Piena produktu ražotne, foto no arhīva

Latvijas tirgotāji piedāvā samazināt PVN gaļai un pienam

28
(atjaunots 15:18 07.05.2020)
Pārtikas produktu tirdzniecība ārkārtējās situācijas režīma laikā noteikto ierobežojumu dēļ ir cietusi mazāk, nekā mazumtirdzniecība kopumā, taču pircēju ienākumi ir manāmi kritušies.

RĪGA, 7. maijs – Sputnik. "Maxima Latvija" valdes priekšsēdētājs Viktors Troicins piedāvā samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi piena un gaļas produktiem, raksta TVNet.

Pēc viņa sacītā, tas ir nepieciešams, lai stimulētu ekonomiku un stabilizētu iedzīvotāju pirktspēju.

Tāpat ir vērts pievērst uzmanību citu Eiropas valstu pieredzei un pielietot to bez birokrātiskiem šķēršļiem, piebilda Troicins.

Pēc viņa sacītā, pārtikas produktu tirdzniecība ārkārtējās situācijas režīma laikā noteikto ierobežojumu dēļ ir cietusi mazāk, nekā mazumtirdzniecība kopumā.

"Taču mūsu attīstība ir cieši saistīta ar ekonomikas attīstības kopumā un no pircēju pirktspējas. Tādēļ mēs atbalstām ikvienu valdības lēmumu, kas ir vērsts uz ekonomikas stabilizāciju," paziņoja Troicins.

Viņš piebilda, ka paies ne mazums laika, pirms Latvijas ekonomika un mazumtirgotāji spēs atgriezties līdzšinējā stāvoklī.

Standarta PVN likme pārtikas produktiem Latvijā ir 21%. Kopš 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. janvārim Latvijā ir spēkā samazināts PVN valstij raksturīgiem dārzeņiem un augļiem.

Zemnieki cerēja, ka šāda likme tiks piemērota arī gaļai, maizei, pienam un olām. Tomēr valsts nesteidz ņemt vērā viņu vēlmi.

Nesen veiktā "Maxima" pircēju aptauja parādīja, ka kopš krīzes sākšanās ienākumi ir samazinājušies gandrīz pusei veikalu tīkla pastāvīgo klientu.

28
Tagi:
veikals, tirdzniecība, nodokļi
Pēc temata
Inflācija: kas un kā sadārdzinājies Latvijā pēdējā gada laikā
Finanšu ministrija aicina iedzīvotājus neticēt fantastiskiem scenārijiem
Latvijas restorāniem var samazināt PVN likmi
Veikali lielāki, cenas – zemākas: cilvēki brauc uz Lietuvu pēc pārtikas precēm un benzīna
 Lidosta Rīga

Rīgā rekonstruēs lidostu NATO karaspēku apkalpošanas nolūkos

13
(atjaunots 07:17 02.12.2020)
Otrdien, 1. decembrī, Latvijas valdība atbalstīja vairāk nekā pusmiljona eiro ieguldīšanu lidostas "Rīga" rekonstrukcijai, lai tā spētu apkalpot NATO lidmašīnas un militāro sastāvu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā paskaidroja, ka, lai atbilstoši valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajam nodrošinātu piemērotus resursus, infrastruktūru un teritorijas, kas nepieciešamas uzņemošās valsts atbalsta sniegšanai, ir jāturpina darbs pie infrastruktūras pielāgošanas militārajām prasībām, raksta BВ.lv.

Lai Latvija spētu sniegt uzņemošās valsts atbalstu NATO sabiedroto spēkiem miera laikā vai krīzes laikā, ir svarīgi nodrošināt noteiktus resursus, teritoriju un infrastruktūru, kā arī sniegt nepieciešamo piekļuvi valsts ostām, autoceļiem un lidostām.

Šajā jautājumā īpaša nozīme ir Rīgas lidostai, kurai ir stratēģiski nozīmīga loma gan no uzņemošās valsts atbalsta puses, gan citu uzdevumu izpildē, kas saistīti ar valsts aizsardzību.

Aizsardzības ministrija un VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" nonāca pie secinājuma, ka ir jāveic lidostas teritorijas rekonstrukcija, lai nodrošinātu tās spējas pieņems sabiedroto militāros gaisa kuģus. Un šim mērķim ir jāpiešķir papildu finansējums.

Vakar valdība slēgtā plenārsēdē atbalstīja lēmumu par to, ka lidostas infrastruktūras rekonstrukcijas darbiem no Aizsardzības ministrijas 2020. gada budžeta tiks piešķirts finansējums 530 000 eiro apmērā.

13
Tagi:
karaspēks, NATO, lidosta Rīga
Pēc temata
Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes
Latvijas aizsardzība pieprasa savilkt jostas ciešāk: AM saņems vairāk nekā 2% no IKP
Putins pastāstīja par "pirmo triecienu" un Krievijas iespējām izmantot kodolieročus
Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO
VID ēka, foto no arhīva

Valsts ieņēmumu dienests uzsāk dīkstāves pabalsta pieteikumu pieņemšanu

12
(atjaunots 16:37 01.12.2020)
Pieteikumus dīkstāves pabalsta un algu subsīdiju piešķiršanai VID iesniedz darba devējs, savukārt paredzētā nauda tiešā veidā tiek ieskaitīta darbinieku kontā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Sākot no šodienas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) drīkst iesniegt pieteikumus dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju saņemšanai, raksta Press.lv.

Ministru kabinets grūtību valsts ekonomiskajā situācijā Covid-19 pandēmijas fonā dēļ pieņēma lēmumu ieviest atbalsta pasākumus algoto darbinieku, kā arī pašnodarbināto un patentmaksas maksātāju ienākumu kompensācijām. Pieteikumus pabalstiem VID pieņem elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Pieteikumus iesniedz darba devējs, savukārt pabalsti atnāk jau darbinieku kontos.

Uzņēmēji varēs saņemt pabalstus dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algu subsīdijas tiem darbiniekiem, kuri sakarā ar patreizējo situāciju ir spiesti strādāt nepilnu darbadienu. Tāpat dīkstāves pabalsti būs pieejami pašnodarbinātām personām un patentmaksas maksātājiem.

Pabalstu saņemšanai par novembri pieteikums ir jāiesniedz līdz 15. decembrim, par decembri – līdz 15. janvārim, par janvāri – līdz 15. februārim.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka pēc pirmā koronavīrusa viļņa un ar epidēmiju saistītiem ierobežojumiem VID pieprasīja uzņēmējiem atgriezt dīkstāves pabalstus, kuri tika izmaksāti kļūdas pēc. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme toreiz paziņoja, ka VID nolēma būt pretimnākošs un ļoti steidzās uzsākt izmaksas, tādēļ arī kļuva iespējamas kļūdas.

Tāpat viņa uzsvēra, ka situācijas atkārtošanās gadījumā visi darba mīnusi tiks ņemti vērā un šāda situācija vairs nenotiks. Tostarp Jaunzeme paziņoja, ka VID vairs neizrādīs tik lielu uzticēšanos uzņēmējiem un izmaksas sāksies krietni vēlāk, nekā tas notika iepriekšējā reizē.

Savukārt tiesību aizstāve Elizabete Krivcova atzīmēja, ka šāds lēmums ir nelikumīgs, jo, saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu, privātpersona ir tiesīga paļauties uz valsts iestāžu lēmumiem.

12
Tagi:
pabalsts, Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
Zema alga – pamats aizdomām: kā VID atklāj nodokļu nemaksātājus
Ķērās pie vecā: Ministru kabinets izsvītroja no likumprojekta pabalstu aprēķina metodiku
Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
Atlaidi darbiniekus – atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām
Ķilavas, foto no arhīva

Latvijas šprotes kļūs par Dagestānas: Krievijā varētu izmainīt GOSTu

0
(atjaunots 08:59 02.12.2020)
Kaspijas jūrā atsākusies ķilavu ieguve, no kurām varētu atļaut ražot šprotes; Baltijas nozvejas Krievijas ražotājiem ne vienmēr pietiek.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Krievijā var atļaut šprotu ražošanu ne tikai no Baltijas, bet arī no Kaspijas ķilavām, šim nolūkam, iespējams, mainīs GOSTu (jeb Vissavienības valsts standartu), vēsta RBK.

Konserviem, kā produkcijas veidam, ir jābūt reģistrācijas sortimenta zīmei, kuru nosaka nozares Viskrievijas Zivsaimniecības un okeanogrāfijas zinātniski pētnieciskais institūts (VNIRO). Taču ķilavām, kas ir nozvejotas Kaspijas jūrā, nepieciešamās sortimenta zīmes šprotēm nav. Saskaņā ar GOSTu, šprotes drīkst ražot tikai no Baltijas jūras, Ziemeļjūras, Melnās jūras ķilavām (vai šprotes) un reņģēm (Baltijas siļķēm).

Tai pat laikā pērn Kaspijā atsākās industriālā ķilavu nozveja, kura ilgu laiku nenotika populācijas samazinājuma dēļ. Pašlaik Kaspijā ir atļauts iegūt līdz 101,5 tūkstošiem tonnu šī zivju veida, visvairāk nozveju izdevies palielināt Dagestānā. Salīdzinājumam: Baltijas jūrā un visā Rietumu zivsaimniecība baseinā novembra beigās tika nozvejots 41,3 tūkstoši tonnu.

Konservu ražotāji vēlas panākta GOSTa izmaiņas, lai ražotu populāras šprotes no Kaspijas ķilavām. Šobrīd VNIRO kopā ar savu Kaspijas filiāli strādā pie tā, lai iekļautu GOSTā normas, kuras atļauj ražot šprotes eļļā no Kaspijas ķilavām.

Pēc savām garšas īpašībām Kaspijas ķilavas pārspēj Baltijas, un tuvākajos gados to konservi varētu ieņemt zīmīgu vietu tirgū, uzskata Viskrievijas Zivsaimniecības uzņēmumu, uzņēmēju un eksportētāju asociācijas (VARPE) prezidents Germans Zverevs.

Institūtā apgalvo, ka šīs produkcijas ražošanā ir ieinteresēti  Kaļiņingradas apgabala uzņēmumi, kuri ir gatavi apgūt tehnoloģiju. Jau tuvākajā laikā institūta degustācijas padomei sortimenta zīmes saņemšanai un tālāku izmaiņu veikšanai GOSTā tiks iesniegti Kaspijas ķilavu šprotu paraugi.

Agrāk lielākie šprotu piegādātāji Krievijai bija Baltijas valstis. 2015. gada jūnijā Krievija noteica ierobežojumus Latvijā un Igaunijā ražotajām šprotēm, piekļuve tirgum tika slēgta. Šī lēmuma pamatā bija benzopirēna un citu kaitīgu vielu koncentrācija produktos. 2017. gada decembrī tikai Latvijas kompānijai SIA "Karavela" un Igaunijas uzņēmumam "DGM Shipping AS" tika ļauts atsākt piegādes.  2019. gada maijā Rosseļhoznadzor anulēja produkcijas importa aizliegumu Igaunijas uzņēmumam Kajax Fishexports AS.

Vienlaikus, kā atzīmē VARPE, daži zivju pārstrādātāji uzstājās par izejvielu importa aizlieguma atcelšanu, jo saskārās ar to trūkumu.

0
Tagi:
Kaspijas jūra, Krievija, šprotes
Pēc temata
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Kāds afrikānis apēda veselu bundžu: Latvija atradusi, kam pārdot šprotes Krievijas vietā
"Brīvais vilnis": zaudējumi mazāki, taču bez šprotu eksporta uz Krieviju ir smagi
Karavela: Krievija "apēstu" miljoniem šprotu bundžu, taču nav, kam tos ražot