Māris Kučinskis, foto no arhīva

Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu

31
(atjaunots 14:59 07.05.2020)
Valdībai ir jāveic zināmas izmaiņas Latvijas nodokļu sistēmā, taču nevajag to dēvēt par "reformu", paziņoja bijušais premjers, deputāts Māris Kučinskis.

RĪGA, 7. maijs – Sputnik. Krīze, ko izraisīja koronavīrusa pandēmija, izgaismoja Latvijas nodokļu sistēmas problēmas. Kad sāka aprēķināt dīkstāves pabalstus, noskaidrojās, ka tie ir ļoti zemi, jo par daudziem darbiniekiem nodokļi nav samaksāti pilnā apjomā. Pēc bijušā valsts premjera Māra Kučinska domām, tagad valdībai būs daudz vienkāršāk veikt izmaiņas nodokļu jomā.

Covid-19 izraisītā krīzes situācija Latvijā ir nesusi arī attiecīgi pozitīvus augļus. Piemēram, ārkārtējās situācijas laikā nodokļu maksāšanas sistēma izgaismojās patiesajā gaismā, tādēļ tagad valdībai būs daudz vieglāk atklāt tās trūkumus un labot tos, paziņoja Saeimas deputāts no Zaļo un zemnieku savienības Māris Kučinskis Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta panorāma" ēterā.

Tomēr viņš atzīmēja, ka nesauktu gaidāmos labojumus sistēmā par "nodokļu reformu". Tāpat Kučinskis brīdināja, ka valdībai ir jāļauj Latvijas uzņēmējdarbības videi atjaunoties. "Šobrīd baidīt nevajadzētu," sacīja politiķis.

Kopumā, pēc Kučinska domām, valdības rīcība ārkārtējās situācijas režīma apstākļos liekas "vairāk vai mazāk adekvāta".

Iepriekš valsts premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka koronavīrusa Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze nav pamats atlikt nodokļu izmaiņas Latvijā. Lielāka taisnīguma sasniegšanai ir jāpanāk, lai visi Latvijā maksā proporcionāli vienlīdzīgus nodokļus, paziņoja valdības vadītājs.

Atgādināsim, ka 2018. gadā Latvijā stājās spēkā nodokļu reforma. Spēkā stājās grozījumi Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likumā, kuri paredzēja diferencēto nodokļa likmju ieviešanu. Iepriekš IIN likme Latvijā sastādīja 23%, savukārt kopš 2018. gada 1.. janvāra nodokļa likmes ir diferencētas atkarībā no ienākumu apmēra: ienākumiem līdz 20 tūkstošiem eiro gadā nodokļa likme sastāda 20%, ienākumiem no 20 līdz 55 tūkstošiem eiro – 23%, virs 55 tūkstošiem eiro – 31,4%.

Būtiskas izmaiņas bija paredzētas arī likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" – sociālās iemaksas palielinājās par 1%, kā arī tika ieviesti obligātie maksājumi autortiesību honorāriem.

Minimālā alga tika palielināta līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā, palielinājās degvielas, cigarešu un alkohola akcīzes, sāka darboties konceptuāli jauns uzņēmumu ienākumu nodokļa samaksas režīms, kā arī stājās spēkā virkne izmaiņu mikrouzņēmumu darba kārtībā.

Jānis Reirs, kurš Finanšu ministrijas vadītāja amatā nomainīja Danu Reiznieci-Ozolu, uzstājas par jaunu nodokļu grozījumu izstrādi. Pēc viņa sacītā, Latvijā ir jāsamazina nodokļu režīmu skaits un jāliek maksāt sociālo nodokli visiem uzņēmumiem.

"Mums 600 tūkstoši darbinieku strādā vispārējā režīmā un maksā visus nodokļus, savukārt 270 tūkstoši izmanto atvieglotos režīmus. Es uzstājos par to, lai valsts nodokļu sistēmā būtu mazāk visādu uzņēmēju nodokļu nomaksas formu. (…) Ja mēs vienkāršotu mūsu nodokļu režīmu, tas novestu pie Valsts ieņēmumu dienesta aparāta samazināšanas," paziņoja Reirs.

31
Tagi:
Kučinskis, Latvija, nodokļi
Pēc temata
Latvijas uzņēmēji var piezvanīt VID un palūgt nodokļu brīvdienas
Nemaksā nodokļus – tevi aprīs: VID nolasīja lekciju skolēniem
Iedzīvotāju skaits drīz saruks divkārt. Finansists iesaka padomāt par nodokļiem
Covid-19 pandēmija nav pamats nodokļu celšanas atcelšanai: premjers paziņoja termiņus
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

20
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

20
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
ASV dolārs

Dāņu žurnālists pastāstīja par smagu triecienu ASV ekonomikai

40
(atjaunots 17:00 06.08.2020)
Šī gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika izjutusi lielāko lejupslīdi pēckara periodā: IKP kritums sasniedzis 32,9% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš.

RĪGA, 6. augusts - Sputnik. ASV ekonomiku, kas vienmēr demonstrējusi spēju ātri atgūties, nāksies pārdzīvot ilgstošāko krīzi vēsturē. Šāds viedoklis pausts rakstā dāņu izdevumā Berlingske, vēsta RIA Novosti.

Koronavīruss nodarījis Savienotajām valstīm smagu kaitējumu, konstatēja raksta autors Ulriks Haralds Bī. Šī gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika izjutusi lielāko lejupslīdi pēckara periodā: IKP kritums sasniedzis 32,9% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš, viņš atzīmēja.

Ekonomiskās aktivitātes samazināšanās un augstākais bezdarba līmenis kopš 30. gadiem licis sabrukt nodokļu ieņēmumiem laikā, kad valsts izdevumi ir pieauguši. Samazinājies patēriņš, kritušās investīcijas biznesā un mājokļu celtniecībā, besdarba pabalsta jauno pieteikumu skaits atkal pieaug, teikts materiālā.

Martā valdība novirzīja divus triljonus dolāru ekonomikas atbalstam, maijā piešķīra vēl trīs triljonus dolāru. Jūlijā sākās diskusijas par nepieciešamību piešķirt vēl triljonu dolāru, atgādināja žurnālists.

ASV vienmēr ir demonstrējušas spēju ātri atgūties, tomēr šoreiz tām, domājams, nāksies vēl dziļāk iebrukt koronavīrusa radītajā bedrē, pirms sāksies atdzimšana, konstatēja izdevums.

Koronavīrusa infekcijas jauno reģistrēto gadījumu skaits pēdējā diennaktī ASV sasniedza 57,5 tūkstošus, miruši vēl vairāk nekā 1,3 tūkstoši. Pandēmijas laikā Savienotajās Valstīs fiksēti 4 771 519 inficēšanās un 156 839 nāves gadījumi. Pēc inficēšanās izveseļojušies vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku.

40
Tagi:
ekonomiskā krīze, ASV
Pēc temata
IKP lejupslīde Savienotajās Valstīs sasniegusi rekordu
Franču žurnālists prognozējis ASV Padomju Savienības likteni
Eksperts prognozēja augošu sabiedrības šķelšanos ASV pēc prezidenta vēlēšanām
"Ēra tuvojas galam": eksperti sola milzīgu naftas šoku
Lācis, foto no arhīva

Lācis saplosījis govi fermera saimniecībā

0
(atjaunots 15:55 08.08.2020)
Lācis apmeties Alūksnes novadā un izposta dravas. Tagad tas ticis klāt pat saimnieka govij, ko pēc uzbrukuma nācies nokaut.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Iedzīvotāji aizvien biežāk novēro lāču valsts teritorijā. Dažkārt tikšanās ar ķepaiņiem tomēr sagādā nevis jaukas fotogrāfijas sociālajos tīklos, bet gan īstas šausmas.

Aizvadītajā nedēļā kādā zemnieku saimniecībā Alūksnes novadā notika ļoti nepatīkams incidents BВ.lv. Saimniecības īpašniekiem tas beidzies ar govs zaudējumu.

Saimniece Iveta pastāstīja: apkaimē visi zināja, ka kaut kur turpat klīst lācis. Dzīvnieks jau bija sapostījis dravu kaimiņos. Tomēr šoreiz lāča klātbūtni izjutusi arī viņa pati.

No rīta lopu aplokā sieviete ieraudzīja paralizētu govi ar nagu plēstām brūcēm. Tās skaidri liecināja – uzbrucis plēsīgs zvērs. Pie tam Iveta konstatēja, ka runa ir tieši par lāci.

Plēsējs bija uzbrucis vislielākajai govij, taču tā no rīta vēl bija dzīva, lai arī glābt to vairs nebija iespējams. Paralizēto dzīvnieku saimnieki bija spiesti nokaut gaļā.

Pie tam sarunā Iveta norādīja, ka risinājuma zemniekiem, kuri spiesti dzīvot kaimiņos ar bīstamo plēsēju, nav – lāči ir aizsargājami dzīvnieki.

Lācis
© Sputnik / Владимир Астапкович

Atgādināsim, ka pēdējos gados Igaunijā īstenoti mērķtiecīgi pasākumi brūno lāču populācijas vairošanai. Tagad viņiem kļuvis šauri Igaunijas teritorijā, un lāči apciemo Latviju.

Turklāt viņi ne tikai pastaigājas pa Latvijas mežiem pierobežas rajonā – viņi dodas dziļāk valstī un apmetas jaunās vietās. Speciālisti lēš, ka Latvijā, iespējams, dzīvo jau 20-50 lāči.

Lāčus medīt aizliegts, jo tie pieder pie aizsargājamo dzīvnieku kategorijas, tos uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde.

Savukārt ķepaiņi jaunajā teritorijā nekautrējas iznīcināt dažu labu biškopja stropu. Tāpēc dravu saimniekiem jau iepriekš iesaka aizsargāt savas bites.

0
Tagi:
Latvija, lācis
Pēc temata
Latviju apciemojuši lāči: ķepaiņi nokļuvuši pat līdz deputātam
Vīrietim izdevies iemūžināt lācēnu pāri Ainažu apkaimē
Pandēmijas dēļ tukšajā Tallinā ienākuši lāči
Krievijas lācis ticis Valgas varasiestāžu rokās