Naudas maks, foto no arhīva

Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem

36
(atjaunots 14:59 28.04.2020)
Ministru kabinets uzdeva Labklājības ministrijai izstrādāt lēmumu par minimālo sociālo iemaksu ieviešanu visiem nodokļu režīmiem.

RĪGA, 28. aprīlis – Sputnik. Labklājības ministrija piedāvās ieviest obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas visiem nodokļu režīmiem, kuras tiks aprēķinātas vismaz minimālās algas apmērā, paziņoja Latvijas Radio ēterā Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Viņa paskaidroja, ka tiek lemts, kā rīkoties gadījumā, ja deklarētā alga ir zemāka par minimālo. Starpība būs jāsedz, taču vai to darīs darba devējs vai arī pats darbinieks, pagaidām nav zināms.

Muižniece atzīmēja, ka būs arī izņēmumi, piemēram, cilvēki ar invaliditāti un tie, kas tikko uzsācis darba gaitas. Tāpat šī norma nevar būt attiecināma pret pašnodarbinātajiem, taču arī šis jautājums vēl tiek apspriests.

Kopš 2018. gada obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme tika palielināta par 1%, lai novirzītu šos līdzekļus veselības aprūpes finansēšanai. Taču šis princips neskar cilvēkus, kuri strādā mikrouzņēmuma režīmā, saņem autortiesību honorārus, tos, kuri maksā patentmaksu.

Iepriekš valdība uzklausīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ziņojumu par dīkstāves pabalstu izmaksu, kurā tika atzīmēts, ka kopējā nodokļu režīmā vidējās sociālās iemaksas 2019. gadā sastādīja 273,7 eiro uz vienu darbinieku, savukārt mikrouzņēmuma režīmā – 98,86 eiro.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka krīze ir izcēlusi gaismā nodokļu sistēmas netaisnīgumu – daudzi nemaksāja sociālās apdrošināšanas nodevas un tādēļ tagad nevar saņemt atbalstu. Lai sasniegtu lielāku taisnīgumu, ir jāpanāk, lai visi Latvijā maksā proporcionāli vienlīdzīgus nodokļus, paziņoja valdības vadītājs.

Viņš paziņoja, ka mēneša beigās finanšu ministrs Jānis Reirs prezentēs piedāvājumus par izmaiņām nodokļos.

Jānis Reirs, kurš Finanšu ministrijas vadītāja amatā nomainīja Danu Reiznieci-Ozolu, uzstājas par nodokļu režīmu skaita samazināšanu, tostarp par mikrouzņēmuma režīma atcelšanu.

"Pie mums 600 tūkstoši darbinieku strādā kopējā nodokļu režīmā un maksā visus nodokļus pilnā apjomā, savukārt 270 tūkstoši izmanto atvieglotus režīmus. Es uzstājos par to, lai valsts nodokļu sistēmā būtu mazāk visādu uzņēmēju nodokļu nomaksas formu. (…) Ja mēs vienkāršotu mūsu nodokļu režīmu, tas novestu pie Valsts ieņēmumu dienesta aparāta samazināšanas," paziņoja Reirs.

36
Tagi:
Latvija, Labklājības ministrija, nodokļi, sociālā aizsardzība
Pēc temata
Nemaksā nodokļus – tevi aprīs: VID nolasīja lekciju skolēniem
Iedzīvotāju skaits drīz saruks divkārt. Finansists iesaka padomāt par nodokļiem
Latvijas iedzīvotāji maksā augstākos vides nodokļus
"Izņēmumi savu laiku ir izdzīvojuši": valdošie politiķi apspriež nodokļu reformu
Latvijas VID ēka

Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība

1
(atjaunots 13:33 04.08.2020)
Latvijas iedzīvotāji novērtējuši kopējo nodokļu slogu valstī, kā arī izcēla grupu, kura maksā pārāk maz.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Lai arī valdībā cer ievākt vairāk nodokļu no Latvijas iedzīvotājiem, vairums cilvēku ir pārliecināti, ka jau tā daudz atdod valstij. Šādi ir pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti, kurus Twitter vietnē publicēja tā direktors Arnis Kaktiņš.

"Lūk, kā patlaban iedzīvotāji vērtē pašreizējo nodokļu slogu Latvijā. Kopš 2017. gada jau tā ļoti garie sarkanie stabiņi visās pozīcijās ir pastiepušies vēl garāki.

Šajā kontekstā ir "interesanti" lasīt par varas plāniem iekasēt no sabiedrības vēl lielākas summas NĪN veidā," uzrakstīja Kaktiņš.

​Respondentus palūdza raksturot nodokļus Latvijā, turklāt tika ņemti vērā visi nodokļu veidi, tai skaitā ienākumu nodoklis, PVN un tā tālāk.

Absolūtais vairākums aptaujāto (835) šogad paziņojuši, ka maksā daudz, tostarp 43% uzskata, ka maksā pārāk daudz. 2017. gadā to cilvēku skaits, kuri uzskatīja, ka maksā pārāk daudz nodokļu, bija par 3% mazāk.

Deviņi no desmit respondentiem ir pārliecināti, ka Latvijā ir liels nodokļu slogs, un katrs otrais uzskata, ka tas ir pārāk liels.

Šajā fonā asi kontrastē to cilvēku daļa, kuri uzskata, ka bagātie Latvijā budžetā iemaksā daudz vai pārāk daudz, – tie ir vien 29%. Vairāk nekā trešdaļa (37%) atbildēja, ka cilvēki ar lieliem ienākumiem maksā pārāk maz.

Trīs ceturtdaļas respondentu (75%) uzskata, ka cilvēku ar vidējiem ienākumiem Latvijā maksā daudz nodokļu, tostarp 30% uzskata, ka viņi maksā pārāk daudz.

Visnesamērojamākais nodokļu slogs, pēc aptaujāto domām, Latvijā gulstas uz nabadzīgo pleciem: 89% uzskata, ka cilvēki ar maziem ienākumiem maksā daudz nodokļu, tostarp 58% paziņoja, ka trūcīgie nodokļos atdod pārāk daudz.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, publiskai apspriešanai prezentēts jaunais kadastrālās vērtības aprēķināšanas projekts, kurš daudzos gadījumos paredz tās celšanos, kas automātiski paceļ nekustamā īpašuma nodokli.

Taču Tieslietu ministrija piedāvā ieviest neapliekamo minimumu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā.

1
Pēc temata
"Gatavojamies karam?": iedzīvotāji saņēmuši Aizsardzības ministrijas bukletus
Koalīciju rudenī skaita: Latviju gaida valdības krīze
Valdība piešķirs naudu eksportētāju algām
"Tas ir vienkārši neprāts": Švecova kritizē kadastra reformu
Bankas ABLV logo, foto no arhīva

Simtiem dosjē lappušu: pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu

28
(atjaunots 14:37 03.08.2020)
Gan likvidatoru, gan konsultantu darba temps norāda uz to, ka līdz nākamā gada beigām visas pārbaudes tiks pabeigtas, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Likvidējamās ABLV Bank ieplānotās kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, savukārt norēķinus – līdz 2022. gada beigām, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks, vēsta BNN.

Pēc viņa sacītā, līdz jūnija beigām vairāk nekā 14 tūkstoši bijušo bankas klientu pilnībā atguva savus noguldījumus, šobrīd notiek vēl vairāk nekā 3000 kontu pārbaude.

"Mēs tiešām ļoti strādājam, lai 2021. gada beigās pabeigtu visas pārbaudes un līdz 2022. gada beigām pabeigtu visus norēķinus ar kreditoriem. Protams, ar atrunu, ka tie ir no mūsu darba atkarīgie termiņi. Jautājumi, kuri nonāks tiesās, jau ir ārpus mūsu kontroles. Taču visi kreditori, kuri spēs iziet pārbaudes vai jau pirmajā līdzekļu iesaldēšanas stadijā, ja tāda būs, atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem trūkst atbilžu, līdzekļus saņems līdz 2022. gada beigām," sacīja Kovaļčuks.

Viņš uzskata, ka klientu pārbaudēs pats galvenais ir informācijas apjoms par katru no klientiem. "Ja mēs izdrukātu visu informāciju, kas par vienu lielo klientu kādam ir jāizlasa, jāizvērtē un galā jāizdara secinājumi, tad tās ir simtiem lapaspušu," pateica Kovaļčuks.

Viņš piebilda, ka informācijas izpētes procesā rodas jautājumi klientiem ar lūgumu kaut ko precizēt, paskaidrot. Ja atbildes tiek saņemtas ātri un precīzi, tad process notiek ātrāk. "Ja atbildes ir neprecīzas, nāk lēni vai nenāk vispār, tad, protams, viss notiek lēnāk," paskaidroja Kovaļčuks.

2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, tobrīd otro lielāko banku Latvijā, kura bija lielākā neatkarīgā privātā banka valstī, naudas atmazgāšanā, saiknē ar sakariem ar Ziemeļkorejas transakcijām un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo to nenolēma neglābt nedz ECB, nedz Latvijas Banka. Fizisko personu noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro sāka izmaksāt praktiski uzreiz, taču lielākiem – un juridisko personu noguldījumiem – tiek rīkota pārbaude pēc apstiprinātas metodoloģijas.

ABLV Bank turpina cieši sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā ar valsts iestādēm un amatpersonām, lai nodrošinātu caurspīdīgu un atvērtu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina rīkot neatkarīgas kreditoru pārbaudes atbilstoši prasībām, kuras aprakstītas regulatora apstiprinātajā kreditoru pārbaudes metodoloģijā.

Savukārt Valsts policija 2019. gada oktobra sākumā paziņoja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē vairākus kriminālprocesus par ABLV Bank un tās darbinieku iespējamo lomu naudas atmazgāšanā.

28
Tagi:
Latvija, bankas
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā
Pēc temata
PNB, ABLV, Trasta komercbanka un Latvijas Krājbanka: kā Latvija atmaksāja ieguldījumus
Piektā daļa Latvijas uzņēmēju vēlas izvest savu naudu no valsts
Vairāk nekā miljards eiro? Cik "netīrās" naudas bija ABLV
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
ASV noliedz FKTK paziņojumus par ABLV kontu pārbaudes metodiku