Eiro naudaszīmes

Slepena privatizācija? Partiju intereses? Kāpēc izved biržā valsts kompānijas

60
(atjaunots 15:34 15.05.2020)
Kā koronavīrusa krīze padarījusi aktuālāku valsts uzņēmumu izvešanu biržā, kādēļ valdošās partijas diez vai atbalstīs šādu soli un kādas izmaiņas tas nesīs Latvijas iedzīvotājiem.

RĪGA, 15. maijs – Sputnik. Nesen Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks ierosināja izvest biržā valsts kapitālsabiedrības, lai piesaistītu vairāk līdzekļu izkļūšanai no krīzes. Turklāt valstij ir jāsaglabā kontrolpakete.

Vairums avīzes Diena aptaujāto ekspertu kopumā atbalsta šādu piedāvājumu, taču atgādina, ka tas jau ne pirmo reizi parādās darba dienas kārtībā, bet politiķi nespēj vienoties par šādu soli.

Līdzekļu piesaiste

Bijušais ekonomikas ministrs, pašreizējais Saeimas deputāts Arvils Ašeradens piekrīt, ka kotēšanās biržā – tā ir laba iespēja piesaistīt papildu resursus, samazināt valsts izdevumus un nodrošināt caurspīdīgumu pārvaldīšanā. Taču viņš nesāktu apgalvot, ka politiķiem tagad izdosies saskaņot šādu lēmumu, jo neviena ministrija, kas ir kaut kāda uzņēmuma kapitāldaļu turētājs, un neviena viņu pārstāvošā partija nesveiktu ideju samazināt savu ietekmi, izvedot uzņēmumu biržā.

Ašeradens atgādināja, ka burtiski piecas minūtes pirms vienošanās noslēgšanas par vienota uzņēmuma izveidi uz "Lattelecom" (tagadējā "tet") un LMT bāzes, Nacionālā apvienība apturēja šo procesu.

Izņēmums var būt Satiksmes ministrija, jo tās vadītājs Tālis Linkaits jau paziņojis, ka viens no uzdevumiem ir divu gadu laikā sagatavot nacionālo lidsabiedrību airBaltic izvešanai biržā.

Pašreizējais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs bija piesardzīgs savos vērtējumos – viņš uzskata, ka sākumā ir jāizvērtē izdevība, ko šāds lēmums nesīs budžetam un tautsaimniecībai, un ilgtermiņa perspektīvā – Latvijas iedzīvotāju labklājībai.

Vērts atzīmēt, ka pirms diviem gadiem šādu novērtējumu jau veica Pārresoru koordinācijas centrs. Tā direktors Pēteris Vilks paziņoja, ka valsts uzņēmumu izvešana biržā ne tikai ļautu piesaistīt papildu līdzekļus un nodrošināt pārvaldes caurspīdīgumu, bet arī veicinātu vietējā kapitāla tirgus attīstību. Tas nozīmētu, piemēram, ka otrā līmeņa pensiju fondiem nevajadzētu ieguldīt līdzekļus ārpus valsts, tie gūtu iespēju investēt vietējā ekonomikā.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs uzsvēra, ka valsts uzņēmumu izvešana biržā nozīmē regulāras atskaites investoriem, kas mazinās politiķu ietekmi, aizdomīgus ziedojumus partijām un politiskus lēmumus uzņēmumā.

Veiksmīga iziešanas biržā piemēra kārtā Grafs minēja Tallinas ostu – tās akcijas iegādājās aptuveni simts investoru un vairāki tūkstoši privātpersonu.

Latvijas Darba devēju konfederācijas nodokļu eksperts Jānis Hermanis arī piekrīt, ka valsts uzņēmumu izvešana biržā pozitīvi ietekmēs vietējo kapitāla tirgu.

Obligāciju izlaišana

Viens no pretargumentiem pret valsts uzņēmumu izvešanu biržā ir tas, ka tā ir slēpta privatizācija. Avīzes aptaujātie eksperti nepiekrīt šai pozīcijai, jo valsts saglabās kontrolpaketi.

Vasilijs Koltašovs
© Sputnik / Александр Кривошеев

Biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne skaidro, ka atšķirībā no deviņdesmito gadu privatizācijas, kas tika īstenota ar sertifikātu palīdzību, uzņēmuma akciju tirdzniecība biržā notiek tikai par naudu, cena atbilst tirgus nosacījumiem, akcijas tiek piedāvātas publiskā izsolē, un tās var nopirkt ikviens, kurš to vēlēsies, taču kontrolpakete paliks valstij.

Arī Vilks atzīmēja, ka privatizācija nekad nav tikusi īstenota caur biržu.

Auziņa-Melalksne uzsvēra, ka ja uzņēmums kotējas biržā un piesaista investorus, tad krīzes gadījumā valstij nenāksies ieguldīt nodokļu maksātāju naudu tā pamatkapitālā.

Hermanis piebilda, ka ja baidās, ka iziešana biržā – tā ir privatizācija, var tieši tāpat baidīties no ārzemju investoru atnākšanas un ārzemju kapitāla principā.

Auziņa-Melalksne atgādināja, ka šobrīd privātpersonu uzkrājumi sastāda aptuveni 10 miljardus eiro, taču noguldījumu likmes padara uzkrājumu glabāšanu bankās par neizdevīgu. Savukārt valsts uzņēmuma akcijas būtu laba ilgtermiņa investīcija.

Šobrīd Latvijas tirgū tikai 23 uzņēmumi kotējas biržā, akciju tirgus kapitalizācija Latvijā sastāda vien 0,8 miljardus eiro.

Par pirmo soli valsts uzņēmumu izvešanā biržā kļūtu obligāciju izlaišana. Ar šo instrumentu jau veiksmīgi strādā attīstības aģentūra "Altum". 2017. un 2018. gadā "Altum" obligāciju pieprasījums pārsniedza piedāvājumu. Piemēram, 2017. gada rudenī "Altum" emitēja obligācijas 20 miljonu eiro vērtībā, savukārt investoru pieprasījums sasniedza 135 miljonus eiro. Tuvāko trīs gadu laikā "Altum" plāno piesaistīt obligācijās vēl līdz 55 miljoniem eiro.

Obligācijas emitē arī "Latvenergo".

Ja runājam par kaimiņu pieredzi, Lietuvā biržā veiksmīgi kotējas piecu enerģijas sektora valsts uzņēmumu akcijas, savukārt valsts saglabā akciju kontrolpaketi, kura nodrošina kontroli pār svarīgiem lēmumiem.

60
Tagi:
birža, Latvija, investīcijas
Pēc temata
Latvija iestigusi parādos: pienācis laiks nomaksāt gandrīz trīs miljardus eiro
"Labklājības ziņā būtu virs Singapūras": Endziņš slavē MK par labu darbu
Pensiju fondi pazaudējuši 100 miljonus eiro, neko neieguldot Latvijas ekonomikā
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro
Dzintars

"Dzintara" darbinieki pieprasa no uzņēmuma vairāk nekā 600 tūkstošus eiro

22
(atjaunots 20:47 04.06.2020)
Šonedēļ ieplānota "Dzintara" kreditoru sapulce, tomēr pandēmijas dēļ tā notiks rakstiskā režīmā, tāpēc bijušie darbinieki ir nobažījušies par to, ka viņu viedoklis netiks sadzirdēts.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Kosmētikas ražotājs AS "Dzintars" palicis parādā saviem darbiniekiem 640 tūkstošus eiro, vēsta jauns.lv.

Divi simti datbinieku, kuri strādāja "Dzintara" fabrikā, palikuši ne tikai bez darba, bet arī bez algas. Daži nav saņēmuši atalgojumu par pusi mēneša, daži – par vairākiem mēnešiem. Dokumenti liecina, ka uzņēmumam jāizmaksā darbiniekiem 640 tūkstoši eiro un vairāk nekā 200 tūkstoši eiro – akcionāriem, kopējie maksātnespējas izdevumi pārsnieguši miljonu eiro.

Piektdien, 5. jūnijā ieplānota ieplānota "Dzintara" kreditoru sapulce tomēr ārkārtējās situācijas režīma apstākļos to nolemts organizēt rakstiskā formā. Tas pārsteidzis daudzus darbiniekus, jo viņi nevarēs paust savu viedokli sapulces gaitā.

Iepriekš uzņēmuma administrators Jānis Ozoliņš izstādīja pārdošanai fabrikai piederošās kosmētikas un parfimērijas ražošanas iekārtas. Kopumā tiks pardotas 749 vienības, to starpā – ražošanas iekārtas, transports, kā arī citi uzņēmuma īpašumi.

Visa īpašuma kopsumma tiek vērtēta aptuveni 534 300 eiro apmērā, neskaitot PVN.

Piedāvājumi iekārtu iegādei tiek pieņemti līdz 19. jūnijam, visi interesenti var tās apskatīt pirms iegādes.

22
Tagi:
Dzintars
Pēc temata
Stāsta beigas? "Dzintaru" pasludināja par maksātnespējīgu
Kas zināms par masveida kadru samazināšanu uzņēmumā "Dzintars"
"Dzintara" bankrots: vairāk nekā simt darbinieki vēl nav atraduši darbu
"Dzintars" atjauno divu veikalu darbu Rīgā
Jūrmala

Uzturēšanās atļauja apmaiņā pret mājokļa iegādi: vairums iedzīvotāju atbalsta programmu

30
(atjaunots 20:47 04.06.2020)
Lai arī premjers Kariņš uzskata, ka Uzturēšanās atļaujas piešķiršanas programma apmaiņā pret investīcijām ir izsmēlusi sevi, vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šī iespēja ir jāsaglabā.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Atšķirībā no Latvijas premjera, gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzstājas par iespējas saglabāšanu saņemt Uzturēšanās atļauju apmaiņā pret mājokļa iegādi vai investīcijām. Šādi ir Kantar TNS aptaujas dati iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kurus publicēja TV3

Par esošās Uzturēšanās atļaujas programmas investoriem saglabāšanu izteicās 48% aptaujāto. Pret – mazāk nekā trešā daļa (32%). Vēl piektajai daļa respondentu (20%) nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Jau marta sākumā premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka gribētāju skaits iegūt Uzturēšanās atļauju Latvijā apmaiņā pret investīcijām ir ievērojami sarucis un programma ir zaudējusi savu aktualitāti, tādēļ tā esot jālikvidē.

Ne visas valdības partijas atbalsta šādu viedokli, tādēļ ministrijā uzdots līdz jūnijam sagatavot piedāvājumus šīs programmas ierobežošanai.

30
Tagi:
aptauja, uzturēšanās atļauja
Pēc temata
Trīs pirkstu kombinācija: bez Krievijas pircējiem cieš nekustamo īpašumu tirgus
Uzturēšanās atļauja turpina strādāt: ārzemnieki ieguldījuši Latvijā 1,5 miljardus eiro
KF ĀM palīdzēs atgriezties Latvijā Krievijas pilsoņiem, kuriem šeit ir palikušas ģimenes
MiG-29SMT

Sīrija saņēmusi Krievijas iznīcinātāju MiG-29 otro partiju

0
(atjaunots 17:44 04.06.2020)
MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs, paredzēts darbam pret visu tipu gaisa mērķiem vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai.

RĪGA, 4. jūnijs - Sputnik. Sīrijas armija saņēmusi no Krievijas pilnveidoto iznīcinātāju MiG-29 otro partiju, vēsta Krievjas vēstniecība Sīrijā savā lapā Twitter.

Lidmašīnas nodotas Sīrijai abu valstu militāri tehniskās sadarbības ietvaros, informēja diplomātiskā misija.

Diplomāti precizeja, ka Tuvo Austrumu valsts piloti jau sākuši lidojumus ar šiem iznīcinatājiem.

Laikā, kad Sīrijā sākās militārais konflikts, valsts Gaisa spēku bruņojumā bija vairāki desmiti MiG-29, to piegādes turpinājās kopš 80. gadu sāuma. Bez tam Krievijas Gaisa Kosmiskie spēki izmantoja vairākus MiG-29SMT operācijā pret teroristiem Arābu republikā.

MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs. Tas paredzēts visu tipu gaisa mērķu likvidācijai ar vadāmo raķešu un borta lielgabala palīdzību vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, brīvā telpā un zemes fonā, arī traucējumu apstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai ar nevadāmiem lādiņiem vizuālas redzamības apstākļos.

MiG-29 pirmo reizi pacēlās gaisā 1977. gadā. Piecus gadus vēlāk to saņēma Bruņotie spēki, zināmu laiku tas bija Krievijas Gaisa kara spēku galvenais iznīcinātājs. Patlaban lielākā daļa šo lidmašīnu GKS aizvietota pret jaunāka tipa mašīnām.

0
Tagi:
Sīrija, Krievija
Pēc temata
Nevajag kļūt nekaunīgiem: Krievijas Su-35 sastapušas ASV spiegu pēc visiem noteikumiem
Krievijas GKS iznīcinātāji un trieciennieki sacensībās "Aviadarts"
MiG-31 maksimālā ātrumā un augstumā: pārtveršana stratosfērā
Kādiem nolūkiem Krievijai tālā darbības rādiusa raķešu bumbvedēji Tu-22M3