Bagāža, foto no arhīva

Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti

51
(atjaunots 13:25 20.05.2020)
Ir jāveido valsts subsidētas darba vietas, lai mazinātu cilvēku vēlmi doties peļņā uz citām valstīm, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību apvienības vadītājs Egils Baldzēns.

RĪGA, 20. maijs — Sputnik. Divu mēnešu laikā darba tirgū Latvijā notikušas svarīgas pārmaiņas – no darbinieku deficīta līdz pārliekam piedāvājumam. Robežu atvēršana draud Latvijai ar kārtējo emigrācijas vilni, pastāstīja Latvijas Brīvo arodbiedrību apvienības vadītājs Egils Baldzēns intervijā Dienas Bizness.

Bezdarba pieaugums

Koronavīrusa pandēmijas radītā krīze atstājusi bez darba desmitiem tūkstošu cilvēku gan Latvijā, gan visā ES. Aprīlī Latvijā reģistrēto bezdarbnieku skaits pieauga par 10 991 cilvēkiem – kopā bezdarbnieka statusu saņēmuši 72 917 cilvēku. Maijā viņu skaits pieauga vēl par 2 tūkstošiem.

Turklāt jāņem vērā, ka no 2018. gada 1. aprīļa bezdarba pabalstu var saņemt tikai cilvēki, kuri nostrādājuši 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu laikā. Daļa cilvēku, kuri palikuši bez darba ārkārtējās situācijas režīma dēļ ieviesto ierobežojumu rezultātā, var nesaņemt pabalstu, jo neatbilst minētajiem kritērijiem vai neredz jēgu stāties uzskaitē.

Valsts ieņēmumu dienests izmaksājis dīkstāves pabalstus gandrīz 47 tūkstošiem darbinieku un gandrīz 3 tūkstošiem pašnodarbināto, kurus šajā situācijā arī var uzskatīt par bezdarbniekiem.

Tātad kopā bez darba Latvijā palikuši vairāk nekā 130 tūkstoši cilvēku. Tikpat, vai pat vairāk, nekā bija krīzes laikā 2009. gadā, kad aprīļa beigās oficiāli bija reģistrēti vairāk nekā 123 tūkstoši bezdarbnieku, atgādināja Baldzēns.

Tūkstošiem sakrāmēs čemodānus un aizbrauks

Protams, daļa no tiem, kuri tagad saņem dīkstāves pabalstus, atsāks darbu, tomēr tūrisma, viesmīlības biznesā un citās apkalpošanas jomās atjaunošanās notiks lēnām, process var ilgt par 2-3 gadus, viņš piezīmēja.

Tamlīdzīgos apstākļos daļa bezdarbnieku pēc robežu atvēršanas būs spiesti doties uz citām valstīm, uzskata Baldzēns. Tagad ir grūti prognozēt, cik liels skaits Latvijas valstspiederīgo sakrāmēs čemodānus un dosies uz ES labākas dzīves meklējumos, tomēr skaidrs, ka viņu skaits var sasniegt desmitiem tūkstošu.

Starp tiem, kuri, ticamākais, aizbrauks no Latvijas, ir augstskolu šī gada absolventi, it īpaši veselības aprūpes nozarē. Baldzēns atzīmēja, ka nav noliedzams, - jaunieši vēlas nopelnīt, un lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu var nopelnīt daudz vairāk par to pašu darbu, ko veic Latvijā. Un tas ir viens no emigrācijas motivatoriem, viņš skaidroja.

Latvijas iedzīvotāju vietā stāsies viesstrādnieki

Ja valdībai neizdosies labot ekonomisko situāciju un nepieļaut valstspiederīgo masveida emigrāciju, tautsaimniecības atjaunošanai nāksies atļaut viesstrādnieku ievešanu, uzskata Baldzēns.

Ārvalstu darbaspēka ievešana radīs valstij noteiktus riskus, jo migranti bieži vien nespēj integrēties viņiem jaunās valsts sabiedrībā un, gluži pretēji, cenšas mainīt vietējo iedzīvotāju priekšstatus saskaņā ar savu pieredzi un pārliecību, norādīja Brīvo arodbiedrību apvienības vadītājs.

Subsidēt darba vietu radīšanu

Pēc viņa domām valdība varētu īstenot kompleksu plānu valsts atbalsta sniegšanai, kura ietvaros nepieciešams radīt valsts subsidētas darba vietas – tā varētu izvairīties no iedzīvotāju masveida aizbraukšanas. Tā tiktu novērsts arī ēnu ekonomikas pieaugums un atrisinātas ilgstoša bezdarba problēmas.

Metode nav unikāla, to izmanto arī citas ES valstis un ASV. Valsts subsīdijas darba vietu radīšanai būtu iespējams vispirms piešķirt uzņēmumiem, kas piedalās padziļinātas sadarbības programmā ar VID. Patlaban ideju apspriež ne tikai arodbiedrību un uzņēmēju līmenī, bet arī politiķu un ministru līmenī, atzīmēja Baldzēns.

51
Tagi:
Latvija, emigrācija, bezdarbs
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Aptauja: iedzīvotāji netic, ka spēs atrast jaunu darbu Latvijā pēc atlaišanas
Lai pelna parāda atmaksai: Bondaru neatsauks no posteņa Saeimas Budžeta komisijā
Valsts uzņēmumu valdes locekļu algas sasniegušas griestus
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Sirmgalvis parkā, foto no arhīva

Bāzes un koeficientu kāpums: tagad Latvijā tiks aprēķināta minimālā pensija

1
(atjaunots 16:25 27.09.2020)
Cik turpmāk sastādīs minimālā vecuma pensija un kādus tās aprēķināšanas principus valdība ir apstiprinājusi.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Valdība ir ņēmusi vērā Labklājības ministrijas piedāvājumu un konceptuāli vienojās par minimālo ienākumu, tostarp minimālās vecuma pensijas, palielināšanu – no nākamā gada tā sastādīs 149,60 eiro, raksta Neatkarīgā.

Vislielākā minimālā pensija ir paredzēta pensionāriem ar lielu darba stāžu – viņi saņems vairāk nekā 220 eiro mēnesī, tikmēr šobrīd "lielākais minimums" sastāda 136 eiro. Šāds pensijas pielikums var šķist ievērojams, ja neņem vērā, ka, lai saņemtu šādu minimumu, cilvēkam ir jānostrādā vairāk nekā 40 gadus, turklāt oficiāli.

Minimālā pensija no 149 līdz 220 eiro

Šonedēļ valdība atbalstīja informatīvu paziņojumu, kurā tiek apkopoti piedāvājumi par valsts izdevumiem un ienākumiem 2021. gadā un budžeta rāmjiem tuvākajiem trim gadiem. Šajā paziņojumā nospraustas arī Labklājības ministrijas iniciatīvas par minimālo ienākumu rādītāja palielināšanu. No 2021. gada 1. janvāra plānots paaugstināt minimālās vecuma un invaliditātes pensijas, sociālā nodrošinājuma pabalstu sirmgalvjiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Saskaņā ar ministrijas aprēķiniem, izmaiņas izmaksās 70,7 miljonus eiro.

Minimālo pensiju varēs saņemt, ja būs vismaz 15 gadu darba stāžs. To aprēķina pēc bāzes, kurai tiek piemērots koeficients atkarībā no stāža. Jo lielāks stāžs, jo lielāka minimālā pensija.

No nākamā gada valdība vēlas paaugstināt minimālās pensijas aprēķina bāzi līdz 136 eiro tagadējo 80 eiro vietā. (Personām ar invaliditāti bāze kļūs vēl lielāka – to pacels līdz 163 eiro esošo 122,69 eiro vietā).

Tas nozīmē, ka minimālā pensija Latvijā būs ne zemāka par 149,6 eiro, savukārt lielākā minimālā pensija sastādīs 220 eiro.

Paredzēta koeficientu celšana

Šobrīd pastāv četras stāža grupas: no 15 līdz 20 gadiem, no 21 līdz 30 gadiem, no 31 līdz 40 gadiem un no 41 un vairāk gadiem. Nākotnē Labklājības ministrija vēlētos ņemt vērā katru stāža gadu, savukārt koeficientus palielināt.

Šobrīd, nosakot minimālo vecuma pensiju, bāzei tiek piemērots koeficients 1,1. No 2025. gada to pacels līdz 1,2, savukārt par katru gadu, kurš pārsniedz minimālo stāžu, plāno palielināt pensijas apmēru par 2% no bāzes. Tā ir Labklājības ministrijas atbilde uz kritiku, saskaņā ar kuru minimālās pensijas aprēķināšana ir netaisnīga, sevišķi cilvēkiem ar nelielu stāžu un tiem, kam stāžs pārsniedz 40 gadus.

Iepriekš Satversmes tiesa uzdeva politiķiem izstrādāt pabalstu apmēra aprēķina metodoloģiju. Labklājības ministrija piedāvā noteikt, ka vecuma pensijas aprēķina bāzei būs jāsastāda 25% no tekošā mājsaimniecību ienākumu mediānas uz vienu patērētāju (šobrīd tie ir 136 eiro), savukārt personām invaliditāti kopš bērnības – 30% no ienākumu mediānas valstī (šobrīd tie ir 163 eiro).

Minimumu saņem tūkstošiem

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, Latvijā minimālo vecuma pensiju saņem vairāk nekā 30 tūkstoši pensionāru, nākamgad to skaits sastādīs 31 373 cilvēkus.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem, minimālo pensiju saņēmēju skaits tuvākajos gados samazināsies – par 100 cilvēkiem gadā. Minimālās vecuma pensijas palielināšanai budžetā vajadzēs piešķirt vairāk nekā 22 miljonus eiro.

Tie, kas nevar pretendēt uz vecuma pensiju, saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un arī to valdība vēlas palielināt. Tā apmērs arī tiks aprēķināts no ienākumu mediānas un sastādīs 20% no tās – 109 eiro. Tāds pats ir paredzēts garantētais minimālo ienākumu līmenis.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņem 1677 pensijas vecuma cilvēki. Tuvākajos gados to skaits nedaudz pieaugs, prognozē ministrija.

1
Tagi:
pensionāri, pensija, Latvija
Pēc temata
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Zagļu vidū Latvijas veikalos pieaudzis pensionāru skaits
Bezdarbnieku armija, tukša kase un sirmgalvji bez pensijām: kas sagaida Latviju
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Lietuvas parlamenta ēka. Foto no arhīva

Eksperts norādījis Lietuvai: prasībās par sankcijām pret KF trūkst loģikas

14
(atjaunots 15:59 26.09.2020)
Lietuvai vispirms pašai jāaptver, ko tā vēlas, pirms pieprasīt no Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Lietuvas parlamenta deputāti aicināja Eiropas Savienību ieviest sankciju mehānismu pret Krieviju tā saucamā "Magņitska saraksta" formātā, ņemot vērā incidentu ar blogeri Alekseju Navaļniju, un iekļaut tajā gan atsevišķas personas, gan sankcijas pret konkrētām nozarēm ekonomikā, informēja Sputnik Lietuva.

Lietuvai vajadzētu konkretizēt, par kādām tieši sankcijām ir runa, sarunā ar Sputnik Latvija ieteica Krievijas valdības Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs.

""Magņitska sarakstā" bija paredzēts iekļaut konkrētas personas, kas apsūdzētas sakarā ar paša Magņitska nāvi, tās nebija ekonomiska rakstura sankcijas. Toties sektorālās sankcijas, ko ieviesa ASV un ES, attiecās uz ekonomiku. Tāpēc Lietuvas deputātiem vajadzētu aptvert, ko viņi vēlas," akcentēja Mitrahovičs.

Ja runa ir par pasākumiem pret Krievijas politiķiem un specdienestu pārstāvjiem, Brisele šādu ieceri varētu atbalstīt, uzskata eksperts.

"Taču, ja, pēc Lietuvas domām, jāievieš sankcijas pret Krievijas rūpniecību un tirdzniecību, tas diezin vai izdosies. Visas svarīgākās sankcijas pret Krieviju ES ieviesa 2014. gadā, un kopš tā laika nekādi jauni vērienīgi ierobežojumi nav bijuši," norādīja Mitrahovičs.

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti aicināja pārvērtēt attiecības ar Krieviju un "turpināt tās izolāciju", ņemot vērā incidentu ar Navaļniju. Eiropas diplomātijas vadītājs Žozeps Borels norādīja, ka Brisele apņēmusies izveidot globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē un piešķirt tam Navaļnija vārdu.

Maskava uzskata ES pozīciju par atklātu un tiešu iejaukšanos KF iekšējās lietās. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova akcentēja, ka runas par Navaļnija vārda piešķiršanu sankciju režīmam izskatās kā atklāts mēģinājums piešķirt ES jaunajiem ierobežojumiem nepārprotami Krievijai nedraudzīgu vektoru.

Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņa pašsajūta strauji pasliktinājās lidmašīnā. Divas dienas vēlāk viņš tika pārvests uz klīniku Charite Berlīnē. Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka blogeris it kā esot bijis saindēts ar vielu no kaujas indīgo vielu grupas "Novičok". Maskava lūdza Berlīni dokumentāli apstiprināt savus paziņojumus, atzīmējot, ka, saskaņā ar izmeklējumiem Krievijā, indes Navaļnija analīzēs netika atrastas.

14
Tagi:
Navaļnijs, sankcijas, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu