5 un 10 eiro naudaszīmes, foto no arhīva

Divreiz pa 5 eiro: dīkstāves pabalstus ierosina izmaksāt vairākās darbavietās

41
(atjaunots 12:39 18.04.2020)
Vidējais dīkstāves pabalsts sastāda 250 eiro, tāpēc deputāti iesaka atļaut darbiniekiem saņemt tos vairākās darbavietās, taču ne vairāk kā 700 eiro apmērā.

RĪGA, 18. aprīlis – Sputnik. Opozīcija Saeimā iesniegusi virkni ierosinājumu par atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem un biznesam koronavīrusa epidēmijas radītās ārkārtas situācijas režīma apstākļos. Cita starpā ierosināts ļaut cietušo uzņēmumu darbiniekiem saņemt dīkstāves pabalstus vairākās darbavietās, pie tam kopsumma nevar pārsniegt jau norādīto summu 700 eiro apmērā. Par to savā lapā Facebook pavēstīja deputāte Linda Liepiņa.

Parlamentārieši norāda, ka visai liels skaits cilvēku strādā vairākos uzņēmumos uzreiz un ārkārtas situācijas apstākļos uzņēmumi darbību apturējuši. Deputāti uzskata par taisnīgu, ka dīkstāves pabalstus varētu aprēķināt par visām iedzīvotāja likmēm, lai cik kompānijās viņš strādātu, - galvenais, lai kopsumma nepārsniegtu 700 eiro.

Epidēmijas radītās krīzes apstākļos Ministru kabinets piešķīra uzņēmumiem iespēju iesniegt pieteikumu dīkstāves pabalsta izmaksai darbiniekiem 75% apmērā no algas, taču ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Uz dīkstāves pabalstu var pretendēt arī mikrouzņēmumu darbinieki un pašnodarbinātās personas. Dīkstāves pabalsts nav aplikts ar ienākumu nodokli, no tā nav jāmaksā sociālās iemaksas.

Dīkstāves pabalstus var saņemt krīzē cietušo uzņēmumu darbinieki, ja firmas nodokļu parāds pieteikuma iesniegšanas brīdī nepārsniedz 1000 eiro. Ja parāds ir lielāks, uzņēmumam jāsaņem parāda nomaksas termiņa pagarinājums vai jānoslēdz vienošanās par nodokļu brīvprātīgu samaksu. Pieteikuma iesniegšanas brīdī uzņēmuma nodokļu parādam jābūt nomaksātam vai sastādītam tā nomaksas grafikam. Šobrīd VID izmaksājis dīkstāves pabalstus 3,351 milj. eiro apmērā.

Pieteikumi dīkstāves pabalsta saņemšanai par laiku no 14. līdz 31. martam uzņēmumiem jāiesniedz EDS sistēmā līdz šī gada 25. aprīlim. Vēlāk tas būs jādara līdz nākamā mēneša 25.datumam.

VID turpina izvērtēt uzņēmumu iesniegtos pieteikumus.

41
Tagi:
koronavīruss, Latvija, pabalsti
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (521)
Pēc temata
Dīkstāves pabalsts 5 eiro: VID skaidro iedzīvotājiem viņu pieļautās kļūdas pirms krīzes
Kontā "ieripo" 25 eiro – saki ardievas pabalstam: piga, nevis pabalsts pašnodarbinātajiem
Bez pabalsta palikušie Latvijas iedzīvotāji: "nāksies pāriet uz naturālo saimniecību"
"Mēs neesam Āfrika". "Priekšnieks lūdz dalīties": dīkstāves pabalsti raisa strīdus
Jūrmala

Uzturēšanās atļauja apmaiņā pret mājokļa iegādi: vairums iedzīvotāju atbalsta programmu

5
(atjaunots 17:18 02.06.2020)
Lai arī premjers Kariņš uzskata, ka Uzturēšanās atļaujas piešķiršanas programma apmaiņā pret investīcijām ir izsmēlusi sevi, vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šī iespēja ir jāsaglabā.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Atšķirībā no Latvijas premjera, gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzstājas par iespējas saglabāšanu saņemt Uzturēšanās atļauju apmaiņā pret mājokļa iegādi vai investīcijām. Šādi ir Kantar TNS aptaujas dati iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kurus publicēja TV3

Par esošās Uzturēšanās atļaujas programmas investoriem saglabāšanu izteicās 48% aptaujāto. Pret – mazāk nekā trešā daļa (32%). Vēl piektajai daļa respondentu (20%) nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Jau marta sākumā premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka gribētāju skaits iegūt Uzturēšanās atļauju Latvijā apmaiņā pret investīcijām ir ievērojami sarucis un programma ir zaudējusi savu aktualitāti, tādēļ tā esot jālikvidē.

Ne visas valdības partijas atbalsta šādu viedokli, tādēļ ministrijā uzdots līdz jūnijam sagatavot piedāvājumus šīs programmas ierobežošanai.

5
Tagi:
aptauja, uzturēšanās atļauja
Pēc temata
Trīs pirkstu kombinācija: bez Krievijas pircējiem cieš nekustamo īpašumu tirgus
Uzturēšanās atļauja turpina strādāt: ārzemnieki ieguldījuši Latvijā 1,5 miljardus eiro
KF ĀM palīdzēs atgriezties Latvijā Krievijas pilsoņiem, kuriem šeit ir palikušas ģimenes
Krišjānis Kariņš

Kariņa recepte: sadalīt divus miljardus eiro

11
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Lēmumu par valsts budžeta divu miljardu eiro sadali pieņēma nevis valdībā un ne Saeimā, bet gan Satversmē nenorādītā veidojumā, kurš saucas Koalīcijas partiju sadarbības padome.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc koalīcijas padomes sēdes, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka krīzes seku pārvarēšanai un ekonomikas atdzīvināšanai tuvāko divu gadu laikā būs pieejami divi miljardi eiro.

Valdības vadītāja paziņojums, protams, atstāja iespaidu publikā, taču radīja ne mazumu jautājumu un aizdomu. Sākot ar to, ka lēmumu par valsts budžeta naudas sadali pieņēma nevis valdībā vai Saeimā, bet gan absolūti nekonstitucionālā veidojumā ar nosaukumu Koalīcijas partiju sadarbības padome. Sekojot līdzi loģikai, šāda līmeņa jautājumi bija jāpieņem valdībai un jāapstiprina Saeimai. Taču vienoties nolēma "aiz aizvērtām durvīm" padomē.

Tomēr pat valdošajā koalīcijā, cik var nospriest pēc izteiktajiem paziņojumiem, nav pilnas saskaņas par pieņemtajiem lēmumiem. Premjers paziņoja, ka debates koalīcijas sēdē "bijušas interesantas un saspringtas". Bet tomēr izdevās vienoties par sekojošo gadu stratēģiskajām investīcijām.

Koalīcija pieņēma lēmumu tuvāko divu gadu laikā novirzīt ekonomikas atveseļošanai divus miljardus eiro. "Ja pagājušajā nedēļā pieņēmām lēmumu par to, kā naudu ieguldīt, tad tagad būs konkrēti par kategorijām. Nauda būs sadalīta aptuveni trīs vienādās daļās starp pabalstiem, infrastruktūru un modernizāciju. Domāju, ka varēsim ieviest skaidrību par to, kā varēs pārvarēt krīzi," atzīmēja premjers Kariņš.

Pēc valdības vadītāja sacītā, katrai no minētajām kategorijām tiks piešķirti aptuveni 660 miljoni eiro. Šeit ietilpst arī 32 miljoni eiro, kas iepriekš tika paredzēti kultūrai, kā arī 42 miljoni eiro – zinātnes attīstībai. Pēc premjera sacītā, līdzekļi tiks piešķirti arī tūrisma attīstībai "un citiem procesiem". "Lielā politiskā diskusija, kas aizkadrā ilgusi vairākas nedēļas, veiksmīgi noapaļota. Risinājums ir labs valstij un tautsaimniecībai. Katram ministram un politiskajam spēkam tur būs, ko uzrādīt," paziņoja Krišjānis Kariņš.

Papildinot valdības vadītāja sacīto, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Gatis Eglītis paziņoja, ka, neskaitot minētās kultūru un zinātni, "daudzi miljoni eiro" tiks piešķirti sportam. Tāpat nauda ir paredzēta namu siltināšanas programmas attīstībai, valsts fonda "Altum" finansēšanai, ar kura starpniecību uzņēmumi saņems atbalstu, kā arī demogrāfijas uzlabošanai un citiem pasākumiem. Taču Gatis Eglītis norādīja arī uz domstarpībām koalīcijā: "Novērots, ka publiski runājam par lieliem cipariem, bet tikmēr varam vairākas stundas koalīcijā pavadīt, strīdoties par 300 000 eiro." Kādiem mērķiem tika paredzēta šī summa, palicis nezināms.

"Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc pārrunām atzīmēja, ka šogad nepieciešams līdz galam atrisināt jautājumu par veselības aprūpes nozares darbinieku algas paaugstinājumu, "kura virzība iepriekš ievilkās". Tāpat viņš pozitīvi novērtēja panāktās vienošanās par ieplānoto veselības aprūpes sistēmas finansējumu tuvākajam pusotram gadam. Rīcības plāns, pēc Pavļuta sacītā, ietver sevī slimnīcu tīkla reformu, lai pakalpojumi tiktu sniegti pilnā atbilstībā ar iedzīvotāju vajadzībām un budžetam optimālā viedā. Kopumā, valdība grasās atbalstīt veselības ministres Ilzes Viņķeles izstrādāto dažāda līmeņa slimnīcu izveidošanas plānu. Līdz gada beigām Ministru kabinets grasās ieviest pilnu skaidrību attiecībā uz to, kur kādas slimnīcas paliks un kādus pakalpojumus tās sniegs.

Paralēli tam, kad valdības ēkā notika koalīcijas padomes sanāksme, Saeimā Budžeta un finanšu komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi, kurus valdība piedāvājusi likumprojektam par krīzes seku pārvarēšanu. Šis dokuments tiks iesniegts izskatīšanai kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Komisijā opozīcija uzstājās pret grozījumiem – tā iemesla pēc, ka tie paredz varas koncentrēšanos premjerministra un finanšu ministra rokās tik svarīgos jautājumos, kā valsts līdzekļu sadale, papildu naudas piesaistīšanas nepieciešamības jautājumu lemšana, izmantojot aizdevumus un citus veidus. Būtībā, Saeima no šādu lēmumu pieņemšanas tiek atstādināta. Jo īpaši Saeimas opozīcija.

Ieviestā attālinātā balsošanas sistēma "e-Saeima" faktiski atņēmusi opozīcijai iespējas ietekmēt Saeimas koalīcijas vairākuma lēmumu pieņemšanu. Politiskajās aprindās šīs sistēmas ieviešanu jau iesaukuši par "elektronisko parlamenta demontāžu".

Opozīcijā ir pilnībā pārliecināti, ka valdības politika, visticamāk, koncentrēsies uz ierēdņu aparāta un lielo kompāniju, nevis parasto iedzīvotāju vajadzībām. To apstiprina arī dīkstāves pabalsti 4 eiro apmērā mēnesī, kurus saņēma atsevišķi bezdarbnieki. Tā ir arī koalīcijas nevēlēšanās piešķirt katram darbu zaudējušajam cilvēkam ikmēneša papildu pabalstu vismaz 180 eiro apmērā. Tikmēr vienīgais nozares uzņēmums – airBaltic (jā, nacionālā lidsabiedrība, valsts lepnums un t.t.) – saņēma 280 miljonus eiro. Tātad, būtībā, jau lielu daļu no sekojošo divu gadu budžeta.

"Mums ir pienākums palīdzēt ne visiem, kas elpo, bet tiem, kas maksā nodokļus," aptuveni šādu frāzi Saeimas tribīnē izteica koalīcijas deputāts Atis Zakatistovs. Tajā, pēc opozīcijas domām, slēpjas visa valdības partiju valsts atbalsta sadalīšanas būtība. Tas arī sniedz pamatu ar zināmu neuzticību izturēties pret paziņojumiem par pārdomātu divu miljardu eiro sadali no valsts budžeta.

11
Tagi:
Krišjānis Kariņš, koalīcija, ekonomika
Pēc temata
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Kuģis Akademik Cherskiy

Mazināja riskus: kuģis, kas spēj pabeigt "Ziemeļu straumi 2", nomainījis īpašnieku

0
(atjaunots 17:37 02.06.2020)
Nododot "Akademik Cherskiy" Samāras Siltumenerģētikas īpašumu fondam, "Gazprom" mazināja sankciju riskus.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Kuģis "Akademik Cherskiy", kurš spēj pabeigt gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecību, tagad atrodas Samāras Siltumenerģētikas īpašumu fonda (STIF) īpašumā. Iepriekš par cauruļvadu licēja īpašnieku nekur netika ziņots, savukārt par ekspluatējošo organizāciju tika saukta "Gazprom flot". "Gazprom" uzskata, ka sankciju riski saistībā ar kuģa darbību ir mazināti, raksta RBC.

Saskaņā ar pēdējo publicēto ar "Gazprom" saistīto uzņēmumu sarakstu, 31. martā STIF bija "Gazprom" sastāvā. Fonda dibinātāji bija "Gazprom teploenergo" (51%) un "Gazprom mežregiongaz Samara" (49%). Abas kompānijas ietilpst "Gazprom mežregiongaz" sastāvā. STIF pamatkapitāls sastāda 123 miljonus rubļu, tā pamatdarbība ir nekustamo īpašumu izīrēšana un pārvalde. Marta beigās fonds mainīja pieraksta vietu no Samāras uz Sanktpēterburgu.

Krievijas Nacionālās enerģētikas institūta direktors Sergejs Pravosudovs, foto no arhīva
из личного архива Сергея Правосудова

Kā izdevumam paskaidroja advokātu kolēģijas Pen&Paper Maskavas biroja vadošais partneris Antons Imennovs, ja tika nolemts padarīt par kuģa īpašnieku STIF, tātad ASV iespējamās sankcijas pret šo juridisko personu skaitās nebīstamas, taču sankciju ietekmē var nokļūt pats kuģis. Informācijas avots pašā "Gazprom" paziņoja, ka "sankciju riski saistībā ar kuģa darbību ir nivelēti".

"Gazprom" iegādājās kuģi 2015. gadā. Kopš 2016. gada kuģis atradies "Gazprom flot" ekspluatācijas pārvaldē, savukārt informācija par cauruļvada licēju bija atrodama kompānijas mājaslapā vismaz līdz 2020. gada februārim, precizē izdevums.

Atgādināsim, ka decembrī Šveices uzņēmums "Allseas" atsauca savus cauruļvadu izbūves kuģus no Baltijas jūras, ņemot vērā sankcijas, ko ASV ieviesa pret kompānijām, kas piedalās projekta īstenošanā.

"Akademik Cerskiy" februārī izgāja no Nahodkas ostas, pēc kā vairākas reizes mainījis kursu. Maija sākumā kuģis ieradās Vācijā. Tagad kuģis atrodas Mukranas ostas akvatorijā Vācijā. Tur atrodas gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbu loģistikas terminālis.

"Gazprom" izbūvē divus gāzesvadus "Ziemeļu straume 2" Baltijas jūras dzīlēs. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Eiropas kompānijām Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall. Gāzesvada būvdarbus bija plānots pabeigt līdz 2019.gada beigām.

Maskava informēja, ka ASV eksteritoriālās sankcijas pret Eiropas uzņēmumiem ir nepieņemamas. Maskavu atbalstīja Berlīne un Vīne. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka KF spēj pabeigt "Ziemeļu straumes 2" būvdarbus saviem spēkiem.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2, Gazprom, Krievija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Vācu ekologi nolēmuši apturēt "Ziemeļu straumi 2"
ASV gatavojas pasludināt Ķīnai nomaksājamo parādu defoltu
Baltijas jūrā ienācis kuģis, kurš spēj pabeigt "Ziemeļu straumes 2" būvniecību
Mediji: Vācija atteiksies atbrīvot "Ziemeļu straumi 2" no ES direktīvas