Jānis Vitenbergs

Audzēsim valsts iepirkumus: jaunais ministrs plāno stabilizēt Latvijas ekonomiku

34
(atjaunots 20:39 25.04.2020)
Valsts iepirkumi, ceļu būve, ēku siltināšana, bezdarbnieku pārkvalifikācija un eksporta pārorientācija: tādu Latvijas ekonomikas atbalsta plānu koronavīrusa krīzes periodā sagatavojis jaunais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

RĪGA, 24. aprīlis — Sputnik. Tā gada otrajā pusē, kad būs atcelti ar koronavīrusa pandēmiju saistītie ierobežojumi, vajag pēc iespējas vairāk naudas iepludināt ekonomikā ar publisko iepirkumu starpniecību, uzskata ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV), vēsta LTV

Izskan viedokļi, ka Covid-19 krīze mazinās Latvijas iekšzemes kopproduktu par 8%. Ekonomikas sildīšanas nolūkā ministrija plāno intensificēt ceļu būves un mājokļu atjaunošanas projektus un mudināt augstas vērtības eksporta attīstību.

"Tas fokuss ir ceļu būve un mājokļu jautājuma sakārtošana, mājokļa siltināšana un energoefektivitātes uzlabošana. Tās ir tādas divas būtiskas lietas, kur mēs defektus varam pārvērst par efektiem, izmantot šo radušos situāciju," sacīja Vitenbergs.

Audzēs valsts iepirkumus

Covid-19 pandēmijas radītajā krīzē galvenā cietēja ir tūrisma joma, vienlaikus ir nozares, kurās ietekme tikpat kā nav jūtama, izteicās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Salīdzinoši nedaudz cieš būvniecība, jo ar būvniekiem noslēgti līgumi un darbi rit uz priekšu, tāpat darbinieku skaits un algas īpaši netiek samazinātas informācijas tehnoloģiju nozarē. Metālapstrādes nozarē visvairāk cieš uzņēmēji, kuri piegādā detaļas autobūves industrijai. Pārējiem šajā nozarē kritums ir mazāks. Farmācijas nozarē pieprasījums joprojām ir stabils, bet uzņēmēji norāda, ka problēma ir loģistikā, bet pieprasījums saglabājas un atsevišķos gadījumos pat aug," konstatēja Rožkalns.

LIAA vadītājs norādīja, ka vietējā tirgū labi sevi parādījuši biznesa inkubatori un šajā programmā strādājošie par krīzi nesūdzas. Aprīlī 15 biznesa inkubatoros uzņemti 74 jauni uzņēmumi. Vienlaikus aģentūra ik nedēļu aptaujā dažādu jomu uzņēmējus, un daudzkārt sadzirdēta norāde, ka būtisks atbalsts būtu lielo valsts un pašvaldību iepirkumu iniciēšana. To paredz arī Ekonomikas ministrijā topošais plāns, teica nozares ministrs Jānis Vitenbergs.

"Tās lietas, ko mums noteikti vajadzētu izdarīt, ir mobilizēt publiskos iepirkumus, lai varētu maksimāli ātri ieplūdināt naudu tautsaimniecībā gada otrajā pusē," uzsvēra Vitenbergs.

"“Tie tirgus spēlētāji, kuri pamatā nav piedalījušies šādos iepirkumos, varbūt var mobilizēties un var piedāvāt savus risinājumus, lai stabilizētu ekonomiku," piebilda Rožkalns.

Konkrētus skaitļus, cik naudas jauniem iepirkumiem valsts varētu atvēlēt, ministrs pagaidām neminēja.

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņoja, ka ceļu atjaunošanai paredzēts papildus novirzīt 75 miljonus eiro. Tas ir viens no veidiem, kā nepieļaut straujāku bezdarba kāpumu.

"Šos cilvēkus mēs varētu pazaudēt"

Bezdarbu par vienu no krīzes lielākajiem riskiem uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija. Tās eksperts Jānis Hermanis norāda, ka svarīgi nepieļaut iepriekšējās krīzes kļūdu – jaunu emigrācijas vilni.

"Noteikti daļa bezdarbnieku atradīs atbilstoši savai kvalifikācijai darbu tajā pašā profesijā, nozarē, varbūt pat pie tā paša darba devēja, taču noteikti daļa bezdarbnieku neatradīs darbu, jo būs mainījusies situācija.

Tas ir ļoti liels risks, ka šos cilvēkus mēs varētu pazaudēt, viņi aizbrauks uz citām valstīm," brīdināja Hermanis.

Lai to novērstu, ekonomikas ministrs solīja pilnveidot bezdarbnieku apmācību, lai, krīzei beidzoties, tie būtu pārkvalificēti darbam tautsaimniecībai vajadzīgās nozarēs.

"Jāmaina mīts, ka valsts ar šīm izglītības programmām izglīto floristus un citus tādus hobijus, bet reāli es gribētu, ka mēs konkrēti iezīmējam lietas, uz kurām mēs gribētu iet, un tad izglītojam šos cilvēkus," uzskata Vitenbergs.

Pie tam vietējie darbinieki varētu aizņemt dažas darba vietas, kam agrāk nācās piesaistīt viesstrādniekus, piemēram, lauksaimniecībā.

Eksporta lejupslīde un jaunas iespējas

Ministrs uzkskata, ka eksportējošajiem uzņēmumiem jāpārorientējas uz lielākas pievienotās vērtības produktu eksportu. 

LIAA dati liecina: Covid-19 pandēmijas dēļ eksportējošajās nozarēs apjoma sarukums ir 20% līdz 30%, un norāda uz dažādām aktuālām iespējām eksporta tirgos. Piemēram, ASV ir liels pieprasījums pēc pārtikas ar ilgstošu derīguma termiņu, bet Francijā liela slodze ir farmācijas jomā. Tekstila uzņēmumiem sniegta informācija par sertifikācijas nosacījumiem pašlaik aktuālo aizsargmasku ražošanai gan vietējam, gan aizrobežu patēriņam.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijas valdībai pieejami aptuveni četri miljardi eiro koronavīrusa krīzes seku pārvarēšanai. No tiem pagaidām sadalīti malzāk nekā 350 miljoni, lielākā summa atvēlēta dīksktāves pabalstiem. Tomēr daudzi uzņēmumi nav varējuši saņemt pabalstus saviem darbiniekiem, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta ieviesto nopietno ierobežojumu dēļ.

34
Tagi:
Jānis Vitenbergs, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Bijušais Latvijas ekonomikas ministrs: nav nepieciešamības palīdzēt krīzē visiem
Kad Latvija izies no Covid-19 krīzes: bijušais ministrs nepiekrīt SVF vērtējumam
VID atskaitījās par dīkstāves pabalstu izmaksāšanu kopš krīzes sākuma
Alus veikals, foto no arhīva

Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas

29
(atjaunots 15:29 28.02.2021)
Valsts ieņēmumu dienests aicina alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu apgrozījumā iesaistītos tirgotājus veikt inventarizāciju no 1. marta.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. No 1. marta Latvijā augs alkoholisko dzērienu cenas, ņemot vērā akcīzes likmju pieaugumu, atgādināja Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā vietnē.

No 1. marta akcīze alum sastādīs vismaz 15,20 eiro par 100 litriem (tagad – 14,40 eiro), vīnam akcīze pieaugs no 106 līdz 111 eiro par 100 litriem, pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – no 1642 līdz 1724 par 100 litriem absolūtā alkohola (100% spirta).

VID novērtēja akcīzes likmju pieauguma iespējamo ietekmi uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā, - ieskaitot akcīzi un pievienotās vērtības nodokli (PVN), tā sastādīs 0,01 eiro alum (5%, 0,5 litra), vīnam (0,75 litra) – 0,05 eiro, bet degvīnam (40%, 0,5 litra) – 0,2 eiro.

Akcīzes nodokļa likmes pieaugums cigaretēm liks augt cenai par cigarešu paciņu par 0,12 eiro (paciņa maksā 3,50-3,60) vai 0,13 eiro (ja cigaretes maksā 3,30). Akcīzes nodokļa likme cigāriem un cigarillām pieaugs no 95,20 līdz 104,70 eiro (par 1000 gab.), tāpēc paciņa (10 gab.) tādu tabakas izstrādājumu tagad maksās par 0,11 eiro vairāk.

Akcīzes likmes tabakas izstrādājumiem pieaugs arī nākamajos divos gados.

29
Tagi:
akcīzes nodoklis, Latvija
Pēc temata
Latvijas alus darītāji raizējas par "akcīzes kara" iespējamību ar Lietuvu
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Finanšu ministrija pakāpeniski palielinās alkohola akcīzi
Neatkarīgā deputāte apsūdz politiķus tabakas lobēšanā
Augstspieduma līnijas, foto no arhīva

Būs Teksasā: Latvijai prognozē enerģētisko kolapsu

86
(atjaunots 11:52 28.02.2021)
Baltijas valstu valdības nekad neatzīs, ka lēmums atslēgties no BRELL bija kļūda, neatzīs, ka tas apdraud nacionālās energosistēmas un sadārdzina elektroenerģiju.

RĪGA, 28. februāris – Sputnik. Izstāšanās no BRELL Latvijai un Lietuvai būs pārliecinošs solis pretī enerģētiskajam kolapsam – to apstiprināja augstais janvāris, kad Baltijas valstis izvairījās no enerģētiskās krīzes, tikai pateicoties saslēgumiem ar Krieviju un Baltkrieviju.

Neatkarīgā enerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" publicētā atskaite liecina, ka janvārī elektroenerģijas padeve no Krievijas uz Baltijas valstīm gandrīz trīskāršojusies salīdzinājumā ar decembri, bet no Somijas saruka par 31%, no Zviedrijas – par 40%, stāsta Sputnik Lietuva.

"Tāpēc jau dalība BRELL ir laba, ka jebkādus enerģijas patēriņa pieaugumus Baltijas valstis var segt uz Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas rēķina. Gan Maskavai, gan Minskai ir jaudas proficīts, tas ļauj nepieciešamības gadījumā izstrādāt lielāku apjomu elektroenerģijas," sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja Krievijas valdības Finanšu universitātes eksperts, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs.

Viņš atgādināja, ka tāda aina bija vērojama janvārī: Latvija un Lietuva patērē lielāku daudzumu enerģijas, pie tam Lietuvas-Zviedrijas enerģijas tilts strādā eksportam uz Zviedriju. Zviedriem šoziem bija vērojams būtisks enerģijas deficīts, un Latvija ar Lietuvu ne tikai pērk elektroenerģiju Krievijā, bet arī eksportē to uz Zviedriju, norādīja eksperts.

"Ja nebūtu plūsmas no Baltkrievijas un Krievijas, Baltijas valstis būtu tuvu energosistēmas kolapsam," konstatēja Juškovs.

Analītiķis paskaidroja, ka Latvija un Lietuva būtu spiestas iepirkt dārgāku enerģiju Polijā un iztērēt daudz vairāk naudas savas energosistēmas stabilizācijai nekā gadījumā, kad tās saņem enerģiju no Krievijas un Baltkrievijas. "Un Zviedrija būtu spiesta maksāt vairāk par elektroenerģiju, pie tam nav skaidrs, vai pietiku jaudas, lai to novirzītu turp," precizēja Juškovs.

"Tas kārtējo reizi rāda, ka izstāšanās no BRELL būs ne tikai dārgs prieks Baltijas valstīm, bet arī mazinās elektrosagādes drošību gan Baltijā, gan Zviedrijā, kas tagad faktiski saņem Krievijas enerģiju tranzītā caur Lietuvu," uzsvēra Sputnik sarunbiedrs.

Juškovs atzīmēja, ka politiķi nekad neatzīs, ka lēmums izstāties no BRELL būtu kļūdains, neatzīs, ka tas apdraud nacionālās energosistēmas un sadārdzina elektronerģiju. "Kolapsa vai pakāpeniskas atslēgšanas gadījumā, kā Teksasā, pārmetumi tiks adresēti enerģētiķiem, bet paši politiķi uzstās, ka lēmums bijis pareizs. Diemžēl viņi ņem vērā savus apsvērumus un neuzklausa speciālistus, bet par lēmumiem maksā vienkāršie patērētāji," secināja Juškovs.

Saskaņā ar "Elektrum Lietuva" datiem, janvārī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena Lietuvā pieaugusi par 17%, Igaunijā – par 18%, Latvijā – par 19%. Maksa par elektrību Baltijas valstīs svārstījās no 11,09 līdz 121,63 eiro par megavatstundu.

Teksasas štatā ASV pēc anomālā sala februārī sākās plaši elektroenerģijas un ūdens padeves traucējumi. Varasiestādes lēsa, ka bez elektrības palikuši apmēram četri miljoni cilvēku, pie tam ekstremālie laika apstākļi sekmēja elektroenerģijas cenu "pasakainu" pieaugumu.

Līdz šim Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energotīkli strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju enerģētisko sistēmu tā saucamajā BRELL lokā. Baltijas valstis plāno līdz 2025. gadam atslēgties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropas tīkliem caur diviem saslēgumiem ar Poliju. Krievija jau īstenojusi visus pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no savas energosistēmas, un pārliecinājusies par gatavību patstāvīgam darbam.

86
Tagi:
enerģētika, elektroenerģija, Latvija
Pēc temata
Eksperts: sals parādīja, ar ko Lietuva riskē pēc atslēgšanās no BRELL
Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas
Simtiem miljonu eiro "enerģētiskajai neatkarībai no Krievijas": Kariņš par EK lēmumu
Latvija iztērēs 405 miljonus eiro, lai sagatavotos atslēgšanai no BRELL
Biroja darbinieks

Visiem pietiks vietas: savu darbību uz Latviju pārcēluši jau 13 Baltkrievijas uzņēmumi

0
(atjaunots 16:06 02.03.2021)
Nestabilas politiskās situācijas dēļ "bēgušie" Baltkrievijas uzņēmumi pilnā sparā iekārtojas Latvijā, pilnvērtīgu darbību uzsākušas jau 13 firmas, vēl 5 uzņēmumi ir "procesā".

RĪGA, 2. marts — Sputnik.  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns informēja, ka kopš 2020. gada rudens Latvijā no Baltkrievijas pārcēlušies 13 uzņēmumi, raksta Lsm.lv. Tāpat piecas firmas ir "procesā".

Visi uzņēmumi jau atraduši telpas un nokārtojuši visas formalitātes, tostarp ar bankas kontiem. Piemēram, Daugavpilī uzsāka darbu uzņēmums Webhelp, kas sniedz digitālos pakalpojumus.

Atgādinām, ka vairākas valstis ir iesaistījušās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā apsver iespēju pārcelt savu darbību uz citām valstīm.

Piemēram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

0
Tagi:
Uzņēmēji, Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Tiešā tirdzniecība ir aizgājusi: kāpēc veikalos nav Latvijas liellopu steiku
Izsole bez pieteikumiem: kā pārdos Liepājas lielākā šprotu ražotāja mantu
Lietuva reaģēja uz Baltkrievijas tranzīta novirzīšanu uz Krieviju
Dombrovskis: Grindeks un Olainfarm varētu nopelnīt uz Krievijas vakcīnas rēķina