Kalkulators un eiro, foto no arhīva

Nacionālās drošības lieta: Latvija pastiprināti kontrolēs "aizdomīgas" investīcijas

21
(atjaunots 20:33 20.05.2020)
Nākamgad Latvija iztērēs 170 tūkstošus eiro ārvalstu investīciju kontroles aparāta radīšanai un informācijas apmaiņai ar Briseli.

RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Latvijas "satriecošie panākumi", gūti, iznīcinot veselu nozari, kas specializējās darbā ar nerezidentu naudu, domājams, nedod mieru ne tikai Rīgai, bet arī Briselei. Spriežot pēc visa, rindā stāv trešo valstu tiešās investīcijas uzņēmumu kapitālā, raksta avīze "Segodņa".

Tuvākajā laikā valstī parādīsies Nacionālās drošības likuma jaunā redakcija, kas sastādīta atbilstoši Briseles norādījumiem. Rīgai uzdots ieviest Eiropas Parlamenta un Eiropas padomes reklamentus 2019/452, kas rada mehānismus dalībvalstu savstarpējai sadarbībai un dalībvalstu mijiedarbībai ar Eiropas Komisiju ārvalstu tiešo investīciju regulēšanas darbā. Runa ir par ieguldījumiem no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Tātad runa ir ne tikai par Krieviju, bet arī, piemēram, Ķīnu un ASV.

It kā jau atliek tikai priecāties, ja pašreizējos apstākļos kāds riskēs un ieguldīs Latvijā kādu sūri grūti nopelnītu dolāru, mārciņu, rubli, juaņu... Taču ES norāda: "dalībvalstīm ir jānovērtē ieguldījumi uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumu pamata".

Latvijas Ministru kabinets izstrādājis ārvalstnieku ietekmes gradāciju komerciālās struktūrās: būtiskas ietekmes gūšana sākas no 10%, tai seko izšķirošas ietekmes gūšana un visbeidzot – uzņēmuma pārņemšana. Tāpat jāreģistrē arī akcionāra, dalībnieka vai balsstiesību statusa saglabāšana, nomainoties patiesajam labuma guvējam.

Īpaša uzmanība pievērsta investoriem enerģētikas sektorā, kuri atsvešina dabasgāzes sadales sistēmu vai jebkuru tās daļu, vai zemesgabalus, uz kuriem atrodas ēkas, būves vai tehnoloģiskās iekārtas, kas nepieciešamas dabasgāzes vai bufergāzes pazemes glabātavas darbības nodrošināšanai.

Tagad Latvijai vajadzēs izveidot "kontaktu punktu" datu nodošanai ES par ārvalstu investīcijām. Jaunās struktūras darbinieki cita starpā analizēs saņemto informāciju par darījumiem, kas saistīti ar nacionālajai drošībai svarīgiem komerciāliem objektiem un kritiskas infrastruktūras objektiem, pārbaudīs to autkentiskumu, kā arī pārsūtīs minēto informāciju valsts drošības iestādēm.

Domājams, likumprojekts stāsies spēkā 2020. gada 11. oktobrī. Nākamgad izdevumi jaunieveduma īstenošanai sastādīs 171 349 eiro, tos veidos jurista alga (2353 eiro mēnesī) un vecākā referenta alga (1287 eiro), kā arī finansējums darba vietu un telpu iekārtošanai slepenības režīma ievērošanai.

Ierēdņi piedalīsies Eiropas Savienības darba grupās un institūciju apspriedēs atbilstoši kompetencei, tātad komandējumu skaits arī būs pietiekams.

Tāpat ik gadus tiks sagatavota atskaite par tiešajām ārvalstu investīcijām.

Informatīvs paziņojums par likumprojektu ir viens no pirmajiem dokumentiem, ko parakstījis jaunais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

21
Tagi:
Latvija, drošība, investīcijas
Pēc temata
Politico: skandināvu bankām būs grūti atmazgāt savu imidžu
ES nevienojās par ekonomikas glābšanu: Latvija cer, ka bagātās valstis piekāpsies
Kādēļ Latvija var atļauties ignorēt realitāti
Audzēsim valsts iepirkumus: kā jaunais ministrs plāno stabilizēt Latvijas ekonomiku
 Latvijas dzelzceļš, foto no arhīva

Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus

19
(atjaunots 11:05 05.06.2020)
Latvijas dzelzceļš jau atlaidis 1000 darbinieku, līdz gada beigām plānots atlaist vēl vismaz 500 cilvēkus – kravu apgrozījuma lejupslīdes apstākļos viņu darbs izrādījies nevajadzīgs.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) šogad darbinieku skaitu jau samazinājis par aptuveni 1000 cilvēkiem, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane, vēsta Diena.

Darbinieku skaita optimizācija skārusi visus reģionus, kuros atrodas LDz struktūras, lielākajā mērā - Rīgas, Pierīgas un Latgales reģionu.

Darba attiecības tiek pārtrauktas ar administrācijas un tehniskajiem darbiniekiem, kuru funkcijas pārklājas, vai arī kuri vairs nav vajadzīgi kravu apjoma lejupslīdes dēļ.

Darbinieku skaita samazināšana notiek atbilstoši gada sākumā pieņemtajam valdes lēmumam, kas paredz 2020. gadā darba attiecības pārtraukt ar aptuveni 1500 darbiniekiem. Izmaiņas šajā plānā pagaidām nav paredzētas.

Iepriekš vēstīts, ka LDz apgrozījums pērn krities par 7,5% salīdzinājumā ar 2018. gadu un sasniedzis 337,645 milj. eiro. Koncerna zaudējumi sasniedza 9,328 milj. eiro, salīdzinājumā ar peļņu 14,408 milj. eiro apmēra gadu iepriekš. Pērn pa dzelzceļu pārvadāti 41,49 milj. tonnu kravu, par 7,77 milj. tonnu, jeb 15,8% mazāk nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 milj. tonnu), par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Lielāko daļu kravu plūsmas pa Latvijas dzelzceļu veido partneri no Krievijas – 70,4% pārvadājumu.

"Latvijas dzelzceļa" ienākumi šogad sarukuši tik lielā mērā, ka nesedz izdevumus. Tāpēc izņēmums finansiālā līdzsvara nodrošināšanas labad pieprasa piešķirt no valsts budžeta 25 milj. eiro. vēl 15,8 milj. eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu izdevumu kompensācijai, informēja LDz.

"Latvijas dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki – ceturtā daļa uzņēmuma personāla.

Koncernu veido seši meitasuzņēmumi: uzņēmums "LatRailNet" nosaka infrastruktūras ekspluatācijas maksu un sadala dzelzceļa jaudas; "LDZ Cargo" nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos kravu pārvadājumus, "LDZ infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvdarbiem un apkopi; "LDZ ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDZ apsardze" atbild par drošību, bet "LDZ loģistika" – par loģistiku.

19
Tagi:
tranzīts, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Valsts uzņēmumu valdes locekļu algas sasniegušas griestus
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Gāzes plīts, foto no arhīva

Kāpēc Latvijā būtiski kritušās gāzes un elektrības cenas

29
(atjaunots 22:12 04.06.2020)
Dabasgāzes un elektroenerģijas cenas sasniegušas rekordzemu līmeni. SPRK vadītājs Roberts Irklis paskaidroja, kādu iemeslu dēļ tā noticis.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Pašlaik dažādu apstākļu dēļ Latvijā vērojamas rekordzemas dabasgāzes un elektroenerģijas cenas, intervijā TV3 pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs (SPRK) Rolands Irklis.

Viņš atzīmēja, ka koronavīrusa radītā krīze zināmā mērā ietekmējusi patēriņa apjomu, taču noteicošā loma patēriņa un cenu samazinājumam bijusi citiem faktoriem.

"Daļēji Covid-19 krīze ir ietekmējusi arī patēriņa apjomus, to mēs redzam attiecībā uz dabasgāzes patēriņu, gan attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu.

Jāatzīst, šā gada pirmajā pusē patēriņu un cenas visvairāk ietekmējuši klimatiskie laikapstākļi. Mums bija silta ziema, kas nozīmē zemu dabasgāzes patēriņu," norādīja Irklis.

Viņš atzīmēja arī zemo elektroenerģijas patēriņu Skandināvijā, ar ko Baltijas valstis ir cieši saistītas.

"Dabasgāzes cenas ietekmē arī citi apstākļi, kā globālas norises, jo gāzes tirgus šobrīd faktiski ir globāls. Ietekmē arī Eiropas cenas, kas šobrīd ir rekordzemā līmenī," konstatēja SPRK priekšsēdētājs.

Savukārt jautājumā par elektroenerģijas cenām viņš skaidroja, ka zemās cenas attiecas uz lietotājiem, kuru līgumi piesaistīti vairumtirdzniecības biržas cenām.

Iepriekš vēstīts, ka pretēji opozīcijas ieteikumiem, valdība nav ieviesusi atvieglojumus komunālo pakalpojumu apmaksu, lai arī koronavīrusa krīzes rezultātā aizvien lielāks skaits cilvēku saskaras ar grūtībām un nevar segt tekošos izdevumus.

29
Tagi:
gāze, cenas, elektroenerģija, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Igaunija sakarā ar krīzi samazinājusi iedzīvotājiem gāzes un elektroenerģijas cenas
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs, foto no arhīva

Krievijas politiķis prognozēja tālāko situāciju ASV

0
(atjaunots 15:21 06.06.2020)
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs uzskata, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Krievijas Federācijas padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas vadītājs Aleksejs Puškovs novērtēja tālākās notikumu attīstības izredzes ASV, vēsta RIA Novosti.

Kopš maija beigām virknē lielāko pilsētu ASV notiek protesta akcijas un nekārtības, kas izcēlušās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves aresta laikā. Viens no policistiem, kurš aizturēšanas laikā vairākas minūtes ar ceļgalu saspieda Floida plecu, apsūdzēts par slepkavību, trīs citi – par līdzdalību slepkavībā.

Intervijā "Parlamentskaja gazeta" senators norādīja, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām. Tomēr šoreiz aizdomās turamos likumsargus neizdosies atbrīvot no atbildības par cilvēka nāvi, tiesas process būs stingrs un, domājams, demonstratīvs, uzskata politiķis.

"ASV etniskā "bumba" sprāgst regulāri. Tāpēc nedomāju, ka mēs stāvam uz amerikāņu sociālās revolūcijas sliekšņa. Manuprāt, protesti sāks noklust: marodierus pārvarēs, huligānus iesēdinās, un situācija kopumā stabilizēsies ilgi pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām," teica Puškovs.

Viņš piebilda, ka protestu radītais efekts varētu pazust jau līdz novembrim, tomēr tas diezin vai palīdzēs Savienotajām Valstīm izvairīties no rasu konfliktiem nākotnē.

0
Tagi:
politika, ASV, Krievija
Pēc temata
Polijas izdevums: ASV imidžs grūst acu priekšā
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"