Ekonomists Vladimirs Rožankovskis, foto no arhīva

Analītiķis prognozēja Ķīnas un Eiropas ekonomikas atjaunošanās termiņus

31
(atjaunots 15:34 19.04.2020)
Galvenais jautājums – cik ātri pavērs robežas Ķīnas galvenie kontrahenti – rietumvalstis, no tā lielā mērā ir atkarīgs Ķīnas ekonomikas atjaunošanās temps pēc lejupslīdes.

RĪGA, 19. aprīlis – Sputnik. Ķīnas Nacionālais statistikas birojs vēsta, ka valsts IKP pirmo reizi kopš 1992. gada nodemonstrējis kritumu koronavīrusa pandēmijas fonā. 2020. gada pirmajā ceturksnī negatīvais pieaugums sastādījis 6,8% gada izteiksmē, informēja NSB.

Ķīna parādījusi to, ko visi gaidīja, radio Sputnik ēterā atzīmēja ekonomists Vladimirs Rožankovskis.

"Jāatzīmē, ka tie ir retrospektīvi dati – mēs redzam pandēmijas krīzes apogeju, kas iekrita februārī. Ķīna jau sāk īstenot otro scenāriju – atveras rūpnīcas un fabrikas. Jautājums ir par to, cik ātri atvērsies rietumvalstis, jo tās ir Ķīnas galvenie kontrahenti, tās preču patērētāji," uzsvēra Rožankovskis.

Eksperts paskaidroja, ka ražošanu Ķīnā patlaban ierobežo pieprasījuma samazināšanās, kas saistīta ar karantīnu Eiropā, ASV un Dienvidaustrumāzijā.

"Situācija ir sarežģīta, tomēr lejupslīdes maksimums ir garām, un jebkurā gadījumā stāvoklis uzlabosies. Nevar teikt, ka Ķīnas ekonomika kritīsies arī tālāk, jautājums ir par to, cik ātri viss atjaunosies. Te ir daudz dažādu scenāriju, ieskaitot lielo banku un SVF prognozes. Kopumā uzskata, ka atjaunošanās būs ilgstoša, jo nav iespējams zibenīgi atcelt karantīnu," pastāstīja Rožankovskis.

"Tomēr cilvēki patērēs preces, ko viņi nevar izmantot šajā brīdī, tas ir, parādīsies atliktais pieprasījums un dos nozīmīgu stimulu ražošanas paātrinājumam, tostarp arī Ķīnā. Domājams, vasaras beigās būs vērojams spēcīgs pieaugums, saistīts ar to pašu atlikto pieprasījumu. Tomēr līdz gada beigām mēs nevarēsim sasniegt tos 2-3% pieauguma rādītājus, uz ko ekonomika sākotnēji orientējās," brīdināja ekonomists.

Pēc viņa domām, pašlaik daudz kas ir atkarīgs no Vašingtonas viedokļa – vai Tramps turpinas tidzniecības karus ar Ķīnu laikā, kad cilvēkiem nepieciešamas lētās preces no Ķīnas. "Tirdzniecības kari radīja nopietnu apgrozījuma kritumu, un jau pirms koronavīrusa radītās krīzes pasaules ekonomika zaudēja 0,6-0,7 procentpunktus salīdzinājumā ar savu normālo pieaugumu," piebilda ekonomists.

Marta beigās Pasaules Tirdzniecības organizācijas vadītājs Roberto Azevedo paziņoja, ka pasaules ekonomikas kritums koronavīrusa pandēmijas rezultātā var izrādīties sliktāks nekā 2008. gada finanšu krīze. Savukārt Krievijas valdības Finanšu universitātes Starptautisko ekonomisko attiecību pētījumu institūta direktore Viktorija Perska provizoriski vērtēja, ka pasaules ekonomikas zaudējumi svārstīsies no 200 līdz 500 miljardiem dolāru, ja pandēmijas karantīnas periods beigsies jau aprīlī.

31
Tagi:
ekonomika, pasaule, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (816)
Pēc temata
Krituma rekords: ASV ekonomika saruks par 40%
Krievijas zinātnieki: pandēmija nesīs zināmu labumu ekonomikai
ES ekonomikas atbalstam atvēlēti 500 miljardi eiro
Pasaules ekonomiku sagaida trīs ļoti smagi mēneši, brīdina analītiķis
Rīgas osta

Mazāk ogļu, vairāk graudu: jaunajos apstākļos darbojas Latvijas ostas

22
(atjaunots 13:39 20.04.2021)
Rīgas ostas kravu apgrozījums 2021. gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 15,3%, Ventspils ostas – par 3,7%, Liepājas ostas – par 1,3%.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Latvijas ostu apgrozījums šī gada pirmajos trīs mēnešos samazinājās par 8,2%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, kopumā tika pārkrautas 11,15 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Visvairāk pārkrautas beramkravas — 4,98 miljoni tonnu (-13,6% salīdzinot ar pērno gadu), tai skaitā graudu un labības produkti - 1,564 miljoni tonnu (+22,1%), šķeldas - 632,6 tūkstoši tonnu (-8,6%), ķīmiskās beramkravas - 521,1 tūkstoši tonnu (-2,5%), ogļu - 200,6 tūkstoši tonnu (-85,1%).

Lejamkravas pārkrautas 3,111 miljonu tonnu (-5,6%) apmērā. Lielākā daļa no tām ir naftas produkti - 2,932 miljoni tonnu (-6,5%).

Ģenerālkravas 2021. gada pirmajā ceturksnī pārkrautas 3,059 miljoni tonnu (-0,9%) apmērā, tai skaitā konteineros 1,102 miljonu tonnu (-7%) apmērā, kokmateriāli - 1,06 miljoni tonnu (+11%) apmērā, ro-ro kravu - 802,7 tūkstoši tonnu (-2%) apmērā.

Pārkrauto kravu apmēra ziņā pirmo vietu ieņem Rīgas ostā, kur pārkrāva 5,393 miljonus tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērnajā gadā.

Ventspils ostā šī gada pirmajā ceturksnī pārkrāva 3,585 miljonus tonnu kravu (-3,7%), Liepājas ostā - 1,564 miljonus tonnu (-1,3%).

Latvijas mazo ostu vidū lielākais kravas apgrozījums 2021. gada pirmajos trīs mēnešos bija Skultē – 316,7 tūkstoši tonnu (+26,3%). Mērsraga ostas kravas apgrozījums bija 143 tūkstoši tonnu (+12,5%), Salacgrīvas ostas – 127 tūkstoši tonnu (+66%).

2020. gadā Latvijas ostās tika pārkrauti 44,928 miljoni tonnu kravu, kas ir par 28% mazāk nekā 2019. gadā.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, premjerministrs Krišjānis Kariņš, uzstājoties Saeimā, atzīmēja, ka tranzīta un banku sektora darba modelis Latvijā ir novecojis un nevar sekmēt valsts labklājību.

"Šī te novecojusī doma, ka tranzīts mūs glābs – tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Nu kur tas mūs aizveda? Mēs vedam, vedām naftas produktus, akmeņogles, minerālvielas, beramkravas uz mūsu ostām. Šķērsojot mūsu teritoriju, /šīs kravas/ aiziet uz ostu un tiek sūtītas uz āru. Indivīdi varbūt no tā kļūst bagāti, bet valsts no tā diemžēl nekļūst bagāta," teica valdības vadītājs.

22
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, Rīgas brīvosta
Pēc temata
Pēc pusgada būs skaidrs, kas notiks ar kravu tranzītu Latvijā
Deputāts: bez kravu tranzīta Latvijai draud sociālā degradācija
Gaidāmi lieli zaudējumi: ko darīs Klaipēdas osta bez baltkrievu minerālmēsliem
Bijušais satiksmes ministrs: būtu labāk ostas likvidēt, vilcienus – sazāģēt
Naudas maks, foto no arhīva

Ierēdņi kļūst bagātāki, pārējie krīt nabadzībā: Latvijā palielinājusies sociālā plaisa

38
(atjaunots 08:28 20.04.2021)
Plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem palielinās, un koronavīruss izgaismoja nevienlīdzības problēmu, kurai gadiem ilgi centās nepievērst uzmanību.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Covid-19 krīzes ietekme parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās, norāda Lauksaimniecības tirgus attīstības centra vadītāja Ingūna Gulbe, raksta ВВ.lv.

Ierēdņi kļūst bagātāki

"Covid-19 Latvijā sabiedrību ir vēl vairāk polarizējis, vēl vairāk bagātie ir nodalīti no nabadzīgajiem, plaisa ir palielinājusies nenormāli. Iepriekš visa politika, vismaz vārdos, tika vērsta uz tā saukto šķēru samazināšanu starp iedzīvotāju grupām. Tagadējā situācija mūs dzen drausmīgā atšķirībā," sacīja Gulbe.

Viņa uzsvēra, ka valsts pārvaldē strādājošo algas nav samazinājušās, savukārt izdevumi kļuvuši mazāki un pat daļēji kompensēti no darba devēja puses, tajā paša laikā iedzīvotāju ienākumi, kuri ir nodarbināti Covid-19 īpaši skartajās nozarēs (gaisa pārvadājumi, izmitināšanas pakalpojumi, kultūras un izklaides jomā), ieņēmumi ir samazinājušies.

Maize bagātajiem un nabagajiem

Tāpēc, pēc Gulbes vārdiem, radās polarizācija preču sortimentā - katram tirdzniecības tīklam ir viens lēts piens, viena lēta maize, milti, cukurs un tā tālāk. "Rezultāts tam ir tāds, ka parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās veikalos - mēs varam nopirkt baltmaizi un rupjmaizi, kas maksā mazāk par eiro kilogramā, lai arī vidusmēra cilvēka pirktā maize parasti maksā ap diviem eiro kilogramā. Ražotāji un tirgotāji saprot, ka ir daļa iedzīvotāju, kurai ir jāpiedāvā viena veida preces un daļai - cita veida preces," viņa paskaidroja.

"Es, kā pircējs, pilnīgi noteikti uzskatu, ka man nav jāpērk dārgais cukurs pa 1,15 eiro kilogramā, ja to var nopirkt par 50 centiem lētākā veikalā, jo tas ir viens un tas pats cukurs, nav nekādas kvalitātes atšķirības," piebilda Gulbe.

Viņa skaidroja, ka šādas lielas un mazas cenas parādās, jo galvenais mārketinga uzdevums ir, lai cilvēki "gandarījumu un prieku samaksā daudz", tāpēc par to, ka prece ir ļoti dārga, nav jāvaino ražotāji, jo ir iespēja iegādāties arī lētākus produktus. "Tā kopumā ir māka pārdot un māka arī iepirkties," norādīja eksperte.

Vienlaikus viņa paudusi cerību, ka pārtikas cenu kāpums šogad būs mērens, jo jāņem vērā pandēmijas ietekme uz iedzīvotāju ekonomiku un pirktspēju.

Iepriekš ziņots, ka līdzīgas problēmas pastāvējušas Eiropas Savienībā arī pirms pandēmijas. Pēc Eurostat datiem, 2019. gadā Eiropas Savienībā un nabadzības un sociālās atstumtības robežas bija 92,4 miljoni cilvēku, jeb 21,1% iedzīvotāju. Tagad situācija ir vēl ļaunāka.

38
Tagi:
nabadzība
Pēc temata
Vēl nav gana nabagi: cilvēki mazāk tic tagadnei, toties cer uz gaišo nākotni
Vairāk nekā 35% Latvijas mājsaimniecību nav uzkrājumu
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Priekš kam Latvijai iedzīvotāji? ES plāno pataisīt valsti par zaļu rezervātu
Krievijas ĀM

Krievijas ĀM pastāstīja par Rietumu lomu Baltkrievijā plānotajā valsts apvērsumā

0
(atjaunots 07:44 21.04.2021)
Noskaidrotā informācija liecina: runa bija par konstitucionālā apvērsuma sagatavošanu Baltkrievijā, un atklājas ļoti nepatīkama aina par Rietumu iejaukšanos ne tikai Baltkrievijas iekšējās lietās, bet arī par centieniem grozīt valsts konstitucionālo iekārtu,

RĪGA, 21. aprīlis - Sputnik. Rietumvalstis bija iesaistītas konstitucionālā apvērsuma sagatavošanas darbā Baltkrievijā, informēja Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, vēsta RIA Novosti.

17. aprīlī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pastāstīja, ka aizturēta cilvēku grupa, kas gatavojusi atentātu pret viņu un viņa bērniem. Saskaņā ar republikas prezidenta datiem, plānā iesaistīti ASV specdienesti. Baltkrievijas Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs Ivans Tertels informēja, ka atklātās grupas dalībnieki izplānojuši ieceri fiziski likvidēt Lukašenko un viņa ģimenes locekļus un sākuši to īstenot, kā ari organizējuši bruņotu dumpi ar mērķi sagrābt varu. Pie tam grupas sastāvā bija gan Baltkrievijas pilsoņi, gan ārvalstnieki.

"Noskaidrotā informācija un darbības, kam tika pielikts punkts, - tās novērtēs kompetentas iestādes, - runa bija par konstitucionāla apvērsuma sagatavošanu Baltkrievijas teritorijā, un tā atklājusi šausminošu un ļoti nepatīkamu ainu par Rietumu saikni ne tikai ar iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās, bet arī konstitucionālās iekārtas maiņu," Zaharova pastāstīja telekanāla "Rossija 24" ēterā.

"Atklājas fakti, kas vairs nedod ne mazāko iespēju kolektīvajiem Rietumiem noliegt savu lomu: divi Baltkrievijas pilsoņi vienam no tiem ir ASV pilsonība, viņiem bija konsultācijas un atbalsts Rietumu valstīs. publicētais video ieraksts neatstāj nekādus jautājumus par viņu mērķiem un uzdevumiem. Viss šis stāsts ir tik neērts Rietumiem, ka to steigšus vajadzēja ar kaut ko piesegt un pilnā sparā izvēršas stāsts Prāgā," atzīmēja Zaharova.

Krievijas Federālā drošības dienesta Sabiedrisko sakaru centrs pastāstīja, ka Maskavā aizturēts ASV un Baltkrievijas pilsonis Jurijs Zenkovičs un baltkrievu politologs Aleksadrs Feduta, kuri plānoja militāro apvērsumu 9. maijā Minskā. Šajā pašā grupā, saskaņā ar Baltkrievijas VDK datiem, bija arī opozīcijas partijas līderis Grigorijs Kostusevs, viņš aizturēts republikas teritorijā.

Vienlaikus ASV Valsts departamenta pārstāvis komentārā RIA Novosti paziņoja, ka "jebkādi pieņēmumi par to, ka ASV varasiestādes saistītas ar Lukašenko slepkavības mēģinājumu vai piedalījušās tajā, ir absolūta nepatiesība".

Sestdien Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs paziņoja, ka varasiestādes tur aizdomās Krievijas specdienestus par dalību sprādzienā munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā. Pieņemts lēmums izraidīt no valts 18 Krievijas diplomātus. Svētdien Krievijas valdība informēja par atbildes pasākumiem – uz Ārlietu ministriju izsauktajam Čehijas vēstniekam Vitezslavam Pivoņkam tika paziņots: par persona non grata pasludināti 20 vēstniecības darbinieki. Viņiem bija jāpamet valsts 24 stundu laikā.

0
Tagi:
Zaharova, Krievija, Baltkrievija, Rietumi
Pēc temata
Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes
Lukašenko palūdzis Putinam iznīcinātājus. Kāpēc Baltkrievijai vajadzīgi Su-30SM?
Vai gaidāma Krievijas un Baltkrievijas apvienošanās? Vladimira Mamontova intervija