Bagāža, foto no arhīva

Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti

53
(atjaunots 13:25 20.05.2020)
Ir jāveido valsts subsidētas darba vietas, lai mazinātu cilvēku vēlmi doties peļņā uz citām valstīm, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību apvienības vadītājs Egils Baldzēns.

RĪGA, 20. maijs — Sputnik. Divu mēnešu laikā darba tirgū Latvijā notikušas svarīgas pārmaiņas – no darbinieku deficīta līdz pārliekam piedāvājumam. Robežu atvēršana draud Latvijai ar kārtējo emigrācijas vilni, pastāstīja Latvijas Brīvo arodbiedrību apvienības vadītājs Egils Baldzēns intervijā Dienas Bizness.

Bezdarba pieaugums

Koronavīrusa pandēmijas radītā krīze atstājusi bez darba desmitiem tūkstošu cilvēku gan Latvijā, gan visā ES. Aprīlī Latvijā reģistrēto bezdarbnieku skaits pieauga par 10 991 cilvēkiem – kopā bezdarbnieka statusu saņēmuši 72 917 cilvēku. Maijā viņu skaits pieauga vēl par 2 tūkstošiem.

Turklāt jāņem vērā, ka no 2018. gada 1. aprīļa bezdarba pabalstu var saņemt tikai cilvēki, kuri nostrādājuši 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu laikā. Daļa cilvēku, kuri palikuši bez darba ārkārtējās situācijas režīma dēļ ieviesto ierobežojumu rezultātā, var nesaņemt pabalstu, jo neatbilst minētajiem kritērijiem vai neredz jēgu stāties uzskaitē.

Valsts ieņēmumu dienests izmaksājis dīkstāves pabalstus gandrīz 47 tūkstošiem darbinieku un gandrīz 3 tūkstošiem pašnodarbināto, kurus šajā situācijā arī var uzskatīt par bezdarbniekiem.

Tātad kopā bez darba Latvijā palikuši vairāk nekā 130 tūkstoši cilvēku. Tikpat, vai pat vairāk, nekā bija krīzes laikā 2009. gadā, kad aprīļa beigās oficiāli bija reģistrēti vairāk nekā 123 tūkstoši bezdarbnieku, atgādināja Baldzēns.

Tūkstošiem sakrāmēs čemodānus un aizbrauks

Protams, daļa no tiem, kuri tagad saņem dīkstāves pabalstus, atsāks darbu, tomēr tūrisma, viesmīlības biznesā un citās apkalpošanas jomās atjaunošanās notiks lēnām, process var ilgt par 2-3 gadus, viņš piezīmēja.

Tamlīdzīgos apstākļos daļa bezdarbnieku pēc robežu atvēršanas būs spiesti doties uz citām valstīm, uzskata Baldzēns. Tagad ir grūti prognozēt, cik liels skaits Latvijas valstspiederīgo sakrāmēs čemodānus un dosies uz ES labākas dzīves meklējumos, tomēr skaidrs, ka viņu skaits var sasniegt desmitiem tūkstošu.

Starp tiem, kuri, ticamākais, aizbrauks no Latvijas, ir augstskolu šī gada absolventi, it īpaši veselības aprūpes nozarē. Baldzēns atzīmēja, ka nav noliedzams, - jaunieši vēlas nopelnīt, un lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu var nopelnīt daudz vairāk par to pašu darbu, ko veic Latvijā. Un tas ir viens no emigrācijas motivatoriem, viņš skaidroja.

Latvijas iedzīvotāju vietā stāsies viesstrādnieki

Ja valdībai neizdosies labot ekonomisko situāciju un nepieļaut valstspiederīgo masveida emigrāciju, tautsaimniecības atjaunošanai nāksies atļaut viesstrādnieku ievešanu, uzskata Baldzēns.

Ārvalstu darbaspēka ievešana radīs valstij noteiktus riskus, jo migranti bieži vien nespēj integrēties viņiem jaunās valsts sabiedrībā un, gluži pretēji, cenšas mainīt vietējo iedzīvotāju priekšstatus saskaņā ar savu pieredzi un pārliecību, norādīja Brīvo arodbiedrību apvienības vadītājs.

Subsidēt darba vietu radīšanu

Pēc viņa domām valdība varētu īstenot kompleksu plānu valsts atbalsta sniegšanai, kura ietvaros nepieciešams radīt valsts subsidētas darba vietas – tā varētu izvairīties no iedzīvotāju masveida aizbraukšanas. Tā tiktu novērsts arī ēnu ekonomikas pieaugums un atrisinātas ilgstoša bezdarba problēmas.

Metode nav unikāla, to izmanto arī citas ES valstis un ASV. Valsts subsīdijas darba vietu radīšanai būtu iespējams vispirms piešķirt uzņēmumiem, kas piedalās padziļinātas sadarbības programmā ar VID. Patlaban ideju apspriež ne tikai arodbiedrību un uzņēmēju līmenī, bet arī politiķu un ministru līmenī, atzīmēja Baldzēns.

53
Tagi:
Latvija, emigrācija, bezdarbs
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Aptauja: iedzīvotāji netic, ka spēs atrast jaunu darbu Latvijā pēc atlaišanas
Lai pelna parāda atmaksai: Bondaru neatsauks no posteņa Saeimas Budžeta komisijā
Valsts uzņēmumu valdes locekļu algas sasniegušas griestus
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Rīga

Tūrisms: ja gribat mūs izputināt, tad vismaz brīdiniet

25
(atjaunots 16:45 25.02.2021)
Lai gan Latvijas tūrisma bizness veido 10% no valsts IKP, pēdējā laikā tas jūt, ka nerūp valdībai.

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Tūrisma biznesa pārstāvji ir sašutuši par valdības attieksmi pret vienu no valsts galvenajām nozarēm, pastāstīja tūrisma operatora Tez Tour Latvia vadītājs Konstantīns Paļgovs radio Baltkom ēterā.

Saskaņā ar MK rīkojuma Nr.655 grozījumiem, no 11. līdz 25. februārim iebraukt valstī var tikai būtisku un neatliekamu iemeslu dēļ, tas attiecās uz visām Eiropas Savienības valstīm, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveici un Apvienoti Karalisti.

Otrdien, 23. februārī, Latvijas parlamenta valdības sēdes laikā tika apspriests jautājums par pilnvērtīgu satiksmes atjaunošanu ar visām valstīm.

Latvijas Satiksmes ministrijas vadītājs Tālis Linkaits piedāvāja izveidot "ceļošanas burbuli" starp Baltijas valstīm, Zviedriju un Somiju, kad beigsies masveida vakcinācija, kā arī apspriest digitālās "vakcinācijas pases" ieviešanu.

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš piekrita tam, ka pienācis laiks domāt par to, kā Latvija sāks noņemt ierobežojumus un atklāties citām valstīm. Pie tam viņš atzīmēja, ka šo problēmu valsts nevar atrisināt patstāvīgi.

Pēc Paļgova domām, tūristi Latvijā vienkārši ir pamesti likteņa varā.

"Katra valsts, kas uzņem tūristus – Spānija, Ēģipte, Kanārijas salas, Grieķija, Bulgārija – ievieš pasākumus, lai ar tūristu nekas nenotiktu. Tāpat kā mūsu valstī tiek darīts viss, lai ceļotāji justos drošībā. 12 mēnešus kāds to visu izstrādā, raksta, pastumjot malā savu pamatdarbu. Bet kāds vienkārši iekāpj lidmašīnā un vienkārši lido. Un tā ir varas attieksme pret cilvēkiem, pret biznesu, kas būtībā rada līdz 10% darba vietu un veido 4% no valsts IKP. Ja neesam tik svarīgi, sakiet tad, kādi ir jūsu mērķi. Vai vēlaties slēgt šo biznesu? Vai nu sakiet vismaz, ka mēs nestrādāsim 6 mēnešus, jo jums ir tādas sajūtas," skaidroja Paļgovs.

Tāpat viņš piebilda, ka nesaprot, ko iegūst varas iestādes, pieņemot lēmumus par ierobežojumiem tūrisma biznesā.

"Mēs nevaram dzīvot piekārtā stāvoklī. Kādas ir jūsu prognozes? Ko jūs gribat sagaidīt? Lai sāktos paralēlais bankrots? Lai uzņēmēji neizturētu? Lai notiktu nelaimes gadījumi ar cilvēkiem, kuri neiztur spriedzi? Kāda ir jūsu argumentācija tam, ka jūs nevarat ļaut mums strādāt tāpat, kā strādā kaimiņi?" vaicāja Paļgovs.

Iepriekš Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Vladislavs Korjagins paziņoja, ka valdība velti neatceļ aviopārvadājumu ierobežojumus un ka vienīgais lidojumu aizliegumu mērķis ir "piesegt sevi" pandēmijas apstākļos.

25
Tagi:
tūrisms
Pēc temata
Beigas tūrismam? Viensēta Krāslavas novadā demonstrē, ka tā nav
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Iesakām pie mums nebraukt: kas gaida ceļotājus ES
Latvijā atļauts neievērot pašizolāciju, ieceļojot no Islandes

Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā

59
(atjaunots 12:56 25.02.2021)
2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

Decembrī Centrālā banka palielināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās - uzreiz par miljardu dolāru. Lai gan pēdējos gados Maskava secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem: to daļa rezervē nedaudz pārsniedz vienu procentu. Kāpēc tie kļuvuši vajadzīgi tieši tagad, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti.

Iegādājusies vērtspapīrus

Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, Krievijai šobrīd ir amerikāņu obligācijas par 6,011 miljardiem: ilgtermiņa - par 1,2 miljardiem un īstermiņa par - 4,8 miljardiem. Decembrī rezerves papildinājās par miljardu.

Realizējot šos vērstpapīrus, ASV valdība sedz budžeta deficītu un citus izdevumus. Amerikāņu valsts parāds sasniedzis gandrīz 28 triljonus. 2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

2018. gadā Centrālā banka (CB) sarīkoja vērienīgu izpārdošanu, divas reizes samazinot ASV valsts kases saistību portfeli. Amerikāņu vērtspapīru daļa starptautiskajās rezervēs ir samazinājusies līdz minimumam. Par atbrīvotājiem līdzekļiem CB iegādājās zeltu, eiro un juaņas.

Diversifikācija

Amerikāņu valsts parāds tie ir vērtspapīri, ko emitē ASV Finanšu ministrija. Iegādāties vekseļus un obligācijas var fiziskas un juridiskas personas, atsevišķu štatu un valstu valdības. Peļņa no šiem vērtspapīriem nav visai liela, tā svārstās divarpus - trīs procentu robežās. Taču Eiropas vai Japānas parādu ienesīgums ir vēl mazāks - nulle vai pat negatīvs.

Tomēr lieta ir tāda, ka ASV valsts obligācijas tiek uzskatītas par vienu no visdrošākajiem un likvīdākajiem instrumentiem pasaulē. Tās var viegli nopirkt un pārdot.

"Ir izdevīgi ieguldīt īslaicīgi brīvos līdzekļus ASV valsts parādā. Divi trīs procenti gadā ir diezgan liela nauda, kad runa ir par miljardiem. Šajā gadījumā politika nedrīkst ietekmēt ekonomiskos risinājumus," sarunā ar RIA Novosti norāda Valsts domes Finanšu tirgus komitejas loceklis Dmitrijs Skrivanovs.

Tādējādi, palielinot valdības parādzīmju apjomu, Maskava tehniski iezīmēja savu klātbūtni tirgū. Tas arī ir nepieciešams starptautisko rezervju diversifikācijai. Pašlaik Krievijai ir 590 miljardi dolāru, no kuriem seši miljardi ir ieguldīti tieši ASV valsts parādā. Analītiķi skaidro: Maskava seko globālai tendencei. Pieprasījums pēc dolāra pieaug, jo šī valūta vismazāk pakļauta svārstīgumam un inflācijai.

"Miljards dolāru ir diezgan iespaidīga summa, to var ieguldīt ļoti ierobežotā aktīvu kopumā. Zelts ir "pārsildīts", liela rezervju daļa tik jau ir ieguldīta eiro un juaņās. Amerikāņu valsts parāda iegāde tas ir diversifikācijas elements, skaidro Krievijas un Āzijas rūpniecības savienības prezidents Vitālijs Mankevičs.

Ķīniešu variants

Decembra beigās ASV valsts vērtspapīru lielākais turētājs bija Japāna (1,2 triljoni dolāru). Agrāk tā bija Ķīna, bet tagad Pekina ar 1,06 triljoniem pakāpjas uz otro vietu. Trešo vietu ieņem Apvienotā Karaliste ar 428,9 miljardiem.

Tirdzniecības kara dēļ ķīnieši secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem, samazinot ieguldījumus vairāk nekā par 200 miljardiem. Taču milzīgais amerikāņu parāds, kas pieder Pekinai, ir efektīvs spiediena instruments uz Vašingtonu.

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Zelta rezerves

Jau vairākus gadus Krievijas CB iepērk zeltu, atbrīvojoties no dolāriem. 2020. gadā dārgmetāla daļa rezervēs pirmo reizi pārsniedza ASV valūtas apjomu, bet februāri monetārā zelta rezervju vērtība sasniedza 136,7 miljardus. Gada laikā zelta krājums ir pieaudzis par gandrīz 28 tonnām.

Dārgmetāls - universāls naudas ekvivalents - kļūst pievilcīgāks par aktīviem ar procentu ienākumiem, turklāt tas pasarga no jebkādu sankciju riskiem. Kā norāda Bloomberg, Krievija demonstrēja visai pasaulei, ka valsts ar lielu ekonomiku un lielām zelta rezervēm var atbrīvoties no dolāru aktīviem un justies labi.

59
Pēc temata
Palika bez naudas: investīcijas slānekļa naftā ir noslīdējušas līdz minimumam
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru

Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī

0
(atjaunots 08:46 27.02.2021)
Sputnik Latvija rīcībā nonācis video ieraksts, kurā redzams, kā pa ielu Jēkabpilī brauc traktors ar priekšmetu – tas ļoti atgādina lielgabalu no padomju karavīriem veltītā monumenta postamenta. Lielgabals tika nolaupīts 23. februāra naktī.

Vietējie iedzīvotāji, kuri 23. februārī atnāca nolikt ziedus pie monumenta par godu Tēvijas aizstāvja dienai, nākamajā dienā konstatēja – lielgabals ir nolaupīts. Sabiedriskie darbinieki ziņoja pašvaldībai un policijai. Policijas Zemgales reģionālā pārvalde ierosinājusi kriminālprocesu par lielgabala zādzību.

Krievijas vēstniecība Rīgā un KF pastāvīgā pārstāvniecība EDSO nosodīja padomju varoņiem-atbrīvotājiem veltītā pieminekļa apgānīšanu un aicināja vietējās varasietādes pienācīgi izmeklēt incidentu.

"Notiekošo vērtējam kā īstākā neonacistiskā revanšisma izpausmi, kam nav un nevar būt vietas civilizētā Eiropas valstī," paziņoja diplomātiskā misija.

0