Jānis Vitenbergs

Audzēsim valsts iepirkumus: jaunais ministrs plāno stabilizēt Latvijas ekonomiku

33
(atjaunots 20:39 25.04.2020)
Valsts iepirkumi, ceļu būve, ēku siltināšana, bezdarbnieku pārkvalifikācija un eksporta pārorientācija: tādu Latvijas ekonomikas atbalsta plānu koronavīrusa krīzes periodā sagatavojis jaunais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

RĪGA, 24. aprīlis — Sputnik. Tā gada otrajā pusē, kad būs atcelti ar koronavīrusa pandēmiju saistītie ierobežojumi, vajag pēc iespējas vairāk naudas iepludināt ekonomikā ar publisko iepirkumu starpniecību, uzskata ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV), vēsta LTV

Izskan viedokļi, ka Covid-19 krīze mazinās Latvijas iekšzemes kopproduktu par 8%. Ekonomikas sildīšanas nolūkā ministrija plāno intensificēt ceļu būves un mājokļu atjaunošanas projektus un mudināt augstas vērtības eksporta attīstību.

"Tas fokuss ir ceļu būve un mājokļu jautājuma sakārtošana, mājokļa siltināšana un energoefektivitātes uzlabošana. Tās ir tādas divas būtiskas lietas, kur mēs defektus varam pārvērst par efektiem, izmantot šo radušos situāciju," sacīja Vitenbergs.

Audzēs valsts iepirkumus

Covid-19 pandēmijas radītajā krīzē galvenā cietēja ir tūrisma joma, vienlaikus ir nozares, kurās ietekme tikpat kā nav jūtama, izteicās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Salīdzinoši nedaudz cieš būvniecība, jo ar būvniekiem noslēgti līgumi un darbi rit uz priekšu, tāpat darbinieku skaits un algas īpaši netiek samazinātas informācijas tehnoloģiju nozarē. Metālapstrādes nozarē visvairāk cieš uzņēmēji, kuri piegādā detaļas autobūves industrijai. Pārējiem šajā nozarē kritums ir mazāks. Farmācijas nozarē pieprasījums joprojām ir stabils, bet uzņēmēji norāda, ka problēma ir loģistikā, bet pieprasījums saglabājas un atsevišķos gadījumos pat aug," konstatēja Rožkalns.

LIAA vadītājs norādīja, ka vietējā tirgū labi sevi parādījuši biznesa inkubatori un šajā programmā strādājošie par krīzi nesūdzas. Aprīlī 15 biznesa inkubatoros uzņemti 74 jauni uzņēmumi. Vienlaikus aģentūra ik nedēļu aptaujā dažādu jomu uzņēmējus, un daudzkārt sadzirdēta norāde, ka būtisks atbalsts būtu lielo valsts un pašvaldību iepirkumu iniciēšana. To paredz arī Ekonomikas ministrijā topošais plāns, teica nozares ministrs Jānis Vitenbergs.

"Tās lietas, ko mums noteikti vajadzētu izdarīt, ir mobilizēt publiskos iepirkumus, lai varētu maksimāli ātri ieplūdināt naudu tautsaimniecībā gada otrajā pusē," uzsvēra Vitenbergs.

"“Tie tirgus spēlētāji, kuri pamatā nav piedalījušies šādos iepirkumos, varbūt var mobilizēties un var piedāvāt savus risinājumus, lai stabilizētu ekonomiku," piebilda Rožkalns.

Konkrētus skaitļus, cik naudas jauniem iepirkumiem valsts varētu atvēlēt, ministrs pagaidām neminēja.

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņoja, ka ceļu atjaunošanai paredzēts papildus novirzīt 75 miljonus eiro. Tas ir viens no veidiem, kā nepieļaut straujāku bezdarba kāpumu.

"Šos cilvēkus mēs varētu pazaudēt"

Bezdarbu par vienu no krīzes lielākajiem riskiem uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija. Tās eksperts Jānis Hermanis norāda, ka svarīgi nepieļaut iepriekšējās krīzes kļūdu – jaunu emigrācijas vilni.

"Noteikti daļa bezdarbnieku atradīs atbilstoši savai kvalifikācijai darbu tajā pašā profesijā, nozarē, varbūt pat pie tā paša darba devēja, taču noteikti daļa bezdarbnieku neatradīs darbu, jo būs mainījusies situācija.

Tas ir ļoti liels risks, ka šos cilvēkus mēs varētu pazaudēt, viņi aizbrauks uz citām valstīm," brīdināja Hermanis.

Lai to novērstu, ekonomikas ministrs solīja pilnveidot bezdarbnieku apmācību, lai, krīzei beidzoties, tie būtu pārkvalificēti darbam tautsaimniecībai vajadzīgās nozarēs.

"Jāmaina mīts, ka valsts ar šīm izglītības programmām izglīto floristus un citus tādus hobijus, bet reāli es gribētu, ka mēs konkrēti iezīmējam lietas, uz kurām mēs gribētu iet, un tad izglītojam šos cilvēkus," uzskata Vitenbergs.

Pie tam vietējie darbinieki varētu aizņemt dažas darba vietas, kam agrāk nācās piesaistīt viesstrādniekus, piemēram, lauksaimniecībā.

Eksporta lejupslīde un jaunas iespējas

Ministrs uzkskata, ka eksportējošajiem uzņēmumiem jāpārorientējas uz lielākas pievienotās vērtības produktu eksportu. 

LIAA dati liecina: Covid-19 pandēmijas dēļ eksportējošajās nozarēs apjoma sarukums ir 20% līdz 30%, un norāda uz dažādām aktuālām iespējām eksporta tirgos. Piemēram, ASV ir liels pieprasījums pēc pārtikas ar ilgstošu derīguma termiņu, bet Francijā liela slodze ir farmācijas jomā. Tekstila uzņēmumiem sniegta informācija par sertifikācijas nosacījumiem pašlaik aktuālo aizsargmasku ražošanai gan vietējam, gan aizrobežu patēriņam.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijas valdībai pieejami aptuveni četri miljardi eiro koronavīrusa krīzes seku pārvarēšanai. No tiem pagaidām sadalīti malzāk nekā 350 miljoni, lielākā summa atvēlēta dīksktāves pabalstiem. Tomēr daudzi uzņēmumi nav varējuši saņemt pabalstus saviem darbiniekiem, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta ieviesto nopietno ierobežojumu dēļ.

33
Tagi:
Jānis Vitenbergs, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Bijušais Latvijas ekonomikas ministrs: nav nepieciešamības palīdzēt krīzē visiem
Kad Latvija izies no Covid-19 krīzes: bijušais ministrs nepiekrīt SVF vērtējumam
VID atskaitījās par dīkstāves pabalstu izmaksāšanu kopš krīzes sākuma
VID

Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem

53
(atjaunots 12:49 22.09.2020)
Latvijā līdz 500 eiro pieaugs minimālā alga, garantētais minimālo ienākumu līmenis sastādīs 109 eiro, tiks samazināts sociālais nodoklis, toties ieviesīs obligātās sociālās iemaksas.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pirmdienas vakarā koalīcijas partneri beidzot nonāca pie kopsaucēja par 2021. gada budžeta un nodokļu reformas pamatprincipiem, kura stāsies spēkā no 1. janvāra. Galvenokārt runa ir par darbaspēka nodokļu izmaiņām. Un ne par labu mazajam biznesam.

Tostarp budžeta projektā paredzēts, ka no 1. janvāra minimālā alga valstī sastādīs 500 eiro, mediķu algas palielinājumam piešķirti 183 miljoni eiro, "pilnā atbilstībā ar iepriekšējās Saeimas lēmumiem", uzsvēra premjers Krišjānis Kariņš. Gaidāms arī pedagogu un akadēmiskā personāla algu pieaugums (dotajā gadījumā summu neprecizēja).

Kas attiecas uz minimālās algas palielināšanu, nešaubāmus plusus pirmām kārtām izjutīs ierēdņi, to skaitā tie paši ministri, - viņu algas taču ir "sasaistītas" ar minimālo algu ar attiecīgu koeficientu. Savukārt mazā biznesa pārstāvjiem minimālās algas palielināšana nav nekāda dāvana, jo nodokļus no "uz papīra" palielinātās algas nāksies maksāt ar dzīvo naudu.

No tagadējiem 64 līdz 109 eiro, izpildot Satversmes tiesas lēmumu, tiks palielināts garantētais minimālo ienākumu līmenis . Savukārt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus paredzēts piešķirt gandrīz 9 miljonus eiro (visa summa, kas arī tika pieteikta budžetā), savukārt no 2022. gada valdība plāno reformēt ģimenes pabalstu sistēmu.

Šeit pieņemto lēmumu kārtība arī ir saprotama. 2021. gadā notiks pašvaldību vēlēšanas, tādēļ koalīcijas partijām būs jāparūpējas par sabiedrisko mediju ienākumu pietiekamību (kā arī par lojālo privāto "uzbarošanu"). Turklāt pārskatītie ģimenes pabalsti kļūs par labu trumpi 2022. gada Saeimas vēlēšanās.

Un visbeidzot, galvenā nodokļu izmaiņu daļa. No 1. janvāra par 1% samazinās sociālā nodokļa likme un no 1200 līdz 1800 eiro palielinās neapliekamā diferencētā minimuma robeža. Tādējādi nedaudz samazinās nodokļu slogs oficiālo algu saņēmējiem pārsvarā lielos uzņēmumos.

Savukārt pašnodarbinātos, kā arī cilvēkus, kuri strādā pēc patenta, un mikrouzņēmumus gaida nepatīkams pārsteigums. No 1. jūlija (tātad tieši pēc pašvaldību vēlēšanām) valstī visiem strādājošajiem tiks ieviests obligātais maksājums sociālajā budžetā. Tā apmērs pagaidām netiek ziņots. Nodokli aprēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, maksājumu veikšanu uzraudzīs Valsts ieņēmumu dienests. Tiek gaidīts, ka nodokļa maksājumi tiks veikti reizi ceturksnī. Maksāt nāksies uzņēmumiem – darba devējiem vai pašiem darbiniekiem, ja viņi ir pašnodarbinātie.

Vēl lielāks nodokļu trieciens sagaida mikrouzņēmumus. No 1. janvāra mikrouzņēmumi saglabās savu statusu, ja tajā tiks nodarbināts tikai viens cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbiniekiem, kā tas ir šobrīd. No 15% līdz 25% tiek paaugstināts nodokļa apmēra, kuru nāksies maksāt no apgrozījuma līdz 20 000 eiro gadā. No apgrozījuma no 20 000 līdz 40 000 eiro gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet strādāt kopējā nodokļu režīmā.

Gaidāmās nodokļu iniciatīvas tika apspriestas arī atbildīgajā Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā. Sēdē bijusī finanšu ministre, esošā Saeimas deputāte no opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības Dana Reizniece-Ozola atzīmēja, ka viņas vadībā 2018. gadā veiktajai nodokļu reformai bieži pārmeta pārāk lielo nodokļu piemērošanas sistēmas sarežģītību, taču šīs izmaiņas novedīs pie vēl lielāka jucekļa. Otrkārt, par ko pirms mēneša teica arī Valsts ieņēmumu dienestā, Finanšu ministrijas prognozes par to, ka mikrouzņēmumu darbinieki sāks pāriet pie darba standarta nodokļu režīmā, riskē neattaisnot sevi – drīzāk, viņi varētu sākt mēģināt slēpt ienākumu, kas tiek iegūti saimnieciskās darbības rezultātā, kas palielinās ēnu ekonomikas apjomu.

Komisijas kolēģi atbalstīja arī deputāts no "Saskaņas" Igors Pimenovs, kurš norādīja, ka nodokļu izmaiņas derētu apstiprināt uz likmju analīzes pamata kaimiņvalstu tirgos – Lietuvā un Igaunijā. Turklāt derētu vienkāršot nodokļu struktūru, padarot tos nodokļu maksātājiem saprotamākus.

53
Tagi:
nodokļi, nodokļu reforma, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
"Ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu": Latvijas bankas pasūdzējās FID un saņēma atbildi
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Jaunie noteikumi: VID komunicēs ar nodokļu maksātājiem ar e-pasta starpniecību
"Zaļais koridors" baltkrievu kompānijām sadusmoja Latvijas uzņēmēju
Iļja Gerčikovs

Receptes ir pie manis: bijušais "Dzintara" īpašnieks prognozē jaunā īpašnieka izgāšanos

24
(atjaunots 10:59 22.09.2020)
"Tas, ko saka jaunie īpašnieki, ir izdomājums, tā ir fikcija. Viņiem fiziski nav iespējams ražot produkciju ar "Dzintara" zīmi bez manas piekrišanas. Esmu 87 izstrādājumu autors, un tas nozīmē autortiesības," paziņoja Iļja Gerčikovs.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Bijušais Latvijas kosmētikas ražotāja "Dzintars" īpašnieks Iļja Gerčikovs uzskata, ka koncernam "Skinest Group" nav tiesību ražot produkciju ar šo zīmolu, jo preču zīmes ir viņa īpašums, raksta Latvijas Avīze.

Iepriekš ziņots, ka maksātnespējīgās AS "Dzintars" aktīvus par 5,5 miljoniem eiro nopirka SIA "Ritrem". Tā pieder AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca". Uzņēmuma akciju pakete (53,99%) pieder kompānijai Skinest Rail, savukārt tās īpašnieks ir Oļegs Osinovskis – Igaunijas miljonārs. Kompānija pieder koncernam "Skinest Group". Aktīvu paketē, kas tika pārdota izsolē, ietilpst ēka Mālu ielā 30, ražošanas iekārtas, transports, mēbeles, biroja tehnika un 87 preču zīmes.

Kompānija paziņoja, ka grasās atjaunot "Dzintara" kosmētikas ražošanu, taču šiem plāniem nepiekrīt bijušais kompānijas īpašnieks Iļja Gerčikovs. Pēc viņa sacītā, "Dzintara" preču zīmes ir viņa īpašums, taču neviens nav vērsies pie viņa pēc to izmantošanas atļaujas.

"Tas, ko saka jaunie īpašnieki, ir izdomājums, tā ir fikcija. Viņiem fiziski nav iespējams ražot produkciju ar "Dzintara" zīmi bez manas piekrišanas. Esmu 87 izstrādājumu autors, un tas nozīmē autortiesības. Viņi ved sabiedrību maldināšanā.

Viņu mērķi ir saprotami – viņi grib nopirkt preču zīmi, preci ražot Polijā un pārdot kā "Dzintaru". Bet tas nav iespējams bez manas piekrišanas. Cik saprotu, es viņiem neesmu vajadzīgs. Taču, kā saražot, viņi nezina, jo receptūra ir pie manis," paziņoja Gerčikovs.

Uz jautājumu, vai Gerčikovs piekritīs pārdot preču zīmes jaunajiem īpašniekiem, ja šāds piedāvājums tiks saņemts, viņš atzīmēja, ka nevar komentēt to, kas nav noticis.

Savukārt "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" (DLRR) padomes locekle Anastasija Udalova paziņoja, ka Gerčikovam vairs nepieder nekādas preču zīmes. Pēc viņas sacītā, nekustamie īpašumi tika nopirkti kopā ar 93 preču zīmēm, piecās no kurām šobrīd notiek tiesvedības. Tas nozīmē, ka attiecībā uz 87 preču zīmēm strīdu nav, un jaunie uzņēmuma īpašnieki var tās izmantot. Jau šonedēļ plānots pieņemt darbā pirmos darbiniekus, to skaitā bijušos, savukārt oktobrī uzsākt ražošanu.

Udalova noraida bažas, ka ražošana varētu tikt pārcelta uz citu vietu: "Esam nopirkuši 6,5 ha un produkciju ražosim uz vietas Latvijā. Mūs neinteresē to ražot kur citur."

24
Tagi:
Dzintars
Pēc temata
Kāpēc Latvija glābj "Dzintaru"
Latvijā iet bojā kārtējais brends: Dzintars nav spējis pārliecināt kreditorus
Kas zināms par masveida kadru samazināšanu uzņēmumā "Dzintars"
"Dzintars" atjauno divu veikalu darbu Rīgā
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

0
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka