Konteineru termināls Rīgas brīvosta

Nav izdevies kompensēt ogļu zaudējumu: Rīgas osta izdomājusi jaunu gājienu

52
(atjaunots 16:28 12.05.2020)
Investīciju samazināšana, ražotnes izvietošana ostā un digitalizācija – tā Rīgas osta strādās Krievijas ogļu un naftas produktu kravu apstrādes apjoma samazināšanas apstākļos.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Pēdējos mēnešos Rīgas osta, tāpat kā citas Latvijas ostas, zaudējusi lielu daļu kravu – zināma ietekme bija energonesēju pieprasījuma un cenu kritumam, kā arī ekonomiskās aktivitātes lejupslīdei. Ko dara ostas administrācija šajā situācijā? Par to intervijā Lauku Avīze pastāstīja Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Viņš atzīmēja, ka ostas uzņēmēju pārvadāto kravu kopējais apjoms šī gada 1. ceturksnī ir krities apmēram par 25% attiecībā pret iepriekšējo gadu un tas ietekmē arī pašas pārvaldes ieņēmumus. Šī iemesla dēļ milzīga uzmanība pēdējos mēnešos ir pievērsta budžetam un investīciju projektiem. Piemēram, 30. aprīlī Rīgas brīvostas valde pārskatīja brīvostas budžetu, samazinot virkni izdevumu pozīcijas, un tā nav pēdējā korekcija – jūnijā iespējama vēl lielāka investīciju lejupslīde.

Viņš konstatēja, ka osta zaudējusi lielu daļu ogļu un naftas apjomu un cenšas kompensēt tos ar citu veidu kravām, piemēram, graudiem, kokmateriāliem un cementu.

"Tomēr tas pilnībā nespēj kompensēt ogļu un naftas kravu apjoma kritumu. Tie ir noteicošie faktori, lai ostas valde lemtu par korekcijām ostas budžetā un noteiktu izdevumu pozīciju samazinājumu," paskaidroja Zeps. Viņš piebilda, ka investīciju plānā saglabāti Rīgai svarīgi  projekti, piemēram, Kundziņsalas pārvads, kas atslogos kravu transporta plūsmu caur Rīgas centru, un krasta atjaunošanas un sakārtošanas darbi Bolderājā.

Zeps pastāstīja, ka Rīgas osta iesniegusi pieteikumu līdzekļu saņemšanai, ko agrāk bija plānots novirzīt dzelzceļa elektrifikācijai – to pašlaik lemts apturēt.

"No ostas puses pretendējām uz ļoti nozīmīgu investīciju projektu, lai rekonstruētu molus un padziļinātu un paplašinātu pieejas kanālu, kas ļautu ostā ienākt lielākiem kuģiem un uzlabotu kuģu pārvietošanās drošību. Viss projekts ir ļoti apjomīgs, un sākotnēji plānojām piesaistīt 91 miljonu eiro, bet šobrīd šķiet, ka varam pretendēt uz 30 miljoniem eiro, lai īstenotu daļu no projekta, kas attiecīgi ir gatavāks," paskaidroja Zeps.

Investīcijas ieplānojuši arī ostā strādājošie uzņēmumi – daži vēl joprojām iegulda līdzekļus iekraušanas un izkraušanas iekārtu uzstādīšanā, citi plāno uzbūvēt jaunas ražošanas ēkas, viņš pastāstīja.

Pēc viņa domām, krīze paver Rīgas ostas iespējas jauna loģistikas centra aspektā – kravu kustība pasaulē nav apstājusies, un pārvadātāji meklē jaunus maršrutus un jaunas iespējas kravu transportēšanai, iekraušanai un apstrādei.

" Rīgas osta pielāgojas jaunajiem apstākļiem, tiek veidota konsultatīva formāta darba grupa ar iesaistītajām pusēm – ostu, pārvadātājiem, stividoriem, lai meklētu dažādus situācijas risinājumus. Strādājam pie stratēģijas, kā iekļauties jaunās globālā transporta ķēdēs, kā reaģēt uz plūsmas maiņām, strādāt ar jauniem projektiem," pastāstīja ostas valdes priekšsēdētājs.

Zeps atzīmēja Rīgas ostas kravu bāzes diversifikācijas lielo nozīmi.

"Protams, ka ogļu kategorijā šobrīd ir kravu kritums un, ja ogles veido 30% no kravām ostā, tad tam ir liela ietekme uz saistītiem procesiem, tajā skaitā budžetu," viņš konstatēja.

Pastāv vairāki kravu bāzes diversifikācijas ceļi, lai samazinātu vienas grupas ietekmi. "Vispirms jau tā ir sava veida ostas industrializācija, lai piesaistītu ostā uzņēmumus, kas ģenerē kravu apjomu, proti, ražo (vai komplektē) dažādas preces un produktus, kas ir eksportējami. Tepat blakus ostas teritorijai ir Latvijas lielākās universitātes, iespējama sadarbība arī zinātnes komercializācijas virzienā," apgalvoja Zeps.

Viņš paskaidroja, ka osta jau sākusi darbu pieejamo platību pārvērtēšanai, lai būtu iespējams sagatavot individuālus un konkurētspējīgus piedāvājumus katram lielam ražotājam, katrai piegāžu ķēdītei.

"Mums ir daudz izaugsmes potenciāla digitalizācijas jomā, piemēram, digitalizēt dažādas informācijas sistēmas, ciešāk sadarboties ar muitas pārvaldi, lai preču muitošanas procedūras būtu konkurētspējīgākas nekā kaimiņiem," piebilda Zeps.

Komentējot ostu pārvaldes modeļa izmaiņu jautājumu – no valdēm izslēgti pašvaldību pārstāvji – Zeps paziņoja, ka, viņaprāt, tas varot palīdzēt sektora attīstībai.

" Jā, uzskatu, ka tas varētu palīdzēt ostas attīstībai, viss atkarīgs, par ko valdībā un Saeimā būs iespējams vienoties," viņš teica.

Pēc viņa domām, diskusijā par jauna uzņēmuma izveidi būtu jāpiesaista arī pašvaldības pārstāvji.

"Jebkurš jauns ārvalstu investīciju projekts sadursies ar būvvaldi, un, kamēr Rīgas domes būvvalde nespēs nodrošināt caurredzamu un savlaicīgu būvprojektu izskatīšanu, plāni par ārvalstu investīciju piesaisti var palikt tikai plāni, nevis realitāte," viņš atzina.

Taujāts, kā pārvaldīt trīs lielākās ostas Latvijā – atsevišķi vai ar kopīgu uzņēmumu, Zeps paskaidroja, ka tas būšot politisks lēmums.

"Līdzšinējai praksei ir bijuši plusi un mīnusi. Kā darīt turpmāk – tā ir politiska izšķiršanās. Tas, kas runā par labu vienai kapitālsabiedrībai, ir iespēja konsekventāk un mērķtiecīgāk veidot piedāvājumu kravu pārvadātājiem, savstarpēji nekonkurējot. Tā ir sava veida pakalpojuma un piedāvājuma klasterizācija, kur kopā var veidot daudz nozīmīgāku ekonomisko spēku nekā katrs atsevišķi," secināja Zeps.

52
Tagi:
tranzīts, Rīgas brīvosta
Pēc temata
Rīgas ostas kravu apgrozījums nokrities par 30%
Matīss: Rīgas osta pieprasījusi baltkrieviem tādu cenu, ka tagad audzē teritorijā nezāles
Krievijas ogļu iekraušanas samazināšanās liks Rīgas ostai samazināt investīciju apjomu
Bijušais LR prezidents atbalsta valsts kontroli pār Rīgas ostu: tagad nav jābaidās no ASV
VID ēka, foto no arhīva

Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: Latvijā mainīsies nodokļi

15
(atjaunots 15:08 11.08.2020)
Runas par nodokļu celšanu Latvijā nav, reformas būtība ir sloga pārdalīšanā, lai atrastu finansējumu veselības aprūpes nozarei, skolotāju algu celšanai un izpildītu Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu līmeni, paziņoja Kariņš.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Latvijas valdība nākamnedēļ plāno uzklausīt Finanšu ministrijas paziņojumu par iespējamām izmaiņām nodokļu sistēmā, lai "kliedētu mītus" un sniegtu sabiedrībai pilnu informāciju, paziņoja premjers Krišjānis Kariņš.

Pēc viņa sacītā, Finanšu ministrijas piedāvājums paredz obligāto sociālo maksājumu ieviešanu, lai rēķinātos ar sociālo palīdzību, piemēra, darba zaudēšanas gadījumā, varētu visi. Tai pat laikā standarta nodokļu režīmu nav plānots mainīt.

"Nav runas par nodokļu paaugstinājumu. Mums ir diskusija par to, ka varētu notikt iekšēja nodokļu pārdale, jo zinām, ka ir jāatrod trīs lietas – prognozējams finansējums nākotnē veselības nozarei un pedagogu algām, kā arī jārisina jautājums saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu," citē Kariņu BNN.

Finanšu ministrijas izstrādātais paziņojums paredz pārdalīt daļu sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa par labu veselības aprūpes nozares finansējumam, nepaceļot nodokļu slogu nodarbinātajiem. Reformas mērķis ir savest kārtībā nodokļu sistēmu tā, lai tā būtu taisnīgāka, vienlaikus nodrošinot valdībai ienākumus no nodokļiem visu valsts sociālo programmu finansēšanai.

Attiecībā uz Jaunās konservatīvās partijas piedāvājumiem par nekustāmā īpašuma nodokļa likmju izmaiņām Kariņš norādīja, ka nodokļu reformas kontekstā tas netika apspriests. "Es neatbalstīšu vienkāršu nodokļu celšanu, jo mērķis ir sakārtot sistēmu," paziņoja premjers. Kariņš atzīmēja, ka jaunās kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas stāšanās spēkā gadījumā maksājumi par nekustamā īpašuma nodokli daudziem var palielināties vairākas reizes, un jārosina diskusija par nodokļa likmju samazināšanas nepieciešamību, lai nepaaugstinātu nodokļu maksājumu slogu.

Valdībai jāpieņem Finanšu ministrijas informatīvais paziņojus, lai izslēgtu "spekulāciju un cilvēku iebiedēšanas" varbūtību, uzsvēra Kariņš, atzīstot, ka sabiedrībā trūkst dziļākas izpratnes par to, par ko diskutē valdība.

Kariņš uzsvēra, ka JKP piedāvājums palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro samazinās naudas apjomu valsts budžetā.

"To tagad vērtējam. Nav runas par to, ka samazināsim neapliekamo minimumu. Es esmu par to, ka mēs to palielinātu, bet ir jārēķina, par cik mēs varam atļauties to palielināt, neatņemot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām," teic valdības vadītājs.

15
Tagi:
budžets, Latvija, nodokļi, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Latvijā ražotie piena produkti, foto no arhīva

Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs

50
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Latvijas valdība plāno izmaiņas Dabas resursu nodokļa piemērošanā pārtikas rūpniecībai; ražotāji būs spiesti iekļaut izmaksu kāpumu savas produkcijas cenā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kuri noslēguši sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem, turpmāk netiks atbrīvoti no Dabas resursu nodokļa, vēsta TV3. Šāds piedāvājums iekļauts nodokļu politikas galveno nosacījumu projektā uz 2021.-2025. gadu.

Pārtikas produktu ražotājiem tas kļuvis par ārkārtīgi nepatīkamu pārsteigumu, pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Bija šoka reakcija. Pārtikas nozarē tas pašlaik ir viens no sāpīgākajiem punktiem. Ir hroniskas kaites, bet ir arī jaunas kaites. Un tā bija jaunā problēma, kas pēkšņi parādījās, kad VARAM kopā ar Finanšu ministriju iestrādāja valsts nodokļu pamatnostādnēs. Pēkšņi tur 100% atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa ir pazudis un parādījies tikai 65% atbrīvojums," pastāstīja Šure.

Saskaņā ar Pārtikas uzņēmumu federācijas aprēķiniem, dažiem uzņēmumiem kopējās izmaksas maksājumiem iepakojumu pārstrādes firmām un Dabas resursu nodoklis var pieaugt no trim līdz četrām reizēm.

"Tas nozīmē, ka par vienu un to pašu lietu mums jāmaksā divas reizes – gan par (iepakojuma) apsaimniekošanu, gan arī valstij, ka atbrīvojuma vairs nav," paskaidroja Šure.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu sloga izaugsme neizbēgami novedīs pie cenu kāpuma.

"Nākamais solis ir inflācija, jo skaidrs, ka uzņēmums to nevar pavilkt. Tātad viņš pārcels šo slogu uz pārtikas cenām. Un šīs cenas var augt 3 līdz 5% vismaz," atzīmēja nozares pārstāve.

Pēc viņas sacītā, Dabas resursu nodoklis jau tā katru gadu pieaug, radot slogu Latvijas ražotājiem, taču turpmāk nāksies maksāt arī par atkritumu apsaimniekošanu, un daļu Dabas resursu nodokļa valstij.

50
Pēc temata
Pārtikas produktiem Latvijā tērē vairāk nekā vidēji ES
Noskaidrojies, kādas summas Latvijā atvēl pārtikai un alkoholam
Pārtikas produktu cenas: burkāni varbūt kļūs lētāki, taču piens – diezin vai
Latvijā turpina mazināties pārtikas "nacionālpatriotisms"
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu