Andris Vilks, foto no arhīva

Kad Latvija izies no Covid-19 krīzes: bijušais ministrs nepiekrīt SVF vērtējumam

50
(atjaunots 14:27 20.04.2020)
Latvija un citas Baltijas valstis atkal var kļūt par piemēru Eiropā, uzskata bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

RĪGA, 20. aprīlis – Sputnik. Latvija var gada laikā atkopsies pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, savukārt Eiropai un pasaules ekonomikai kopumā varētu būt nepieciešami divi-trīs gadi, uzskata bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks, kurš pēdējo gadu laikā strādā Eiropas Investīciju bankā. Par to viņš pastāstīja TV3 intervijā.

"Domāju, ka ekonomika Eiropā un pasaulē kopumā zaudēs 2-3 gadus, proti, lai atgrieztos pie pagājušā gada līmeņa vajadzēs 2-3 gadus. Es ceru, ka Latvija tam varētu tikt pāri gada laikā. Taču būs reģioni, kas arī daudzus gadus vēl neatgūsies," paziņoja Vilks.

Viņš atzīmēja, ka nepiekrīt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozei attiecībā uz Baltijas valstu ekonomikas kritumu šogad.

"Nu nevar būt Baltijas valstīs dziļāks kritums nekā Itālijā vai Spānijā. Ir arī pilnīgi skaidrs, ka Latvija un Baltija ātrāk atgūsies," paziņoja Vilks.

Viņš uzskata, ka saistībā ar ekonomisko krīzi vairāk ir jāuztraucas Dienvideiropas un citu reģionu valstīm, nevis Baltijai.

"Par Baltiju es esmu pārliecināts, ka mums būs ātra atgūšanās," uzsvēra bijušais ministrs.

Vilks uzskata, ka krīze atklās patieso ēnu ekonomikas līmeni.

"Izejot no šīs krīzes, gribot, negribot, mēs redzēsim, kāds ir bijis mūsu ēnu ekonomikas īstais līmenis," atzīmēja Vilks.

Koronavīrusa apkarošanas pasākumus Latvijā viņš uzskata par absolūti adekvātiem.

"Latvija rīkojas pareizi, tāpat kā pārējās Baltijas valstis. Iespējams, ka mēs atkal būsim viens no piemēriem, kādā veidā bez panikas, saliedēti pārvarēt šīs neprognozējamās grūtības," paziņoja Vilks.

Viņš atbalsta lēmumu aizņemties līdzekļus starptautiskajos tirgos, jo tuvākie divi-trīs gadi vai pat vairāk atšķirsies no iepriekšējiem.

"Ir pilnīgi skaidrs, ka uz kādu bīdi mums būs jāaizmirst par dažādiem rādītājiem, piemēram, par budžeta deficītu, valsts parādu," atzīmēja Vilks, piebilstot, ka tuvāko gadu laikā būs jādomā nevis par jostu savilkšanu, bet gan par ekonomikas sildīšanu.

"Mums ir jābūt gataviem pēc iespējas ātrāk atgriezties tirgū. Līdz ar to tagad lielāki valsts tēriņi ir adekvāti. Taču vienlaikus mums ir arī jādomā, kā ekonomiku padarīt konkurētspējīgāku," uzsvēra bijušais ministrs.

Viņš uzskata, ka Latvijai būs tās valsts priekšrocība, kura viena no pirmajām atkopsies pēc krīzes.

"Mums jābūt starta gatavībā, kamēr Eiropā vai citos reģionos vēl zināmā mērā būs apjukums," sacīja Vilks.

Viņš uzskata, ka ļoti svarīgs ir tas, lai Eiropa iziet no šī brīža situācijas stiprāka un cienījamāka globālajā līmenī.

Iepriekš SVF nopietni mainīja Latvijas IKP dinamikas prognozi šim gadam, aprēķinot, ka Latvijas ekonomikas lejupslīde būs visstraujākā Baltijas valstu vidū, taču nākamgad atgriezīšoties izaugsme, un arī tā būs priekšā Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. SVF uzskata, ka šogad Latvijas IKP nokritīs par 8,6%, savukārt nākamgad ir gaidāma 8,3% izaugsme.

50
Tagi:
ekonomiskā krīze, Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (808)
Pēc temata
Ekonomists: Baltijas valdībām ir jāatbalsta reālais bizness, bankas savu nopelnīs
Latvijas bizness attapies un nevēlas atlaist darbiniekus
SVF: Baltijas valstu vidū Latvijas ekonomika cietīs visvairāk
Bijušais Latvijas ekonomikas ministrs: nav nepieciešamības palīdzēt krīzē visiem
"Melnā gulbja" teorijas autors prognozē Covid-19 sekas pasaulē

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

24
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

24
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Kuģītis no eiro naudaszīmes

Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus

66
(atjaunots 07:03 04.03.2021)
Pirmās ārkārtējās situācijas laikā pērnā gada pavasarī Latvijas valdība parūpējās par parādnieku sirdsmieru sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, tagad viņi palikuši vienatnē ar savām problēmām.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. Atbalsts, ko saņēma parādnieki 2020. gada pavasarī, vairs netiek sniegts – šobrīd nav neviena likuma, kas pasargātu parādniekus no kolektoru dusmām, stāsta BВ.lv.

Pirmās ārkārtējās situācijas laikā Latvijas valdība pieņēma atbilstošas tiesiskās normas, kas pasargāja parādniekus no kolektoriem, taču vasarā tās zaudēja savu spēku, un jaunajā likumā nekas tamlīdzīgs nav iekļauts.

Vienlaikus kolektori atzīts, ka pēdējo sešu mēnešu laikā valstī audzis parādu piedziņas pieprasījums, tātad parādi aug. Saskaņā ar "Jurists ABC" datiem, vispārējās ekonomiskās nestabilitātes un ierobežojošo pasākumu fonā parādu piedziņas pakalpojumu pieprasījums audzis par 7,3% pēdējā pusgada laika.

Visbiežāk rēķinu nomaksa kavējas celtniecības un vairumtirdzniecības jomā. SIA "Verdikts" to skaidro gan arī lielo pēcapmaksas rēķinu daļu, kā arī nozares problēmām kopumā.

HoReCa (viesnīcas, restorāni un sabiedriskā ēdināšana), autonomas uzņēmumi un veikali bieži izjūt grūtības ar savu saistību izpildi.

Iepriekš vēstīts, ka likums par fizisku personu atbrīvošanu no parādu saistībām atlikts uz gadu. Plānots, ka tas stāsies spēkā 2021. gada 31. decembrī, nevis 1. janvārī, kā bija iecerēts agrāk.

Iniciatīva atļaut atbrīvot no parāda saistībām fiziskas personas ar minimālie ienākumiem iestrādāta likumprojektā jau 2020. gada aprīlī pēc Latvijas Bankas paziņojumiem. LB (un Saeimas opozīcijas deputāti, kas atbalstīja iniciatīvu) atzīmēja, ka vairāk nekā simt tūkstošiem cilvēku valstī nav iespēju nomaksāt parādsaistības.

Jaunais likumprojekts, ko gatavo Saeima, paredz atbrīvot no liekiem izdevumiem un atvieglot maksātnespējas procedūru cilvēkiem, kuru parāds pārniedz 2 minimālās algas (pērn – 860 eiro), taču ne vairāk kā 5000 eiro.

66
Tagi:
parādi, ekonomika, valdība, Latvija
Pēc temata
Termiņa sadalīšana, zvani, piedzinēji: kā Latvijas slimnīcas atgūst parādus no pacientiem
Latvijā palaists neatgūstamo 2008. gada hipotekāro parādu norakstīšanas mehānisms
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju
Marija Zaharova

Krievijas ĀM pārstāve pastāstīja, Krievija "apdraud" ASV

0
(atjaunots 07:25 05.03.2021)
ASV vadība nospraudusi mērķi – neļaut Krievijai konkurēt kā līdztiesīgai, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, atbildot uz ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena izteikumiem par "draudiem".

RĪGA, 5. marts — Sputnik. ASV valsts sekretārs Entonija Blinkens savā programmas runā ārpolitikas jautājumos nosauca Krieviju par "nopietnu draudu" līdz ar Irānu un Ziemeļkoreju, savukārt Ķīnu Blinkens piedevām nodēvēja arī par "pretinieku", stāsta RIA Novosti.

Krievija komentēja ASV valsts sekretāra skaļo izteikumu. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova radiostacijas "Govorit Moskva" ēterā paskaidroja, kur amerikāņi patiesībā saskata "draudus".

Diplomāte atgādināja, ka Vašingtona uzskata par draudiem visus, kas konkurē ar to, turklāt jebkurā nozarē.

"Protams, līdztekus faktoram, kam vajadzētu demonstrēt viņu sabiedroto attiecības, viņus apvienot, vēl ir arī zaudējamās konkurences faktors, vai tās, kurā viņi nevar iesaistīties uz vispārpieņemtajiem noteikumiem," paskaidroja Marija Zaharova.

Pie tam ĀM pārstāve atzīmēja, ka viens no ASV galvenajiem mērķiem ir Krievijas bremzēšana valstu konkurences cīņā, tas ir, pēc viņas vārdiem, Vašingtona nevēlas, lai Maskava sacenstos ar to uz līdztiesīgiem noteikumiem.

Šī "sāncensība" pat iekļauta ASV nacionālās drošības stratēģijā, kas pieņemta jau prezidenta Džo Baidena laikā. Tajā norādīts, ka "Maskava ieguldījusi nopietnus līdzekļus darbībās, kuru mērķis ir apturēt ASV nopietnās priekšrocības un neļaut mums aizsargāt mūsu intereses un sabiedrotos visā pasaulē".

Pie tam ASV apgalvo, ka ir gatavas iesaistīties "substantīvā dialogā" ar Krieviju un Ķīnu par jaunajām militārajām tehnoloģijām, kas var ietekmēt stratēģisko stabilitāti.

Atzīmēsim, ka Maskava ne vienu vien reizi norādījusi: tā ir gatava sākt jebkādu dialogu par aktuālām problēmām, it īpaši par stabilitāti pasaulē. Atliek tikai atsaukt atmiņā, cik reizes ASV atgādināja par nepieciešamību pagarināt NEW START, līdz amerikāņi aptvēra, ka tas patiešām ir jādara, turklāt arī tas notika pēc prezidenta maiņas.

Tātad Vašingtona nez kāpēc uzklausa Krieviju ļoti selektīvi un dialogu sāk tikai tad un tikai no tās puses, kas ērta viņiem, pie tam pārvēršot to par monologu.

Vienlaikus ASV ļoti patīk noskaņot pret Krieviju citas valstis, pie tam stratēģiski patiešām svarīgos jautājumos. Vārdu sakot, cenšas darīt visu, lai kaut kā destabilizētu situāciju. Par laimi, pagaidām tas viņiem īsti labi neizdodas.

0
Tagi:
Zaharova, Ārlietu ministrija, Krievija, ASV
Pēc temata
"Tas visu sagraus": kā Pentagons plāno "savaldīt" Krieviju
Krievijā komentēja ASV paniku par "vienotību ar NATO" un "graušanu"
Zaharova atbildēja uz NATO izteikumiem par draudiem no Krievijas puses