Tukšas darbavietas pēc darbinieku masveida atlaišanas, foto no arhīva

Valdošās partijas atteicās kompensēt uzņēmumiem daļu sociālo iemaksu

23
(atjaunots 15:21 28.04.2020)
Jaunā ekonomikas ministra piedāvājums samazināt uzņēmumiem nodokļu slogu algotā darbaspēka izmantošanai neguva koalīcijas partneru atbalstu; ko vēlējās atbalstīt Vitenbergs un kādēļ iniciatīvu noraidīja.

RĪGA, 28. aprīlis – Sputnik. Valdošās partijas neatbalstīja ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) ierosinājumu samazināt ražošanas un eksportējošo uzņēmumu nodokļu izdevumus par darbiniekiem, vēsta TV3.

Savu plānu Vitenbergs prezentēja valdošās koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē pirmdien, 27. aprīlī. Tieši tautsaimniecības atbalsta jautājumi aizņēma lielāko daļu apspriešanas.

Skaidrojot Vitenberga ideju, labklājības ministre Ramona Petraviča norādīja, ka valsts varētu daļēji kompensēt uzņēmumu sociālās iemaksas.

"Ja uzņēmumam "izpildās" dažādi kritēriji, vidējā alga ir lielāka par 800 eiro, tad to daļu sociālā nodokļa, kas ir algai virs 800, tad varētu valsts kompensēt subsīdiju veidā," paziņoja Petraviča.

Taču ierosinājums neguva koalīcijas partneru atbalstu.

"Mums trūka tādas sīkākas analīzes, kas ir tie uzņēmumi, kādas ir tās vajadzības, kas viņiem ir. Un tad mēs varētu pielāgot, iespējams, to pašu dīkstāves pabalstu programmu, lai viņiem palīdzētu," paskaidroja premjers Krišjānis Kariņš.

Viņš uzskata, ka bez detalizētas analīzes nedrīkst uzsākt izmaksas jaunā veidā, kas atšķiras no tā, kas tika pieņemts iepriekš.

Kariņš apsolīja, ka valdība meklēs veidus, kā uzlabot uzņēmēju atbalsta programmas.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas valdība grasās nevis pazemināt, bet gan palielināt darbaspēka slogu tuvāko mēnešu laikā, neraugoties uz koronavīrusa pandēmiju.

23
Tagi:
ekonomika, Latvija, nodokļi, sociālā aizsardzība
Pēc temata
Latvijai it kā vēl viena tauta ir rezervē: kas nav kārtībā ar dīkstāves pabalstiem
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Deputāti atradīs, kam sevi prezentēt: tūkstoš eiro piemaksas ir saglabātas
Kad atcels ierobežojumus? Koalīcija apsprieda ārkārtējās situācijas atcelšanu
Ekonomiste: vismaz puse valsts ierēdņu Latvijā jāatlaiž
Bankas ABLV logo, foto no arhīva

Simtiem dosjē lappušu: pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu

0
(atjaunots 14:37 03.08.2020)
Gan likvidatoru, gan konsultantu darba temps norāda uz to, ka līdz nākamā gada beigām visas pārbaudes tiks pabeigtas, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Likvidējamās ABLV Bank ieplānotās kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, savukārt norēķinus – līdz 2022. gada beigām, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks, vēsta BNN.

Pēc viņa sacītā, līdz jūnija beigām vairāk nekā 14 tūkstoši bijušo bankas klientu pilnībā atguva savus noguldījumus, šobrīd notiek vēl vairāk nekā 3000 kontu pārbaude.

"Mēs tiešām ļoti strādājam, lai 2021. gada beigās pabeigtu visas pārbaudes un līdz 2022. gada beigām pabeigtu visus norēķinus ar kreditoriem. Protams, ar atrunu, ka tie ir no mūsu darba atkarīgie termiņi. Jautājumi, kuri nonāks tiesās, jau ir ārpus mūsu kontroles. Taču visi kreditori, kuri spēs iziet pārbaudes vai jau pirmajā līdzekļu iesaldēšanas stadijā, ja tāda būs, atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem trūkst atbilžu, līdzekļus saņems līdz 2022. gada beigām," sacīja Kovaļčuks.

Viņš uzskata, ka klientu pārbaudēs pats galvenais ir informācijas apjoms par katru no klientiem. "Ja mēs izdrukātu visu informāciju, kas par vienu lielo klientu kādam ir jāizlasa, jāizvērtē un galā jāizdara secinājumi, tad tās ir simtiem lapaspušu," pateica Kovaļčuks.

Viņš piebilda, ka informācijas izpētes procesā rodas jautājumi klientiem ar lūgumu kaut ko precizēt, paskaidrot. Ja atbildes tiek saņemtas ātri un precīzi, tad process notiek ātrāk. "Ja atbildes ir neprecīzas, nāk lēni vai nenāk vispār, tad, protams, viss notiek lēnāk," paskaidroja Kovaļčuks.

2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, tobrīd otro lielāko banku Latvijā, kura bija lielākā neatkarīgā privātā banka valstī, naudas atmazgāšanā, saiknē ar sakariem ar Ziemeļkorejas transakcijām un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo to nenolēma neglābt nedz ECB, nedz Latvijas Banka. Fizisko personu noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro sāka izmaksāt praktiski uzreiz, taču lielākiem – un juridisko personu noguldījumiem – tiek rīkota pārbaude pēc apstiprinātas metodoloģijas.

ABLV Bank turpina cieši sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā ar valsts iestādēm un amatpersonām, lai nodrošinātu caurspīdīgu un atvērtu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina rīkot neatkarīgas kreditoru pārbaudes atbilstoši prasībām, kuras aprakstītas regulatora apstiprinātajā kreditoru pārbaudes metodoloģijā.

Savukārt Valsts policija 2019. gada oktobra sākumā paziņoja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē vairākus kriminālprocesus par ABLV Bank un tās darbinieku iespējamo lomu naudas atmazgāšanā.

0
Tagi:
Latvija, bankas
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā
Pēc temata
PNB, ABLV, Trasta komercbanka un Latvijas Krājbanka: kā Latvija atmaksāja ieguldījumus
Piektā daļa Latvijas uzņēmēju vēlas izvest savu naudu no valsts
Vairāk nekā miljards eiro? Cik "netīrās" naudas bija ABLV
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
ASV noliedz FKTK paziņojumus par ABLV kontu pārbaudes metodiku
Eiro naudaszīmes

Latvijas iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī krities par 9,8%

12
(atjaunots 13:17 01.08.2020)
Latvijas IKP šī gada otrajā ceturksnī krities par 9,8%, Eiropas Savienībā – par 14,4%. Lejupslīde ir lielākā kopš 1995. gada.

RĪGA, 1. augusts – Sputnik. Latvijas iekšzemes kopprodukta apjoms otrajā ceturksnī pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 9,8 %, salīdzinot ar pagājušā gada analoģisku periodu, liecina dati Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vietnē.

Lejupslīde ražojošajās nozarēs sastādīja 3,8%, pakalpojumu nozarēs – 11%, tostarp mazumtirdzniecībā – 1,1%.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 7,5 %.

2020. gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzinošajās cenās sastādīja 6,211 miljardus eiro, pirmajā ceturksnī – 6,715 miljardus eiro.

Kopumā Eiropas Savienības valstu IKP otrajā ceturksnī, pēc pirmā vērtējuma, krities par rekordlielu summu – par 14,4% gada izteiksmē, liecina Eurostat dati. Ceturkšņa izteiksmē rādītājs sarucis par 11,9%.

19 eirozonas valstu IKP, saskaņā ar pirmo vērtējumu, 2020. gada otrajā ceturksnī samazinājies par 12,1% ceturkšņa izteiksmē un par 15% - gada izteiksmē.

Eurostat atzīmēja, ka visu rādītāju lejupslīde ir lielākā kopš statistikas apkopošanas sākuma – 1995. gada.

Tādējādi dati par pirmo ceturksni un provizoriskais vērtējums par otro ceturksni liecina, ka Eiropas ekonomikā sākusies recesija. 2020. gada pirmajā ceturksnī 19 eirozonas valstu IKP lejupslīde sastādījusi 3,6% ceturkšņa izteiksmē un 3,1% - gada izteiksmē. Pirmajā ceturksnī ES ekonomika saruka par 3,2% ceturkšņa izteiksmē un par 2,5% - gada izteiksmē.

12
Tagi:
Latvija, IKP
Pēc temata
Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
Latvija izrādījusies starp ES valstīm ar vismazāko IKP
Panākumi Baltijai, neveiksme ES: eksperts novērtēja ekonomikas glābšanas plānu