Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks, foto no arhīva

Kazāks: šo krīzi Latvija pārdzīvo, pieaugušais - ar savu maku

42
(atjaunots 19:36 29.04.2020)
2008. gada krīzes laikā Latvijai nācās aizņemties naudu starptautiskajā palīdzības programmā un tādēļ bija jārīkojas nepatstāvīgi, uzskata Latvijas Bankas vadītājs.

RĪGA, 29. aprīlis – Sputnik. Pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas Latvija krīzes laikā var brīvi pārvaldīt resursus, ko tā ir aizņēmusies, paziņoja LTV intervijā Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks.

Pēc viņa sacītā, Latvijas ekonomiskā situācija līdz šim bijusi pietiekami laba, turklāt fiskālā disciplīna valstī ir labāka, salīdzinot ar iepriekšējo krīzi, kura sākās pirms vairāk nekā 10 gadiem.

ES dalībvalstu karogi
© Sputnik / Алексей Витвицкий

2008. gadā krīzes pārvarēšanai Latvijai nācās aizņemties naudu starptautiskajā palīdzības programmā, un kreditori diktēja savus nosacījumus. Šodien, Covid-19 krīzes laikā, Latvija arī aizņemas naudu, taču jau starptautiskajos finanšu tirgos.

"Šī ir pirmā krīze, kad mēs varam rīkoties kā pieaugušie, izdarīt savas izvēles," atzīmēja Kazāks.

Latvija aizņēmusies aptuveni 2 miljardus eiro, tagad ir jāpieņem lēmumi, kā arī jāatceras, ka krīzes laikā bieži nākas darīt nepatīkamas lietas. Būs arī kļūdas, tomēr galvenais ir iet pareizā virzienā. Latvija pašlaik to dara, uzskata Kazāks, savukārt pieļautās kļūdas varēs pēcāk izlabot.

Latvijas Bankas vadītājs uzskata, ka pašlaik ir svarīga solidaritāte un sadarbība. Ir svarīgi, lai privātais bizness nebūtu ēnu ekonomikas zonā, savukārt valsts pārvalde vairāk uzticētos biznesam, mazāk "drebētu par katru burtu" un spertu soļus, kas būtu uzņēmējiem saprotami. Turklāt ir svarīgi, lai privātpersonām būtu pieejams sociālais atbalsts, kurš ļautu saglabāt iekšējo pieprasījumu.

Kazāks uzskata, ka pēc krīzes beigām mēs nepamodīsimies jaunā pasaulē – pārmaiņas būs, taču ekonomiskā struktūra mainās pakāpeniski.

Aprīļa sākumā Latvijas valdība uz trim gadiem pasaules finanšu tirgos aizņēmās vienu miljardu eiro. Parādu noformēja obligāciju veidā ar 0,209% ienesīgumu un fiksēto procentu likmi 0,125% apmērā. Naudu paredzēts iztērēt ekonomikas sildīšanai un atbalsta sniegšanai Latvijas iedzīvotājiem.

Vasilijs Koltašovs
© Sputnik / Александр Кривошеев

Latvijas Ministru kabinets krīzes apstākļos, kuru izraisījusi koronavīrusa pandēmija, sniedza uzņēmumiem iespēju iesniegt pieteikumu dīkstāves pabalsta izmaksāšanai darbiniekiem 75% apmērā no algas, bet ne vairāk par 700 eiro mēnesī. Dīkstāves pabalstam var pretendēt arī mikrouzņēmumu darbinieki un pašnodarbinātās personas.

Valsts ieņēmumu dienests līdz 27. aprīlim dīkstāves pabalstos izmaksāja 6,6 miljonus eiro. Vidējais dīkstāves pabalsta apmērs uz vienu nodarbināto sastāda 268 eiro, pašnodarbinātajiem – 251 eiro. Pusei prasītāju pabalstu izmaksāšana tika atteikta.

Saskaņā ar Swedbank veiktās aptaujas datiem, 25% Latvijas iedzīvotāju ir palikuši bez ievērojamas savu ierasto ienākumu daļas, vēl 64% aptaujāto norādīja, ka baidās pazaudēt ienākumus nākotnē.

42
Tagi:
Latvija, krīze, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (521)
Pēc temata
Latvijas Bankas vadītājs aicina iedzīvotājus aktīvāk tērēt naudu
Kariņa valdība aizņēmās 1 miljardu eiro
Kā izdzīvot Latvijai koronavīrusa epidēmijas apstākļos? Solīto miljardu nav
Jūrmala

Uzturēšanās atļauja apmaiņā pret mājokļa iegādi: vairums iedzīvotāju atbalsta programmu

2
(atjaunots 17:18 02.06.2020)
Lai arī premjers Kariņš uzskata, ka Uzturēšanās atļaujas piešķiršanas programma apmaiņā pret investīcijām ir izsmēlusi sevi, vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šī iespēja ir jāsaglabā.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Atšķirībā no Latvijas premjera, gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzstājas par iespējas saglabāšanu saņemt Uzturēšanās atļauju apmaiņā pret mājokļa iegādi vai investīcijām. Šādi ir Kantar TNS aptaujas dati iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kurus publicēja TV3

Par esošās Uzturēšanās atļaujas programmas investoriem saglabāšanu izteicās 48% aptaujāto. Pret – mazāk nekā trešā daļa (32%). Vēl piektajai daļa respondentu (20%) nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Jau marta sākumā premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka gribētāju skaits iegūt Uzturēšanās atļauju Latvijā apmaiņā pret investīcijām ir ievērojami sarucis un programma ir zaudējusi savu aktualitāti, tādēļ tā esot jālikvidē.

Ne visas valdības partijas atbalsta šādu viedokli, tādēļ ministrijā uzdots līdz jūnijam sagatavot piedāvājumus šīs programmas ierobežošanai.

2
Tagi:
aptauja, uzturēšanās atļauja
Pēc temata
Trīs pirkstu kombinācija: bez Krievijas pircējiem cieš nekustamo īpašumu tirgus
Uzturēšanās atļauja turpina strādāt: ārzemnieki ieguldījuši Latvijā 1,5 miljardus eiro
KF ĀM palīdzēs atgriezties Latvijā Krievijas pilsoņiem, kuriem šeit ir palikušas ģimenes
Krišjānis Kariņš

Kariņa recepte: sadalīt divus miljardus eiro

11
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Lēmumu par valsts budžeta divu miljardu eiro sadali pieņēma nevis valdībā un ne Saeimā, bet gan Satversmē nenorādītā veidojumā, kurš saucas Koalīcijas partiju sadarbības padome.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc koalīcijas padomes sēdes, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka krīzes seku pārvarēšanai un ekonomikas atdzīvināšanai tuvāko divu gadu laikā būs pieejami divi miljardi eiro.

Valdības vadītāja paziņojums, protams, atstāja iespaidu publikā, taču radīja ne mazumu jautājumu un aizdomu. Sākot ar to, ka lēmumu par valsts budžeta naudas sadali pieņēma nevis valdībā vai Saeimā, bet gan absolūti nekonstitucionālā veidojumā ar nosaukumu Koalīcijas partiju sadarbības padome. Sekojot līdzi loģikai, šāda līmeņa jautājumi bija jāpieņem valdībai un jāapstiprina Saeimai. Taču vienoties nolēma "aiz aizvērtām durvīm" padomē.

Tomēr pat valdošajā koalīcijā, cik var nospriest pēc izteiktajiem paziņojumiem, nav pilnas saskaņas par pieņemtajiem lēmumiem. Premjers paziņoja, ka debates koalīcijas sēdē "bijušas interesantas un saspringtas". Bet tomēr izdevās vienoties par sekojošo gadu stratēģiskajām investīcijām.

Koalīcija pieņēma lēmumu tuvāko divu gadu laikā novirzīt ekonomikas atveseļošanai divus miljardus eiro. "Ja pagājušajā nedēļā pieņēmām lēmumu par to, kā naudu ieguldīt, tad tagad būs konkrēti par kategorijām. Nauda būs sadalīta aptuveni trīs vienādās daļās starp pabalstiem, infrastruktūru un modernizāciju. Domāju, ka varēsim ieviest skaidrību par to, kā varēs pārvarēt krīzi," atzīmēja premjers Kariņš.

Pēc valdības vadītāja sacītā, katrai no minētajām kategorijām tiks piešķirti aptuveni 660 miljoni eiro. Šeit ietilpst arī 32 miljoni eiro, kas iepriekš tika paredzēti kultūrai, kā arī 42 miljoni eiro – zinātnes attīstībai. Pēc premjera sacītā, līdzekļi tiks piešķirti arī tūrisma attīstībai "un citiem procesiem". "Lielā politiskā diskusija, kas aizkadrā ilgusi vairākas nedēļas, veiksmīgi noapaļota. Risinājums ir labs valstij un tautsaimniecībai. Katram ministram un politiskajam spēkam tur būs, ko uzrādīt," paziņoja Krišjānis Kariņš.

Papildinot valdības vadītāja sacīto, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Gatis Eglītis paziņoja, ka, neskaitot minētās kultūru un zinātni, "daudzi miljoni eiro" tiks piešķirti sportam. Tāpat nauda ir paredzēta namu siltināšanas programmas attīstībai, valsts fonda "Altum" finansēšanai, ar kura starpniecību uzņēmumi saņems atbalstu, kā arī demogrāfijas uzlabošanai un citiem pasākumiem. Taču Gatis Eglītis norādīja arī uz domstarpībām koalīcijā: "Novērots, ka publiski runājam par lieliem cipariem, bet tikmēr varam vairākas stundas koalīcijā pavadīt, strīdoties par 300 000 eiro." Kādiem mērķiem tika paredzēta šī summa, palicis nezināms.

"Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc pārrunām atzīmēja, ka šogad nepieciešams līdz galam atrisināt jautājumu par veselības aprūpes nozares darbinieku algas paaugstinājumu, "kura virzība iepriekš ievilkās". Tāpat viņš pozitīvi novērtēja panāktās vienošanās par ieplānoto veselības aprūpes sistēmas finansējumu tuvākajam pusotram gadam. Rīcības plāns, pēc Pavļuta sacītā, ietver sevī slimnīcu tīkla reformu, lai pakalpojumi tiktu sniegti pilnā atbilstībā ar iedzīvotāju vajadzībām un budžetam optimālā viedā. Kopumā, valdība grasās atbalstīt veselības ministres Ilzes Viņķeles izstrādāto dažāda līmeņa slimnīcu izveidošanas plānu. Līdz gada beigām Ministru kabinets grasās ieviest pilnu skaidrību attiecībā uz to, kur kādas slimnīcas paliks un kādus pakalpojumus tās sniegs.

Paralēli tam, kad valdības ēkā notika koalīcijas padomes sanāksme, Saeimā Budžeta un finanšu komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi, kurus valdība piedāvājusi likumprojektam par krīzes seku pārvarēšanu. Šis dokuments tiks iesniegts izskatīšanai kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Komisijā opozīcija uzstājās pret grozījumiem – tā iemesla pēc, ka tie paredz varas koncentrēšanos premjerministra un finanšu ministra rokās tik svarīgos jautājumos, kā valsts līdzekļu sadale, papildu naudas piesaistīšanas nepieciešamības jautājumu lemšana, izmantojot aizdevumus un citus veidus. Būtībā, Saeima no šādu lēmumu pieņemšanas tiek atstādināta. Jo īpaši Saeimas opozīcija.

Ieviestā attālinātā balsošanas sistēma "e-Saeima" faktiski atņēmusi opozīcijai iespējas ietekmēt Saeimas koalīcijas vairākuma lēmumu pieņemšanu. Politiskajās aprindās šīs sistēmas ieviešanu jau iesaukuši par "elektronisko parlamenta demontāžu".

Opozīcijā ir pilnībā pārliecināti, ka valdības politika, visticamāk, koncentrēsies uz ierēdņu aparāta un lielo kompāniju, nevis parasto iedzīvotāju vajadzībām. To apstiprina arī dīkstāves pabalsti 4 eiro apmērā mēnesī, kurus saņēma atsevišķi bezdarbnieki. Tā ir arī koalīcijas nevēlēšanās piešķirt katram darbu zaudējušajam cilvēkam ikmēneša papildu pabalstu vismaz 180 eiro apmērā. Tikmēr vienīgais nozares uzņēmums – airBaltic (jā, nacionālā lidsabiedrība, valsts lepnums un t.t.) – saņēma 280 miljonus eiro. Tātad, būtībā, jau lielu daļu no sekojošo divu gadu budžeta.

"Mums ir pienākums palīdzēt ne visiem, kas elpo, bet tiem, kas maksā nodokļus," aptuveni šādu frāzi Saeimas tribīnē izteica koalīcijas deputāts Atis Zakatistovs. Tajā, pēc opozīcijas domām, slēpjas visa valdības partiju valsts atbalsta sadalīšanas būtība. Tas arī sniedz pamatu ar zināmu neuzticību izturēties pret paziņojumiem par pārdomātu divu miljardu eiro sadali no valsts budžeta.

11
Tagi:
Krišjānis Kariņš, koalīcija, ekonomika
Pēc temata
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku