Eiro naudaszīmes

Slepena privatizācija? Partiju intereses? Kāpēc izved biržā valsts kompānijas

63
(atjaunots 15:34 15.05.2020)
Kā koronavīrusa krīze padarījusi aktuālāku valsts uzņēmumu izvešanu biržā, kādēļ valdošās partijas diez vai atbalstīs šādu soli un kādas izmaiņas tas nesīs Latvijas iedzīvotājiem.

RĪGA, 15. maijs – Sputnik. Nesen Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks ierosināja izvest biržā valsts kapitālsabiedrības, lai piesaistītu vairāk līdzekļu izkļūšanai no krīzes. Turklāt valstij ir jāsaglabā kontrolpakete.

Vairums avīzes Diena aptaujāto ekspertu kopumā atbalsta šādu piedāvājumu, taču atgādina, ka tas jau ne pirmo reizi parādās darba dienas kārtībā, bet politiķi nespēj vienoties par šādu soli.

Līdzekļu piesaiste

Bijušais ekonomikas ministrs, pašreizējais Saeimas deputāts Arvils Ašeradens piekrīt, ka kotēšanās biržā – tā ir laba iespēja piesaistīt papildu resursus, samazināt valsts izdevumus un nodrošināt caurspīdīgumu pārvaldīšanā. Taču viņš nesāktu apgalvot, ka politiķiem tagad izdosies saskaņot šādu lēmumu, jo neviena ministrija, kas ir kaut kāda uzņēmuma kapitāldaļu turētājs, un neviena viņu pārstāvošā partija nesveiktu ideju samazināt savu ietekmi, izvedot uzņēmumu biržā.

Ašeradens atgādināja, ka burtiski piecas minūtes pirms vienošanās noslēgšanas par vienota uzņēmuma izveidi uz "Lattelecom" (tagadējā "tet") un LMT bāzes, Nacionālā apvienība apturēja šo procesu.

Izņēmums var būt Satiksmes ministrija, jo tās vadītājs Tālis Linkaits jau paziņojis, ka viens no uzdevumiem ir divu gadu laikā sagatavot nacionālo lidsabiedrību airBaltic izvešanai biržā.

Pašreizējais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs bija piesardzīgs savos vērtējumos – viņš uzskata, ka sākumā ir jāizvērtē izdevība, ko šāds lēmums nesīs budžetam un tautsaimniecībai, un ilgtermiņa perspektīvā – Latvijas iedzīvotāju labklājībai.

Vērts atzīmēt, ka pirms diviem gadiem šādu novērtējumu jau veica Pārresoru koordinācijas centrs. Tā direktors Pēteris Vilks paziņoja, ka valsts uzņēmumu izvešana biržā ne tikai ļautu piesaistīt papildu līdzekļus un nodrošināt pārvaldes caurspīdīgumu, bet arī veicinātu vietējā kapitāla tirgus attīstību. Tas nozīmētu, piemēram, ka otrā līmeņa pensiju fondiem nevajadzētu ieguldīt līdzekļus ārpus valsts, tie gūtu iespēju investēt vietējā ekonomikā.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs uzsvēra, ka valsts uzņēmumu izvešana biržā nozīmē regulāras atskaites investoriem, kas mazinās politiķu ietekmi, aizdomīgus ziedojumus partijām un politiskus lēmumus uzņēmumā.

Veiksmīga iziešanas biržā piemēra kārtā Grafs minēja Tallinas ostu – tās akcijas iegādājās aptuveni simts investoru un vairāki tūkstoši privātpersonu.

Latvijas Darba devēju konfederācijas nodokļu eksperts Jānis Hermanis arī piekrīt, ka valsts uzņēmumu izvešana biržā pozitīvi ietekmēs vietējo kapitāla tirgu.

Obligāciju izlaišana

Viens no pretargumentiem pret valsts uzņēmumu izvešanu biržā ir tas, ka tā ir slēpta privatizācija. Avīzes aptaujātie eksperti nepiekrīt šai pozīcijai, jo valsts saglabās kontrolpaketi.

Vasilijs Koltašovs
© Sputnik / Александр Кривошеев

Biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne skaidro, ka atšķirībā no deviņdesmito gadu privatizācijas, kas tika īstenota ar sertifikātu palīdzību, uzņēmuma akciju tirdzniecība biržā notiek tikai par naudu, cena atbilst tirgus nosacījumiem, akcijas tiek piedāvātas publiskā izsolē, un tās var nopirkt ikviens, kurš to vēlēsies, taču kontrolpakete paliks valstij.

Arī Vilks atzīmēja, ka privatizācija nekad nav tikusi īstenota caur biržu.

Auziņa-Melalksne uzsvēra, ka ja uzņēmums kotējas biržā un piesaista investorus, tad krīzes gadījumā valstij nenāksies ieguldīt nodokļu maksātāju naudu tā pamatkapitālā.

Hermanis piebilda, ka ja baidās, ka iziešana biržā – tā ir privatizācija, var tieši tāpat baidīties no ārzemju investoru atnākšanas un ārzemju kapitāla principā.

Auziņa-Melalksne atgādināja, ka šobrīd privātpersonu uzkrājumi sastāda aptuveni 10 miljardus eiro, taču noguldījumu likmes padara uzkrājumu glabāšanu bankās par neizdevīgu. Savukārt valsts uzņēmuma akcijas būtu laba ilgtermiņa investīcija.

Šobrīd Latvijas tirgū tikai 23 uzņēmumi kotējas biržā, akciju tirgus kapitalizācija Latvijā sastāda vien 0,8 miljardus eiro.

Par pirmo soli valsts uzņēmumu izvešanā biržā kļūtu obligāciju izlaišana. Ar šo instrumentu jau veiksmīgi strādā attīstības aģentūra "Altum". 2017. un 2018. gadā "Altum" obligāciju pieprasījums pārsniedza piedāvājumu. Piemēram, 2017. gada rudenī "Altum" emitēja obligācijas 20 miljonu eiro vērtībā, savukārt investoru pieprasījums sasniedza 135 miljonus eiro. Tuvāko trīs gadu laikā "Altum" plāno piesaistīt obligācijās vēl līdz 55 miljoniem eiro.

Obligācijas emitē arī "Latvenergo".

Ja runājam par kaimiņu pieredzi, Lietuvā biržā veiksmīgi kotējas piecu enerģijas sektora valsts uzņēmumu akcijas, savukārt valsts saglabā akciju kontrolpaketi, kura nodrošina kontroli pār svarīgiem lēmumiem.

63
Tagi:
birža, Latvija, investīcijas
Pēc temata
Latvija iestigusi parādos: pienācis laiks nomaksāt gandrīz trīs miljardus eiro
"Labklājības ziņā būtu virs Singapūras": Endziņš slavē MK par labu darbu
Pensiju fondi pazaudējuši 100 miljonus eiro, neko neieguldot Latvijas ekonomikā
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

2
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

2
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK

Mājokļi padomju laika ēkās kļūst lētāki. Eksperts pastāstīja, kas sagaidāms

6
(atjaunots 07:50 23.09.2020)
Dzīvokļu cenas padomju laikā būvētajos daudzstāvu namos Rīgas mikrorajonos krītas, tomēr cenu sabrukums nav gaidāms, ir pārliecināti eksperti.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Augustā bija vērojama dzīvokļu cenu krišanās padomju laikā būvētajos daudzstāvu namos Rīgā, tomēr eksperti uzskata, ka tuvāko 2-3 gadu laikā būtiska cenu lejupslīde nav sagaidāma, tomēr var kristies darījumu skaits, vēsta programma "Doma laukums" Latvijas radio 4.

Augustā cenas padomju laikā būvētajos daudzstāvu namos Rīgas mikrorajonos vidēji kritās līdz 807 eiro par kvadrātmetru. Šī cena ir aptuveni divreiz zemāka nekā 2007. gada jūlijā, kad pat neizremontētu sērijveida dzīvokļu cena sasniedza rekordu – 1620 eiro par kvadrātmetru.

Tomēr eksperti uzskata, ka būtiska dzīvokļu cenu lejupslīde nav sagaidāma.

"Cenu izmaiņas pusgada laikā sastāda tikai 1,5%. To var nosaukt pat par korekciju vai matemātisku kļūdu. Protams, cenu krišanās tendence pastāv, taču situācija tirgū ik mēnesi mazliet mainās," konstatēja kompānijas Arco Real Estate vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Viņš prognozēja, ka tuvāko divu vai triju gadu laikā iespējama tikai apjoma, ne cenas lejupslīde.

Vienlaikus pēdējo gadu laikā jūtami pieaugušas cenas jaunajos projektos – pirmajā pusgadā dzīvokļu vidējā cena galvaspilsētas mikrorajonos pieaugusi līdz 1580 eiro par kvadrātmetru, lai arī pērnā gada pirmajā pusgadā tā sastādīja 1455 eiro.

Koronavīrusa pandēmijas fonā tendences nekustamo īpašumu tirgū mazliet mainījušās, atklāja eksperts. "Šajā pusgadā galvenā izvēle – istabu skaits. Koronavīrusa epidēmija ir ietekmējusi stāvokli: tagad cilvēki vēlas lielāku skaitu istabu, ne īpaši palielinot kopējo platību," pastāstīja Laukalējs.

6
Tagi:
nekustamais īpašums, Rīga
Pēc temata
Gluži kā Tenerifē: sociālajos tīklos skan pārsteigums par mājokļa nomas cenām Jūrmalā
"Kadastrs" virs tirgus cenas: kam reforma atņems mājokli, un kurš piebāzīs kabatas
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jaunu māju Latvijā būs mazāk