Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, foto no arhīva

Latvijas Bankas vadītājs aicina iedzīvotājus aktīvāk tērēt naudu

92
(atjaunots 14:32 21.04.2020)
Pēc Latvijas Bankas vadītāja Mārtiņa Kazāka domām, ja cilvēki netērēs naudu vai neinvestēs to, krīze valstī kļūs tikai un vienīgi dziļāka.

RĪGA, 21. aprīlis – Sputnik. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks paziņoja, ka, atšķirība no 2008. gada ekonomiskās krīzes, esošā krīze saistībā ar koronavīrusa pandēmiju nerada iemeslus netērēt un neinvestēt, raksta Lsm.lv.

Pēc Kazāka domām, runāt par izmaiņām ekonomikā pagaidām ir pāragri.

"Pašlaik stāsts vairāk ir par to, vai šogad būs sabremzēšanās viencipara skaitlī vai ieslīdēs teritorijā virs -10%," uzskata Centrālās bankas vadītājs.

Viņš atzīmēja, ka ekonomiku neapšaubāmi ietekmēs trīs faktori: cik ilgi turpināsies ar Covid-19 saistītie ierobežojumi, cik plašs un efektīvs būs atbalsts, lai pārvarētu krīzi, un cik spēcīga būs ekonomiskā krīze, lai pēc tās pēcāk atjaunotos.

"Šī nav nekāda 2008. vai 2009. gada krīze, kad ir milzīgs naudas trūkums. Šajā brīdī naudas valstī ir pietiekami, valsts var atbalstīt, ko tā arī dara," saka Kazāks.

Tai pat laikā viņš atzina, ka iedzīvotāju ienākumi kritīsies, uzņēmumi investēs piesardzīgāk, pieaugs bezdarbs, un valsts budžeta deficīts palielināsies.

"Nav pamata absolūti vairs netērēt un neinvestēt. Ja cilvēki netērēs un neinvestēs, tad krīze būs dziļāka. Jā, piesardzība ir, bet tas nenozīmē, ka viss jānoliek uz klučiem. Ekonomika joprojām strādā. Šī nav tāda krīze, ka ir slikti absolūti viss," saka Kazāks.

Krīze ir jāizmanto, lai kļūtu vēl stiprākiem. Turklāt dažādās nišās parādās jaunas vietas. Un esošais laiks ir jāizmanto, lai uzlabotu iemaņas.

"Laiks nav tik silts, lai dotos uz jūrmalu, tad sēžamies pie grāmatām un mācāmies!" saka Latvijas Bankas prezidents.

92
Tagi:
nauda, ekonomiskā krīze, Latvija
Pēc temata
Covid-19: vai Latvijas bankām nebūtu īstais laiks solidarizēties ar iedzīvotājiem
Latvijas Bankas darbinieks iesaka valdībai izdalīt vairāk naudas, lai izvairītos no kraha
Sieviete ar tukšu naudasmaku, foto no arhīva

Saņēmi 100 eiro valstij atdod 170: jaunais sociālo iemaksu modelis nesīs haosu

45
(atjaunots 12:46 25.09.2020)
Cik daudziem nāksies maksāt vairāk, ja tiks ieviesta jaunā sociālo iemaksu sistēma, un kāpēc jaunā modeļa administrēšana būs haotiska.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Ja tiks īstenots Labklājības ministrijas ierosinātais plāns par minimālo iemaksu 170 eiro apmērā, aptuveni trešajai daļai darbinieku nāksies maksāt vairāk, stāsta Neatkarīgā.

"Ja sasummē par visām darbavietām, visiem nodokļu režīmiem pret šī brīža minimālo algu 430 eiro, tādas personas, kurām būtu jāpiemaksā, tādas ir 273 tūkstoši. 180 tūkstoši no tiem ir tādi, kas strādā tikai parastajā nodokļu režīmā. Ja būs 500 eiro minimālā, tad vēl 100 tūkstoši papildus nāks klāt,"

saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Elīna Rītiņa.

Viņa atgādināja, valstī ir 80 tūkstoši darba ņēmēju, kuriem sociālās iemaksas aprēķina no algas, kas nepārsniedz 100 eiro mēnesī. Šiem darba ņēmējiem, ieviešot Labklājības ministrijas apsvērto modeli, viņiem nāksies maksāt to pašu minimālo sociālo iemaksu – 170 eiro.

Rītiņa piekrita tam, ka pakāpeniski ir jāievieš minimālās sociālās iemaksas, bet vispirms jāsaprot, kas patlaban nesaņem pietiekamu sociālo aizsardzību. Turklāt viena un tā pati persona, strādājot vairākās vietās, var būt aplikta ar nodokļiem saskaņā ar dažādām likmēm, un ir jāizlemj, kāda likme tiks ņemta vērā aprēķinos

"Tādēļ minimālā iemaksa ir jāievieš ļoti pakāpeniski un ļoti mērķtiecīgi. Ieviešot uzreiz pilnā apmērā, mērķis netiks sasniegts un būs pretreakcija. Ir ļoti svarīgi identificēt personas, saprast, cik daudz nākamajā periodā būs jāpiemaksā, un summas būtu jāievieš pakāpeniski," uzskata LTRK viceprezidente.

Būs haoss

Vēl viena problēma saistīta ar sociālo iemaksu aprēķiniem tiem, kas strādā dažādās vietās un saņem katru mēnesi citādu algu. Labklājības ministrija tādos gadījumos iesaka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai reizi trijos mēnešos saskaitīt darba ņēmēja saņemto atalgojumu un šo informāciju nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam, kas aprēķinās, vai minimālā sociālā iemaksa ir segta. Ja tā nebūs, VID nosūtīs rēķinu darba devējiem un darba ņēmējam, kas būs jāsedz trīs mēnešu laikā.

Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu kārtība radīs lielas problēmas.

"Pagaidām izskatās, ka tur ir diezgan liels haoss. Vairākās darbavietās strādā tie, kam ir mazi ienākumi. Domāju, ka būs diezgan sarežģīti ieviest sistēmu ar summēšanu un vēlāku rēķinu piesūtīšanu. Tie būs 100 tūkstoši, kas piedzīvos strauju iemaksu kāpšanu. Arī pati administrēšana būs haotiska. Būs milzu neapmierinātība ne tikai par to, ka būs jāmaksā vairāk," prognozēja D. Reizniece-Ozola.

Opozīcijas deputāti ir neapmierināti ar to, ka nodokļu reformas izstrādātāji solījuši samazināt administratīvo slogu, taču, spriežot pēc pašreizējiem piedāvājumiem, tā vēl pieaugs.

45
Tagi:
Latvija, nodokļu reforma, nodokļi
Pēc temata
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: plēsīs naudu par mašīnas vai dzīvokļa pārdošanu
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Arvien vairāk cilvēku vēlēsies aiziet ēnā: ekonomiste izvērtēja FM nodokļu piedāvājumus
Jānis Jurkāns

Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

122
(atjaunots 11:06 23.09.2020)
Latvijai ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu, pieprasot sankcijas, citādi Baltkrieviju gaida tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss kā Ukrainā, bet Latvijai zudīs jebkādas kravas no Baltkrievijas.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Eiropas Savienību nekavēties ar sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju. Viņš uzskata, ka situācija, kurā viena no ES valstīm saņēmusi visu savienību ķīlniekos, rada sarūgtinājumu. Reuters iepriekš ziņoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju bloķē Kipra, kas ar tādu paņēmienu cenšas panākt Briseles reakciju par Turcijas kompāniju darbu gāzes atradņu meklēšanā un izstrādē Vidusjūras austrumu daļā.

"Rinkēvičs skatās uz Briseles pusi, uzskata to par savu glābšanas riņķi un cenšas būt dievbijīgāks nekā paši briselieši," atzīmēja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

"Rinkēvičs neizprot Latvijas ģeogrāfiju, nesaprot, cik svarīga Baltkrievija ir Latvijai, nesaprot, ko mēs zaudējam ekonomikā, paliekot bez Baltkrievijas kravām, ņemot vērā to, ka kravas no Krievijas jau esam zaudējuši. Rezultātā, iztapdami Briselei, Latvijas varasvīri upurē savu valsti, savu pilsoņu labklājību," Jānis Jurkāns konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Diplomāts atzīmēja, ka pagājis pārāk īss laiks pēc vēlēšanām, lai kļūtu skaidrs, kāda būs Baltkrievija un kāda ir baltkrievu tautas izvēle.

"Opozīcijas protesti, ko mēs redzam, ir daļa no baltkrievu tautas. Ko domā pārējie, kas nepiedalās demonstrācijās? Nedomāju, ka Lukašenko nav piekritēju. Tāpēc jāskatās, kādu lēmumu pieņems baltkrievu tauta. Ja Latvijai rūp demokrātija, pirms grūst Baltkrieviju uz politisko kanālu pusi, jādod tai iespēja nobalsot vēlreiz vai pieņemt jaunu konstitūciju – kā viņi paši nolems," uzsvēra Jurkāns.

Viņš uzskata, ka ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu.

"Nu, novāks Lukašenko, nu, ieviesīs sankcijas pret tiem ierēdņiem, un tad? Kur jūs Baltkrievijā redzat organizatorisku opozīciju? Viena dāma vizinās pa pasauli un kaut ko stāsta, bet kas būs vēlāk? Ja padzīs Lukašenko, kas notiks tālāk – Ukraina, tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss? Citu es neredzu," sprieda diplomāts.

"Latvijas ĀM izvēlējās Briseles pozu, sāka apsaukāties un pieprasīt to, kam pašas ES valstis nav gatavas, nevis novēroja un pa diplomātiskiem kanāliem palīdzēja baltkrieviem," noslēgumā piebilda Jurkāns.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

"Уйдут" Лукашенко, и что? Юрканс предостерег от украинского сценария
122
Tagi:
tranzīts, Jānis Jurkāns, Edgars Rinkēvičs, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Cigarešu kontrabanda, foto no arhīva

Kādu naudu iedzīvotāji ietaupa uz kontrabandas rēķina un vai to var apkarot

0
(atjaunots 13:26 26.09.2020)
Eksperti uzskata: stiprini robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā gribi, kontrabanda tik un tā ies. Ja valdība vēlas to ierobežot, jāizmanto cits instruments.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Sabiedrība Latvijā kļūst iecietīgāka pret kontrabandas preču iegādi – to apliecināja pētījumu centra SKDS aptauja, vēsta TV3. Patlaban katrs ceturtais iedzīvotājs (28%) nesaskata tajā neko sliktu: 10% viņu vidū uzskata, ka tādas darbības nemaz nav nosodāmas, bet 18% drīzāk piekrīt tādam viedoklim.

Katrs desmitais respondents (12%) atzinās, ka šogad pircis kontrabandas cigaretes, pa 4% - nelegālu degvielu un kontrabandas alkoholu. Salīdzinājumā ar pērno gadu, dati nav būtiski mainījušies.

Latvijā kļūst populāras elektroniskās cigaretes un tabakas sildīšanas iekārtas. Pētījums liecina, ka trešā daļa (32%) visu Latvijā iegādāto elektronisko cigarešu pirktas nelegālajā tirgū; puse beztabakas nikotīna spilventiņu pirkta nelegāli, taču ne Latvijā, - ārzemēs, interneta veikalos, tātad Latvijas budžets no šiem pirkumiem neko nav saņēmis.

Komentējot aptaujas datus, SKDS direktors Arnis Kaktiņš pastāstīja par savu personīgo pieredzi. Viņš atcerējās, ka Centrāltirgū ar buldozeriem tika nojauktas visas "būdiņas", tomēr, cik vien viņš gājis garām, no cigarešu piedāvājuma viedokļa nekas nav mainījies!

Liela nozīme valstī ir akcīzes nodoklim, kas veido 13% no IKP, tāpēc cīņa ar kontrabandu valsts labklājībai ir liela nozīme. Pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka Baltijas valstīm nāktos saskaņot akcīzes likmes un izvairīties no to radikālas celšanas.

Kontrabanda visvairāk izplatīta pie Baltkrievijas un Krievijas robežām, un, pēc Saukas domām, nav iespējams to iznīdēt pilnībā, pat izvietojot pierobežā lielus spēkus.

Lai kā tiktu nostiprināta robeža, tas ir liels bizness. Jāpanāk, lai kontrabanda būtu neizdevīga. Akcīzes politika būtu viens no instrumentiem šajā darbā, uzskata Sauka.

Respondentiem, kuri iegādājušies kontrabandas preces, pavaicāja, kādus līdzekļus viņi ietaupa, pateicoties kontrabandai. Katrs piektais (21%) paziņoja, ka mēnesī ietaupa līdz 19 eiro, gandrīz trešā daļa (31%) – no 20 līdz 50 eiro, bet 13% - vairāk nekā 50 eiro.

0
Tagi:
SKDS, robeža, Latvija, kontrabanda
Pēc temata
Dānija par kokaīna kontrabandu aizturēti divi Latvijas pilsoņi
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Sankcijas pret domi un policiju: rīdzinieki atrada kontrabandas cigaretes Centrāltirgū
Latvijas pilsonis stāsies likuma priekšā par kontrabandas zāļu izvešanu no Krievijas