Vecrīgas pagalmiņš, foto no arhīva

Mājokļa cenas Latvijā var pazemināties par 10%, ja krīze nebeigsies rudenī

47
(atjaunots 20:27 21.05.2020)
Pēc ekspertu prognozēm, mājokļu cenas Latvijā šogad nepieaugs, kaut arī samazinājums nebūs tik būtisks.

RĪGA, 22. maijs — Sputnik. Mājokļu cenas Latvijā koronavīrusa pandēmijas dēļ samazināsies par 3 — 10%, uzskata Arco Real Estate eksperti, ziņo Baltic Course.

"Ja situācija pasaules un Latvijas ekonomikā uzlabosies vasarā vai septembrī, tad cenu kritums 2020. gadā gaidāms 3 — 5% robežās. Ja krīze turpināsies līdz gada beigām, cenu kritums var sasniegt 10%, norāda uzņēmuma pārstāvis Māris Laukalējs. Precīzākas prognozes, pēc viņa teiktā, varēs sniegt jūnijā, trīs mēnešus pēc ārkārtējā režīma izsludināšanas valstī.

Speciālists norāda, ka dažādos nekustamā īpašuma segmentos situācija attīstīsies dažādi. Vislielāko cenu samazinājumu vajadzētu sagaidīt sērijveida dzīvokļu segmentā, Rīgā padomju laiku mājokļu cenas sāka kristies jau pērnā gada vasarā. Savukārt zemes gabaliem ar privāto apbūvi populārākajās vietās prognozē stabilas cenas.

Eksperti uzskata, ka cenu korekcija būs pakāpeniska, bez kritumiem un panikas. Nekustamā īpašuma īpašnieki bez finansiālām grūtībām diez vai to pārdos par sev neizdevīgu cenu. Visticamāk, vienkārši izņems no piedāvājuma līdz brīdim, kad runas par nekustamā īpašuma tirgu kļūs mierīgākas un mazāk emocionālas.

Uzņēmumā uzskata, ka, salīdzinot ar 2019. gadu, šogad darījumu ar nekustamo īpašumu skaits samazināsies.

2019. gada rezultāti

Aizvadītājs gads Latvijas nekustamā īpašuma tirgum bija mierīgs. Pieauga jaunu dzīvokļu pārdošana. Pērn Rīgā reģistrēti 2 138 šādi darījumi, no kuriem 1 540 - ar jauniem dzīvokļiem mikrorajonos un 598 - centrā. Kopumā mājokļu pārdošanas apjoms galvaspilsētas jaunbūvēs pieauga par 8%, mikrorajonos – par 38%, bet centrā samazinājās par 8,3%.

Pērn Rīgā tika pārdoti 108 jauni dzīvokļi ar vērtību virs 250 tūkstošiem eiro, 54 dzīvokļi par 200 –250 tūkstošiem eiro, 162 dzīvokļi – 150 –200 tūkstošu eiro vērtībā. Cenu segmentā 100 –150 tūkstoši eiro tika pārdoti 686 dzīvokļi, 946 – dzīvokļi 50 –100 tūkstošu eiro vērtībā. Atlikušie – lētāki par 50 tūkstošiem eiro.

Ja aplūkosim ne tikai jaunbūves, bet pārdošanu kopumā, tad Rīgas centram pagājušais gads izrādījās gandrīz vienā līmenī ar 2018. gadu -1 901 darījums pret 1 916. Vienīgā atšķirība – procentuālā izteiksmē (+67%) būtiskais dzīvokļu iegādes pieaugums Vecrīgā. Ja 2018. gadā šādu darījumu bija 49, tad 2019. gadā — 82. Eksperti to saista galvenokārt ar pieaugušo pieprasījumu dzīvokļiem turpmākai īstermiņa iznomāšanai ārvalstu tūristiem.

Dzīvokļu vidējā vērtība Rīgas centrā bija 1 929 eiro par kvadrātmetru. Vidējā cena galvaspilsētas jaunbūvēs līdz 2020. gada sākumam sasniedza 2010 eiro par kvadrātmetru.

Kas attiecās uz sērijveida dzīvokļiem, pērn tika pārdoti 4 947. Tas ir zemākais rādītājs pēdējo septiņu gadu laikā. Pērn tika reģistrēti 5 056 šādi darījumi, 2017. gadā – 5 183.

2019. gadā Rīgā reģistrēti 192 darījumi ar privātajai apbūvei piemērotiem zemes gabaliem, 2018. gadā -222. Galvaspilsētas apkārtnē šie rādītāji bija attiecīgi 1 314 un 1 396. Rīgā visaugstākās zemes gabalu cenas pērn fiksētas Mežaparkā – 140 eiro par kvadrātmetru.

47
Tagi:
krīze, cenas, Latvija, nekustamais īpašums
Pēc temata
Inflācija: kas un kā sadārdzinājies Latvijā pēdējā gada laikā
Rīgas centrs izmirst: kas pie tā ir vainīgs un ko lai dara
Latvijā šauros dzīvoklīšos dzīvo nabadzīgi ļaudis: sadzīvi valstī novērtējis IKEA
Banku "dāsnums": kā Latvijā palīdz kredītņēmējiem
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

58
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

58
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē
Ustjlugas osta, foto no arhīva

Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai

18
(atjaunots 14:25 18.09.2020)
Baltkrievijas tranzītu iespējams pārorientēt uz Ustjlugu – osta var piedāvāt atbilstošus noteikumus, tomēr viss ir atkarīgs no tā, vai baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievija pārorientēs savas kravu plūsmas no Baltijas uz Krieviju, ja tai tiks piedāvāti līdzīgi noteikumi, valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko norādīja Krievijas valsts vadītājam Vladimiram Putinam tikšanās laikā Sočos. Viņš piezīmēja, ka Putins devis rīkojumu "visu aprēķināt" un organizēt pārrunas.

Spriežot pēc agrākajiem izteikumiem, Baltkrievijas valdībai tranzīta jautājums nav prioritārs, svarīgāka ir politiskā aktivitāte, atzīmēja Integrācijas perspektīvu pētījumu centra direktors, portāla RuBaltic.Ru galvenais redaktors Sergejs Rekeda.

Eksperts atgādināja, ka pirms dažiem gadiem Krievija jau ir piedāvāja Baltkrievijai izdevīgus tranzīta noteikumus.

"Minska atteicās, sakot, ka ar to nepietiek. Toreiz godā bija tranzīta un ogļūdeņražu piegādes daudzveidības un diversifikācijas idejas," Rekeda atgādināja sarunā ar Sputnik Latvija.

Pēc viņa domām, patlaban iespējama pārorientācija drīzāk uz Ustjlugu nekā uz Kaļiņingradu – šī osta var piedāvāt piemērotus noteikumus.

"Tagad Krievija var piedāvāt Baltkrievijai izdevīgus finansiālos noteikumus, atliek politiskais jautājums – cik lielā mērā baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas un atteikties no Baltijas republiku ostām," konstatēja Rekeda.

Baltijas valstis ieviesa individuālās sankcijas pret virkni Baltkrievijas amatpersonu, ieskaitot valsts prezidentu. Lukašenko informēja, ka necīnīsies par to, lai viņu tur ielaistu, viņš risinās problēmu ekonomiski. Pēc viņa vārdiem, Baltkrievijai "būs mazliet neizdevīgi" pārorientēt kravas uz Krievijas ostām, taču ar Krieviju "var vienoties par tarifiem".

Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarējis Lukašenko. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" republikā. Ģenerālprokuratūra to kvalificēja kā valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu. Vairāki opozīcijas aktīvisti ir aizturēti.

18
Tagi:
tranzīts, Krievija, Baltkrievija
Pēc temata
Kurss uz Krievijas ostām: kā Baltija palikusi bez Baltkrievijas naftas tranzīta
Latvijas Augstākā tiesa apglabājusi cerības par naftas tranzītu uz Baltkrieviju
Ventspils zaudējusi izredzes saņemt Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

0
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

0
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību