Kalkulators un eiro, foto no arhīva

Nacionālās drošības lieta: Latvija pastiprināti kontrolēs "aizdomīgas" investīcijas

22
(atjaunots 20:33 20.05.2020)
Nākamgad Latvija iztērēs 170 tūkstošus eiro ārvalstu investīciju kontroles aparāta radīšanai un informācijas apmaiņai ar Briseli.

RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Latvijas "satriecošie panākumi", gūti, iznīcinot veselu nozari, kas specializējās darbā ar nerezidentu naudu, domājams, nedod mieru ne tikai Rīgai, bet arī Briselei. Spriežot pēc visa, rindā stāv trešo valstu tiešās investīcijas uzņēmumu kapitālā, raksta avīze "Segodņa".

Tuvākajā laikā valstī parādīsies Nacionālās drošības likuma jaunā redakcija, kas sastādīta atbilstoši Briseles norādījumiem. Rīgai uzdots ieviest Eiropas Parlamenta un Eiropas padomes reklamentus 2019/452, kas rada mehānismus dalībvalstu savstarpējai sadarbībai un dalībvalstu mijiedarbībai ar Eiropas Komisiju ārvalstu tiešo investīciju regulēšanas darbā. Runa ir par ieguldījumiem no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Tātad runa ir ne tikai par Krieviju, bet arī, piemēram, Ķīnu un ASV.

It kā jau atliek tikai priecāties, ja pašreizējos apstākļos kāds riskēs un ieguldīs Latvijā kādu sūri grūti nopelnītu dolāru, mārciņu, rubli, juaņu... Taču ES norāda: "dalībvalstīm ir jānovērtē ieguldījumi uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumu pamata".

Latvijas Ministru kabinets izstrādājis ārvalstnieku ietekmes gradāciju komerciālās struktūrās: būtiskas ietekmes gūšana sākas no 10%, tai seko izšķirošas ietekmes gūšana un visbeidzot – uzņēmuma pārņemšana. Tāpat jāreģistrē arī akcionāra, dalībnieka vai balsstiesību statusa saglabāšana, nomainoties patiesajam labuma guvējam.

Īpaša uzmanība pievērsta investoriem enerģētikas sektorā, kuri atsvešina dabasgāzes sadales sistēmu vai jebkuru tās daļu, vai zemesgabalus, uz kuriem atrodas ēkas, būves vai tehnoloģiskās iekārtas, kas nepieciešamas dabasgāzes vai bufergāzes pazemes glabātavas darbības nodrošināšanai.

Tagad Latvijai vajadzēs izveidot "kontaktu punktu" datu nodošanai ES par ārvalstu investīcijām. Jaunās struktūras darbinieki cita starpā analizēs saņemto informāciju par darījumiem, kas saistīti ar nacionālajai drošībai svarīgiem komerciāliem objektiem un kritiskas infrastruktūras objektiem, pārbaudīs to autkentiskumu, kā arī pārsūtīs minēto informāciju valsts drošības iestādēm.

Domājams, likumprojekts stāsies spēkā 2020. gada 11. oktobrī. Nākamgad izdevumi jaunieveduma īstenošanai sastādīs 171 349 eiro, tos veidos jurista alga (2353 eiro mēnesī) un vecākā referenta alga (1287 eiro), kā arī finansējums darba vietu un telpu iekārtošanai slepenības režīma ievērošanai.

Ierēdņi piedalīsies Eiropas Savienības darba grupās un institūciju apspriedēs atbilstoši kompetencei, tātad komandējumu skaits arī būs pietiekams.

Tāpat ik gadus tiks sagatavota atskaite par tiešajām ārvalstu investīcijām.

Informatīvs paziņojums par likumprojektu ir viens no pirmajiem dokumentiem, ko parakstījis jaunais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

22
Tagi:
Latvija, drošība, investīcijas
Pēc temata
Politico: skandināvu bankām būs grūti atmazgāt savu imidžu
ES nevienojās par ekonomikas glābšanu: Latvija cer, ka bagātās valstis piekāpsies
Kādēļ Latvija var atļauties ignorēt realitāti
Audzēsim valsts iepirkumus: kā jaunais ministrs plāno stabilizēt Latvijas ekonomiku
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

7
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

7
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK

Mājokļi padomju laika ēkās kļūst lētāki. Eksperts pastāstīja, kas sagaidāms

12
(atjaunots 07:50 23.09.2020)
Dzīvokļu cenas padomju laikā būvētajos daudzstāvu namos Rīgas mikrorajonos krītas, tomēr cenu sabrukums nav gaidāms, ir pārliecināti eksperti.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Augustā bija vērojama dzīvokļu cenu krišanās padomju laikā būvētajos daudzstāvu namos Rīgā, tomēr eksperti uzskata, ka tuvāko 2-3 gadu laikā būtiska cenu lejupslīde nav sagaidāma, tomēr var kristies darījumu skaits, vēsta programma "Doma laukums" Latvijas radio 4.

Augustā cenas padomju laikā būvētajos daudzstāvu namos Rīgas mikrorajonos vidēji kritās līdz 807 eiro par kvadrātmetru. Šī cena ir aptuveni divreiz zemāka nekā 2007. gada jūlijā, kad pat neizremontētu sērijveida dzīvokļu cena sasniedza rekordu – 1620 eiro par kvadrātmetru.

Tomēr eksperti uzskata, ka būtiska dzīvokļu cenu lejupslīde nav sagaidāma.

"Cenu izmaiņas pusgada laikā sastāda tikai 1,5%. To var nosaukt pat par korekciju vai matemātisku kļūdu. Protams, cenu krišanās tendence pastāv, taču situācija tirgū ik mēnesi mazliet mainās," konstatēja kompānijas Arco Real Estate vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Viņš prognozēja, ka tuvāko divu vai triju gadu laikā iespējama tikai apjoma, ne cenas lejupslīde.

Vienlaikus pēdējo gadu laikā jūtami pieaugušas cenas jaunajos projektos – pirmajā pusgadā dzīvokļu vidējā cena galvaspilsētas mikrorajonos pieaugusi līdz 1580 eiro par kvadrātmetru, lai arī pērnā gada pirmajā pusgadā tā sastādīja 1455 eiro.

Koronavīrusa pandēmijas fonā tendences nekustamo īpašumu tirgū mazliet mainījušās, atklāja eksperts. "Šajā pusgadā galvenā izvēle – istabu skaits. Koronavīrusa epidēmija ir ietekmējusi stāvokli: tagad cilvēki vēlas lielāku skaitu istabu, ne īpaši palielinot kopējo platību," pastāstīja Laukalējs.

12
Tagi:
nekustamais īpašums, Rīga
Pēc temata
Gluži kā Tenerifē: sociālajos tīklos skan pārsteigums par mājokļa nomas cenām Jūrmalā
"Kadastrs" virs tirgus cenas: kam reforma atņems mājokli, un kurš piebāzīs kabatas
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jaunu māju Latvijā būs mazāk
Aleksejs Navaļnijs

Krievijas vēstnieks atbildēja uz Vācijas prasību izmeklēt incidentu ar Navaļniju

0
(atjaunots 10:40 23.09.2020)
Diplomāts atgādināja, ka Krievijas tiesībsargājošās iestādes jau sākušas incidenta iepriekšējo izmeklēšanu, aplūkota virkne objektu, iztaujāts vienīcas, slimnīcas un lidostas personāls.

RĪGA, 23. septembris - Sputnik. Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs komentēja Vācijas varasiestāžu prasību izmeklēt incidentu ar Alekseju Navaļniju, - viņš atzīmēja, ka krimināllietas ierosināšanai nepieciešamas blogera analīzes, vēsta RIA Novosti.

"Vācijā apgalvo, ka Krievijas iestādēm jāveic izmeklēšana Krievijā, tur it kā esot pielietota kaujas kķīmiskā viela. Mums ir vajadzīgi paraugi, lai vispār būtu iespējams sākt kriminālizmeklēšanas procesu. Saskaņā ar likumu mēs nevaram sākt nozieguma izmeklēšanu bez pierādījumiem," Ņečajevs konstatēja intervijā avīzei Berliner Zeitung.

Pie tam diplomāts atgādināja, ka Krievijas tiesībsargājošās iestādes jau sākušas incidenta iepriekšējo izmeklēšanu. "Viņi aplūkojuši virkni objektu, iztaujāts vienīcas, slimnīcas un lidostas personāls," informēja diplomāts.

Vienlaikus vēstnieks akcentēja, ka pilnvērtīgai izmeklēšanai vajadzīgi konkrēti pierādījumi. "Tas ir likuma augstākās varas princips, tam jādarbojas visās valstīs, arī pie mums," norādīja Ņečajevs un piezimēja, ka patlaban Berlīne nevēlas sadarboties ar Maskavu situācijā ar Navaļniju.

Diplomātiskās misijas vadītājs atgādināja, ka Krievija nepieņem ultimātus un sankciju draudus, un apstiprināja, ka diplomāti pieprasījuši konsulāro piekļuvi blogerim.

Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Maskava nosūtīja pieprasījumu ar lūgumu sniegt sīkāku informāciju par Berlīnes laboratorijas analīžu rezultātiem, ĀM uzsvēra, ka Krievija gaida Vācijas atbildi uz oficiālo pieprasījumu šajā situācijā, taču atbilde nav saņemta. Prokuratūra un policija sāka pārbaudes jau Navaļnija hospitalizācijas dienā.

0
Tagi:
Krievijas vēstniecība, Navaļnijs, Vācija
Pēc temata
Vācija Alekseju Navaļniju piespiedīs klusēt
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
"Absolūti nepieņemami": Lavrovs bargi aizrādīja Berlīnei saistībā ar Navaļnija lietu
KF Ārējā izlūkdienesta vadītājs: izlidojot uz Berlīni, indes Navaļnija organismā nebija