Rīga

Jārīkojas ātri: koronavīrusa krīze iespēja nopelnīt

44
(atjaunots 20:40 25.04.2020)
Ārkārtējās situācijas režīmā daļa nozaru piedzīvoja strauju apgrozījuma kritumu, taču atsevišķās nozarēs ir parādījušies labvēlīgi nosacījumi jauniem uzņēmumiem; tiesa, šī priekšrocība nesaglabāsies ilgu laiku.

RĪGA, 23. aprīlis – Sputnik. Lai arī uzņēmēju aptaujas šobrīd fiksē ārkārtīgi negatīvas tendences, atsevišķās nozarēs krīze ir atvērusi biznesa attīstības iespējas. Daudzi lieli un pat mazi uzņēmēji aizķērās aiz šīs iespējas un ir gatavi jauniem izaicinājumiem, vēsta Skaties.lv.

Latvijas uzņēmēji izjūt informācijas un produktivitātes trūkumu, stāsta biznesa konsultants Mārtiņš Vecvanags. Kopš aprīļa viņš veic emocionālā noskaņojuma pētījumu biznesa vidē.

"Tajā pašā laikā izjūt daudz lielāku stresu, neziņu, daudz lielāku izsmeltības sajūtu, attiecīgi šis stāvoklis ir ne pārāk produktīvs. Mūsu dati par uzņēmējiem rāda, ka iekšējais klimats virzās neproduktīvo, neveiksmīgo uzņēmumu virzienā. Ja tas saglabāsies ilgstoši, tad ne tikai ārējie apstākļi ietekmēs uzņēmumu rezultātus, bet arī tas, kāda vide tur valda," pastāstīja Vecvanags.

Taču ne visas nozares ir pakļautas recesijai, dažās ir parādījušās izaugsmes iespējas.

Vēl pirms mēneša Rolands Dzenis nodarbojās ar ziedu tirdzniecību, taču koronavīrusa krīze ir veikusi viņa dzīvē nopietnas korektīvas: apgrozījums ātri nokrita gandrīz uz pusi, kļuva grūti uzturēt divu veikalu darbiniekus, un Rolands spēja ātri pārorientēties, atverot produktu Internetveikalu ar bezkontakta piegādi, kurš apkalpo pircējus ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.

"Nedēļas laikā uztaisījām platformu, līdz četriem naktī vadījām produktus, lai ātri visu palaistu. Daudz redzam, ka Rīgas jaunieši pasūt saviem vecākiem uz laukiem, cilvēki uzmanās, jo viņi prasa bezkontakta piegādi, mēs aizvedām, noliekam pie durvīm un dodamies projām," pastāstīja Dzenis.

Cita klientu grupa – tie ir tie, kas nodeva analīzes un kuriem divas nedēļas ir jāsēž mājās.

Digitālā mārketinga eksperts Sergejs Volvenkins norāda, ka šobrīd daudz ir atkarīgs no uzņēmuma spējām ātri reaģēt un pielāgoties jaunai situācijai. Šobrīd produktu pasūtījumu pieprasījums tiešsaistē pieaug ātri, lielākajiem spēlētājiem šajā tirgū tas ir pieaudzis par 400-500%.

ES dalībvalstu karogi
© Sputnik / Алексей Витвицкий

 "Tas nozīmē, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Mēs redzam, ka lieli tirgus spēlētāji online piegādes jautājumos nevar apmierināt šo pieprasījumu. Šobrīd ir tas laiks, kad var pacīnīties ar lieliem tirgus spēlētajiem un uzaudzēt masu šajā laikā," uzskata Volvenkins.

Pēc viņa domām, šobrīd ir parādījušās labas iespējas jauniem uzņēmumiem šajā jomā, taču šī priekšrocība saglabāsies tikai dažu mēnešu laikā. Pēc tam panākumus noteikt ierastie faktori: piegādājamo produktu kvalitāte, mājaslapas lietošanas ērtums un digitālā mārketinga līmenis, kurš nodrošinātu atkārtotus pirkumus.

44
Tagi:
ekonomiskā krīze, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (559)
Pēc temata
Latvijas ĀM ārkārtējās situācijas apstākļos ietaupījusi lielu naudu uz komandējumu rēķina
"Krīze mūs neiznīcinās": kā zemniekiem rit sējas laiks ārkārtējās situācijas režīmā
"Mēs nesēžam ierakumos": ierēdņiem nedos piesegt korupciju ar ārkārtējās situācijas režīmu
Latvijas Bankas vadītājs aicina iedzīvotājus aktīvāk tērēt naudu
Zivjrūpniecības uzņēmums Kaija/Karavela, foto no arhīva

Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt

13
(atjaunots 13:48 02.07.2020)
Bezdarbniekiem Latvijā ir izdevīgāk saņemt pabalstus, nekā, piemēram, iet strādāt uz zivju fabriku ar algu 680 eiro uz rokām.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Bezdarbniekiem Latvijā nav motivācijas meklēt darbu, jo viņi saņem valsts pabalstus, šādu viedokli telekanāla RigaTV24 ēterā izteica zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" līdzīpašnieks Andris Bite.

Uzņēmējs atzīmēja, ka šobrīd Latvijā ir aptuveni 95 tūkstoši oficiāli reģistrēto bezdarbnieku, turklāt gribētāju iekārtoties viņa uzņēmuma praktiski nav. "Mums, piemēram, pastāvīgi ir vakances ražošanā – gan Rīgā, gan Ventspilī. Nedēļas laikā pie mums atnāca vien divi cilvēki, no kuriem neviens beigās nepalika strādāt," pastāstīja Bite.

Viņš uzskata, ka Latvijā vēlas dzīvot kā Zviedrijā, bet strādāt – kā Āfrikā.

"Tā ir realitāte. Kamēr cilvēkam nebūs motivācijas iet un strādāt, kamēr viņam vienkāršāk būs saņemt pabalstu, viņš izvēlēsies šo vienkāršo ceļu," piebilda Bite.

Iepriekš fabrika "Karavela" izsludināja kampaņu ar lozungu "Neatlaid, bet aizdod". Krīzē fabrika piedāvāja kompānijām, kuras nonāca dīkstāvē, sniegt uz laiku savus darbiniekus. Ceha darbinieka stundas likme sastāda 6 eiro pirms nodokļu samaksas. par 160 stundām mēnesī var nopelnīt 960 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tie ir aptuveni 680 eiro uz rokām.

SIA "Karavela" ir vienīgais Latvijas uzņēmums, kuram "Rosseļhoznadzor" atļāva atjaunot šprotu piegādi Krievijā, aizliegums bija spēkā no 2015. gada jūnija sistemātisku pārkāpumu dēļ, kurus iestāde atklāja inspekcijas laikā, kā arī saistībā ar to, ka produkcijas sastāvā tika pārsniegts kancerogēnās vielas benzopirēna līmenis.

13
Tagi:
pabalsts, bezdarbs, Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
Nabadzība, foto no arhīva

Kariņu neizbrīnīja tas, ka ar 64 eiro nevar izdzīvot

26
(atjaunots 12:29 01.07.2020)
Garantētais minimālo ienākumu līmenis arī "kļūs par daļu reformu" Latvijā, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Satversmes tiesas (ST) lēmums, ka garantētais minimālo ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei, nekļuva par pārsteigumu, sacīja telekanāla "Rīga TV24"  ēterā premjerministrs Krišjānis Kariņš. Pēc viņa teiktā, labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu".

Satversmes tiesa 25. jūnijā nolēma, ka GMI līmenis neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesas lēmumu, likumdevēji nav atrisinājuši svarīgākos jautājumus, kuri skar GMI, tai skaitā to, kādām pamatvajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta tā noteikšanas metodika.

Apstrīdētā norma tiek atzīta par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.

Lieta tika izskatīta pēc tiesībsarga Jura Jansona iesnieguma.

Komentējot tiesas lēmumu, Kariņš paziņoja, ka tas nekļuva par kaut ko negaidītu. Premjers atzīmēja, ka labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu", tādēļ viņš gaida, kad viņa sniegs savus piedāvājumus valdībai.

"Manuprāt, mēs varēsim sakārtot šo sistēmu. Ja paskatās, tad šī valdība ir veikusi finanšu pārraudzības kapitālo remontu un mēs saņēmām labu kredītreitingu. Tāpat mēs panācām Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Arī GMI līmenis būs viena daļa no reformām," sacīja Kariņš, piebilstot, ka valdība atbalstīs ministres piedāvājumu un piešķirs finansējumu sistēmas sakārtošanai.

26
Tagi:
Labklājības ministrija, Ramona Petraviča, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Orlovs: varasvīri apšņāps iztikas minimumu, lai izpatiktu tiesai
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

0
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

0
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes