Māris Kučinskis, foto no arhīva

Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu

31
(atjaunots 14:59 07.05.2020)
Valdībai ir jāveic zināmas izmaiņas Latvijas nodokļu sistēmā, taču nevajag to dēvēt par "reformu", paziņoja bijušais premjers, deputāts Māris Kučinskis.

RĪGA, 7. maijs – Sputnik. Krīze, ko izraisīja koronavīrusa pandēmija, izgaismoja Latvijas nodokļu sistēmas problēmas. Kad sāka aprēķināt dīkstāves pabalstus, noskaidrojās, ka tie ir ļoti zemi, jo par daudziem darbiniekiem nodokļi nav samaksāti pilnā apjomā. Pēc bijušā valsts premjera Māra Kučinska domām, tagad valdībai būs daudz vienkāršāk veikt izmaiņas nodokļu jomā.

Covid-19 izraisītā krīzes situācija Latvijā ir nesusi arī attiecīgi pozitīvus augļus. Piemēram, ārkārtējās situācijas laikā nodokļu maksāšanas sistēma izgaismojās patiesajā gaismā, tādēļ tagad valdībai būs daudz vieglāk atklāt tās trūkumus un labot tos, paziņoja Saeimas deputāts no Zaļo un zemnieku savienības Māris Kučinskis Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta panorāma" ēterā.

Tomēr viņš atzīmēja, ka nesauktu gaidāmos labojumus sistēmā par "nodokļu reformu". Tāpat Kučinskis brīdināja, ka valdībai ir jāļauj Latvijas uzņēmējdarbības videi atjaunoties. "Šobrīd baidīt nevajadzētu," sacīja politiķis.

Kopumā, pēc Kučinska domām, valdības rīcība ārkārtējās situācijas režīma apstākļos liekas "vairāk vai mazāk adekvāta".

Iepriekš valsts premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka koronavīrusa Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze nav pamats atlikt nodokļu izmaiņas Latvijā. Lielāka taisnīguma sasniegšanai ir jāpanāk, lai visi Latvijā maksā proporcionāli vienlīdzīgus nodokļus, paziņoja valdības vadītājs.

Atgādināsim, ka 2018. gadā Latvijā stājās spēkā nodokļu reforma. Spēkā stājās grozījumi Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likumā, kuri paredzēja diferencēto nodokļa likmju ieviešanu. Iepriekš IIN likme Latvijā sastādīja 23%, savukārt kopš 2018. gada 1.. janvāra nodokļa likmes ir diferencētas atkarībā no ienākumu apmēra: ienākumiem līdz 20 tūkstošiem eiro gadā nodokļa likme sastāda 20%, ienākumiem no 20 līdz 55 tūkstošiem eiro – 23%, virs 55 tūkstošiem eiro – 31,4%.

Būtiskas izmaiņas bija paredzētas arī likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" – sociālās iemaksas palielinājās par 1%, kā arī tika ieviesti obligātie maksājumi autortiesību honorāriem.

Minimālā alga tika palielināta līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā, palielinājās degvielas, cigarešu un alkohola akcīzes, sāka darboties konceptuāli jauns uzņēmumu ienākumu nodokļa samaksas režīms, kā arī stājās spēkā virkne izmaiņu mikrouzņēmumu darba kārtībā.

Jānis Reirs, kurš Finanšu ministrijas vadītāja amatā nomainīja Danu Reiznieci-Ozolu, uzstājas par jaunu nodokļu grozījumu izstrādi. Pēc viņa sacītā, Latvijā ir jāsamazina nodokļu režīmu skaits un jāliek maksāt sociālo nodokli visiem uzņēmumiem.

"Mums 600 tūkstoši darbinieku strādā vispārējā režīmā un maksā visus nodokļus, savukārt 270 tūkstoši izmanto atvieglotos režīmus. Es uzstājos par to, lai valsts nodokļu sistēmā būtu mazāk visādu uzņēmēju nodokļu nomaksas formu. (…) Ja mēs vienkāršotu mūsu nodokļu režīmu, tas novestu pie Valsts ieņēmumu dienesta aparāta samazināšanas," paziņoja Reirs.

31
Tagi:
Kučinskis, Latvija, nodokļi
Pēc temata
Latvijas uzņēmēji var piezvanīt VID un palūgt nodokļu brīvdienas
Nemaksā nodokļus – tevi aprīs: VID nolasīja lekciju skolēniem
Iedzīvotāju skaits drīz saruks divkārt. Finansists iesaka padomāt par nodokļiem
Covid-19 pandēmija nav pamats nodokļu celšanas atcelšanai: premjers paziņoja termiņus
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību

17
(atjaunots 15:26 23.10.2020)
Patlaban darbu Latvijā ir uzsākuši vismaz trīs uzņēmumi, viņi ir atvēruši bankas kontus, atraduši telpas un nokārtojuši formalitātes ar darbinieku pārvākšanos.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Pēc pārrunām starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un baltkrievu IT kompānijām dažas no tām nolēma pilnībā vai daļēji pārcelt savu darbību uz Latviju, vēl ar 50 uzņēmumiem pārrunas turpinās, paziņoja LIAA Komunikācijas un informācijas departamentā.

Kopumā pašlaik lēmumu strādāt Latvijā pieņēma 17 kompānijas, reāli darbu uzsākuši vismaz trīs. Tās atvēra bankas kontus, atrada telpas un nokārtoja formalitātes ar darbinieku pārvākšanos. Pēc šo 17 uzņēmumu plāniem, tuvākajos mēnešos Latvijā būs izveidots vairāk nekā 1000 jaunu darbavietu. Vismaz puse no kompānijām agrāk strādāja Minskas Augsto tehnoloģiju parkā, vēsta grani.lv.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.

17
Tagi:
Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Kāpēc baltkrievu uzņēmēji neienāks Latvijā
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Ķērās pie vecā: Ministru kabinets izsvītroja no likumprojekta pabalstu aprēķina metodiku

25
(atjaunots 15:25 23.10.2020)
Satversmes tiesa nolēma, ka pabalstu apmērs nedrīkst būt noteikts politiskas tirgošanās rezultātā, un Labklājības ministrija piedāvāja MK iekļaut likuma tekstā aprēķina metodoloģiju, taču šī iniciatīva neizgāja, un ne tikai šī; ko par to domā tiesībsargs un deputāti.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Šovasar Satversmes tiesa uzstājās ar ļoti uzstājīgu Latvijas sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiku, uzsverot, ka nabadzības līmenim un pabalstu apmēram jābūt noteiktam nevis ar politisku lēmumu, bet ar skaidras un pamatotas metodikas palīdzību. Politiķi īsteno šo lēmumu visnotaļ dīvainā veidā, raksta Neatkarīgā.

Tā vietā, lai pārrakstītu sociālās aizsardzības likumus, viņi paslēpa jauno nabadzības līmeņa noteikšanas metodiku likumprojekta anotācijā, neiekļaujot to tekstā.

Likums un karikatūra

Otrdien, 20. oktobrī, Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu paketi, kas saistīti ar 2021. gada valsts budžetu, tostarp grozījumus Invaliditātes likumā, Pensiju likumā un citos. Kopumā visiem šiem grozījumiem ir jānostiprina jauns minimālais ienākumu līmenis – līmenis, pie kura cilvēks vai ģimene tiek atzīti par trūcīgiem.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece pastāstīja, ka likumos noteiktas konkrētas summas, kuras būs spēkā 2021. gadā sociālās palīdzības piešķiršanas gadījumos.  Taču jaunā minimālā ienākumu līmeņa noteikšanas metodika aprakstīta anotācijā. No Muižnieces paziņojuma izriet, ka Labklājības ministrija plānoja aprakstīt šo metodiku pašā likumā par sociālo aizsardzību, taču pēc izskatīšanas valdībā tajā palika tikai skaitļi.

Piemēram, par minimālo ienākumu robežu sociālās aizsardzības likumā teikts, ka tā apmēru nosaka attiecīgi normatīvie akti, kuri reglamentē sociālos pakalpojumus un ka minimālā ienākumu robeža sastāda ne zemāk par 109 eiro. Par to, kā šis skaitlis tiek aprēķināts, likumprojektā nav neviena vārda.

Šobrīd tikai tā anotācijā ir aprakstīta un izskaidrota metodika, ar kuras palīdzību plānots noteikt nabadzības līmeni: "Minimālo ienākumu sliekšņu apmērs nedrīkst būt zemāks par 109 eiro, kas atbilstoši relatīvajai metodei ir 20 procenti no aktuālās (2018. gada) ienākumu mediānas. Ar šo normu tiks noteikts zemākais iespējamais slieksnis, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir sniedzams atbalsts no publiskajiem resursiem."

Anotācija ir tikai skaidrojošs teksts, tai nav juridiska spēka.

Uz deputātu jautājumu par to, vai var teikt, ka šāds likumprojekts izpilda Satversmes tiesas lēmumu par to, ka attiecas uz minimālā ienākumu līmeņi valstī un tā atbilstību Satversmei, Labklājības ministrijas pārstāve atbildēja: "Mēs neesam tādi eksperti, lai izvērtētu, vai Satversmes tiesas spriedums tiek izpildīts."

Tiesa, pēc viņas teiktā, likumprojektu izmainīja Ministru kabinetā, un tas nav vienīgais Labklājības ministrijas piedāvājums, kurš tika pārrakstīts.

Iejaucās deputāti

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata par nepieņemamu to, kā valdība izpilda Satversmes tiesas lēmumu. Viņš minēja vēl kādu problemātisku lietu, kura neatbilst tiesnešu lēmumam, – normu par to, cik bieži valdība pārskatīs minimālo ienākumu līmeni. Gan tiesībsargs, gan citi eksperti norādīja, ka tas ir jādara katru gadu, taču likumprojektā, kuru valdība iesniedza Saeimā, aprakstīts, ka tas tiks darīts ne retāk par vienu reizi trīs gados.

Deputāts Andrejs Klementjevs pavaicāja, kāpēc Labklājības ministrija izvirzīja šādu normu, un, uzklausot atbildi, piedāvāja Sociālo un darba lietu komisijai iekļaut savu labojumu, lai šis līmenis tomēr tiek pārskatīts katru gadu.

"Ekonomiskā situācija mainās pietiekami strauji, lai mēs nesēdētu un negaidītu trīs gadus, lai mainītu nabadzības slieksni, jo sanāk, ka nākamreiz šo līmeni teorētiski pārskatītu tikai 2024. gadā," paziņoja Klementjevs.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece atzina, ka iestāde sākotnēji piedāvāja pārskatīt šo līmeni katru gadu, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju valstī, taču likumprojektu pārstrādāja, ņemot vērā valdības lēmumus.

"Mēs vienlaikus paudām savas bažas par šādu punktu," paziņoja Muižniece.

Viņa norādīja, ka valdības lēmuma iemesli ir jāmeklē Finanšu ministrijā.

Tiesībsarga biroja eksperte Ineta Rezevska uzsvēra, ka minimums ir jāpārskata katru gadu.

"Vēl viens būtisks jautājums, ko mēs, iespējams, nenoprotestētu, ja vien likumprojekts uz Saeimu ietu sākotnējā variantā, taču tagad tas ir jāpasaka. Mēs jautājam, kāpēc minimālo ienākumu slieksnis ir noteikts vien 20 procentu apmērā no mediānas un ne 25 vai 30 procenti? Jābūt skaidriem un zinātniski, pētījumos pamatotiem argumentiem, bet mēs šo pamatojumu neredzam!" uzsver Rezevska.
25
Tagi:
pabalsts
Pēc temata
Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ
Atlaidi darbiniekus – atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām
Kodolieroču izmēģinājum

ASV kodola spēlē iesaistās Vācija: KF Aizsardzības ministrijā paziņoja par rupju pārkāpumu

0
(atjaunots 11:59 24.10.2020)
Mācībās ar taktisko kodolieroču pielietošanas apgūšanu ASV ievilkušas "ne kodola" alianses valstis, kas rupjš Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārkāpums.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas informāciju, Vācija, kura nav kodola valsts, tika iesaistīta NATO mācībās Steadfast Noon un Resilient Guard, kuru gaitā tika apgūti Amerikas taktisko kodolieroču pielietošanas elementi, vēsta RIA Novosti.

Krievijas Aizsardzības ministrijā asi nosodīja Vācijas dalību, norādot uz to, ka ne kodola valstu iesaistīšana šāda rakstura mācībās, kuru gaitā tiek apgūti amerikāņu taktisko kodolieroču pielietošanas elementi, ir rupjākais Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārkāpums.

Iestādē uzsvēra, ka šādu soļi "ved pie kodolieroču pielietošanas sliekšņa pazemināšanas, provocē tālāku spriedzes pieaugumu uz saskarsmes līnijas Krievija – NATO un negatīvi ietekmē uzticības līmeni Eiropā".

Šajā sakarā 23. oktobrī Vācijas vēstniecības Maskavā atašejs aizsardzības jautājumos tika izsaukts uz KF Aizsardzības ministru. Viņam tika izklāstīta Maskavas pozīcija šajā asajā jautājumā.

Iepriekš KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova brīfingā paziņoja, ka Maskava pievērsa uzmanību informācijai medijos par NATO mācību Steadfast Noon aizvadīšanu Vācijas teritorijā oktobra otrajā dekādē.

Zaharova atzīmēja, ka izvietotie ASV kodola līdzekļi turpina būt ne tikai VFR, bet arī Beļģijā, Nīderlandē, Itālijā un Turcijā, turklāt amerikāņi modernizē savas kodola aviācijas bumbas, savukārt NATO Eiropas dalībvalstis – lidmašīnas, kuras spēj nest šādus ieročus.

Maskavā uzsver, ka krīzes situācijas apstākļos ieroču kontroles jomā neierobežota savu militāro potenciālu palielināšana, ko rosina atsevišķas valstis un to sabiedrotie, un izaicinošā kodola misiju apgūšanas prakse nodara kaitējumu starptautiskajai drošībai, destabilizē situāciju pasaulē un spēj novest pie katastrofālām sekām.

Šajā sakarā KF ĀM oficiālā pārstāve vērsās pie NATO struktūrām, kuras nodarbojas ar "pretošanos kaut kādiem Krievijas informācijas draudiem", ar piedāvājumu izmantot savus resursus, lai pastāstītu Eiropas iedzīvotājiem plašāk par aizritējušajām mācībām, lai eiropieši saprastu, kādas mācības notiek viņu teritorijā un virs viņu galvām.

0
Tagi:
kodolieroči, Krievija, NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Eksperts: Krievija norāda kodolieroču pielietošanas noteikumus, lai "ienaidnieks" dzirdētu
Bild paziņoja par slepenām NATO mācībām Vācijā kodolkara gadījumam
"Viņi ir tik stipri, kā vēl nekad": NATO novērtēja Krievijas armijas spēku
Ukraiņu ģenerālis nolēmis pabiedēt Rietumus ar iedomātiem kodolieročiem