Ekonomikas augstskolas Pasaules ekonomikas un politikas fakultātes dekāna vietnieks Igors Kovaļovs, foto no arhīva

Latvijai no krīzes jāizkļūst saviem spēkiem: eksperts iesaka atteikties no ilūzijām par ES

124
(atjaunots 14:18 12.05.2020)
Pandēmija ir nepārprotami parādījusi, ka vienotības krīze Eiropas Savienībā nav pārvarēta: kad rodas nopietnas problēmas, valstis ir spiestas risināt tās patstāvīgi.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Pēdējos mēnešos Latvijas ostas zaudējušas ievērojamu daļu kravu – vērojama energonesēju pieprasījuma un cenas lejupslīde, kā arī vispārējs ekonomiskās aktivitātes kritums pandēmijas dēļ. Latvijas dzelzceļš turpina atlaist darbiniekus un gatavojas izsolīt kompānijai piederošo nekustamo īpašumu.

Koronavīrusa izraisītā krīze paātrinās Latvijas tranzīta funkcijas sarukumu, un te valsts būs spiesta paļauties tikai uz sevi, cerības uz palīdzību no ES puses nav, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Ekonomikas augstskolas Pasaules ekonomikas un politikas fakultātes dekāna vietnieks Igors Kovaļovs.

"Pandēmija piespiedusi valstis slēgt savas robežas. Ņemot vērā biznesa samazināšanās mērogus pandēmijas fonā, krīze eirozonā būs jūtama. Tā vedīs pie preču apgrozījuma krituma, un Baltijas valsti ekonomikā gaidāma smaga recesija," brīdināja Kovaļovs.

Viņš uzskata, ka Latvijai klāsies smagi laikā, kad ES valstis cenšas izdzīvot patstāvīgi.

"Pandēmija ir nepārprotami parādījusi, ka vienotības krīze Eiropas Savienībā nav pārvarēta: kad rodas nopietnas problēmas, valstis ir spiestas risināt tās patstāvīgi. Neskatoties uz integrācijas tieksmi, katrai valstij ir savs ekonomiskais modelis, nodokļu un finanšu sistēmas ir dažādas, tāpat kā budžeta un kredītu politika. Latvijas vietā es necerētu uz būtisku ES palīdzību, turklāt vēl tik nopietnā krīzē," viņš teica.

Par to, ka Eiropas Savienība pārcieš grūtus laikus, liecina arī Itālijas piemērs, atzīmēja ekonomists.

"Viena no ES dibinātājām nav saņēmusi no Briseles nekādu palīdzību cīņā ar pandēmiju. Mēs visi atceramies kadrus, kā itāļi pacēla Krievijas karogu ES karogu vietā, jo palīgā viņiem nāca tieši Krievija," konstatēja Kovaļovs. 

Koronavīrusa izplatības ierobežošanai Latvijas valdība ieviesusi virkni ierobežojumu, kuri jūtami skāra nacionālo ekonomiku. Eksperti vērtē, ka apdraudēti ir starptautiskie pārvadājumi, tūrisms, viesmīlības nozare un sabiedriskās ēdināšanas joma. ES komisārs ekonomikas jautājumos Paolo Džentiloni konstatēja, ka eirozonas IKP 2020. gadā var kristiem par 7,5-8% - sliktāk nekā globālās finanšu krīzes laikā 2008. gadā.

124
Tagi:
ekonomiskā krīze, Latvija, ES, pandēmija
Pēc temata
Nosovičs: Latvija var necerēt saņemt ES dotācijas – visa nauda aizies Itālijai
Kazāks: šo krīzi Latvija pārdzīvo, kā pieaugušais - ar savu maku
Daudzšķautņaina saliedētība: kāpēc Somijai ES dos vairāk naudas, Latvijai – mazāk
16 gadi ES: Latvijas panākumi un garām palaistās iespējas
 Latvijas dzelzceļš, foto no arhīva

Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus

20
(atjaunots 11:05 05.06.2020)
Latvijas dzelzceļš jau atlaidis 1000 darbinieku, līdz gada beigām plānots atlaist vēl vismaz 500 cilvēkus – kravu apgrozījuma lejupslīdes apstākļos viņu darbs izrādījies nevajadzīgs.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) šogad darbinieku skaitu jau samazinājis par aptuveni 1000 cilvēkiem, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane, vēsta Diena.

Darbinieku skaita optimizācija skārusi visus reģionus, kuros atrodas LDz struktūras, lielākajā mērā - Rīgas, Pierīgas un Latgales reģionu.

Darba attiecības tiek pārtrauktas ar administrācijas un tehniskajiem darbiniekiem, kuru funkcijas pārklājas, vai arī kuri vairs nav vajadzīgi kravu apjoma lejupslīdes dēļ.

Darbinieku skaita samazināšana notiek atbilstoši gada sākumā pieņemtajam valdes lēmumam, kas paredz 2020. gadā darba attiecības pārtraukt ar aptuveni 1500 darbiniekiem. Izmaiņas šajā plānā pagaidām nav paredzētas.

Iepriekš vēstīts, ka LDz apgrozījums pērn krities par 7,5% salīdzinājumā ar 2018. gadu un sasniedzis 337,645 milj. eiro. Koncerna zaudējumi sasniedza 9,328 milj. eiro, salīdzinājumā ar peļņu 14,408 milj. eiro apmēra gadu iepriekš. Pērn pa dzelzceļu pārvadāti 41,49 milj. tonnu kravu, par 7,77 milj. tonnu, jeb 15,8% mazāk nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 milj. tonnu), par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Lielāko daļu kravu plūsmas pa Latvijas dzelzceļu veido partneri no Krievijas – 70,4% pārvadājumu.

"Latvijas dzelzceļa" ienākumi šogad sarukuši tik lielā mērā, ka nesedz izdevumus. Tāpēc izņēmums finansiālā līdzsvara nodrošināšanas labad pieprasa piešķirt no valsts budžeta 25 milj. eiro. vēl 15,8 milj. eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu izdevumu kompensācijai, informēja LDz.

"Latvijas dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki – ceturtā daļa uzņēmuma personāla.

Koncernu veido seši meitasuzņēmumi: uzņēmums "LatRailNet" nosaka infrastruktūras ekspluatācijas maksu un sadala dzelzceļa jaudas; "LDZ Cargo" nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos kravu pārvadājumus, "LDZ infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvdarbiem un apkopi; "LDZ ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDZ apsardze" atbild par drošību, bet "LDZ loģistika" – par loģistiku.

20
Tagi:
tranzīts, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Valsts uzņēmumu valdes locekļu algas sasniegušas griestus
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Gāzes plīts, foto no arhīva

Kāpēc Latvijā būtiski kritušās gāzes un elektrības cenas

29
(atjaunots 22:12 04.06.2020)
Dabasgāzes un elektroenerģijas cenas sasniegušas rekordzemu līmeni. SPRK vadītājs Roberts Irklis paskaidroja, kādu iemeslu dēļ tā noticis.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Pašlaik dažādu apstākļu dēļ Latvijā vērojamas rekordzemas dabasgāzes un elektroenerģijas cenas, intervijā TV3 pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs (SPRK) Rolands Irklis.

Viņš atzīmēja, ka koronavīrusa radītā krīze zināmā mērā ietekmējusi patēriņa apjomu, taču noteicošā loma patēriņa un cenu samazinājumam bijusi citiem faktoriem.

"Daļēji Covid-19 krīze ir ietekmējusi arī patēriņa apjomus, to mēs redzam attiecībā uz dabasgāzes patēriņu, gan attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu.

Jāatzīst, šā gada pirmajā pusē patēriņu un cenas visvairāk ietekmējuši klimatiskie laikapstākļi. Mums bija silta ziema, kas nozīmē zemu dabasgāzes patēriņu," norādīja Irklis.

Viņš atzīmēja arī zemo elektroenerģijas patēriņu Skandināvijā, ar ko Baltijas valstis ir cieši saistītas.

"Dabasgāzes cenas ietekmē arī citi apstākļi, kā globālas norises, jo gāzes tirgus šobrīd faktiski ir globāls. Ietekmē arī Eiropas cenas, kas šobrīd ir rekordzemā līmenī," konstatēja SPRK priekšsēdētājs.

Savukārt jautājumā par elektroenerģijas cenām viņš skaidroja, ka zemās cenas attiecas uz lietotājiem, kuru līgumi piesaistīti vairumtirdzniecības biržas cenām.

Iepriekš vēstīts, ka pretēji opozīcijas ieteikumiem, valdība nav ieviesusi atvieglojumus komunālo pakalpojumu apmaksu, lai arī koronavīrusa krīzes rezultātā aizvien lielāks skaits cilvēku saskaras ar grūtībām un nevar segt tekošos izdevumus.

29
Tagi:
gāze, cenas, elektroenerģija, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Igaunija sakarā ar krīzi samazinājusi iedzīvotājiem gāzes un elektroenerģijas cenas
Latvijas policijas darbinieki, foto no arhīva

Moderni un mūsdienīgi: Latvijas policija saņēmusi jaunā dizaina formastērpus

0
Pirmie jauno formastērpu saņems patruļas un ceļu policisti; pilna visas policija pāreja pie jaunā dizaina formastērpiem aizņems dažus gadus.

RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Latvijas Valsts policija saņēmusi jaunā dizaina formastērpu, pakāpeniski tas tiks izsniegts visiem policistiem. Pilna vecā formastērpa nomaiņa ar jauno aizņems dažus gadus, raksta Bb.lv.

Tiek ziņots, ka pirmie jauno formastērpu saņems patruļas un ceļu policisti.

Jaunā formastērpa dizainu izstrādājis pazīstams modes mākslinieks Bruno Birmanis, savukārt šūšanas tiesības ieguva kompānija "SRC Brasa". Līguma summa sastādīja 2,4 miljonus eiro.

Iepriekš ziņots, ka dokumentos, kurus IeM iesniedza valdības izskatīšanai, uz 2020. un 2021. gadu tika pieteikta 1,54 miljonu eiro summa Valsts policijas apģērba uzšūšanai, 285,7 tūkstoši eiro – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apģērbam, 638,2 tūkstoši – Valsts robežsardzes darbiniekiem un 210,2 tūkstoši – Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem.

Par jaunā formastērpa dizaina pasūtīšanu pie Bruno Birmaņa kļuva zināms jau 2018. gadā. Toreiz tika ziņots, ka viens šāds komplekts maksā ap 1,5 tūkstošiem eiro.

Saskaņā ar ieceri, jaunajam formastērpam ir jāparāda, ka mūsdienu Latvijas policija ir moderna, turklāt drēbes uzsver policistu nacionālo identitāti un liecina par to, ka Valsts policija ir profesionāla, patriotiska, spēcīga un balstās uz pieredzi un tradīcijām.

0
Tagi:
policija, Latvijas policija, Latvija
Pēc temata
Vīruss Latvijā nokļuvis līdz Valsts policijai. Sākta izmeklēšana
Latvija izdevusi 50 tūkstošus dzēšgumijām? Sociālie tīkli izsmej policijas izgudrojumu