Kad Latvija izies no Covid-19 krīzes: bijušais ministrs nepiekrīt SVF vērtējumam
(atjaunots 14:27 20.04.2020)
Latvija un citas Baltijas valstis atkal var kļūt par piemēru Eiropā, uzskata bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.RĪGA, 20. aprīlis – Sputnik. Latvija var gada laikā atkopsies pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, savukārt Eiropai un pasaules ekonomikai kopumā varētu būt nepieciešami divi-trīs gadi, uzskata bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks, kurš pēdējo gadu laikā strādā Eiropas Investīciju bankā. Par to viņš pastāstīja TV3 intervijā.
"Domāju, ka ekonomika Eiropā un pasaulē kopumā zaudēs 2-3 gadus, proti, lai atgrieztos pie pagājušā gada līmeņa vajadzēs 2-3 gadus. Es ceru, ka Latvija tam varētu tikt pāri gada laikā. Taču būs reģioni, kas arī daudzus gadus vēl neatgūsies," paziņoja Vilks.
Viņš atzīmēja, ka nepiekrīt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozei attiecībā uz Baltijas valstu ekonomikas kritumu šogad.
"Nu nevar būt Baltijas valstīs dziļāks kritums nekā Itālijā vai Spānijā. Ir arī pilnīgi skaidrs, ka Latvija un Baltija ātrāk atgūsies," paziņoja Vilks.
Viņš uzskata, ka saistībā ar ekonomisko krīzi vairāk ir jāuztraucas Dienvideiropas un citu reģionu valstīm, nevis Baltijai.
"Par Baltiju es esmu pārliecināts, ka mums būs ātra atgūšanās," uzsvēra bijušais ministrs.
Vilks uzskata, ka krīze atklās patieso ēnu ekonomikas līmeni.
"Izejot no šīs krīzes, gribot, negribot, mēs redzēsim, kāds ir bijis mūsu ēnu ekonomikas īstais līmenis," atzīmēja Vilks.
Koronavīrusa apkarošanas pasākumus Latvijā viņš uzskata par absolūti adekvātiem.
"Latvija rīkojas pareizi, tāpat kā pārējās Baltijas valstis. Iespējams, ka mēs atkal būsim viens no piemēriem, kādā veidā bez panikas, saliedēti pārvarēt šīs neprognozējamās grūtības," paziņoja Vilks.
Viņš atbalsta lēmumu aizņemties līdzekļus starptautiskajos tirgos, jo tuvākie divi-trīs gadi vai pat vairāk atšķirsies no iepriekšējiem.
"Ir pilnīgi skaidrs, ka uz kādu bīdi mums būs jāaizmirst par dažādiem rādītājiem, piemēram, par budžeta deficītu, valsts parādu," atzīmēja Vilks, piebilstot, ka tuvāko gadu laikā būs jādomā nevis par jostu savilkšanu, bet gan par ekonomikas sildīšanu.
"Mums ir jābūt gataviem pēc iespējas ātrāk atgriezties tirgū. Līdz ar to tagad lielāki valsts tēriņi ir adekvāti. Taču vienlaikus mums ir arī jādomā, kā ekonomiku padarīt konkurētspējīgāku," uzsvēra bijušais ministrs.
©
Sputnik / Said Tsarnayev
Viņš uzskata, ka Latvijai būs tās valsts priekšrocība, kura viena no pirmajām atkopsies pēc krīzes.
"Mums jābūt starta gatavībā, kamēr Eiropā vai citos reģionos vēl zināmā mērā būs apjukums," sacīja Vilks.
Viņš uzskata, ka ļoti svarīgs ir tas, lai Eiropa iziet no šī brīža situācijas stiprāka un cienījamāka globālajā līmenī.
Iepriekš SVF nopietni mainīja Latvijas IKP dinamikas prognozi šim gadam, aprēķinot, ka Latvijas ekonomikas lejupslīde būs visstraujākā Baltijas valstu vidū, taču nākamgad atgriezīšoties izaugsme, un arī tā būs priekšā Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. SVF uzskata, ka šogad Latvijas IKP nokritīs par 8,6%, savukārt nākamgad ir gaidāma 8,3% izaugsme.
Tagi:
Eksperts norādījis Lietuvai: prasībās par sankcijām pret KF trūkst loģikas
(atjaunots 15:59 26.09.2020)
Lietuvai vispirms pašai jāaptver, ko tā vēlas, pirms pieprasīt no Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju.RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Lietuvas parlamenta deputāti aicināja Eiropas Savienību ieviest sankciju mehānismu pret Krieviju tā saucamā "Magņitska saraksta" formātā, ņemot vērā incidentu ar blogeri Alekseju Navaļniju, un iekļaut tajā gan atsevišķas personas, gan sankcijas pret konkrētām nozarēm ekonomikā, informēja Sputnik Lietuva.
Lietuvai vajadzētu konkretizēt, par kādām tieši sankcijām ir runa, sarunā ar Sputnik Latvija ieteica Krievijas valdības Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs.
""Magņitska sarakstā" bija paredzēts iekļaut konkrētas personas, kas apsūdzētas sakarā ar paša Magņitska nāvi, tās nebija ekonomiska rakstura sankcijas. Toties sektorālās sankcijas, ko ieviesa ASV un ES, attiecās uz ekonomiku. Tāpēc Lietuvas deputātiem vajadzētu aptvert, ko viņi vēlas," akcentēja Mitrahovičs.
Ja runa ir par pasākumiem pret Krievijas politiķiem un specdienestu pārstāvjiem, Brisele šādu ieceri varētu atbalstīt, uzskata eksperts.
"Taču, ja, pēc Lietuvas domām, jāievieš sankcijas pret Krievijas rūpniecību un tirdzniecību, tas diezin vai izdosies. Visas svarīgākās sankcijas pret Krieviju ES ieviesa 2014. gadā, un kopš tā laika nekādi jauni vērienīgi ierobežojumi nav bijuši," norādīja Mitrahovičs.
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti aicināja pārvērtēt attiecības ar Krieviju un "turpināt tās izolāciju", ņemot vērā incidentu ar Navaļniju. Eiropas diplomātijas vadītājs Žozeps Borels norādīja, ka Brisele apņēmusies izveidot globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē un piešķirt tam Navaļnija vārdu.
©
Sputnik / Сергей Пятаков
Maskava uzskata ES pozīciju par atklātu un tiešu iejaukšanos KF iekšējās lietās. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova akcentēja, ka runas par Navaļnija vārda piešķiršanu sankciju režīmam izskatās kā atklāts mēģinājums piešķirt ES jaunajiem ierobežojumiem nepārprotami Krievijai nedraudzīgu vektoru.
Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņa pašsajūta strauji pasliktinājās lidmašīnā. Divas dienas vēlāk viņš tika pārvests uz klīniku Charite Berlīnē. Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka blogeris it kā esot bijis saindēts ar vielu no kaujas indīgo vielu grupas "Novičok". Maskava lūdza Berlīni dokumentāli apstiprināt savus paziņojumus, atzīmējot, ka, saskaņā ar izmeklējumiem Krievijā, indes Navaļnija analīzēs netika atrastas.
Saņēmi 100 eiro – valstij atdod 170: jaunais sociālo iemaksu modelis nesīs haosu
(atjaunots 12:46 25.09.2020)
Cik daudziem nāksies maksāt vairāk, ja tiks ieviesta jaunā sociālo iemaksu sistēma, un kāpēc jaunā modeļa administrēšana būs haotiska.RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Ja tiks īstenots Labklājības ministrijas ierosinātais plāns par minimālo iemaksu 170 eiro apmērā, aptuveni trešajai daļai darbinieku nāksies maksāt vairāk, stāsta Neatkarīgā.
"Ja sasummē par visām darbavietām, visiem nodokļu režīmiem pret šī brīža minimālo algu 430 eiro, tādas personas, kurām būtu jāpiemaksā, tādas ir 273 tūkstoši. 180 tūkstoši no tiem ir tādi, kas strādā tikai parastajā nodokļu režīmā. Ja būs 500 eiro minimālā, tad vēl 100 tūkstoši papildus nāks klāt,"
saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Elīna Rītiņa.
Viņa atgādināja, valstī ir 80 tūkstoši darba ņēmēju, kuriem sociālās iemaksas aprēķina no algas, kas nepārsniedz 100 eiro mēnesī. Šiem darba ņēmējiem, ieviešot Labklājības ministrijas apsvērto modeli, viņiem nāksies maksāt to pašu minimālo sociālo iemaksu – 170 eiro.
Rītiņa piekrita tam, ka pakāpeniski ir jāievieš minimālās sociālās iemaksas, bet vispirms jāsaprot, kas patlaban nesaņem pietiekamu sociālo aizsardzību. Turklāt viena un tā pati persona, strādājot vairākās vietās, var būt aplikta ar nodokļiem saskaņā ar dažādām likmēm, un ir jāizlemj, kāda likme tiks ņemta vērā aprēķinos
"Tādēļ minimālā iemaksa ir jāievieš ļoti pakāpeniski un ļoti mērķtiecīgi. Ieviešot uzreiz pilnā apmērā, mērķis netiks sasniegts un būs pretreakcija. Ir ļoti svarīgi identificēt personas, saprast, cik daudz nākamajā periodā būs jāpiemaksā, un summas būtu jāievieš pakāpeniski," uzskata LTRK viceprezidente.
Būs haoss
Vēl viena problēma saistīta ar sociālo iemaksu aprēķiniem tiem, kas strādā dažādās vietās un saņem katru mēnesi citādu algu. Labklājības ministrija tādos gadījumos iesaka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai reizi trijos mēnešos saskaitīt darba ņēmēja saņemto atalgojumu un šo informāciju nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam, kas aprēķinās, vai minimālā sociālā iemaksa ir segta. Ja tā nebūs, VID nosūtīs rēķinu darba devējiem un darba ņēmējam, kas būs jāsedz trīs mēnešu laikā.
Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu kārtība radīs lielas problēmas.
"Pagaidām izskatās, ka tur ir diezgan liels haoss. Vairākās darbavietās strādā tie, kam ir mazi ienākumi. Domāju, ka būs diezgan sarežģīti ieviest sistēmu ar summēšanu un vēlāku rēķinu piesūtīšanu. Tie būs 100 tūkstoši, kas piedzīvos strauju iemaksu kāpšanu. Arī pati administrēšana būs haotiska. Būs milzu neapmierinātība ne tikai par to, ka būs jāmaksā vairāk," prognozēja D. Reizniece-Ozola.
Opozīcijas deputāti ir neapmierināti ar to, ka nodokļu reformas izstrādātāji solījuši samazināt administratīvo slogu, taču, spriežot pēc pašreizējiem piedāvājumiem, tā vēl pieaugs.
Tagi:
"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību
(atjaunots 23:12 26.09.2020)
Īpaši augsti ar Covid-19 inficēšanās riski ir saistīti ar izklaides pasākumiem slēgtās telpās un alkohola lietošanu, uzskata Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis.RĪGA, 27. septembris— Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis brīdināja par inficēšanas riskiem, kas saistīti ar pasākumiem slēgtās telpās, turklāt ar alkoholisko dzērienu lietošanu, ziņo Rus.lsm.lv.
Kad cilvēki atrodas šādā pasākumā, viņi aizmirst par distancēšanu, kopā dzied, šķauda vai klepo. Un šādā gadījumā risks inficēties ar Covid-19 ir lielāks nekā veikalā vai darbā, norāda Dumpis.
Infektologs uzsvēra, ka visaugstākais inficēšanās risks ir saistīts ar tiešiem savstarpējiem kontaktiem.
Tātad šajā posmā cilvēku atbildība par sevi un saviem tuviniekiem ir pirmajā vietā. Viņiem jāseko līdzi distances ievērošanai, kā arī jāmazgā rokas.
Dumpis tāpat ieteica tiem, kuri daudz kontaktējas ar citiem cilvēkiem, instalēt lietotni "Apturi Covid".
Galvenais infektologs pastāstīja arī par plānveida medicīnisko palīdzību. Pēc viņa vārdiem, ir ļoti svarīgi turpināt sniegt to krīzes apstākļos.
Iepriekš ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu 18,6% pacientu ar apstiprināto Covid-19 testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
No visbiežāk sastopamajiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, muskuļu vājums, klepus, iesnas, galvassāpes un kakla sāpes. Turklāt daudzi pacienti sūdzējās par garšas un ožas zudumu. Vismazāk tika novēroti tādi simptomi kā slikta duša, caureja un vemšana, tomēr šie simptomi arī var liecināt par koronavīrusa klātbūtni cilvēka organismā.
Veselības ministrijas ziņojumā, kas nākamnedēļ tiks izskatīts valdības sēdē, tāpat tiek sniegti dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums bija 77 gadi, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtdaļa no visiem mirušajiem bija jaunāki par 60 gadiem.
Tagi: