Lidsabiedrības airBaltic prezidents Martins Gauss, foto no arhīva

Maksātnespēju neizsludināsim: Gauss pastāstīja, airBaltic plāno izdzīvot

23
(atjaunots 16:39 14.05.2020)
Kādēļ valsts piešķīra airBaltic tieši 250 miljonus eiro, kādēļ kompānija nevar radikāli samazināt izdevumus un kādas algu saistības tā turpina izpildīt, pastāstīja kompānijas vadītājs Martins Gauss.

RĪGA, 14. maijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Lidsabiedrības airBaltic prezidents Martins Gauss deva plašu interviju Latvijas Radio par situāciju kompānijā. Uzņēmums spēs pārdzīvot krīzi, taču iziešanas process no šīs smagās situācijas būs ilgstošs.

Pagaidām nekā laba

Acīmredzot, plašu interviju Martinu Gausu piespieda sniegt ne īpaši labvēlīgā situācija mediju telpā. Sākumā medijos aktīvi apsprieda to, ka uzņēmums atlaida aptuveni 700 darbinieku, turklāt tas notika vēl pirms valsts pieņēma lēmumu par dīkstāves pabalstu izmaksāšanu, kurš šiem cilvēkiem netika piešķirts.

Tāpat parādījās informācija par dažiem finanšu palīdzības pārvedumiem nacionālās lidsabiedrības atbalstam – sākumā dažu desmitu miljonu eiro apmērā, bet pēc tam valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Ceturtdaļu miljarda no valsts nesaņēma neviena cita kompānija. Pat veselas valsts tautsaimniecības nozares var pretendēt uz valsts atbalstu krietni mazākā apmērā.

Tas viss notiek publikāciju fonā par to, ka Martins Gauss ir viens no visaugstāk apmaksātiem uzņēmumu vadītājiem ar valsts kapitāla dalību. Līdz nesenajam laikam viņa atalgojums sastādīja aptuveni 80 tūkstošus eiro mēnesī (tiesa, pirms kāda laika Gauss paziņoja, ka grasās atteikties no algas krīzes periodā).

Kāds politiķis salīdzināja esošo airBaltic stāvokli un valsts atbalsta apmēru ar cilvēku, kurš nopirka Ferrari, ko viņš acīmredzami nevar atļauties, un tagad nevar atļauties to uzturēt. Tika pausti pieņēmumu pat par to, ka valdība, būtībā, gatavo nacionālo lidsabiedrību pārdošanai iepriekš izvēlētam investoram.

Tātad, negatīvu iemeslu sakrājies pamatīgs daudzums, un airBaltic prezidents pacentās izskaidrot notiekošā ainu, kā saka, "citā skata leņķī".

"Mūsu ienākumi – 2% no pirmskrīzes līmeņa"

Pirmais un galvenais, ko paziņoja Martins Gauss: tuvāko piecu gadu laikā aviokompānija, saskaņā ar biznesa aprēķiniem, grasās nodokļos iemaksāt budžetā aptuveni 230 miljonus eiro. Taču pirmajā laikā pēc lidojumu atjaunošanas tiks izmantotas vien 22 lidmašīnas 40 lidmašīnu vietā, kā tas tika plānots gada sākumā.

Pēc Gausa sacītā, pašlaik galvenā lidsabiedrības problēma ir vērā ņemamie zaudējumi, kas radušies pasažieru trūkuma dēļ. "Zaudējumi ir ļoti lieli, jo mums gandrīz nav ienākumu. Mēs pelnām pāris simtus tūkstošu eiro mēnesī. Labā mēnesī "airBaltic" ieņēmumi sasniedza 40-50 miljonus eiro. Tā kā pašlaik nav praktiski nekādu rezervāciju, mūsu ieņēmumi ir samazinājušies līdz 2% no ierastā apmēra," atzīmēja Martins Gauss.

Taču lidsabiedrības izdevumi līdz ar krīzes iestāšanos ir samazinājušies, bet ne tik ievērojami.

"Zaudējumi tiek radīti arī tāpēc, ka 50% aviokompānijas izdevumu ir fiksēti. Un tikai puse izdevumu ir atkarīgi no tā, vai mēs lidojam vai nē. Tā tas turpinās jau divus mēnešus, taču mēs ceram, ka drīz atjaunosim lidojumus," sacīja airBaltic vadītājs.

Šobrīd virs ūdens palīdz turēties līdzekļi, ko aviokompānija aizņēmās no starptautiskajiem investoriem gada sākumā. "Gatavību aizdot mums naudu izteica 100 investori no 25 pasaules valstīm. To skaitā nebija Latvijas valsts, bet gan tikai starptautiskie investori, kuri noticēja, ka mēs spēsim atgriezt šos līdzekļus. Šī nauda joprojām palīdz noturēties biznesā. Mums nenāksies izsludināt maksātnespēju," uzskata viņš.

Martins Gauss atzīmēja sekojošo: kompānija turpina maksāt algas visiem saviem darbiniekiem, pat tiem 700 atlaistajiem cilvēkiem, jo viņu atlaišanas termiņš vēl nav iestājies. Turklāt aviokompānija grasās saglabāt algu pilnā apmērā vairāk nekā 1000 darbinieku. Dīkstāves pabalstus airBaltic valstij nelūdza – kompānija maksā visu no saviem līdzekļiem.

"Protams, nākotnē mums nāksies atgriezt aizdevumu, taču mēs norēķināsimies ar kreditoriem. Ja krīze ievilktos, pieļauju, ka airBaltic beigtos nauda, tieša tāpat, kā jebkurai citai pasaules aviokompānijai. Daudzi jau ir izrādījušies šādā situācija. Taču airBaltic joprojām saglabā spēju maksāt no saviem līdzekļiem.

Pēc aptuveni diviem mēnešiem uzņēmuma kapitālā ieplūdīs nauda, kuru piešķīrusi valsts, tā kā tagad mēs izdzīvojam ar savu naudu," atzīmēja Gauss.

Kā atgriezt 250 miljonus

Martins Gauss paskaidroja, kādēļ kompānijai piešķirti tieši 250 miljoni eiro: "Saskaņā ar scenāriju, kas ir iekļauts mūsu biznesa plānā, mēs spēsim atjaunot lidojumus šī gada jūlijā. aprēķini balstās uz nozares prognozēm par situāciju pasažieru pārvadājumu tirgū. Optimistiskākas situācijas attīstības gadījumā mēs, protams, neiztērēsim visu summu, kas būs saņemta no valsts. Taču tie būs vismaz 204 miljoni eiro. Mūsu biznesa plāns paredz 250 miljonus eiro."

Nodokļu maksātājiem, kuri pauž neapmierinātību par lielajām summām, ko valsts piešķir aviokompānijas atbalstam, Gauss paziņoja sekojošo: "Ieguldītā nauda nekavējoties atgriezīsies ekonomikā, kolīdz mēs nogādāsim Latvijā pasažierus, kuri tērēs savu naudu šeit. Mēs ietekmējam arī kaimiņu Lietuvas un Igaunijas ekonomiku. Kompānija airBaltic ir liels uzņēmums nelielā valstī, kā Latvija, tādēļ mūsu ietekme uz valsts ekonomiku ir vērā ņemama."

Kompānijas airBaltic vadītājs uzvēra: vēl nekad savā vēsturē aviācijas industrija nav saskārusies ar šādu krīzi. Taču arī šāda krīze kaut kad beigsies.

23
Tagi:
pandēmija, airBaltic
Pēc temata
Autopārvadājumos katastrofa, bet palīdz airBaltic: bizness sašutis par valdības lēmumiem
Eksperts: pēc pandēmijas cilvēki baidīsies plānot ceļojumus iepriekš
Vairāk nekā 10 miljonus eiro: airBaltic klienti pieprasa kompānijai atgriezt naudu
Ar pasažieriem sazināsies personīgi: airBaltic līdz 31. oktobrim atceļ pusi reisu
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

40
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

40
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē
Ustjlugas osta, foto no arhīva

Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai

12
(atjaunots 14:25 18.09.2020)
Baltkrievijas tranzītu iespējams pārorientēt uz Ustjlugu – osta var piedāvāt atbilstošus noteikumus, tomēr viss ir atkarīgs no tā, vai baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievija pārorientēs savas kravu plūsmas no Baltijas uz Krieviju, ja tai tiks piedāvāti līdzīgi noteikumi, valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko norādīja Krievijas valsts vadītājam Vladimiram Putinam tikšanās laikā Sočos. Viņš piezīmēja, ka Putins devis rīkojumu "visu aprēķināt" un organizēt pārrunas.

Spriežot pēc agrākajiem izteikumiem, Baltkrievijas valdībai tranzīta jautājums nav prioritārs, svarīgāka ir politiskā aktivitāte, atzīmēja Integrācijas perspektīvu pētījumu centra direktors, portāla RuBaltic.Ru galvenais redaktors Sergejs Rekeda.

Eksperts atgādināja, ka pirms dažiem gadiem Krievija jau ir piedāvāja Baltkrievijai izdevīgus tranzīta noteikumus.

"Minska atteicās, sakot, ka ar to nepietiek. Toreiz godā bija tranzīta un ogļūdeņražu piegādes daudzveidības un diversifikācijas idejas," Rekeda atgādināja sarunā ar Sputnik Latvija.

Pēc viņa domām, patlaban iespējama pārorientācija drīzāk uz Ustjlugu nekā uz Kaļiņingradu – šī osta var piedāvāt piemērotus noteikumus.

"Tagad Krievija var piedāvāt Baltkrievijai izdevīgus finansiālos noteikumus, atliek politiskais jautājums – cik lielā mērā baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas un atteikties no Baltijas republiku ostām," konstatēja Rekeda.

Baltijas valstis ieviesa individuālās sankcijas pret virkni Baltkrievijas amatpersonu, ieskaitot valsts prezidentu. Lukašenko informēja, ka necīnīsies par to, lai viņu tur ielaistu, viņš risinās problēmu ekonomiski. Pēc viņa vārdiem, Baltkrievijai "būs mazliet neizdevīgi" pārorientēt kravas uz Krievijas ostām, taču ar Krieviju "var vienoties par tarifiem".

Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarējis Lukašenko. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" republikā. Ģenerālprokuratūra to kvalificēja kā valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu. Vairāki opozīcijas aktīvisti ir aizturēti.

12
Tagi:
tranzīts, Krievija, Baltkrievija
Pēc temata
Kurss uz Krievijas ostām: kā Baltija palikusi bez Baltkrievijas naftas tranzīta
Latvijas Augstākā tiesa apglabājusi cerības par naftas tranzītu uz Baltkrieviju
Ventspils zaudējusi izredzes saņemt Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Covid-19 ekspress testēšana, foto no arhīva

KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā

0
(atjaunots 14:14 19.09.2020)
Kontinentālajā hokeja līgā palūdza Rīgas "Dinamo" nomainīt Covid-19 testēšanas izpildītāju.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Latvijā lietotie koronavīrusa testi piekāpjas Krievijas testiem datu precizitātes ziņā, paziņoja Kontinentālās hokeja līgas vadītājs Aleksejs Morozovs.

"Sarežģītība ir tajā, ka tur ir viltus pozitīvie rezultāti. Mēs par to zinām uz "Ņeftehimik" hokejistu piemēra. Pēc atlidošanas Ņižņekamskā spēlētāji izgāja detalizētu testēšanu, un neviens saslimšanas gadījums neapstiprinājās, savukārt "Ņeftehimik" nospēlēja nākamo regulārā čempionāta maču Sanktpēterburgā," citē Morozova vārdus līgas oficiālā mājaslapa.

Tāpat KHL prezidents atgādināja gadījumu ar arbitru, kuram pirmreizējais tests Rīgā izrādījās pozitīvs, savukārt tiesnesis tika ievietots karantīnā, taču nākošā testēšana jau uzrādīja negatīvu rezultātu.

"Mēs nosūtījām Rīgas "Dinamo" vēstuli ar lūgumu nomainīt testēšanas izpildītāju. Krievijas PĶR testi, kuru rezultāti tiek saņemti pēc 8-10 stundām, sniedz visprecīzākos datus," paziņoja Morozovs.

Analoģisku viedokli pauda arī Omskas "Avangard" direktoru padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Krilovs.

"Situācija līgā ar maču pārcelšanu ir saistīta ar eksprestestiem. Ja Rīgā būtu normāli testi, nekas tāds nebūtu," paziņoja viņš Sport24.

Ar Covid-19 testiem Latvijā nodarbojas kompānija "E.Gulbja laboratorija". Šīs kompānijas valdes locekle Sandra Dimante sarunā ar Sportacentrs.com kategoriski noliedza, ka laboratorija izmanto eksprestestus:

"Nezinu, kur KHL prezidents smeļas informāciju, taču mēs nevienu eksprestestu neesam veikuši! Tā gluži vienkārši ir nepatiesa informācija. Mēs veicam RNS testus, jā, ar dažādām metodēm. Eksperimenta kārtībā eksprestesti ir tikuši izmēģināti, taču esam pārliecinājušies, ka tie nav precīzi, un attiecīgi vairs neizmantojam."

Dimante nekomentēja to, ka pēc pozitīviem Covid-19 analīžu rezultātiem, kas tika veiktas Rīgā, "Ņeftehimik" spēlētāju saņēma negatīvus rezultātus Krievijā.

"Pateikšu tikai, ka testu paraugus iespējams iegūt dažādi," atzīmēja viņa.

KHL vadītāja lūgumu Rīgas klubam par organizācijas nomaiņu, kura veic testēšanu Latvijā, "E.Gulbja laboratorija" valdes locekle uzskata par absurdu: "Mediķi taču netiek sūtīti tiesāt hokeja spēli."

Patlaban karantīnā atrodas divi klubi – Somijas "Jokerit" un Kazahstānas "Baris", ar kuru vakar bija jāspēlē Rīgas "Dinamo". Turklāt aizvakar trīs pozitīvus rezultātus uzrādīja Jaroslavļas "Lokomotiv" hokejistu Covid-19 testi. Komandas mačs Sočos tika atcelts, visi "Lokomotiv" spēlētāji un personāls izies papildu izmeklējumu.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss, KHL
Pēc temata
Latvijā 11 jauni Covid-19 gadījumi, ieskaitot "Ņeftehimik" hokejistus
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
Ja izdevās sazvanīt, gatavojieties stāvēt rindā: kā šobrīd iespējams nodot Covid-19 testu