Kalkulators un pildspalva, foto no arhīva

Četri pārkāpēji uz 500 pārbaudēm: epidēmijā pilnā sparā strādā tikai birokrāti

25
(atjaunots 10:34 21.04.2020)
Koronavīrusa pandēmijas laikā Latvijā ierēdņi strādā vaigu sviedros, taču bizness reālu palīdzību gandrīz nav saņēmis.

RĪGA, 21. aprīlis – Sputnik. Latvijas valdība paziņoja par četru miljardu eiro piešķiršanu koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanai. Kur šī nauda aizies, pagaidām nav skaidrs, taču ir zināms, ka 130 miljonus novirzīs tieši biznesa atbalstam. Taču pagaidām dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem izsniegti vien 3,7 miljoni eiro. Kāpēc tik maz, un kā par šī te palīdzība var pārtapt problēmās, raksta Baltic Course galvenā redaktore Olga Pavuka.

Latvijas valsts budžets sastāda aptuveni 10 miljardus eiro, un 4 miljardi eiro tik mazas ekonomikas atbalstīšanai ir ļoti liela naudas summa. Tiesa, kur aizies nosauktie 4 miljardi, ir miglā tīts, raksta Pavuka. Bet 130 miljoni eiro piešķirti tieši biznesa atbalstam.

"Un bungu rīboņa! Rit otrais ārkārtējā stāvokļa mēnesis, savukārt dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem izsniegti vien 3,7 miljoni eiro (16. aprīļa dati)," norāda viņa.

Sīkie komersanti ziņo par apgrozījuma kritumu, pakām iesniedz pieteikumus cerībā uz nodokļu brīvdienām, taču finanšu palīdzības kritērijos spēj iekļauties nebūt ne visi, skaidro viņa. Valsts ieņēmumu dienests atsaka dīkstāves pabalsta piešķiršanā 33,5% darba devēju un 39% pašnodarbināto personu.

Nodokļu dienests cerēja, ka pieteikumus iesniegs vidējas un lielas kompānijas, bet izrādījās, ka palīdzību meklē mazie uzņēmumi un pašnodarbinātās personas – lielākoties pakalpojumu nozarē (vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, viesnīcu joma, sabiedriskā ēdināšana u.c.).

Dīkstāves pabalsta pieteikumu iesniedza aptuveni 5000 uzņēmumu par 27 tūkstošiem darbinieku, izmaksas apstiprinātas 16 tūkstošiem cilvēku. Tikmēr marta sākumā Latvijā bija reģistrēti 37 tūkstoši mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, 11,5 tūkstoši individuālo uzņēmumu un 11 tūkstoši individuālo komersantu. Mazo un mikrouzņēmumu apgrozījums sastādīja ap 45% no kopējā visu Latvijas kompāniju apgrozījuma un aptuveni tādu pašu daļu nodokļu maksājumu.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme par galveno atteikumu iemeslu nosauca to, ka uzņēmumi maksāja "aplokšņu algas", kā arī to, ka tiem bijuši nodokļu parādi.

"Nodokļu dienesta priekšnieces pārmetumi vismaz ir nepieļaujami. Bet lielākoties - amorāli. Palīdzību valsts sniedz cilvēkiem, kuri pazaudējuši darbu. Aplokšņu algas, pat ja tās kāds izmaksāja – tie bija uzņēmēji," atzīmē Pavuka.

Pēc viņas domām, ir arī cits iemesls zemai aktivitātei palīdzībai pretendējošo vidū. Tas ir uzticēšanās trūkums pabalstus saņēmušajiem cilvēkiem no kontrolējošo iestāžu puses un bailes ne visādu veidu pārbaudēm pie uzņēmējiem. Inspektori sāka staigāt pa veikaliem, restorāniem un kafejnīcām, SPA saloniem un citiem uzņēmumiem, kuri iesniedza pieteikumu dīkstāves pabalstu izmaksai. Kontrolieru mērķis ir atklāt tos, kas, saņemot pabalstu, turpina strādāt. Pārkāpējus sodīs ar naudas sodiem (līdz 1500 eiro) un liks atgriezt pabalstus.

Eiro naudas zīmes, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Сухоруков

Pārbaudīts ir jau aptuveni 500 firmu, atklāti četri darbinieki, kuri turpināja darbu, lai gan it kā atradās dīkstāvē.

"Pakļaut savus darbiniekus inficēšanas riskam četru pārkāpēju uz 500 uzņēmumiem dēļ! Vai tas ir tā vērts?" uzdod jautājumu Pavuka.

Pēc viņas domām, šodien Latvijā tiek darīts viss, lai birokrātijas mašīnas riteņi grieztos pilnā spēkā: "Tiek rakstīti un pārrakstīti bezgalīgie cirkulāri un noteikumi. Ierēdņi sūri strādā! Tikai šī darba efektivitāte virzās pie nulles."

25
Tagi:
pabalsts, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Bez pabalsta palikušie Latvijas iedzīvotāji: "nāksies pāriet uz naturālo saimniecību"
Divreiz pa 5 eiro: dīkstāves pabalstus ierosina izmaksāt vairākās darbavietās
Dīkstāves pabalstu nesaņems: viesnīcas Marriott Riga darbinieki paliek bez naudas
Trešo daļu dīkstāves pabalsta pieteikumu noraida: kur meklējami iemesli
Alus veikals, foto no arhīva

Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas

15
(atjaunots 15:29 28.02.2021)
Valsts ieņēmumu dienests aicina alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu apgrozījumā iesaistītos tirgotājus veikt inventarizāciju no 1. marta.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. No 1. marta Latvijā augs alkoholisko dzērienu cenas, ņemot vērā akcīzes likmju pieaugumu, atgādināja Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā vietnē.

No 1. marta akcīze alum sastādīs vismaz 15,20 eiro par 100 litriem (tagad – 14,40 eiro), vīnam akcīze pieaugs no 106 līdz 111 eiro par 100 litriem, pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – no 1642 līdz 1724 par 100 litriem absolūtā alkohola (100% spirta).

VID novērtēja akcīzes likmju pieauguma iespējamo ietekmi uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā, - ieskaitot akcīzi un pievienotās vērtības nodokli (PVN), tā sastādīs 0,01 eiro alum (5%, 0,5 litra), vīnam (0,75 litra) – 0,05 eiro, bet degvīnam (40%, 0,5 litra) – 0,2 eiro.

Akcīzes nodokļa likmes pieaugums cigaretēm liks augt cenai par cigarešu paciņu par 0,12 eiro (paciņa maksā 3,50-3,60) vai 0,13 eiro (ja cigaretes maksā 3,30). Akcīzes nodokļa likme cigāriem un cigarillām pieaugs no 95,20 līdz 104,70 eiro (par 1000 gab.), tāpēc paciņa (10 gab.) tādu tabakas izstrādājumu tagad maksās par 0,11 eiro vairāk.

Akcīzes likmes tabakas izstrādājumiem pieaugs arī nākamajos divos gados.

15
Tagi:
akcīzes nodoklis, Latvija
Pēc temata
Latvijas alus darītāji raizējas par "akcīzes kara" iespējamību ar Lietuvu
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Finanšu ministrija pakāpeniski palielinās alkohola akcīzi
Neatkarīgā deputāte apsūdz politiķus tabakas lobēšanā
Augstspieduma līnijas, foto no arhīva

Būs Teksasā: Latvijai prognozē enerģētisko kolapsu

58
(atjaunots 11:52 28.02.2021)
Baltijas valstu valdības nekad neatzīs, ka lēmums atslēgties no BRELL bija kļūda, neatzīs, ka tas apdraud nacionālās energosistēmas un sadārdzina elektroenerģiju.

RĪGA, 28. februāris – Sputnik. Izstāšanās no BRELL Latvijai un Lietuvai būs pārliecinošs solis pretī enerģētiskajam kolapsam – to apstiprināja augstais janvāris, kad Baltijas valstis izvairījās no enerģētiskās krīzes, tikai pateicoties saslēgumiem ar Krieviju un Baltkrieviju.

Neatkarīgā enerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" publicētā atskaite liecina, ka janvārī elektroenerģijas padeve no Krievijas uz Baltijas valstīm gandrīz trīskāršojusies salīdzinājumā ar decembri, bet no Somijas saruka par 31%, no Zviedrijas – par 40%, stāsta Sputnik Lietuva.

"Tāpēc jau dalība BRELL ir laba, ka jebkādus enerģijas patēriņa pieaugumus Baltijas valstis var segt uz Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas rēķina. Gan Maskavai, gan Minskai ir jaudas proficīts, tas ļauj nepieciešamības gadījumā izstrādāt lielāku apjomu elektroenerģijas," sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja Krievijas valdības Finanšu universitātes eksperts, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs.

Viņš atgādināja, ka tāda aina bija vērojama janvārī: Latvija un Lietuva patērē lielāku daudzumu enerģijas, pie tam Lietuvas-Zviedrijas enerģijas tilts strādā eksportam uz Zviedriju. Zviedriem šoziem bija vērojams būtisks enerģijas deficīts, un Latvija ar Lietuvu ne tikai pērk elektroenerģiju Krievijā, bet arī eksportē to uz Zviedriju, norādīja eksperts.

"Ja nebūtu plūsmas no Baltkrievijas un Krievijas, Baltijas valstis būtu tuvu energosistēmas kolapsam," konstatēja Juškovs.

Analītiķis paskaidroja, ka Latvija un Lietuva būtu spiestas iepirkt dārgāku enerģiju Polijā un iztērēt daudz vairāk naudas savas energosistēmas stabilizācijai nekā gadījumā, kad tās saņem enerģiju no Krievijas un Baltkrievijas. "Un Zviedrija būtu spiesta maksāt vairāk par elektroenerģiju, pie tam nav skaidrs, vai pietiku jaudas, lai to novirzītu turp," precizēja Juškovs.

"Tas kārtējo reizi rāda, ka izstāšanās no BRELL būs ne tikai dārgs prieks Baltijas valstīm, bet arī mazinās elektrosagādes drošību gan Baltijā, gan Zviedrijā, kas tagad faktiski saņem Krievijas enerģiju tranzītā caur Lietuvu," uzsvēra Sputnik sarunbiedrs.

Juškovs atzīmēja, ka politiķi nekad neatzīs, ka lēmums izstāties no BRELL būtu kļūdains, neatzīs, ka tas apdraud nacionālās energosistēmas un sadārdzina elektronerģiju. "Kolapsa vai pakāpeniskas atslēgšanas gadījumā, kā Teksasā, pārmetumi tiks adresēti enerģētiķiem, bet paši politiķi uzstās, ka lēmums bijis pareizs. Diemžēl viņi ņem vērā savus apsvērumus un neuzklausa speciālistus, bet par lēmumiem maksā vienkāršie patērētāji," secināja Juškovs.

Saskaņā ar "Elektrum Lietuva" datiem, janvārī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena Lietuvā pieaugusi par 17%, Igaunijā – par 18%, Latvijā – par 19%. Maksa par elektrību Baltijas valstīs svārstījās no 11,09 līdz 121,63 eiro par megavatstundu.

Teksasas štatā ASV pēc anomālā sala februārī sākās plaši elektroenerģijas un ūdens padeves traucējumi. Varasiestādes lēsa, ka bez elektrības palikuši apmēram četri miljoni cilvēku, pie tam ekstremālie laika apstākļi sekmēja elektroenerģijas cenu "pasakainu" pieaugumu.

Līdz šim Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energotīkli strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju enerģētisko sistēmu tā saucamajā BRELL lokā. Baltijas valstis plāno līdz 2025. gadam atslēgties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropas tīkliem caur diviem saslēgumiem ar Poliju. Krievija jau īstenojusi visus pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no savas energosistēmas, un pārliecinājusies par gatavību patstāvīgam darbam.

58
Tagi:
enerģētika, elektroenerģija, Latvija
Pēc temata
Eksperts: sals parādīja, ar ko Lietuva riskē pēc atslēgšanās no BRELL
Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas
Simtiem miljonu eiro "enerģētiskajai neatkarībai no Krievijas": Kariņš par EK lēmumu
Latvija iztērēs 405 miljonus eiro, lai sagatavotos atslēgšanai no BRELL

"Padzīt krievus": Lindermans par pieminekļa zādzību un krievu mediju iznīcināšanu

0
(atjaunots 19:58 28.02.2021)
Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins apsprieda vandālismu Jēkabpilī un krievvalodīgo mediju vajāšanu Latvijā, kā arī spriedumu Ventspils mēram Aivaram Lembergam.

Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins savā iknedēļas notikumu apskatā Sputnik Latvija apsprieda skaļākos un aktuālākos notikumus valstī.

0
Tagi:
Aivars Lembergs, krievvalodīgie, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans