Eiro un dolāru banknotes, foto no arhīva

"Kaut kas jauns un šausmīgs": ekonomisti pastāstīja par nākotni pēc pandēmijas

149
(atjaunots 20:45 18.04.2020)
Galvenais risks – tas, ka cilvēku un firmu organisko un savtīgo atkāpšanos no globalizācijas padziļinās politiķi, kuri izmantos bailes no atvērtām robežām, stāsta SVF galvenais ekonomists.

RĪGA, 19. aprīlis — Sputnik. Krīzes situācija, kurā pasaules ekonomika nonākusi koronavīrusa pandēmijas dēļ, kļūs par nopietnu izaicinājumu starptautiskajai sabiedrībai un sagādās "bezprecedenta satricinājumus," ekonomisti pastāstīja žurnālam Foreign Policy.

Vispirms pandēmija liks apšaubīt globalizācijas labumus un kaitējumu, padziļinās šaubas par globālajām sagādes ķēdītēm un padarīs tās lokālākas, atzīmē speciālisti. Cilvēkos modīsies bailes no ārzemju braucieniem un bažas par pirmās nepieciešamības precēm un iespējām atjaunoties valsts iekšienē, uzskata Hārvardas universitātes starptautisko finanšu profesore Karmena Rainhārta.

"Galvenais risks – tas, ka cilvēku un firmu organisko un savtīgo atkāpšanos no globalizācijas padziļinās politiķi, kuri izmantos bailes no atvērtām robežām. Viņi var uzspiest tirdzniecībai protekcioniskus ierobežojumus (..) un ierobežot cilvēku pārvietošanos, aizbildinoties ar veselības aprūpi," Starptautiskā valūtas fonda galvenās ekonomistes Gitas Gopinatas teikto citēja RIA Novosti.

Pie tam viņa atzīmēja, ka pasaules sabiedrība spēj novērst tādu iznākumu un "saglabāt starptautiskās vienotības garu".  

Kolumbijas universitātes ekonomikas profesors, Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Džozefs Stiglics piebilda, ka pēc pandēmijas valstīm nāksies radīt tālredzīgāku un dzīvotspējīgāku globālo finanšu sistēmu.

"Valstīm būs jāmeklē stabilāks līdzsvars starp globalizācijas priekšrocībām un nepieciešamo atbalstu uz saviem spēkiem," viņš paskaidroja.

Pasaules  ekonomikas institūta prezidents Ādams Pozens uzskata, ka pandēmija padziļinās ilgtermiņa stagnāciju un plaisu starp bagātajām valstīm un pārējo pasauli.

Finanšu un tirdzniecības sfēra pārlieku paļausies uz ASV dolāru, un tas "pastiprinās neapmierinātību". Turklāt nākotnē "ekonomiskais nacionālisms" novedīs tiktāl, ka valstis aizvien biežāk un izteiktāk norobežos savas ekonomikas no ārpasaules.

Savukārt Kolumbijas universitātes Eiropas institūta direktors, vēstures profesors Ādams Tuzs uzsvēra, ka vērojamās ekonomiskās lejupslīdes neredzētās un katastrofiskās sekas "nav aprēķināmas".

"Šajā pasaulē radies kaut kas jauns. Un šausmīgs," viņš uzskata.

Tuzs prognozē, ka pēc pandēmijas "daudzi veikali vairs neatvērsies, darba vietas būs neatgriezeniski zaudētas."

Kalifornijas universitātes Hāsa vārdā nosauktās Biznesa skolas profesore Laura d’Andrea Taisone atzīmēja, ka pandēmija nesīs vērienīgas ekonomiskās izmaiņas. Piemēram, paātrināsies digitalizācijas un darba automatizācijas procesi, izzudīs liels skaits vidējas kvalifikācijas darba vietu, mainīsies IKP sastāvs, paātrināsies nestandarta un nestabilās nodarbinātības pieaugums.

Kad sāksies ekonomikas izaugsme, palielināsies policistu, ugunsdzēsēju, mediķu, loģistikas speciālistu un citu darbinieku pieprasījums, kuri sniedz vitāli svarīgus pakalpojumus. "Šajās (..) jomās parādīsies jaunas vakances, augs algas un paplašināsies dažādas privilēģijas," viņa piebilda.

Kremlis
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Vienlaikus Jēlas universitātes profesors, Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Roberts Šillers uzskata, ka pandēmija dos pasaulei iespēju radīt jaunus paņēmienus un līdzekļus "ciešanu", piemēram, nevienlīdzības pārvarēšanai.

"Šķiet, ārkārtas izmaksas cilvēkiem, par ko izšķīrusies virkne valstu, ir ceļš pretī neapšaubāmajam pamata ienākumam," viņa teikto citēja Foreign Policy.

Vēl vairāk, pandēmija var dāvāt stimulu jaunu starptautisko institūtu radīšanai, kas ļaus labāk sadalīt riskus starp valstīm, viņš piezīmēja.

Singapūras Nacionālās universitātes Āzijas institūta zinātniskais līdzstrādnieks Kišors Mahbubani ir pārliecināts: krīze paātrinās globalizācijas pagriezienu uz Ķīnas pusi.

149
Tagi:
Starptautiskais Valūtas fonds, pasaule, ekonomika, pandēmija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (857)
Pēc temata
Sorosa partneris: esam sagatavojuši jaunu, trīskārt spēcīgāku vispasaules krīzi
ASV gatavojas pasludināt Ķīnai nomaksājamo parādu defoltu
Krituma rekords: ASV ekonomika saruks par 40%
SVF pareģo jaunu pasaules ekonomisko krīzi

Latvija par 64% palielinājusi agrorūpnieciskās produkcijas iepirkumus Krievijas Federācijā

59
(atjaunots 13:35 01.05.2021)
Pārsvarā no Krievijas uz Latviju tiek eksportēti kvieši, spraukums, lopbarības rauši un kukurūza.

RĪGA, 1. maijs — Sputnik.  2021. gada pirmajā ceturksnī Krievija eksportēja uz Latviju agrorūpnieciskā kompleksa (ARK) produkcijas par 197 miljoniem dolāru, kas ir par 64% vairāk nekā iepriekšējā gada analoģiskajā periodā, ziņo Krievijas Federācijas Lauksaimniecības ministrijas APK produkcijas eksporta attīstības Federālais centrs "Agroeksports".

Fiziskā izteiksmē no Krievijas uz Latviju pirmajā ceturksnī tika piegādāti 751 000 tonnu ARK produkcijas, kas ir par 40% vairāk nekā 2020. gada sākumā.

Pateicoties šādai dinamikai, šī gada pirmajā ceturksnī Latvijai iekļuvusi Krievijas produktu importētāju desmitniekā.

Krievijas kviešu pircēju vidū Latvija ieņēma septīto vietu, kukurūzas importētāju vidū – ceturto. Šī gada pirmajos trīs mēnešos Krievija nosūtījusi uz Latviju 298 000 tonnu graudu par 72 miljoniem dolāru, kukurūzas – 96 000 tonnu par 22 miljoniem dolāru. 2020. gada pirmajā ceturksnī kviešu un kukurūzas piegādes bija 6 300 tonnu un 6 000 tonnu attiecīgi.

Spraukums un rauši, kas pērnajā gadā ieņēma pirmo vietu Krievijas ARK produkcijas uz Latviju eksporta struktūrā, šogad ierindojās otrajā vietā ar 168 000 tonnu (-10%) par 42 miljoniem ASV dolāru (+28%).

Cukurbiešu graizījumu eksports uz Latviju 2021. gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 41%, līdz 98 000 tonnu fiziskajā izteiksmē un par 13%, līdz 19 miljoniem dolāru vērtības izteiksmē.

Pēdējos gados Latvija ir lielākais Krievijas cukurbiešu graizījumu pircējs un šogad arī saglabā līderpozīcijas, neskatoties uz samazināšanos.

Tāpat Latvija ir lielākais Krievijas iesala pircējs. 2021. gada pirmajā ceturksnī iesala eksports uz Latviju pieaudzis astoņas reizes – līdz 39 000 tonnu par 15 miljoniem dolāru.

59
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Trīs kastes ar sapuvušām, viena normāla: nav kas lasa zemenes
Zemnieku Saeima: lai politiķi paši brauc pie mums vākt ogas
Mums ir 20 tūkstoši jaunu bezdarbnieku: viesstrādnieku lauksaimniecībā nebūs
Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi
Dzelzceļa apgaitnieks, foto no arhīva

Aktīvu izpārdošana, "meitu" likvidācija: "Latvijas dzelzceļš" domā, ietaupīt

33
(atjaunots 16:07 30.04.2021)
"Latvijas dzelzceļš" likvidēs infrastruktūras pārvaldei paredzēto meitasuzņēmumu – akcionāri apstiprināja lēmumu jau februārī.

RĪGA, 30. aprīlis — Sputnik. Tuvākajā laikā, domājams, tiks sākta "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmuma – kompānijas "LDz infrastruktūra" likvidācija, pastāstīja "Latvijas dzelzceļš" pārstāve Ieva Betere, vēsta Тvnet.lv.

Viņa paskaidroja, ka patlaban tiek gatavota atbilstošā dokumentu pakete, kas tiks iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā.

Betere atgādināja, ka LDz reorganizācija sākās 2019. gada beigās un paredz tehnoloģisko procesu izvērtēšanu, dublējošo funkciju izslēgšanu, administratīvā aparāta samazināšanu. Vienlaikus šī gada sākumā LDz valde un padome pieņēma lēmumu par "Latvijas dzelzceļš" un "LDz infrastruktūra" saplūšanu, kas tika apstiprināts akcionāru sapulcē februāra beigās.

2019. gadā "LDz infrastruktūra" apgrozījums sastādīja 4,14 milj. eiro., peļņa – 384 269 eiro. Uzņēmuma finansiālie rādītāji par 2020. gadu nav publicēti.

Iepriekš vēstīts, ka kravu pārvadājumu apjoma krišanās fonā "Latvijas dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt kompānijai pārvarēt krīzi. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automašīnu ekspedīcijas pakalpojumus, termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Līdztekus "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas realizēt plānotos un uzsāktos projektus, kas finansēti no ES struktūrfondiem. Uzņēmums nolēmis atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To bija plānots paveikt līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievadceļu attīstības projektu.

Tāpat "Latvijas dzelzceļš" ir spiests samazināt štatu. Vienlaikus LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem un neprofila aktīviem.

33
Tagi:
ekonomika, Latvija, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Analītiķis: pa Rail Baltica nevadās ne kravas, ne pasažierus
Bijušais satiksmes ministrs: būtu labāk ostas likvidēt, vilcienus – sazāģēt
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Šlesers: Latvijas parādus maksās mūsu mazbērni
Latvijas dzelzceļš pārdod 12 nevajadzīgas lokomotīves
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, foto no arhīva

"Mūs ar sankcijām pa galvu?" Lukašenko sola problēmas Eiropas Savienībai

0
(atjaunots 00:51 06.05.2021)
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko devis rīkojumu sagatavot atskaiti par ES projektiem un uzņēmumiem valsts teritorijā.

RĪGA, 6. maijs - Sputnik. Ja Eiropas Savienība vēlas problēmas, ko sagādās sankcijas pret Minsku, viņi tās saņems, paziņoja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko apspriedē ar premjerministru Romānu Golovčenko, kas bija veltīta ekonomikas jautājumiem.

Sputnik Baltkrievija pastāstīja, ka par vienu no aktuālākajām problēmām Baltkrievijas prezidents uzskata centienus iebiedēt valsts vadību ar sankcijām. Viņš uzsvēra: to nevar atstāt bez atbildes.

"Es te neko neklāstīšu, nepaudīšu nekādus viedokļus, vienkārši teikšu, lai jums būtu skaidrs: ja eiropieši vēlas problēmas pie sevis sakarā ar šīm sankcijām, viņi tās dabūs. Neko vairāk neteikšu. Laiks rādīs," noteica Lukašenko.

Prezidents lūdza valdības vadītāju sniegt viņam informāciju par Eiropas lielākajiem projektiem un uzņēmumiem Baltkrievijas teritorijā.

"Paskatīsimies, kā viņi strādā. Tomēr galvenais – nekas nedrīkst palikt bez atbildes," uzsvēra prezidents.

Baltkrievijas valsts vadītājs atzīmēja, ka vienmēr lauza galvu par to, kam tās sankcijas vajadzīgas un kādiem nolūkiem.

"Paklausieties, mēs aizsargājam savu valsti. Gan mēs ar jums, gan visa tauta, mēs gribam dzīvot savā valstī, mēs to aizstāvam. Kā, par to mums ar sankcijām pa galvu? Tāpēc ir jāatbild," konstatēja Lukašenko.

Viņš deva uzdevumu valdībai un Ārlietu ministrijai novērtēt Rietumu humanitāro programmu darbu Baltkrievijas teritorijā.

"Tās nekomerciālās organizācijas, ārvalstu aģenti, dažādi bandīti, kas te aptīra tautu un tā tālāk... Mēs vienojāmies gan par šo organizāciju, gan plašsaziņas līdzekļu atkārtotu reģistrāciju," atgādināja Lukašenko.

Viņi tur Baltkrieviju "īsā pavadā un sāk pastāvīgi, kad viņiem iegribas, pavadu raustīt", piebilda prezidents.

Minskas un Rietumu attiecības krasi pasliktinājās pēc prezidenta vēlēšanām 2020. gadā, kad vesela virkne rietumvalstu neatzina balsojumu par brīvu un demokrātisku, bet Lukašenko – par ievēlētu prezidentu. Pērn Eiropas Savienība apstiprināja trīs sankciju paketes pret virkni Baltkrievijas uzņēmumu un amatpersonu, - Briseles ieskatā tie ir atbildīgi par it kā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu falsifikāciju, kā arī par vardarbību pret protesta akciju dalībniekiem.

Savukārt Minska apstiprināja simetriskus atbildes pasākumus.

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 2020. gada augustā uzvarēja Lukašenko – saskaņā ar republikas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, viņu atbalstīja 80,1% vēlētāju. Opozīcija klāstīja, ka uzvarējusi Tihanovska, un nodibināja koordinācijas padomi varas nodošanai. Šī iemesla dēļ Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu par aicinājumiem sagrābt varu, virkne opozicionāru aizturēti, citi pametuši Baltkrieviju.

Līdztekus ES sankcijas pret Baltkrievijas vadību ieviesa Lielbritānija un ASV. Baltijas valstis sastādīja pašas savus sankciju sarakstus pret Baltkrievijas augstākajām amatpersonām un apliecināja, ka esot gatavas uzņemt valdības darbību dēļ cietušos baltkrievus. Lukašenko savukārt paskaidroja, ka risinās problēmu ekonomiski un deva rīkojumi izvērtēt iespējas pārvirzīt tranzītu uz Krievijas ostām. Atbilstošu vienošanos Maskava un Minska parakstīja februārī.

Aprīlī Baltkrievijas valdības preses dienests ziņoja, ka apstiprināts atbildes pasākumu saraksts uz Rietumu sankcijām. Melnajā sarakstā iekļautas čehu "Škoda Auto", vācu "Liqui Moly" un "Beiersdorf" preces. Saraksts būs spēkā sešus mēnešus.

0
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Baltkrievijas ārlietu ministrs kritizē opozīciju par aicinājumiem ieviest sankcijas
Baltkrievija ieviesusi atbildes sankcijas pret Eiropas Savienību
Krievija pievienojusies Baltkrievijas sankcijām pret Rietumiem
Lukašenko sarakstos nav iekļauts: ES vienojusies par sankcijām pret Baltkrieviju