nemaksāja, un viņiem ir minimālā alga. Tas ir viens. Otrs, mums ir jāņem vērā to cilvēku viedoklis, kuri maksā nodokļus. Nauda, kuru mēs dalām – tā nav mūsu nauda, tā nav valsts nauda, tā ir nodokļu maksātāju nauda," uzsvēra viņš.

Pēc viņa sacītā, pēdējo divu-trīs nedēļu laikā sūdzības saistībā ar dīkstāves pabalstiem ir izbeigušās.

"Divu mēnešu laikā 40 tūkstoši cilvēku saņem dīkstāves pabalstu – un tā nauda nav no darba biržas. Daudzi no cilvēkiem, kuri saņem gan 180 eiro, gan vairāk, atnākot uz darba biržu, vispār nesaņemtu neko," norādīja ministrs.

Viņš atzīmēja, ka, saskaņā ar VID datiem, uzņēmumi iesniedz mazāk pieteikumu darbinieku dīkstāves pabalstiem. Tātad bizness pakāpeniski atdzīvojas – savukārt no darba biržas šie cilvēki varēja arī neatgriezties.

Turklāt Finanšu ministrija strādā pie subsidēto darbavietu sistēmas, kā arī personāla pārkvalificēšanas programmas.

Viņš komentēja arī daudzus strīdus izraisījušo jautājumu par pabalstiem mikrouzņēmumiem.

"Mums ir 2/3 cilvēku, kuri strādā kopējā nodokļu sistēmā, kuri maksā nodokļus no minimālās algas – tas ir aptuveni 4 reizes vairāk, nekā maksā mikrouzņēmumi… Viņš sev pat pensijai nenopelna… No 700 eiro algas cilvēks mikrouzņēmumā maksā 100 eiro nodokli, bet kopējā režīmā 400 eiro… Tādēļ kopā ar uzņēmējiem nolēmām, ka maksājam palīdzību atbilstoši samaksātajiem nodokļiem… Es domāju, ka cilvēki, kuri maksā nodokļus, piekrīt, ka ir krīzes situācija, kaut kas ir jāmaksā, taču ne tādā pašā apmērā, kā cilvēkiem, kuri saņem nodokļus. Un man ir jāatrod līdzsvars," paziņoja Reirs.

Pirmo reizi vēsturē

"Pirmo reizi visā valsts pastāvēšanas vēsturē – ne tikai 30 gados, mēs skatījāmies arī pirmskara laiku – tā sniedz palīdzību… Kāpēc? Nolēmām, ka mēs neievērojam budžeta deficītu, jo šo krīzi nav izraisījušas strukturālas problēmas valsts pārvaldē, kas notika 2008. gadā – bija daudz valsts ierēdņu, biznesā pārkaršana, nekustamie īpašumi un tā tālāk. Šodien tas ir pieprasījums – vienkārši vienā dienā pievilka rokas bremzi," atzīmēja ministrs.

Pēc viņa sacītā, pašlaik tiek strādāts pie likumprojektiem, kuri ļaus pēc ārkārtējās situācijas beigām neatstāt cilvēkus, kuri saņem dažādus pabalstus, bez atbalsta.

Kad tieši atcels ārkārtējās situācijas režīmu, pagaidām nav zināms.

61
Tagi:
pabalsts, Latvija, Jānis Reirs
Pēc temata
Par "negodīgu" dīkstāves pabalsta pieteikšanu VID piemēros 1500 eiro naudas sodu
"Kas tas par robežlielumu": Jansons izkritizēja pabalstu izmaksas apmēru un kritērijus
Karostas darbinieki nesaņēma pabalstus un atvēra cietumu apmeklētājiem
Trešo daļu dīkstāves pabalsta pieteikumu noraida: kur meklējami iemesli
Tukšs naudasmaks, foto no arhīva

Dīkstāves pabalsti: noziedzīga ekonomija

29
(atjaunots 14:09 27.10.2020)
Latvija izrādījusies paskopa dīkstāves pabalstu ziņā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Bailēs par nākotni iedzīvotāji cenšas tērēt mazāk, tāpēc patēriņa tirgū vērojama lejupslīde.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik, Jūlija Granta. Baltijas valstu ekonomisko rādītāju analīze salīdzinājumā ar kaimiņiem demonstrē vismaz divkāršu patēriņa tirgus lejupslīdi. Pie tā vainojami... dīkstāves pabalsti. Tā uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa. Izmaksas bija nenozīmīgas, cilvēki vispār nesagaidīja nekādu sociālo palīdzību. Bailes par nākotni lika pievērt naudas maciņus.

Privātais patēriņš Latvijā saruka vairāk nekā par 20%, bet Igaunijā – mazāk nekā par 10%, Lietuvā – mazliet vairāk nekā par 5%. Latvija ieņem vidējo vietu iedzīvotāju skaita ziņā Baltijā, tomēr izrādījusies pati skopākā, sniedzot atbalstu krīzes apstākļos. Izmaksas nesasniedza ne 800 miljonus eiro. Lietuva izmaksāja vairāk nekā 1,4 miljardus, Igaunija – gandrīz 1,5 miljardus. Tā kā visas trīs valstis iekšzemes koppoduktu pārsvarā veido uz pakalpojumu sfēras rēķina, ekonomiku virs ūdens notur patēriņa tirgus. Lietuvā to aptvēra vislabāk: dīkstāves pabalstos tur izmaksāja divreiz vairāk nekā Latvijā, turklāt Lietuva piešķīra līdzekļus sociālajai palīdzībai, kas pārsniedza dīkstāves pabalstu apjomu.

Dombrovska darbības atbalsis

Krīzes laikā pieprasījums nekrītas tāpēc, ka samazinās cilvēku ienākumi, paskaidroja Bērziņa. Viņa akcentēja, ka pieprasījumu lielā mērā ietekmē patērētāju noskaņojumus, kuri izvēlas – tērēt naudu vai netērēt. Tāpat stāvokli ietekmē iepriekšējo krīžu pārvarēšanas pieredze.

2009. gada krīzes pieredze Latvijā ir tagadējā eirokomisāra Valda Dombrovska "veiksmes stāsts": siksnu pievilkšana un nekustamo īpašumu zaudēšana līdz ar tālāku emigrāciju.

Kopš tā laika emigrācijas iespējas ir būtiski sarukušas, hipotekāro kredītu skaits – samazinājies. Tauta atsaukusi atmiņā tikai siksnu savilkšanu un disciplinēti reaģēja. Tāpēc patērētāju pārliecības indeksa ziņā Igaunija un Lietuva 2020. gada martā kritās par 10%, bet Latvija – par 20%, pārsniedzot Eiropas vidējo rādītāju – 14%.

Uzņēmējdarbības atbalsta aspektā Kariņa valdība it kā izskatās tīri labi – šiem nolūkiem piešķirtas gandrīz tikpat lielas summas, kādas atvēlēja Lietuva, un vairāk nekā Igaunijā. Tomēr no 400 miljoniem eiro, kas iztērēti šiem mērķiem, lauvas tiesu dabūjusi nacionālā aviokompānija airBaltic. Izrādījās, ka tā nav piebarojama: aviopārvadājumi un tūrisms Latvija uzrādījuši lielāko kritumu pakalpojumu eksporta jomā. Jā, aviokompānija ir jāsaglabā, tomēr daudz vairāk vajadzīga resursu sadale. Piemēram, Igaunija steigšus finansēja valsts pasūtījumus infrastruktūras projektiem no krīzes budžeta. Latvijā tikai uzlēja asfaltu uz ceļiem, jo visam pārējam nevar ne konkursus organizēt, ne rezultātus apkopot.

Valsts palīdzība iedzīvotājiem – tas nav tikai maksātspējīgā pieprasījuma pašreizējo problēmu risinājums, runa ir arī par pamatu zem kājām nākotnē, uzsvēra Latvijas Bankas ekonomiste. Tāpēc ir īpaši svarīgi kritiski novērtēt paveikto un koriģēt politiku.

Krīzes pirmajā vilnī Latviju glāba pārtikas produktu (pirmās nepieciešamības preces) un elektronisko iekārtu, kā arī kokmateriāla eksports, ko Eiropa sāka pirkt mājokļu remontdarbiem apstākļos, kad citi tēriņi izrādījās neiespējami. Taču tā ir īstermiņa tendence. Nākotnē jāpieņem stratēģiski lēmumi, ņemot vērā kardinālās izmaiņas piegādes ķēdītēs.

Skaidrs, ka Eiropa vēlas tās saīsināt, padarīt drošākas un izvietot vitāli svarīgu preču un farmaceitisko līdzekļu ražotnes savā teritorijā, nevis valstīs ar lētu darbaspēku. Latvija ir tuvāk nekā Ķīna (Šveice ir aizmirsta), tomēr darba spēks te ir mazliet lētāks nekā citās valstīs. LB speciāliste uzskata, ka atlicis tikai radīt investīcijām pievilcīgu vidi. Tiesa, diezin vai to veicinās Finanšu ministrijas nesenās iniciatīvas nodokļu jomā.

Un, visbeidzot, IT strauji dodas uz priekšu, jo bizness ir pievērsies jaunu tehnoloģiju un platformu ieviešanai. Iespējams, šajā ziņā palīdzēs arī emigranti no Baltkrievijas. Viņi jau apsolījuši Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai veselu 1000 darba vietu. Ņemot vērā 80 000 bezdarbnieku, tas nav daudz, tomēr labāk nekā nekas.

29
Tagi:
pabalsts, Latvija
Pēc temata
Par "negodīgu" dīkstāves pabalsta pieteikšanu VID piemēros 1500 eiro naudas sodu
Lielākā daļa dīkstāves pabalsta saņēmēju neatgriezīsies darbā
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību

24
(atjaunots 15:26 23.10.2020)
Patlaban darbu Latvijā ir uzsākuši vismaz trīs uzņēmumi, viņi ir atvēruši bankas kontus, atraduši telpas un nokārtojuši formalitātes ar darbinieku pārvākšanos.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Pēc pārrunām starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un baltkrievu IT kompānijām dažas no tām nolēma pilnībā vai daļēji pārcelt savu darbību uz Latviju, vēl ar 50 uzņēmumiem pārrunas turpinās, paziņoja LIAA Komunikācijas un informācijas departamentā.

Kopumā pašlaik lēmumu strādāt Latvijā pieņēma 17 kompānijas, reāli darbu uzsākuši vismaz trīs. Tās atvēra bankas kontus, atrada telpas un nokārtoja formalitātes ar darbinieku pārvākšanos. Pēc šo 17 uzņēmumu plāniem, tuvākajos mēnešos Latvijā būs izveidots vairāk nekā 1000 jaunu darbavietu. Vismaz puse no kompānijām agrāk strādāja Minskas Augsto tehnoloģiju parkā, vēsta grani.lv.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.

24
Tagi:
Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Kāpēc baltkrievu uzņēmēji neienāks Latvijā
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā
Baltic Pride 2013, Viļņā

Igaunijā varētu legalizēt vai uz visiem laikiem aizliegt viendzimuma laulības

0
(atjaunots 10:28 28.10.2020)
Igaunijā sākta parakstu vākšana petīcijai par viendzimuma laulību legalizāciju, bet valdība gatavo referendumu par Konstitūcijas grozījumiem, kas padarīs tādas laulības par neiespējamām.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Partijas "Igaunijas zaļie" iesniegtā petīcija, kas aicina legalizēt viendzimuma laulības, trīs dienu laikā savākusi vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu, stāsta Postimees.

Petīcija publicēta vietnē Rahvaalgatus.ee, kurā ikviens var vērsties pie valsts parlamenta. Izskatīšanai tiek nodotas petīcijas, ko parakstījuši vismaz tūkstoš cilvēki.

Parlamentā petīcija nonāks tikai nākamajā gadā – līdz Ziemassvētkiem tā vāks parakstus. Pēc tam parlaments lems, kāda komisija to izskatīs: Sociālo lietu komisija, kuras kompetencē ir ģimenes jautājumi, vai Konstitūcijas komisija, ja petīcija tiks izskatīta kā cilvēka pamattiesību tēma.

2014. gadā Rīgikogu pieņēma Kopdzīves likumu, kas faktiski ļauj viena dzimuma cilvēkiem noslēgt civilu partnerību, taču līdz šim nav pieņemti šīs sfēras regulēšanai nepieciešamie lietišķie akti.

"Ar Kopdzīves likumu patiešām bija sarežģīti, jo tam bija vajadzīgi lietišķie akti. Būtu vienkārši grozīt likumu par ģimeni, nāktos mainīt tikai viena paragrāfa formulējumu, un viss varētu sākt strādāt," pastāstīja "Zaļo" līdere Zuleiha Izmailova.

Viņa atzīmēja, ka spriedze sabiedrībā ir liela, un, iespējams, politiķiem šķitīs labāk svītrot tēmu no dienas kārtības un dzīvot tālāk.

"Mums ir daudz problēmu: klimata krīze, ekonomiskā krīze, krīze veselības aprūpes jomā. Mums jānodarbojas ar svarīgiem jautājumiem, un, ja mūsu valdībai vajag vairākas nedēļas, lai sapulcētos un konstatētu, ka ir punkti Konstitūcijā, ko viņi ir gatavi ievērot, kā tas izskanēja valdības deklarācijā ceturtdien, tas nav nopietni. Naida kurināšana un kaitināšana varētu beigties, un pienāktu laiks risināt īstās problēmas," klāstīja Izmailova.

Ceturtdien Igaunijas valdība no jauna apstiprināja, ka 2021. gada pavasarī plāno organizēt valstī referendumu par laulībām: pilsoņiem ierosinās iekļaut Konstitūcijā punktu par to, ka laulība ir vīrieša un sievietes savienība. Referendums bija viens no noteikumiem koalīcijas līgumā ar konservatīvo partiju EKRE.

Jautājums par referendumu atkal kļuva aktuāls, kad tika pārvarēta valdības krīze: valsts iekšlietu ministrs Marts Helme (EKRE) intervijā portālam Deutsche Welle cita starpā apsūdzēja LGBT pārstāvjus par "homopropagandu" un ieteica viņiem "bēgt uz Zviedriju".

Prezidente Kersti Kaljulaida, pazīstama ar savu atbalstu LGBT, paziņoja, ka Helme savu uzskatu dēļ nav piemērots iekšlietu ministra amatam, premjerministrs Jiri Ratass (Centriskā partija) atgādināja pilsoņiem, ka valsts nevērtē viņus no seksuālās orientācijas viedokļa, tomēr galu galā izdevās izvairīties no valdošās koalīcijas sabrukuma. Triju koalīcijas partiju līderi parakstīja paziņojumu, kurā solīja ar cieņu izturēties pret visiem Igaunijas iedzīvotājiem.

Vienlaikus petīcija par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību portālā Manabalss.lv, kas ierosina legalizēt bez laulības reģistrācijas dzīvojošo pāru attiecības, kopš 17. oktobra savākusi vairāk nekā 13 tūkstošus parakstu.

0
Tagi:
Igaunija, viendzimuma attiecības, LGBT
Pēc temata
Valdošā koalīcija Igaunijā var izjukt LGBT dēļ
Rinkēvičs parakstīja petīciju par viendzimuma partnerattiecībām
Pirmais vīrs, otrais vīrs: līdz Saeimai nokļuvušas viendzimuma attiecības
Referendums par viendzimuma pāru statusu: cik Latvijas iedzīvotāju atbalsta šo ideju