Kuģītis no eiro naudaszīmes, foto no arhīva

MK atļāva darba devējiem samazināt darbinieku algas ārkārtējās situācijas periodā

41
(atjaunots 16:46 29.04.2020)
Ekonomikas ministrija uzsver, ka jebkurā gadījumā darbiniekam tiks saglabāts atalgojums minimālās algas apmērā un sociālā nodrošinājuma pabalsts par katru bērnu.

RĪGA, 29. aprīlis – Sputnik. Otrdien, 28. aprīlī, Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas iniciatīvu atļaut darba devējiem ārkārtējās situācijas periodā valstī samazināt darbinieku algas, un maksāt tikai 70% no darba algas, nevis 100%, kā to paredz Darba likums, raksta Press.lv.

Ekonomikas iesniegtie grozījumi paredz, ka darba devēji, kuri atbilst padziļinātās sadarbības programmas nosacījumiem, gadījumā, ja tos ietekmējusi Covid-19 krīze, varēs izmaksāt darbiniekiem likumā paredzēto dīkstāves atalgojumu 70% apmērā no algas. Pašlaik Darba likums paredz, ka alga dīkstāves periodā ir jāizmaksā pilnā apmērā.

Ekonomikas ministrija uzsver, ka jebkurā gadījumā darbiniekam tiks saglabāts atalgojums minimālās algas apmērā un sociālā nodrošinājuma pabalsts par katru bērnu. Paredzēts, ka šī norma būs spēkā līdz šī gada 31. decembrim.

Tāpat paredzēts, ka darbinieks, kurš nepiekrīt algas samazināšanai, var iesniegt atlūgumu, neievērojot Darba likuma prasību, saskaņā ar kuru viņam ir jāatstrādā viens mēnesis. Šādā gadījumā darba devējam būs pienākums izmaksāt atlaišanas pabalstu.

Tāpat grozījumos paredzēta iespēja īslaicīgas ražošanas apjomu krituma gadījumā vienoties ar darbinieku par nepilnu darba laiku.

Pēc Ekonomikas ministrijas domām, šie grozījumi ļaus darba devējiem krīzes laikā saglabāt darba vietas.

Galīgo lēmumu par šī likumprojekta apstiprināšanu pieņems Saeima.

41
Tagi:
koronavīruss, Latvija, ministru kabinets, alga
Pēc temata
Pieraduši pie treknas dzīves: tapušas zināmas Saeimas deputātu algas krīzes laikā
Algas iesaldētas, toties pieaug kompensācijas: cik saņem Saeimas deputāti
Lai sirdsapziņa būtu tīrāka: deputāti atņēmuši sev algas pielikumu
Lidsabiedrība airBaltic lūdz savus darbiniekus pasēdēt gadu bez algas
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

4
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

4
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija
Eiro, foto no arhīva

Uzkrājumu pat vienas algas apmērā valstī nav 64% iedzīvotāju

13
(atjaunots 14:53 19.10.2020)
Situācijā, kad cilvēkam ir viens vai vairāki no viņa materiāli atkarīgi cilvēki, taču nav uzkrājumu vai apdrošināšanas, valstī ir 29% iedzīvotāju. 64% iedzīvotāju nav uzkrājumu pat vienas algas apmērā.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aptuveni pusei iedzīvotāju Latvijā (52%) ir tuvinieki, kas atkarīgi no viņu ienākumiem, tomēr trešajai daļai nav nekādu uzkrājumu vai dzīvības apdrošināšanas, kas nelaimes gadījumā ļautu vismaz daļēji atvieglot ģimenes un tuvinieku ikdienas dzīvi. Par to liecina Swedbank pētījums, vēsta Тvnet.lv.

Situācijā, kad cilvēkam ir viens vai vairāki no viņa materiāli atkarīgi cilvēki, taču nav uzkrājumu vai apdrošināšanas, valstī ir 29% iedzīvotāju. Igaunijā šī daļa sastāda 24%, Lietuvā – tikai 17%.

Mazliet vairāk nekā 25% pētījuma dalībnieku Baltijas valstīs atzina, ka viena ģimenes apgādātāja ilgstošas slimības vai nāves gadījumā viņi varētu segt ikdienas izdevumus tikai 1-3 mēnešu laikā (Latvijā - 32%, Igaunijā - 28%, Lietuvā - 27%). Tas nozīmē, ka pēc uzkrājumu iztērēšanas būtu nepieciešamas būtiskas pārmaiņas ikdienas dzīvē, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem.

Augstākā riska grupā ir cilvēki ar vienu vai vairākiem apgādājamajiem un kredītsaistībām.

Swedbank dati liecina, ka tikai 16% aktīvo klientu ir drošības spilvens vismaz trīs mēnešalgu apmērā, taču lielākajai daļai (64%) nav uzkrājumu pat vienas algas apmērā.

Iepriekš vēstīts, ka vismaz vienu reizi pēdējā gada laikā 45% mājsaimniecību Latvijā ir saskārušies ar līdzekļu trūkumu ikdienas vajadzību segšanai.

Vismaz viens aizņēmums ir 58% Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk tā ir kredītkarte (19%), mājokļa kredīts (18%) vai neliels patēriņa aizņēmums (16%). Spilgti izteiktas grūtības ir cilvēkiem, kam ir trīs vai vairāk dažādu aizņēmumu: tādas ģimenes daudz biežāk pakļautas finanšu trūkuma riskam, ja nākas segt kaut kādus ārkārtas izdevumus – 58% (pret 39% vidējiem).

13
Tagi:
iedzīvotāji, Finanses, Latvija
Pēc temata
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus
Latvijas iedzīvotāji sākuši vairāk krāt. Bet ne vairāk par tūkstoti eiro
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi