Priedes

Valsts uzņēmumu valdes locekļu algas sasniegušas griestus

52
(atjaunots 19:39 19.05.2020)
Piecpadsmit valsts uzņēmumu valdes locekļi paralēli ieņēmuši vienu no jebkādiem hierarhijā augstākajiem amatiem un saņēmuši par to algas piemaksu.

RĪGA, 19. maijs — Sputnik. Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu algas pietuvojušās maksimāli iespējamajam apmēram, dažos gadījumos, izmantojot neatļautus paņēmienus, tas pat pārsniegts, vēsta Latvijas televīzijas pārraide De facto .

Revidenti aplēsuši, ka piecos uzņēmumos, kur valdes locekļi ieņem arī otru amatu, noslēdzot atbilstošu līgumu, četru ar pusi gadu laikā vadības algām iztērēti 2,7 miljoni eiro.

Šo praksi vajadzēja izskaust jaunam Kapitāldaļu likumam, kas stājās spēkā pirms pieciem gadiem. Uzņēmumu vadītāju atlīdzība varēja kļūt lielāka, taču tai noteica griestus. Lielākā valstij piederošā uzņēmuma valdes locekļa alga nevar pārsniegt desmit vidējās algas valstī. Patlaban – aptuveni desmit tūkstošus eiro mēnesī.

"Tomēr tas, ko mēs redzam praksē, - šīs normas tiek radoši interpretētas un tāpēc ir sanācis tā, ka kapitālsabiedrību valdes locekļi saņem tādus atlīdzības veidus, kas likumā nav paredzēti," atzina Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava.

Piemēram, "Latvijas Valsts meži" valdes alga sasniegusi maksimālo iespējamo līmeni, tomēr līdzteku valdes loceļiem ir darba līgumi par piemaksām, turklāt par viņiem veic iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Tas nesakrīt ar  labās prakses vadlīnijām valsts uzņēmumu vadības atlīdzības aprēķināšanai, ko izstrādājis Pārresoru koordinācijas centrs (PKC).

"Jā, tas ir ietverts arī vadlīnijās, kas ir izdotas, ka šādi noteikti nerekomendē. Tie līgumi, kas bija spēkā, viņi būtu jāizbeidz," saka PKC vadītājs Pēteris Vilks.

Zemkopības ministrija sola, ka pēc diviem gadiem jaunus līgumus vairs neslēgs. Bet līdz tam "Latvijas Valsts meži" par pieciem valdes locekļiem būs veikuši iemaksas vismaz 229 tūkstošu apmērā.

Līdz 2018. gadam iemaksas uzkrājošai dzīvības apdrošināšanai un pensiju fondos veiktas par "Sadales tīkla" un "Latvijas Elektrisko tīklu" valdes locekļiem. Laikā, par kuru veiktas pārbaudes, par abu kompāniju valdes locekļiem iemaksāti 33 tūkstoši eiro.

Papildu ienākumus četriem "Latvijas Valsts mežu" valdes locekļiem nodrošina arī noformētie darba līgumi par kādu citu amatu uzņēmumā. Tie ir prezidents, finanšu viceprezidents, mežsaimniecības direktors, korporatīvo attiecību viceprezidents. Šie amati valdes locekļiem pēc atsaukšanas ļautu arī palikt uzņēmumā.

"Valdes locekļu pienākumus nosaka likums un valdes kompetence, bet kompānijā ir vesela virkne citu darbu un lēmumu, kas jāpieņem. Un tad vienkārši, lai nedublētos, nebūtu atsevišķi valdes locekļi un vēl atsevišķi dažādu biznesa virzienu vadītāju, te ir loģiskāk šīs lietas savietot, bet attiecīgi precīzi aprakstīt, kam un par ko tieši maksā," skaidroja "Latvijas Valsts mežu" kapitāldaļu turētājs, Zemkopības ministrijas meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Atlīdzība par papildu amatu var sasniegt 20% no valdes locekļa algas. Piemēram, 2018. gadā "Latvijas Valsts mežu" valdes priekšsēdētājam bija maksimāli atļautā alga – 9260 eiro mēnesī, bet par darbu uzņēmuma prezidenta amatā viņš papildus saņēma vēl aptuveni pusotru tūkstoti eiro.

Likums šādu amatu apvienošanu paredzējis izņēmuma gadījumiem, piemēram, lai slimnīcas valdes loceklis varētu turpināt ārsta darbu vai teātra vadītājs – aktiera darbu. Šie pienākumi nekādi neietilptu valdes kompetencē. Taču 15 gadījumos valdes locekļi paralēli ieņēmuši kādu no hierarhiski visaugstākajiem amatiem uzņēmumā.

Valsts kontrole šādu praksi uzskata par apšaubāmu. Pērn ar skandālu un papildu zaudējumiem gandrīz pusmiljona eiro apmērā no amatiem atstādināti "Latvijas dzelzceļa" valdes locekļi. Iemesls – ar viņiem, kā prezidenta padomes locekļiem noslēgti darba līgumi. Tagad dubulto līgumu prakse pārtraukta gan LDz, gan piecos tā meitas uzņēmumos.

Savukārt septiņi citi uzņēmumi: "Latvijas Valsts meži","Latvenergo", "Starptautiskā lidosta Rīga", "Elektroniskie sakari", "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", "LatRailNet", "Sadales tīkls", "Latvijas Elektriskie tīkli" vēl joprojām izmanto papildu darba līgumus valdes locekļiem.

Pēc revīzijas Valsts kontrole vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu sākt izmeklēšanu viņu kompetences ietvaros. 

52
Tagi:
Latvijas valsts meži, Valsts kontrole
Pēc temata
Finanšu ministrija aicina iedzīvotājus neticēt fantastiskiem scenārijiem
KNAB trūkst speciālistu, taču tas nevar atļauties maksāt augstas algas
Latvijas VID ēka

Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība

24
(atjaunots 13:33 04.08.2020)
Latvijas iedzīvotāji novērtējuši kopējo nodokļu slogu valstī, kā arī izcēla grupu, kura maksā pārāk maz.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Lai arī valdībā cer ievākt vairāk nodokļu no Latvijas iedzīvotājiem, vairums cilvēku ir pārliecināti, ka jau tā daudz atdod valstij. Šādi ir pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti, kurus Twitter vietnē publicēja tā direktors Arnis Kaktiņš.

"Lūk, kā patlaban iedzīvotāji vērtē pašreizējo nodokļu slogu Latvijā. Kopš 2017. gada jau tā ļoti garie sarkanie stabiņi visās pozīcijās ir pastiepušies vēl garāki.

Šajā kontekstā ir "interesanti" lasīt par varas plāniem iekasēt no sabiedrības vēl lielākas summas NĪN veidā," uzrakstīja Kaktiņš.

​Respondentus palūdza raksturot nodokļus Latvijā, turklāt tika ņemti vērā visi nodokļu veidi, tai skaitā ienākumu nodoklis, PVN un tā tālāk.

Absolūtais vairākums aptaujāto (835) šogad paziņojuši, ka maksā daudz, tostarp 43% uzskata, ka maksā pārāk daudz. 2017. gadā to cilvēku skaits, kuri uzskatīja, ka maksā pārāk daudz nodokļu, bija par 3% mazāk.

Deviņi no desmit respondentiem ir pārliecināti, ka Latvijā ir liels nodokļu slogs, un katrs otrais uzskata, ka tas ir pārāk liels.

Šajā fonā asi kontrastē to cilvēku daļa, kuri uzskata, ka bagātie Latvijā budžetā iemaksā daudz vai pārāk daudz, – tie ir vien 29%. Vairāk nekā trešdaļa (37%) atbildēja, ka cilvēki ar lieliem ienākumiem maksā pārāk maz.

Trīs ceturtdaļas respondentu (75%) uzskata, ka cilvēku ar vidējiem ienākumiem Latvijā maksā daudz nodokļu, tostarp 30% uzskata, ka viņi maksā pārāk daudz.

Visnesamērojamākais nodokļu slogs, pēc aptaujāto domām, Latvijā gulstas uz nabadzīgo pleciem: 89% uzskata, ka cilvēki ar maziem ienākumiem maksā daudz nodokļu, tostarp 58% paziņoja, ka trūcīgie nodokļos atdod pārāk daudz.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, publiskai apspriešanai prezentēts jaunais kadastrālās vērtības aprēķināšanas projekts, kurš daudzos gadījumos paredz tās celšanos, kas automātiski paceļ nekustamā īpašuma nodokli.

Taču Tieslietu ministrija piedāvā ieviest neapliekamo minimumu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā.

24
Pēc temata
"Gatavojamies karam?": iedzīvotāji saņēmuši Aizsardzības ministrijas bukletus
Koalīciju rudenī skaita: Latviju gaida valdības krīze
Valdība piešķirs naudu eksportētāju algām
"Tas ir vienkārši neprāts": Švecova kritizē kadastra reformu
Bankas ABLV logo, foto no arhīva

Simtiem dosjē lappušu: pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu

28
(atjaunots 14:37 03.08.2020)
Gan likvidatoru, gan konsultantu darba temps norāda uz to, ka līdz nākamā gada beigām visas pārbaudes tiks pabeigtas, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Likvidējamās ABLV Bank ieplānotās kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, savukārt norēķinus – līdz 2022. gada beigām, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks, vēsta BNN.

Pēc viņa sacītā, līdz jūnija beigām vairāk nekā 14 tūkstoši bijušo bankas klientu pilnībā atguva savus noguldījumus, šobrīd notiek vēl vairāk nekā 3000 kontu pārbaude.

"Mēs tiešām ļoti strādājam, lai 2021. gada beigās pabeigtu visas pārbaudes un līdz 2022. gada beigām pabeigtu visus norēķinus ar kreditoriem. Protams, ar atrunu, ka tie ir no mūsu darba atkarīgie termiņi. Jautājumi, kuri nonāks tiesās, jau ir ārpus mūsu kontroles. Taču visi kreditori, kuri spēs iziet pārbaudes vai jau pirmajā līdzekļu iesaldēšanas stadijā, ja tāda būs, atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem trūkst atbilžu, līdzekļus saņems līdz 2022. gada beigām," sacīja Kovaļčuks.

Viņš uzskata, ka klientu pārbaudēs pats galvenais ir informācijas apjoms par katru no klientiem. "Ja mēs izdrukātu visu informāciju, kas par vienu lielo klientu kādam ir jāizlasa, jāizvērtē un galā jāizdara secinājumi, tad tās ir simtiem lapaspušu," pateica Kovaļčuks.

Viņš piebilda, ka informācijas izpētes procesā rodas jautājumi klientiem ar lūgumu kaut ko precizēt, paskaidrot. Ja atbildes tiek saņemtas ātri un precīzi, tad process notiek ātrāk. "Ja atbildes ir neprecīzas, nāk lēni vai nenāk vispār, tad, protams, viss notiek lēnāk," paskaidroja Kovaļčuks.

2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, tobrīd otro lielāko banku Latvijā, kura bija lielākā neatkarīgā privātā banka valstī, naudas atmazgāšanā, saiknē ar sakariem ar Ziemeļkorejas transakcijām un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo to nenolēma neglābt nedz ECB, nedz Latvijas Banka. Fizisko personu noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro sāka izmaksāt praktiski uzreiz, taču lielākiem – un juridisko personu noguldījumiem – tiek rīkota pārbaude pēc apstiprinātas metodoloģijas.

ABLV Bank turpina cieši sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā ar valsts iestādēm un amatpersonām, lai nodrošinātu caurspīdīgu un atvērtu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina rīkot neatkarīgas kreditoru pārbaudes atbilstoši prasībām, kuras aprakstītas regulatora apstiprinātajā kreditoru pārbaudes metodoloģijā.

Savukārt Valsts policija 2019. gada oktobra sākumā paziņoja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē vairākus kriminālprocesus par ABLV Bank un tās darbinieku iespējamo lomu naudas atmazgāšanā.

28
Tagi:
Latvija, bankas
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā
Pēc temata
PNB, ABLV, Trasta komercbanka un Latvijas Krājbanka: kā Latvija atmaksāja ieguldījumus
Piektā daļa Latvijas uzņēmēju vēlas izvest savu naudu no valsts
Vairāk nekā miljards eiro? Cik "netīrās" naudas bija ABLV
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
ASV noliedz FKTK paziņojumus par ABLV kontu pārbaudes metodiku
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

0
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos